Drošinātājs

Latvijas Radio 1
  • 5.0 (1)
  • SOCIETY & CULTURE
  • UPDATED WEEKLY

Raidierakstā padziļināti aplūkosim un analizēsim notikumus un procesus, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju.    Sev interesējošu jautājumu uzdod, rakstot e-pastu uz drosinatajs@latvijasradio.lv

  1. 1D AGO

    [UKR] Енергетики - невидимі герої України | Запобіжник #145

    Масовані удари росії по енергетичній інфраструктурі України цієї зими залишили мільйони людей без світла і тепла. Rihards Plūme у розмові з представником української енергетичної компанії «Чернігів Енергія» Сергієм Переверзою зазирає в повсякденне життя людей, чия робота починається там, де закінчується повітряна тривога, — у відновленні пошкоджених обстрілами ліній, підстанцій та електростанцій. Це розмова про те, який вигляд має війна з точки зору енергетиків і як Україна намагається вберегти своє майбутнє від життя в постійній темряві.    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

    21 min

  2. 1D AGO

    Enerģētiķi - Ukrainas neredzamie varoņi | #145

    Krievijas masveida triecieni pa Ukrainas energoinfrastruktūru šoziem bez elektrības un siltuma atstāja miljoniem cilvēku. Rihards Plūme sarunā ar Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Černihivas Enerģija (AS "Chernihiv Energy") pārstāvi Serhiju Pereverzu ieskatās to cilvēku ikdienā, kuru darbs sākas tur, kur beidzas gaisa trauksme - apšaudēs bojāto līniju, apakšstaciju un elektrostaciju atjaunošanā. Šajā sarunā par to, kā izskatās karš no energoinženieru skatu punkta un kā Ukraina mēģina pasargāt savu nākotni no dzīves pastāvīgā tumsā.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:  Vai ASV beidzot ieraudzījusi kārtis Ukrainas rokās?  Vai intensīvā karadabība Tuvajos austrumos var izraisīt globālu pretgaisa ieroču badu pasaulē un ko Ukrainai darīt šadā situācijā?  Irānas apšaudes paver priekškaru uz nesaskaņām Eiropas Savienības iekšienē.    Epiozdes gaita:  00:29 Ievads 02:16 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 02:51 Vai ASV beidzot ieraudzījusi kārtis Ukrainas rokās? 07:00 Diplomātiskais un finansiālais – tāds varētu būt lielākais Ukrainas ieguvums, palīdzot partnervalstīm aizsargāties pret irāņu droniem.  08:44 Vai intensīvā karadarbība Tuvajos austrumos var izraisīt globālu pretgaisa ieroču badu pasaulē un ko Ukrainai darīt šādā situācijā? 12:12 Cik tuvu Ukraina ir tam, lai pati spētu saražot savas pretgaisa aizsardzības iekārtas pietiekamos apjomos? 12:53 Irānas apšaudes paver priekškaru uz nesaskaņām Eiropas Savienības iekšienē. 18:26 EXPLAINER: Krievija Venēcijas biennālē. 24:02 Vai Krievijas piedalīšanās pasākumos būtu jābūt kā automātiskam boikotam Latvijai? 25:27 KONTEKSTAM: kādus krievijas uzbrukumus piedzīvojusi Ukrainas energosistēma šajā ziemā? 29:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Serhiju Pereverzu, Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Černihivas Enerģija pārstāvi. 32:08 Šoziem ukraiņu enerģētiķiem bijis ļoti daudz darba. 33:07 Sliktākais aiz muguras.  34:28 Ir tikai dažas apakšstacijas, kas netika bojātas. 36:34 Uzbrukumu apjoma palielinājums 37:47 Krievija vēlējās nogriezt mūsu apgabalu no citiem.  38:29 Šoziem Krievijas triecieni kļuvuši daudz precīzāki. 39:44 Kā nosargāt energoobjektus? 40:48 Nu jau problēmas ne tikai ar elektroenerģijas sadali, bet arī ražošanu. 41:55 Sabiedrības reakcija pret jomas profesionāļiem gan niknuma, gan pateicības pilni. 43:17 Rūpes par darbinieku drošību. 44:30 Remontdarbi var būt no dažām stundām līdz vairākām dienām. 45:23 Atjaunošanas izmaksas un ārvalstu palīdzība. 46:29 Pēdējos mēnešos darbs bijis kā armijā. Ja dod komandu, tad jābrauc. 48:05 Valsts finansiālā motivācija. 49:04 Situācija ar darbiniekiem labāka nekā 2022.gadā. 49:58 Jāpaliek pozitīviem, citādāk nevar. 50:38 Strādājam skarbā režīmā.  52:24 Kas motivē darīt šo darbu? 52:50 Sarunas beigas. 53:13 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 53:35 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv 53:50 Krievija pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

