Drošinātājs

Latvijas Radio 1

Raidierakstā padziļināti aplūkosim un analizēsim notikumus un procesus, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju.    Sev interesējošu jautājumu uzdod, rakstot e-pastu uz drosinatajs@latvijasradio.lv

  1. FEB 5

    Ja ne mēs, tad kurš? Pirmā sieviešu ugunsdzēsēju vienība Ukrainā | #140

    Veļika Omeļjanas ciemā Ukrainas rietumos kara laikā izveidota pirmā sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde - tajā strādā skolotājas, mediķes, kultūras darbinieces un citu profesiju pārstāves, kuras nekad nebija plānojušas šādu darbu, bet nu aizpilda vajadzību, kas radusies, ciema vīriem dodoties uz fronti. Vienības dalībniece Tetjana Omeļaņčuka sarunā ar Dīvu Reiznieku stāsta par izsaukumiem uz ugunsgrēkiem, pirmo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, skepsi, kas pārtapusi cieņā, un komandas moto: “Ja ne mēs, tad kurš?”   Savukārt Rihards iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Kādēļ Tramps lūdza un Putins piekrita īsajam pamieram triecieniem enerģētikas infrastruktūrai? Cik nozīmīga ir Baltijas valstu vienošanās par militārās mobilitātes zonas izveidi? Agresorvalstu sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs.   Epizodes gaita: 00:29 Ievads 03:27 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:12 Rute Kijivā. Ko NATO dod Ukrainai? 10:23 Īsais pamiers starp krieviju un Ukrainu – Trampa cerība novērst uzmanību no iekšpolitikas un Epstīna failiem.  15:16 Cik nozīmīga ir Baltijas valstu vienošanās par militārās mobilitātes zonas izveidi?  20:20 Agresorvalstu sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs. 26:11 EXPLAINER: Kā sievietes Ukrainā arvien vairāk sāk strādāt profesijās, kas iepriekš tika uztvertas kā tipiskas vīriešu profesijas.. 31:00 Piesakām šīs epizodes galveno viešņu Tetjanu Omeļaņčuku – Ukrainā pirmās, pilnībā no sievietēm veidotās brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības dalībnieci.  32:11 Sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība kā spēcīgs noturības un kopienas atbildības simbols 33:02 Sākoties pilna mēroga iebrukumam vienas nakts laikā viss mainījās. Sievietēm nācās uzņemties atbildību par kopienas drošību. 35:26 Vienību veido sievietes bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā 36:10 Tipiska diena, kad jādodas palīgā.  37:28 Apkārtējo skepticisms izzudis, tā vietā nācis savstarpējs respekts. 39:08 Vienība – kā emocionālā atbalsta sistēma. 40:04 Sieviešu vienības plusi, salīdzinot ar kolēģiem vīriešiem. 41:28 būt noderīgām situācijās, kad citi ir izmisumā, - tā, iespējams, ir visaugstākā balva. 42:43 gaidīt līdz atnāks nelaime, - tā ir slikta stratēģija. 43:57 Laiks sagraut stereotipus par to, ko var vai nevar sievietes. 44:50 Kā karš ietekmējis Velika Omeļjanas ciemu 46:30 Šobrīd savā komūnā darbojamies kā vienota komanda. 46:47 Mūsu spēks ir vienotībā. 47:42 Sarunas beigas. 50:48 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv 51:01 Padalieties ar šo interviju un epizodi.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

    52 min
  2. JAN 29

    [UKR] Бум оборонної промисловості України | Запобіжник #139

    «Технологічно Україна є чи не найсильнішою у світі, адже пристрої тестуються й використовуються в реальних бойових умовах. У ворога є маса, у нас - якість і креативне застосування. Але нам потрібно й надалі зростати, розвиватися та адаптуватися, щоб і в майбутньому захистити себе від атак. Адже не нападатимуть лише на підготовлену й сильну державу». Так в розмові з Ріхардом Плуме говорить гість цього тижня подкасту «Drošinātājs» – Ігор Береговенко, співзасновник української компанії військових технологій Air3F, яка забезпечує військових на фронті різними системами.   Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

