Rīta intervija

Latvijas Radio Ziņu dienests

Ziņu dienesta veidota rīta intervija ar amatpersonām, politiķiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un viedokļa līderiem par šī brīža aktualitātēm.

  1. 15 juni

    Arnis Sauka: Būtiskas izmaiņas Latvijā ēnu ekonomikā nav

    Uzņēmēji, ekonomisti un kopumā interesenti noteikti vēlēsies uzzināt aktuālo informāciju par Latvijas ēnu ekonomikas rādītājiem. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieki ikgadējā konferencē šodien, 15. jūnijā, prezentēs 2025. gada datus. Kāda ir situācija, skaidro profesors un Vidzemes augstskolas padomes vadītājs Arnis Sauka. Kopš 2022. gada ēnu ekonomikas rādītāji Latvijā ir krituši no vairāk nekā ceturtdaļas no iekšzemes kopprodukta 2022. gadā līdz apmēram piektdaļai 2024. gadā. Kāda situācija bija pērn – tendence turpinājās, izmaiņu nebija vai ēnu ekonomikas rādītāji pieauga? Arnis Sauka: Šogad mēs, kā parasti katru gadu, par precīzākiem datiem runāsim un tos skaidrosim ikgadējā ekonomikas konferencē, kas šodien mazliet vēlāk arī notiks. Bet tā galvenā tendence ir tāda, ka būtiskas izmaiņas Latvijā ēnu ekonomikā nav un nav arī tā, ka ēnu ekonomika mazinātos. Mēs esam apmēram turpat, kur bijām. Igaunijā un Lietuvā atšķirības ir gan mazliet lielākas. Igaunijā ēnu ekonomika pieaug. Tomēr Lietuvā kaut kur mazinās. Bet tas, ko es arī pagājušajā gadā teicu, un tas, ko mēs aizvien vairāk vērojam, ka mēs vairāk nevaram redzēt tādas būtiskas atšķirības starp Baltijas valstīm. Tā saucamā konverģence turpinās, un mēs +/- esam turpat, bet jebkurā gadījumā [ēnu ekonomikas rādītāji visās trīs Baltijas valstīs ir] ap tiem 20%. Tas latviešu vārds „normāli” šeit nederēs, jo 20%, manuprāt, nav normāli. Kādi ir iemesli, kāpēc ir tāda situācija? Iemesli, protams, ir plaši jāskatās, bet viena no lietām, kas ir pilnīgi skaidri redzama, ja mēs skatāmies uz komponentēm, no kā tā ēnu ekonomika sastāv, mēs tur arī neredzam būtiskas izmaiņas. Ir vairākas labas tendences, piemēram, mazinās aplokšņu algas – no 20,7% līdz 19,6%, kas jau ir laba ziņa. Nedaudz mazinās vispārējais kukuļdošanas līmenis, aug apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kopš 2010. gada, kad mēs sākām mērīt ēnu ekonomiku un veidot indeksu, 2025. gadā uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu sasniedza vēl nebijušus rezultātus – 5 ballu skalā 3,67. Tātad gandrīz 4. Nav slikti. Bet kopumā mums ir jāskatās arī plašāk. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekas, visticamāk, jau ir parādījušās iepriekšējo gadu rādītājos. Tāpēc mēs 2025. gadā tās vairāk neredzam. Mēs neredzam vēl arī Irānas naftas krīzes ietekmi, ko mēs, visticamāk, vēl redzēsim. Otra lieta: mums ir bijušas un joprojām arī pastāv dažādas iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai. Pēc dinamikas mēs redzam, ka iepriekšējās iniciatīvas, ko veica ēnu ekonomikas mazināšanai, sevi ir izsmēlušas. Bez citu iniciatīvu veidošanas diez vai mēs varam sagaidīt, ka ēnu ekonomika turpinās mazināties.

    10 min
  2. 13 juni

    Pētījums: Daļas sabiedrības uzskatu joprojām ietekmē padomju mantojums

    Nesen publicēts pētījums par Latvijas vēlētāju vērtībām un to noteikšanu atbilstoši politiskajiem spektriem rāda: daļas sabiedrības uzskatu joprojām ietekmē padomju mantojums. Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda viens no pētījuma autoriem – politologs Mārtiņš Hiršs, tieši tas ietekmē vecākas paaudzes cilvēku vēlmi pēc stingrākas rokas politikā. To, kā notikumi ap Stambulas konvencijas denonsēšanu atspoguļojas pētījuma rezultātos, kā arī citām tā atziņām, saruna ar Mārtiņu Hiršu. Rihards Millers: Sanāk, ka pētījums ir daļēji vērsts ne tikai uz Latvijas sabiedrības paradumu skaidrošanu, bet arī patiešām auditorijai Eiropas valstīs. Mārtiņš Hiršs: Jā, tieši tā! Klients - Frīdriha Eberta fonds. Viņi regulāri pasūta pētījumus par Latviju, par pārējām Baltijas valstīm. Iespējams, ja viss tur sanāks viņiem, šāds pētījums tika atkārtots gan Lietuvā, gan Igaunijā, lai redzētu, kā tās Baltijas valstis izskatās savā starpā, jo tas ir interesanti gan vietējiem politiķiem, gan arī starptautiski. Jo pēdējos gados ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts Baltijas valstīm. Viens ir drošības aspekti - tanki, lidmašīnas, droni. Bet tajā pašā laikā ir arī vesels bars ar tiem nemilitārajiem drošības aspektiem. Informācijas karš - tajā mēs arī dzīvojam. Tāpēc, jo labāk tu saproti, kādas ir tās sabiedrības Baltijā, kādi ir tie vājie punkti, ievainojamības, kas ir tās plaisas, tad tu vari veiksmīgāk domāt, kā tad adresēt. Jo Rietumvalstis investē Baltijas nevalstiskajās organizācijās, Baltijas medijos ar domu, ka tu vari labāk uzrunāt sabiedrību, labāk saprast sabiedrības vajadzības. Tad arī Baltijas valstu valdības var labāk pretoties tiem draudiem, tai ietekmei, kas nāk no Krievijas.

    18 min

Om

Ziņu dienesta veidota rīta intervija ar amatpersonām, politiķiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un viedokļa līderiem par šī brīža aktualitātēm.