Ekonomikas podkāsts

Latvijas Radio
  • 0.0 (0)
  • NEWS
  • UPDATED DAILY

Labākais Latvijas Radio ekonomikas saturs - nauda, bankas, nodokļi, akcijas, IKP, preču un pakalpojumu tirgus un patēriņš, uzņēmumi un mājsaimniecības, pieprasījums un piedāvājums - žurnālistu intervijas, ieraksti un raidījumi par ekonomikas pasauli no individuālas pieredzes līdz globālajiem finanšu procesiem.

  1. 2H AGO

    Konstatē aizliegtas vienošanās pazīmes starp diviem lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem

    Mazumtirgotāji “Maxima” un “Rimi”, iespējams, ir neatļauti vienojušies un savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas. Šādas pazīmes konstatējusi Konkureneces padome, kas veikusi pārbaudes pašos uzņēmumos. Ja vienošanās ir notikusi, tas nav patērētāju interesēs un pārkāpj Eiropas Savienībā noteiktu vienošanās aizliegumu. Abi uzņēmumi gan norāda, ka lēmumus par produktu cenām pieņemot pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi. Horizontālas aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tādēļ par šāda pārkāpuma izdarīšanu katram tirgus dalībniekam var piemērot naudas sodu līdz 10 % no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē. Konkurences padomes priekšsēdētaja Ieva Šmite stāsta, ka, pārkāpuma lietas ietvaros, uz tiesneša lēmuma pamata un ar Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu, vakar veikti likumā paredzētie procesuālie pasākumi pie diviem tirgus dalībniekiem pārtikas mazumtirdzniecības nozarē. -- Spekulācijas par iespējamu cenu saskaņošanu starp lielākajiem mazumtirgotājiem sabiedrībā izskanējušas jau gadiem, īpaši laikā, kad strauji kāpa pārtikas cenas. Pērn maijā Ekonomikas ministrija kopā ar nozari parakstīja memorandu par pārtikas cenu mazināšanu, taču vēlāk gan lauksaimnieki, gan atbildīgie ministri atzina, ka tas būtisku ietekmi nav devis. Tika izveidots arī tā dēvētais pārtikas zemo cenu grozs, tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka tas ne vienmēr ir pilnīgs un pieejams visos veikalos.

    3 min

  2. 9H AGO

    Karjeras dienā aicina jauniešus tikties ar uzņēmējiem

    6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras dienas pārstāvis, Rīgas Biznesa skolas students Kārlis Sīmanis, lektore RTU Programmu grupas Bizness un ekonomika vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē Sociālo zinātņu fakultātē, zinātņu doktore uzņēmējdarbības vadībā Anita Gaile. Par darbaspēka trūkumu, īpaši kvalificētu speciālistu nepietiekamību, daudzus gadus uztraucas darba devēji un īpaši aktuāls šis jautājums ir tieši reģionos. Uzklausām uzņēmuma "Latvijas maiznieks", "Augstsprieguma tīkls" pārstāves.

    48 min

  3. 1D AGO

    Krustpunktā izvaicājam "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti

    Par elektroenerģijas ražošanu, šķiet, mums nekad nav bijusi tik liela interese kā pēdējos gados. Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā vispirms pieauga elektrības cena, tad sākām steidzami meklēt alternatīvus elektrības ražošanas veidus. Tālāk to visu ietekmē nepatika pret vēja izmantošanu, cīņa šajā laukā. Ko par to visu saka Latvijas lielais valsts ražotājs "Latvenergo"? Krustpunktā izvaicājam "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.

    54 min

  4. 3D AGO

    No Ukrainai paredzētās naudas EM iztērē vien nelielu daļu. Kam piešķirs neiztērēto?

    2025. gada aprīlī ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrijai tika piešķirta nauda, lai veicinātu uzņēmēju iesaisti Čerņihivas apgabala Ukrainā atjaunošanā. Finansējums bija paredzēts dažādiem rekonstrukcijas projektiem, ko īstenotu Latvijas uzņēmēji. Ekonomikas ministrija no piešķirtās naudas iztērējusi vien nelielu daļu, jo neveiksmīgi beidzies apkures katlu iepirkums.  tieši šādu summu pērn aprīlī valdība nolēma piešķirt Ekonomikas ministrijai. Mērķis – turpināt veicināt Latvijas uzņēmēju iesaisti rekonstrukcijas projektu īstenošanā Čerņihivas apgabalā. Lai labiekārtotu dzīvojamās mājas Čerņihivas apgabalā, bija plānota mēbeļu piegāde, savukārt apgabala izglītības iestādēm – apkures katlu piegāde. Abu pasākumu īstenošanai tika rīkoti atklāti konkursi. Mēbeļu piegādes konkurss beidzās ar pozitīvu rezultātu un divi Latvijas uzņēmumi – SIA „Sentios” un SIA „J.E.F” izgatavoja dīvānus, gultas un citas mēbeles, kas tika piegādātas Čerņihivas apgabalam. Taču ar apkures katlu iepirkumu nevedās. Paralēli no Ukrainas vēstniecības saņemta ziņa, ka Ukrainai ļoti nepieciešami ģeneratori. To piegādē Latvijas pusei jau ir laba pieredze un uzņēmēji ir gatavi tos saražot. Šodien, 24. februārī, valdības sēdē saņemta atļauja mainīt finansējuma izmantošanas iespējas. Daļu no atlikušajiem 1, 8 miljoniem paredzēts novirzīt Aizsardzības ministrijai, bet daļu – enerģētikai.