    33 min
  3. JAN 29

    Ukrainas aizsardzības industrijas bums | #139

    "Tehnoloģiski Ukraina ir teju spēcīgākā pasaulē, jo ierīces tiek testētas uz izmantotas reālos kaujas apstākļos. Ienaidniekam ir masa, mums - kvalitāte un radošs pielietojums. Bet ir jāturpina augt, attīstīties un pielāgoties, lai arī nākotnē pasargātu sevi no uzbrukumiem. Jo neuzbruks tikai sagatavotai un spēcīgai valstij." Tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis Ihors Berehovenko, Ukrainas militāro tehnoloģiju uzņēmuma Air3F līdzdzibinātājs, kurš ar dažādām sistēmām apgādā karavīrus frontē.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Vai Ukrainas, Krievijas, ASV sarunas ir butaforija? Ukrainai labas ziņas frontē; ASV militārais atbalsts Latvijai - neskaidrs.   Epizodes gaita:  00:29 Ievads 02:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:57 Vai Ukrainas, krievijas, ASV sarunas ir butaforija? 07:20 Ukrainai labas ziņas frontē. 08:45 Kāpēc ASV nepieprasa pārtraukt krievijas uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai? 09:51 ASV militārais atbalsts Latvijai nākotnē neskaidrs. 17:55 Rihards un Dīvs norāda uz zīmīgām izmaiņām Ukrainas un krievijas miera sarunu delegācijās. 20:12 Jociņš par miera sarunām un Budanovu.  20:51 KONTEKSTAM: Ukrainas militārās industrijas pievilcība rietumu partneru acīs un ko tas nozīmē reālajā dzīvē. 24:31 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Ukrainas militāro tehnoloģiju uzņēmuma Air3F līdzdzibinātāju Ihoru Berehovenko. 26:25 Ar ko nodarbojas Air3F. 27:50 pagrieziena punkts frontē bija dronu adaptācija kaujas operācijām.  28:49 tehnoloģiju attīstības temps ir ļoti ātrs. Katrai pretinieka darbībai ir pretpasākums. 31:05 militārās tehnoloģijas attīstības ziņā Ukraina šobrīd viena no spēcīgākajām pasaulē. 31:56 krievijas priekšrocība ir masveidība.  33:16 Kas Ukrainai pietrūkst? 34:20 Dronu jomā Ukraina šobrīd spēj gandrīz visas komponentes saražot pati. 35:29 Ukraina ir tehnoloģiski attīstītāka par krieviju. Panākumu atslēga – radošums un produktu pielāgošana konkrētām vajadzībām kaujas laukā.  37:09 Nākamais pagrieziena punkts varētu būt sauszemes robotizēto sistēmu strauja attīstība. 40:29 Vai tehnoloģijas var aizstāt karavīrus kaujas laukā? 42:04 Mākslīgā intelekta loma jaunajās kaujas tehnoloģijās un tā attīstības potenciāls. 43:43 Air3F ir vidēja izmēra uzņēmums un kā tas attīstījies.  45:21 Ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai laielākā daļa uzņēmumu jau sen rēķinās un ir tai sagatavojušies. 46:17 Visi Air3F galapatērētāji ir militārā joma 47:10 Air3F eksportam šobrīd neražo, bet ir tam gatavi.  48:09 Valsts attieksme pret militāro tehnoloģiju eksportu 48:44 Pirmā prioritāte – nodrošināt savējos, bet eksports palīdzētu valsts ekonomikai. 49:15 Izacinājumi.  50:53 Tikai sagatavotai, spēcīgai valstij neuzbruks. 52:30 sieviešu iesaiste aizsardzības industrijā. 53:07 Kā tiek sagatavoti nākotnes speciālisti. 54:12 Sarunas beigas. 54:33 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 54:57 Klausītāja jautājums par Kanādas premjera runu Davosā. 56:58 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

