Atvērtie faili

Latvijas Radio 1
  • 5.0 (1)
  • NOTICIAS
  • CADA DOS SEMANAS

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

  1. HACE 5 DÍAS

    #227 Iemācieties to sasodīto valodu! Kāpēc valstī var gadiem iztikt, ja neprot latviski?

    Katru gadu vairāki tūkstoši cilvēku kārto valsts valodas prasmes pārbaudes A2 jeb pamatzināšanu līmenī. Vairums kārtotāju ir no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, taču neliela daļa ir arī no Āzijas valstīm. Viņi šo eksāmenu mēdz kārtot pēc Latvijā nodzīvotiem daudziem gadiem. Taka Tanabe, jaunais ķirurgs no Šrilankas: „Es esmu ārsts un skolotājs. Es dzīvoju Rīgā sešus gadus.” Starp šiem iebraucējiem ir arī studenti, kuri studiju laikā izvēlas valodu neapgūt. Viņi arī norāda, ka latvieši ar viņiem labprātāk sarunājas kādā svešvalodā. Lāsma Sirmule, filoloģe, latviešu valodas pasniedzēja divās universitātēs: „Diemžēl tas ir lāča pakalpojums! Mēs diemžēl nepalīdzam.” Nenokārtotu valodas eksāmenu dēļ pēdējos mēnešos uzturēšanās atļaujas Latvijā zaudējuši apmēram 300 Krievijas pilsoņu. Viņiem drīzumā valsts būs jāpamet. Nākamgad valodas prasme būs jāapliecina vēl vairākiem tūkstošiem. Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja: „Ja tas netika izdarīts, tad viņiem jau sūta vēstulīti, kad viņiem ir jāizbrauc.” Kāpēc ārvalstnieki, jo īpaši trešo valstu pilsoņi, dzīvojot Latvijā, var iztikt bez valsts valodas prasmēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

    31 min

  2. 11 DIC

    #226 Ātro kredītu bedrē: vai nebanku kreditētāji pienācīgi izvērtē cilvēku maksātspēju?

    Ātro kredītu devējiem pagājušais gads nesa atkal jaunu rekordu. Nebanku kreditētāji cilvēkiem izsniedza aizdevumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā. Maija (vārds mainīts), ilgus gadus cīnās ar ātro kredītu parādiem: „Katru trešdienu viņi sūta tās īsziņas, ka viņiem ir laimīgā trešdiena un tur bez procentiem var paņemt aizņēmumu. Cilvēki ir aitas. Es laikam arī. Tāpēc, ka tas strādā.” Savukārt šis gads parādīja, kas patiesībā slēpjas aiz vērienīgās kreditēšanas – divus lielākos nebanku kreditētājus sodīja par to, ka pienācīgi neizvērtēja cilvēku maksātspēju. Tīna Lūse, biedrības "Fintech Latvija asociācija" vadītāja: „Jebkurš sods, protams, rada tādu kā reputācijas ēnu.” Atbildīgā iestāde aprēķināja, ka patērētājiem radīti desmitiem miljoniem eiro zaudējumi. Tikmēr nebanku kreditētāji pārkāpumus noliedz. Didzis Ādmīdiņš, SIA “ViziaFinance” valdes priekšsēdētājs: „Strīda būtība ir par to, kā jāinterpretē likuma punkts. Un skaidrs, ka mēs izmantojam juridiskos konsultantus, lai savu komercpraksi, teiksim tā, noslīpētu.” Atvērto failu pusstundā pētām, vai esošie sodi attur nebanku kreditētājus no tā, ka tie pavirši vai nepietiekami izvērtē cilvēku maksātspēju?

    32 min

  3. 4 DIC

    #225 Valaiņa vagonu lobijs: miljoniem vērto tramvaju iepirkumu grib virzīt caur Daugavpili

    Pašvaldības uzņēmums „Rīgas satiksme”  ir uzsācis iepirkuma procesu, lai iegādātos jaunus tramvajus. Tiem būs jāaizstāj daļa no vecajiem sastāviem. Andris Lubāns, Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes loceklis: „Kopējā investīcija uz 24 tramvajiem attiecīgi ir jārēķina 70 līdz 80 miljoni eiro.” Ekonomikas ministrs Viktors Valainis gan domā, ka izdevīgāk būtu Rīgā nevis pirkt jaunus tramvajus, bet modernizēt vecos. Un to varētu darīt „Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” – uzņēmums, kas pieder igauņu miljonāram Oļegam Osinovskim,  kurš savukārt ir apsūdzēts tā dēvētajā Magoņa kukuļošanas lietā. Viktors Valainis, ekonomikas ministrs: „Es šajā gadījumā neskatos, kas ir uzņēmuma īpašnieks”. Kamēr Valainis cenšas lobēt šādu scenāriju, rīdzinieki, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, nav gatavi vēl ilgāk sadzīvot ar padomju laika tramvajiem. Ilze, tramvaja pasažiere: „Lai tad viņi paši brauc ar tiem vecajiem!” Vai ekonomikas ministram Viktoram Valainim izdosies apmēram 80 miljonu eiro vērto tramvaju iepirkumu novirzīt caur Daugavpili? To pētām Atvērto failu pusstundā. * Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