    55 min

  3. MAR 5

    [UKR] Кіберодяг. 800 швачок для України | Запобіжник #144

    Від двох рішучих жінок — до мережі з понад 800 волонтерами по всьому світу: за чотири роки «Швейна рота» пошила сотні тисяч одиниць адаптивного одягу, допомагаючи одягнути незліченну кількість поранених і зберегти їхню гідність. У розмові з Dīvs Reiznieks одна із засновниць руху Ксенія Самойлич розповідає, як ця ініціатива допомагає не лише військовим, а й самим швачкам — багатьом із них ніколи б не спало на думку, що колись вони стануть волонтерками.   Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

    50 min

  4. MAR 5

    Kiberabģērbs. 800 šuvēju Ukrainai | #144

    No divām apņēmīgām dāmām līdz tīklam ar vairāk nekā 800 brīvprātīgajiem visā pasaulē - “Šūšanas rota” četros gados ir sašuvusi simtiem tūkstošu adaptīvā apģērba vienību, palīdzot apģērbt neskaitāmus ievainotos un saglabāt viņu cieņu. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viena no kustības aizsācējām Ksenija Samoiliča stāsta, kā šī iniciatīva spēj palīdzēt ne tikai karavīriem, bet arī pašām šuvējām - daudzām no viņām nekad nebūtu ienācis prātā, ka reiz viņas kļūs par brīvprātīgajām.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Ko Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ iegūst un ko zaudē Ukraina? Vai ASV militāro resursu tērēšana Tuvajos Austrumos var ietekmēt Eiropas iespējas iegādāties militāro tehniku no amerikāņiem? Vai Francijas prezidenta paziņojumi par valsts kodolspējām nozīmē pārmaiņas Eiropas kodoldrošības arhitektūrā?   EPIZODES GAITA: 00:29 Ievads 1:44 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 4:15 Ko Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ iegūst un ko zaudē Ukraina? 11:46 krievija kļuvusi bažīga. 13:06 Cik būtiska ir Irānas kā sabiedrotā zaudēšana krievijai? 16:03 ASV uzbrukumi kā vēl viens atgādinājums Eiropai – ražot vairāk ieročus pašai. 18:22 Ko Francijas plāni vairot savas kodolspējas nozīmē Baltijai? 22:41 Starptautiskās Olimpiskās komitejas apkaunojošās darbības turpinās. 27:05 EXPLAINER: Atklātībā nāk traģikomiskas detaļas par to, kā 4 ukraiņu dronu speciālisti kopīgās mācībās lika dzīvi pārdomāt NATO valstu karavīriem. 36:08 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Ksenija Samoiliča - brīvprātīgo šuvēju kustības “Šūšanas rota” aizsācēja. 38:42 “Šūšanas rota” sākās 4 dienas pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma.  40:45 Viss sākās ar nepieciešamību sašūt 100 balaklavas. 41:21 Šobrīd jau vairāk nekā 800 šuvēji apvienojušies nodaļās Ukrainā un ārzemēs. 42:24 Kas ir “adaptīvais” apģērbs? 46:11 Šūšana pirmajās dienās pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. 51:24 Pēc balaklavām, sākām saņemt pasūtījumus arvien jauniem izstrādājumiem . 52:32 Adaptīvā apģērba nozīme ievainoto dzīvē. 55:45 Kā abām iniciatīvas aizsācējām pievienojās arvien jaunas šūšanas meistares, ievērojami paplašinot “Šūšanas roatas” darbības apjomus. 58:45 sašūts jau vairāk nekā 300 tūkstoš adaptīvā apģērba vienības. 59:45 Kas ir “bruņu” un “kiber” apģērbs? 1:01:00 Veidojam meistarklases, dalāmies ar peigrieztnēm un visu mūsu rīcībā esošo informāciju, lai šūt varētu visi, kuri to vēlas.   1:01:44 apģērbus atdodam bez maksas. Šī ir pilnībā brīvprātīgo kustība. 1:02:55 Šuvēju personīgais pieskāriens sūtījumos. 1:06:07 Ļoti daudzas meistares tieši “Sušanas rotā” atrod savu piepildījumu un veidu, kā būt noderīgai. 1:09:00 Šuj arī vīrieši. 1:11:19 Ir nodaļas, kuras pārtrauc darbu, jo frontes tuvošanās liek cilvēkiem pamest mājas. 1:11:57 “Šūšanas rota” kļuvusi par kopienu, kurā var rast savstarpējo atbalstu. 1:13:29 Izdegšana un kā cīnīties pret to? 1:16:58 Pēc kara beigām “Šūšanas rota” varētu kļūt par globālu konsultāciju iniciatīvu adaptīvās modes jomā humāno krīžu situācijās. 1:20:30 “Šūšanas rotai” nepieciešami audumi. Brīvprātīgie un ziedojumi. Uzmeklēt iniciatīvu var sociālajos medijos: https://www.instagram.com/shveina_rota , https://www.facebook.com/profile.php?id=100083407995435 un https://shveinarota.org/en  1:22:22 Sarunas beigas. 1:22:50 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 1:24:03 Piesakieties “Šūšanas rotai”, ja varat un vēlaties to atbalstīt. 1:25:43 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:26:53 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

