Šīs dienas acīm

Latvijas Radio 1
  • 4.8 (5)
  • History
  • Updated Biweekly

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.   Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.  

  1. May 24

    Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

    2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par ģenerāli Kārli Gopperu, par viņa likteni, par tā traģisko noslēgumu Baigajā gadā. Stāsta Gopperu dzimtas atvase, Emīla Dārziņa mūzikas skolas pasniedzēja Lelde Paula un Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta vadītājs Juris Ciganovs. Sarunas iesākumā par nākamā ģenerāļa dzīves pašiem aizsākumiem. Viņš nāk no Vidzemes, no Plāņiem, mācījies Trikātas draudzes skolā, zemnieku dzimtas pārstāvis, kādi toreiz pirms 150 gadiem ir vairāk nekā 90% latviešu.

    30 min

  2. May 17

    Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

    Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To autore ir kādreizējā kuldīdzniece, nu jau aizsaulē aizgājusī tēlniece Līvija Rezevska. Viens piemineklis ir veltīts 1905. gada cīņu piemiņai, otrs - 1919. gadā vācu landesvēra vienības nogalinātajiem, kā landesvēristi uzskatīja "boļševiku, Stučkas valdības piekritēju piemiņai". Tātad 135 Kuldīgas un apkārtnes iedzīvotāji 1919. gada februārī tur zaudēja dzīvību. Vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs  vispirms skaidro notikumus, kam veltīti šie pieminekļi. Par iecerētajām pārmaiņām Kuldīgā diskusija arī Latvijas TV raidījumā "Kultūršoks".

    30 min

  3. May 3

    1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

    Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savukārt rīt, 4. maijā, atzīmēsim 36. gadskārtu, kopš Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Raidījumā pieminām abus šos vēsturiskos notikumus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Uzsākusi savu darbību 1. maijā, Satversmes sapulce deva neatkarīgajai Latvijai tās konstitucionālo ietvaru - Satversmi, kas ir spēkā joprojām. Par Satversmes sapulces vēlēšanām un tajās iesaistītajiem nozīmīgākajiem politiskajiem spēkiem stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Arturs Žvinklis. Gluži citas vēlēšanas gluži citos apstākļos Latvijā notika 1990. gada 18. martā. Tas, ka šajās vēlēšanās, kas notika vēl saskaņā ar toreizējiem padomju likumiem, pārsvaru guva Latvijas Tautas frontes izvirzītie un tās idejas atbalstošie kandidāti, noteica to, ka šī likumdevēja institūcija pieņēma Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanai izšķirošo lēmumu. Par priekšvēlēšanu procesu un 4. maija deklarācijas pieņemšanas apstākļiem stāsta toreizējie Augstākās Padomes deputāti - publicists Dainis Īvāns, toreiz Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Tālavs Jundzis.

    30 min

  4. Apr 26

    Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

    1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, bet arī visnotaļ un varbūt visnozīmīgāk - tālejošas politiskas sekas. Par to, kas bija Čornobiļas kodolnelaime un kāds bija tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar atvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri. Daina Bleiere: Pirmais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka šis ir lielākais kodolenerģētikas incidents vispār pasaules vēsturē un tās paliek joprojām. Otrais lielākais ir Fukušimas atomelektrostacija, un pirms tam pirmais bija "Three Miles" atomelektrostacijas incidents Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču Čornobiļas avārija faktiski ir gan pēc mēroga, gan arī pēc tā, ka tā vienīgā no visām šīm lielajām avārijām izraisīja cilvēku upurus. Un trešais, protams, tas, ka tā bija pēc savām sekām visilglaicīgākā un arī visdārgākā. Nenoliedzami. Lai gan cipari var atšķirties par to, cik tas viss ir izmaksājis un cik vēl izmaksās nākotnē, taču, bez šaubām, neviena cita avārija nevar to pārsniegt.

    30 min

  5. Apr 19

    NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Strugerga

    Nesen apritēja 77. gadskārta, kopš dibināta Ziemeļatlantijas alianse jeb NATO. Un arīdzan nesen - 22 gadi, kopš Latvija ir šīs alianses dalībvalsts. Par to, kas ir NATO šodien un kas tā bija mazliet pagātnē, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāju politoloģi Sigitu Strubergu. Šoreiz sarunā atstāsim "ārpus iekavām" NATO dižo pagātni, kad tā bija primāri pretpadomju militārā alianse, domāta, lai turētos pretim padomju ekspansionismam. Tai pretim stāvēja otra, ne mazāk spēcīga alianse, kas bija tā sauktais Varšavas līgums. Tā bija tā bipolārā pasaule toreiz. Bet šodien runājam par to, kas ar NATO ir noticis pēc aukstā kara beigām un kāda šī organizācija ir šajās nu jau arī pagājušajās vairāk nekā trīs desmitgadēs veidojusies, un kādi ir bijuši izaicinājumi tās pastāvēšanai.  Sākam ar vispārīgu jautājumu: kas noteica to, ka NATO netika uzskatīts par savu laiku nodzīvojušu un lieku pēc tam, kad beidza pastāvēt Varšavas līgums, kad Padomju Savienība sadalījās un tās galvenā mantiniece Krievija arī tā kā tai brīdī šķita nostājusies uz demokratizācijas ceļa.