    28 min

  4. 27 NOV

    #224 Nelegālā tievēšana: internetā nelikumīgi pārdod kompensējamās diabēta zāles "Ozempic"

    Pasaulē – un nu jau arī Latvijā – atbildīgās iestādes brīdina par recepšu zāļu viltojumiem. Runa ir par diabēta ārstēšanai paredzētiem medikamentiem, kuri izraisa arī svara samazināšanos. Tieši šī iedarbība radījusi milzīgu nelegālo pieprasījumu, un cilvēki internetā par šiem preparātiem ir gatavi maksāt simtiem eiro. Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja: „Tur, kur ir deficīts, tur, protams, arī ausās un klausās tie, kas vilto.” Internetā šīs zāles tirgo kā “notievēšanas injekcijas”, tomēr pircējiem nav zināms, kas patiesībā atrodas iepakojumā. Sintija (vārds mainīts), piedāvā iegādāties medikamentus: „Protams, ka tas ir tādā veidā riskants pasākums, tu jau pēc tam uz policiju neiesi!” Savukārt medikamentu pārdevēji izmanto dažādas shēmas, pat tirgo valsts kompensētās zāles. Rihards Burmistris, Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs: „Ja par šiem medikamentiem ir samaksājusi valsts, nevis pacients, tad attiecīgi tā ir krāpšana jau.” Atvērto failu pusstundā pētām, cik viegli Latvijā nelegāli nopirkt recepšu zāles, kas izraisa arī svara samazināšanos un kuras drīkst izsniegt tikai aptiekā pret ārsta recepti?

    32 min

  5. 20 NOV

    #223 Simtiem miljoni "airBaltic": vai ieguldījumi samērīgi ar ietekmi uz valsts ekonomiku?

    Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” pastāv jau 30 gadus un šajā laikā ir pārvadājusi pasažierus dažādos maršrutos. Taču pēdējos gados uzņēmums arvien biežāk vērsies pie valsts, lai lūgtu palīdzību daudzu miljonu eiro apmērā. Arī šogad uzņēmums turpināja strādāt te ar zaudējumiem, te ar peļņu. Atis Švinka, satiksmes ministrs: „Mēs redzam, ka šī kapitāla nepietiekamība ir aktuāla problēma, bet tā nav radusies šodien vai vakar, vai pēdējos mēnešos.” Lai arī valsts uzņēmuma pamatkapitālā ir ieguldījusi vairāk nekā pusmiljardu eiro, „airBaltic” ietekme uz tautsaimniecību līdz šim nav īsti vērtēta. Taču tagad ekonomisti to ir izdarījuši. Konstantīns Beņkovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks: „Es nesaku, ka mēs zinām visu, bet šo to mēs varam nomodelēt.” Cita starpā, eksperti skatījās, kas notiktu, ja lidsabiedrība beigtu pastāvēt. Zigmārs Vestfāls, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis: „Tas būtu īstermiņā liels šoks.” Vai ieguldījumus nacionālajā lidsabiedrībā „airBaltic”, kas, iespējams, varētu būt nepieciešami tuvākajā nākotnē, var samērot ar šī uzņēmuma ietekmi uz Latvijas ekonomiku? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

    28 min

  6. 13 NOV

    #222 Ar "attīrīšanu netīri" notekūdeņi: kādēļ Salacgrīvā aizvien piesārņo jūras piekrasti?