    1h 28m

  5. FEB 26

    [UKR] Викрадений мер Херсона | Запобіжник #143

    "Вони хотіли, щоб я співпрацював, брехав, пропонували посади. Казали, що я тут згнию і сидітиму вічно. Але навіть найсильнішим болем неможливо перетворити брехню на правду. Мій вибір був очевидний – я українець. Можна нас хоч повбивати, але українці ніколи не стануть росіянами", – так у розмові з Ріхардом Плуме говорить колишній мер Херсона Володимир Миколаєнко. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.  Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

    45 min

  6. FEB 26

    Nolaupītais Hersonas mērs | #143

    “Viņi vēlējās, lai sadarbojos, stāstu melus, piedāvāja amatus. Teica, ka sapūšu un sēdēšu te mūžīgi. Taču pat ar visspēcīgākajām sāpēm melus nevar pārvērst patiesībā. Mana izvēle bija skaidra - esmu ukrainis. Var mūs kaut nogalināt, bet ukraiņi nekad nekļūs par krieviem,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" lielās intervijas varonis, bijušais Hersonas mērs Volodimirs Mikolajenko.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Eiropai un ASV jābeidz dalīt iedomātā Ukrainas rekonstrukcijas nauda un jāsāk pieņemt lēmumi, kas reāli tuvinātu kara beigas; Iespēju logs Eiropai - apmēram gads. Starp Ungārijas parlamenta un Francijas prezidenta vēlēšanām; Kas sagaida Ukrainu pilna mēroga kara piektajā gadā?    EPIZODES GAITA: 00:29 Ievads 03:09 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:59 Eiropai un ASV jābeidz dalīt iedomātā Ukrainas rekonstrukcijas nauda un jāsāk pieņemt lēmumi, kas reāli tuvinātu kara beigas. 10:47 Pret krieviju jāvērš brutālas sankcijas un jāapsver jauna militārā pieeja. 17:44 Vai nav laiks rietumiem sākt citādāk uztvert krieviju, ne kā militāru pārspēku? 22:55 Iespēju logs Eiropai - apmēram gads. Starp Ungārijas parlamenta un Francijas prezidenta vēlēšanām.  25:44 Starptermiņa vēlēšanu ietekme ASV uz prezidentu Trampu. 27:35 Kāpēc Kristīni šobrīd pārņēmis pesimisms un par ko lielākais satraukums. 30:49 Kas sagaida Ukrainu pilna mēroga kara piektajā gadā? 32:37 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto. 33:50 KONTEKSTAM: Ukrainas militārās industrijas pievilcība rietumu partneru acīs un ko tas nozīmē reālajā dzīvē. 39:29 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– bijušo Hersonas mēru Volodimiru Miko-lajenko, kurš krievijas gūstā pavadījis vairāk nekā trīs gadus. 41:57 Par sagūstīšanu 2022.gadā. 44:24 Atteicās sadarboties 47:24 Par spīdzināšanu gūstā. 52:38 Pat ar visspēcīgāko sāpju palīdzību melus nevar pārvērst patiesībā. 54:10 Ukraiņi nekad netiks padarīti par krieviem. 54:33 Gūstu bija ļoti grūti izturēt. 