    3 min

  5. 3D AGO

    Ukrainas uzņēmēji Latviju izmanto tālākai ekspansijai Baltijā un Eiropā

    Ukrainas uzņēmējdarbība Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi izaugsmi – uzņēmumu skaits pieaudzis ar kopējo investīciju apjomu 137 miljoni eiro. Salīdzinot ar pirmskara periodu, Ukrainas darījumu aktivitāte augusi divas trīs reizes – tā lēš „Lursoft” valdība. Paši ukraiņi saka, ka, neskatoties uz karu, bizness turpina attīstīties un Latvija tiek izmantota kā vieta tālākai ekspansijai Baltijā un Eiropā. Kāda ir darījumu aktivitāte un kurās jomās Ukrainas pilsoņi dibina jaunus uzņēmumus?

    5 min

  6. 4D AGO

    Valsts parāds Latvijā ir teju puse no iekšzemes kopprodukta. Vai tā ir problēma?

    Valsts parāds Latvijā ir teju puse no iekšzemes kopprodukta. Lūkojam saprast, vai tā ir problēma un cik tālu ir kritiskais slieksnis, pēc kura iestājas “viss slikti”. No „dzīvot uz parāda nav labi”, līdz „bez aizņemšanās izaugsme ir lēna”. No „bankām jāierobežo kreditēšana un jābūt atbildīgākām”, līdz „bankām jāveicina kreditēšana un jāuzņemas vairāk riska”. No „naudas nav un nebūs”, līdz „naudas ir tik daudz kā nekad”. Apmēram tā īsumā un ar krietnu devas ironijas var raksturot Latvijas ekonomisko un valsts parāda stāstu. Neapstrīdams fakts ir – pēdējo 20 gadu laikā valsts parāds ir trīskāršojies no aptuveni 15% līdz 48% no iekšzemes kopprodukta.

    14 min

  7. 6D AGO

    Keramiķe Ieva Jurka gatavo porcelāna traukus, rotas un arī uguns skulptūras

    Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Dobeles novada Bērzē, kur pirms pieciem gadiem keramiķe Ieva Jurka izveidoja savu keramikas darbnīcu. Ieva beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un gatavo gan porcelāna traukus, gan lielformāta darbus un uguns skulptūras. Lai izveidotu darbnīcu, Ieva uzrakstīja LEADER projektu. Viņa strādā arī Dobeles mākslas skolā un pērn saņēma balvu nominācijā "Dobeles novada gada mājražotājs, amatnieks".

    30 min

  8. FEB 20

    Valsts parāds pieaug. Kādi ir risinājumi tā stabilizēšanai?

    Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir būtiski pieaudzis un pēdējā laikā sabiedrībā izskan karstas diskusijas, vai nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Šodien, 20. februārī, Latvijas Banka rīkotajā diskusijā gan finanšu nozares pārstāvji, gan politiķi un eksperti, meklēja atbildi uz jautājumu, vai valsts parāda kritiskais slieksnis ir tuvu. Valsts parāds veidojas aizņemoties, ja valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu izdevumu segšanai. Latvijas valsts parāds pēdējo 20 gadu laikā ir trīskāršojies : no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP pērn. Savukārt valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir četrkāršojušās. Un straujš pieaugums bijis tieši procentu maksājumiem. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs norāda, ka parāda pieaugums krīžu laikā ir normāla lieta, bet nav normāli, ka pēc krīzes tas nesamazinās. Tagad jau esam tuvu 50 % no IKP un esošā fiskālā politika nav vērsta uz parāda stabilizāciju. Turpmāk izaicinājumi būšot vairāki.

    4 min
See All (543)

About

Labākais Latvijas Radio ekonomikas saturs - nauda, bankas, nodokļi, akcijas, IKP, preču un pakalpojumu tirgus un patēriņš, uzņēmumi un mājsaimniecības, pieprasījums un piedāvājums - žurnālistu intervijas, ieraksti un raidījumi par ekonomikas pasauli no individuālas pieredzes līdz globālajiem finanšu procesiem.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio
  • Years Active
    2021 - 2026
  • Episodes
    543
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Ekonomikas podkāsts