    Pirms 16 gadiem Salacgrīvā, lielākoties par Eiropas fondu naudu, uzbūvēja jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Vietējā pašvaldība solīja, ka jūrā vairs nenovadīs piesārņotu ūdeni, tomēr vietējie iedzīvotāji novērojuši pretējo. Liene Rijkure, Salacgrīvas iedzīvotāja: „Te arī parādās, ka jūrā ir ievadīti normatīvi netīri ūdeņi caur attīrīšanas iekārtām.” Kanalizācijas ūdeņi no attīrīšanas iekārtas aizplūst uz speciālu meliorācijas grāvi, kas atrodas dažus simtus metru no krasta, kaut arī dziļi jūrā vajadzēja izveidot speciālu kolektoru. Tam iebilda vietējā pašvaldība. Kaspars Krūmiņš, SIA „Salacgrīvas ūdens” valdes loceklis: „Ja kāds būtu uzstājis uz šāda kolektora izbūvi, tad viņš būtu jātiesā par līdzekļu izšķērdēšanu.” Tā kā notekūdeni novada uz grāvi, no kura tas tālāk pēc tam ietek jūrā, tad rezultātā var ciest tuvējā piekrastes zona. Kalvis Avotiņš, VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors: „Šeit arī varētu skatīt šo te peldvietas ūdens kvalitāti, kas varētu būt nedaudz pazeminātāka pie šāda izpildījuma.” Atvērto failu pusstundā pētām, kādēļ Salacgrīvas pašvaldība naudas taupīšanas dēļ uzbūvēja tādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kas joprojām piesārņo vietējo pludmali?

    32 min

  7. 6 NOV

    #221 "AdNow" brīnumzāles uz vēlēšanām? Krievijas reklāmas aģentūra cenšas plesties Latvijā

    Ar P****a režīmu vēsturiski saistīta digitālās reklāmas aģentūra „AdNow”, kas vēl nesen ietekmēja politiskos procesus Eiropā un par ko stāstījām jau pavasarī, gadu pirms Saeimas vēlēšanām Latvijā cenšas izvērst plašāku darbību. Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors: „Šī kompānija izrāda interesi par banneru jeb reklāmas laukumu iegādāšanos, izvietošanu. Mēs esam atteikuši, jo tas mūs neinteresēja.” Aģentūras pirktajos reklāmas laukumos Latvijas dzīvesstila un izklaides portālos latviešu valodā reklamē nereģistrētus ārstniecības līdzekļus. Reklāmas lasītājus maldina ar LSM ziņu vizuālo noformējumu, tajās izmanto pazīstamus Latvijas ārstus. Andrejs Ērglis, kardiologs, Latvijas Universitātes profesors: „To vienkārši var desmitiem reižu paziņot Latvijas sabiedrībai – es noteikti nereklamēšu vienu konkrētu zāļu nosaukumu!” Kā savu partneri lasītāju datu apstrādē aģentūru „AdNow” norādījuši arī Latvijas visvairāk apmeklētie ziņu portāli „Delfi” un „Tvnet”. Jānis Grīviņš,  AS „Delfi” valdes priekšsēdētājs: „Jā, pirmkārt, es gribētu teikt paldies, ka jūs vērsāt mūsu uzmanību uz šo gadījumu! Mēs arī nekavējoties esam bloķējuši šo konkrēto partneri.” Kādēļ ar Kremli saistīta reklāmas aģentūra „AdNow” cenšas paplašināt savu darbību Latvijā gadu pirms Saeimas vēlēšanām? To pētām Atvērto failu pusstundā. Epizode ir turpinājums iepriekš izskanējušam pētījumam par reklāmas aģentūras "AdNow" darbību.

    30 min

  8. 30 OCT

    #220 Obligātie kursi varmākām – ķeksītim? Rehabilitācija ieviesta, tās efekts – nezināms

    Lai mazinātu vardarbīgu uzvedību, pērn 1028 cilvēki Latvijā izgāja speciālus sociālās rehabilitācijas kursus. 433 no viņiem to darīja piespiedu kārtā. Ivars, apmeklējis kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai: „Es, protams, uzskatu, ka man viņi nebija nepieciešami, ka vairāk šādi te kursi būtu nepieciešami otrai pusei.” Tiesa, kad lemj par pagaidu aizsardzību, var uzlikt par pienākumu cilvēkiem apmeklēt šādus kursus jau pēdējos četrus gadus. Dažiem tie bijuši tikai ķeksītis, citiem – „jauns ierocis”. Iluta Lāce, biedrības "Centrs Marta" vadītāja: „Viņi pat vēl ir iedrošināti vērsties pret cietušajiem.” Kursu apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug, līdz ar to arī tiem tērētā valsts nauda. Tomēr neviens līdz šim vēl nav vērtējis, vai programma patiešām dod rezultātu. Inga Martinsone, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte: „Nevar uzskatīt, ka šis pakalpojums pats par sevi ir kaut kāda panaceja.” Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, vai obligātie kursi varmākām, kurus rīko jau vairākus gadus, patiešām palīdz mazināt vardarbību?

    31 min
Ver todo (229)

Acerca de

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

Información

  • Creador
    Latvijas Radio 1
  • Años de actividad
    2020 - 2025
  • Episodios
    229
  • Clasificación
    Apto
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2025
  • Mostrar sitio web
    Atvērtie faili

También te podría interesar