    58 min
  4. JAN 21

    Ukraiņu identitāte kā "ekstrēmisms" | #138

    Ekstrēmisma jēdziens parasti tiek attiecināts uz vardarbīgu radikālismu, terorismu vai aicinājumiem uz vardarbību, taču Krievijas kontekstā šis jēdziens ir pārdefinēts. Praksē redzam, ka Krievijas okupētajās teritorijās ekstrēmisma jēdziens tiek izmantots nevis cīņā pret vardarbību, bet gan lojalitātes nodrošināšanai. Tas ir par paklausību. Tas ir arī par ukraiņu identitātes apspiešanu un iznīdēšanu. Tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Marija Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” eksperte.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:. Kā transatlantiskās nesaskaņas Grenlandes jautājumā ietekmē Ukrainu? Ko no NATO vienotības saļodzīšanās secināt Krievijai?  Vai Ukrainas partneriem Eiropā jāveido alianse bez amerikāņiem?    Epizodes gaita:    00:30 Ievads 02:19 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:45 Kā NATO šķelšanās ietekmē Ukrainu? 11:01 Kā tas ietekmēs Ukrainas miera sarunas un arī praktisko palīdzību? 13:06 Vai tagad eiropiešiem būs vēl kritiskāka vēlme pirkt Ukrainai ieročus ASV? Un vai var nepirkt par spīti, ka esam apvainoti, ja Ukrainai vajag un paši saražot nevaram...? 15:17 Vai jāveido jaunas alianses? 20:02 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto. 20:54 EXPLAINER: Aukstā laika efekts uz fronti un civiliedzīvotājiem Ukrainā, kurus ar jaunu degsmi terorizē krievija. 29:12 Piesakām šīs epizodes viesi – Mariju Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” experti. 30:26 Marijas pateicības vārdi Latvijai. 32:01 Par dzīvošanu bez elektrības un ūdens. 33:12 Krievija pārdefinē “ekstrēmisma” jēdzienu un ļaunprātīgi izmanto to, lai vajātu ikvienu, kas nepiekrīt sistēmai. 36:24 Ziedot.lv – krievijas acīs – ekstrēmistiska organizācija. 37:36 Rusofobija kļuvis par oficiālu, juridisku terminu un kļūst par juridisku, kā arī politisku instrumentu. 39:33 Kādi ir praktiski aizliegumi, kas vērsti uz ukrainiskuma iznīdēšanu. 42:48 Krievijas drošības spēki izstrādājuši sistēmu, kas strādā, lai iegūtu informāciju par citādi domājošajiem. 44:09 Skolotāju loma skolēnu izsekošanā. 46:50 kā palīdzēt okupācijā esošajiem jauniešiem un sasniegt tur dzīvojošos cilvēkus. 49:50 Bērni teroristu sarakstā un psihiatriskajās slimnīcās. 52:20 Krievija izmanto visus instrumentus, lai iznīcinātu ukraiņu identitāti. 53:43 kurš atbalsta Ukrainu, kurš krieviju okupētajās teritorijas.  55:24 Kāda ir un būs krievijas politikas ilgtermiņa ietekme uz okupācijā esošajiem cilvēkiem? 56:34 Ko Ukraina dara, lai sagatavotos cilvēku reintegrācijai. 58:26 saruna beidzas. 58:46 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:00:40 Padalieties ar šo interviju un epizodi  1:01:06 “Ierakumu sveču gatera” aicinājums nosūtīt paciņas bērniem Ukrainā. 1:02:45 rakstiet mums: drosinatajs@latvijasradio.lv  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

    1h 4m

About

Raidierakstā padziļināti aplūkosim un analizēsim notikumus un procesus, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju.    Sev interesējošu jautājumu uzdod, rakstot e-pastu uz drosinatajs@latvijasradio.lv

You Might Also Like