    30 min

  6. Apr 16

    Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai

    Turpinām runāt par Pirmā pasaules kara notikumiem un par latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku pirmo kaujas darbību, kas sākas 1915. gada rudenī un par laika posmu apmēram līdz 1916. gada vasarai. Sarunbiedri studijā ir Latvijas Kara muzeja pētnieki, vēsturnieki Ilze Krīgere un Dagnis Dedumietis. Jau iepriekšējos raidījumos esam runājuši par to, ka tad, kad Krievijas valdība piekrīt latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanai, kad tiek izdota Ziemeļrietumu frontes komandiera pavēle, uz kuras pamata tas notiek, tad doma ir strēlniekus kā vietējos, kā labus vietējo apstākļu zinātājus, valodas pratējus izmantot attiecīgi izlūkošanai, diversiju operācijām kā tādas īpašo uzdevumu vienības. Kā zināms, vēlāk notiek taktikas nomaiņa strēlnieku sakarā, un viņus sāk izmantot kā regulāras kaujas daļas.

    29 min

  7. Apr 12

    Jānim Ezeriņam – 135

    9. aprīlī apritēja 135. gadskārta, kopš nācis pasaulē rakstnieks Jānis Ezeriņš. Nodzīvojis vien 33 gadus, viņš tomēr atstājis nozīmīgu literāro mantojumu, sevišķi noveles žanrā, tiekot uzskatīts par anekdotiskās noveles iedibinātāju latviešu literatūrā. Raidījumā Šīs dienas acīm vairāku agrāk izskanējušu raidījumu, kuros analizēts Jāņa Ezeriņa literārais mantojums, fragmenti.

    30 min

  8. Apr 5

    Pauls Šīmanis, Voldemārs Kalpiņš un Amanda Aizpuriete - Latvijai nozīmīgas personības

    Raidījumā Šīs dienas acīm pieminām dažas Latvijai tuvākā un tālākā pagātnē nozīmīgas personības, kurām šīgada pirmajā pusē atzīmējamas apaļas jubilejas. Pirmais no viņiem - izcilais jurists un politiķis, viens no pagājušā gadsimta pirmās puses pamanāmākajiem minoritāšu tiesību teorētiķiem ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā - Pauls Šīmanis. 17. martā apritēja 150. gadskārta kopš Paula Šīmaņa dzimšanas. Par viņu raidījumā bija saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Raimondu Cerūzi. Vēl pieminām Voldemāru Kalpiņu. No vienas puses, viņš pieder pie tiem, kuri savulaik atradās PSRS okupētās un anektētās Latvijas varas virsotnē. Laikā no 1959. līdz 1962. gadam Voldemārs Kalpiņš bija toreizējās Latvijas PSR kultūras ministrs, vienlaicīgi ieņemot arī gluži dekoratīvo republikas ārlietu ministra amatu. No otras puses, tieši ar Voldemāra Kalpiņa darbību kultūras ministra vietnieka un pēc tam ministra amatā saistās pēcstaļinisma perioda jeb tā sauktā Hruščova atkušņa liberalizācijas procesi Latvijas kultūras dzīvē. Ne velti Voldemārs Kalpiņš bija viens no tiem, kuri galu galā izrādījās nevēlami padomju režīmam un tika atstumti no nomenklatūras virsotnes. Šodien mēs viņus Latvijas vēsturē pazīstam kā nacionālkomunistus. 19. februārī apritēja 110. gadskārta kopš Voldemāra Kalpiņa dzimšanas. Par viņu savulaik bija saruna ar literatūrzinātnieku Andreju Grāpi. Savukārt 28. martā savu 70. dzimšanas dienu svinētu dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete. Diemžēl jau trešo gadu Amandas vairs nav mūsu vidū. Viņa bija viena no spilgtākajām parādībām savā dzejnieku paaudzē. Viņas dzejas krājumi izdoti arī vācu, zviedru, somu, krievu un lietuviešu valodās. Amanda Aizpuriete bija raidījuma Šīs dienas acīm viešņa 2013. gadā, kad sarunas tēma bija krievu dzejnieks un dziesminieks Vladimirs Visockis. Ieklausīsimies Amandas balsī.

    30 min
See All (499)

Ratings & Reviews

4.8
out of 5
5 Ratings

About

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.   Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.  

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2014 - 2026
  • Episodes
    499
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Šīs dienas acīm

More From Latvijas Radio

You Might Also Like