57:03 Par atbrīvošanas dienu. 59:53 Gūsta atstātā ietekme. 1:01:38 Cerēja, ka atbrīvots viss Hersonas reģions. 1:03:07 Hersonas ātrā krišana – nodevības rezultāts. 1:04:40 Tramps stimulē putinu. 1:05:10 Paldies Baltijas atbalstam 1:05:29 Šī brīža situācija Hersonā - briesmīga. 1:06:29 No gūsta jāatgriež visi. 1:08:22 Sarunas beigas. 1:08:47 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:10:09 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

    1h 11m

  7. FEB 19

    [EN] Helmet vs. the IOC: When Morality Gets in the Way of Medals | The Fuse #142

    Why Vladislav Heraskevych’s disqualification over a “memorial helmet” became a matter of principle - and how it was received in Ukraine. Dīvs Reiznieks speaks with Oleksandr Hlyvynskyi, head of the Ukrainian Sports Press Association, about the limits of the International Olympic Committee’s “neutrality,” double standards, and how sport in Ukraine continues even under wartime conditions. Also: how athletes support the army, the role sport may play in rebuilding the country after the war, and why solidarity from other nations in moments like these is more than symbolism. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

    36 min

  8. FEB 19

    Ķivere pret SOK: kad medaļām patraucē morāle | #142

    Kāpēc Vladislava Heraskeviča diskvalifikācija par “piemiņas ķiveri” kļuva par principa jautājumu - un kā to uztvēra Ukrainā. Dīvs Reiznieks iztaujā Ukrainas sporta preses asociācijas vadītāju Oleksandru Hļivinski par Starptautiskās Olimpiskās komitejas “neitralitātes” robežām, dubultstandartiem un to, kā sports Ukrainā turpinās pat kara apstākļos. Arī par to, kā sportisti palīdz armijai, kādu lomu sports spēlēs valsts atjaunošanā pēc kara un kāpēc citu valstu solidaritāte šādos brīžos nav tikai simbolisms.    Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Vai maigāka retorika no ASV Eiropas virzienā nozīmē izmaiņas arī praktiskā sadarbībā? Kādēļ Ukrainai Minhenes drošības konferencē šogad bija pievērsts mazāk uzmanības nekā iepriekš? Vai Eiropa ir spējīga vēl asāk vērsties pret ēnu flotes kuģiem?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tevi interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

    59 min
See All (263)

About

Raidierakstā padziļināti aplūkosim un analizēsim notikumus un procesus, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju.    Sev interesējošu jautājumu uzdod, rakstot e-pastu uz drosinatajs@latvijasradio.lv

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2022 - 2026
  • Episodes
    263
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Drošinātājs

You Might Also Like