Ekonomikas podkāsts

Latvijas Radio
  • 0.0 (0)
  • NEWS
  • UPDATED DAILY

Labākais Latvijas Radio ekonomikas saturs - nauda, bankas, nodokļi, akcijas, IKP, preču un pakalpojumu tirgus un patēriņš, uzņēmumi un mājsaimniecības, pieprasījums un piedāvājums - žurnālistu intervijas, ieraksti un raidījumi par ekonomikas pasauli no individuālas pieredzes līdz globālajiem finanšu procesiem.

  1. 9H AGO

    Keramiķe Ieva Jurka gatavo porcelāna traukus, rotas un arī uguns skulptūras

    Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Dobeles novada Bērzē, kur pirms pieciem gadiem keramiķe Ieva Jurka izveidoja savu keramikas darbnīcu. Ieva beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un gatavo gan porcelāna traukus, gan lielformāta darbus un uguns skulptūras. Lai izveidotu darbnīcu, Ieva uzrakstīja LEADER projektu. Viņa strādā arī Dobeles mākslas skolā un pērn saņēma balvu nominācijā "Dobeles novada gada mājražotājs, amatnieks".

    30 min

  2. 1D AGO

    Valsts parāds pieaug. Kādi ir risinājumi tā stabilizēšanai?

    Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir būtiski pieaudzis un pēdējā laikā sabiedrībā izskan karstas diskusijas, vai nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Šodien, 20. februārī, Latvijas Banka rīkotajā diskusijā gan finanšu nozares pārstāvji, gan politiķi un eksperti, meklēja atbildi uz jautājumu, vai valsts parāda kritiskais slieksnis ir tuvu. Valsts parāds veidojas aizņemoties, ja valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu izdevumu segšanai. Latvijas valsts parāds pēdējo 20 gadu laikā ir trīskāršojies : no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP pērn. Savukārt valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir četrkāršojušās. Un straujš pieaugums bijis tieši procentu maksājumiem. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs norāda, ka parāda pieaugums krīžu laikā ir normāla lieta, bet nav normāli, ka pēc krīzes tas nesamazinās. Tagad jau esam tuvu 50 % no IKP un esošā fiskālā politika nav vērsta uz parāda stabilizāciju. Turpmāk izaicinājumi būšot vairāki.

    4 min

  3. 1D AGO

    Aicina apvienot darba aizsardzības instruktāžas žurnālus, tas ļautu mazināt birokrātiju

    Lai samazinātu birokrātiju, iedzīvotāji vienā rosina apvienot trīs darba aizsardzības instruktāžas un ugunsdrošības žurnālus. Tāpat izskan aicinājums vienkāršot instrukciju piemērošanu darba aizsardzībā. Valsts darba inspekcija gan iebilst šādiem ierosinājumiem. Iebilžu pamatā ir fakts, ka katru gadu strādājošie cieš nelaimes gadījumos un viens no iemesliem – nepietiekamas darba drošības apmācības. Ko rosina iedzīvotāji un kādas ir iespējas samazināt birokrātiju darba aizsardzības jomā? Ikvienam darba devējam ir pienākums jaunos darbiniekus iepazīstināt ar darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumiem. Tāpat darbiniekam jāparakstās par iepazīšanos ar darba instrukcijām. Saistībā ar birokrātijas mazināšanu esam saņēmuši aicinājumu šo kārtību padarīt vienkāršāku. Strādājošie rosina fokusēties uz vienkāršām vienas divu lappušu instrukcijām, kas apraksta vispārīgos principus un te talkā varot nākt mākslīgā intelekta risinājumi. Vai šo kārtību iespējams vienkāršot un padarīt mazāk birokrātisku, jautāju Valsts Darba inspekcijas vadītājam Renāram Lūsim. Viņš skaidro, ka mērķis nav nodrošināt noteiktu žurnālu vai lappušu skaitu, bet galvenais, lai darbinieks ir zinošs.

    4 min

  4. 2D AGO

    #234 Nejedzīgā birokrātija: kāpēc kavējas valdības pērn solītā birokrātijas mazināšana?

    Premjeres Evikas Siliņas valdība pirms gada solīja par ceturto daļu samazināt birokrātiju. Lai gan nevienam nav īsti skaidrs, kas šim skaitlim ir atskaites punkts, tāds rezultāts ne tuvu nav sasniegts. Dažādas ikdienas formalitātes turpina iedzīvotājiem apgrūtināt darbu. Sandis Voldiņš, valsts SIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes priekšsēdētājs: “Nu, tas tiešām ir izmisums. Tas nav normāli, kā tas šobrīd notiek!” Valsts pārvalde ir apņēmusies uz iedzīvotāju iesniegumiem atbildēt desmit dienās, mazāka birokrātija būvniecībā, Valsts ieņēmumu dienests samazinājis darbinieku skaitu. Šāds ir bijis vēstījums skaļākajiem virsrakstiem birokrātijas mazināšanas procesā. Taču uzņēmēji grib asākas reformas. Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Kāpēc tas viss ir? Tāpēc, lai ģenerētu preses relīzes un attiecīgi mediji varētu teikt: “Lūk, lūk, kā valsts pārvalde varonīgi cīnās ar birokrātiju!”” Birokrātiskās valsts iepirkumu sistēmas reforma ir iestrēgusi Saeimā. Uzņēmēji ir satraukti, ka izmaiņas samazinās konkurenci un vairos korupciju. Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Priekšlikums paver durvis tieši tai pelēkajai zonai, kad vispār mēs neuzzināsim – bija iepirkums vai nē?” Kāpēc kavējas valdības pērn publiski solītā birokrātijas mazināšana? To analizējam Atvērto failu pusstundā.

    28 min

  5. 3D AGO

    Izmaiņas attaisnoto izdevumu atmaksā

    Brīvprātīgā gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā kā ierasts sāksies 1. martā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļai iedzīvotāju šogad nodokļu pārmaksa var neveidoties vai būt mazāka nekā iepriekšējos gados. Kas mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Fizisko personu Deklarāciju Uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare. "Pagājušajā gadā tika atcelts diferencētais neapliekamais minimums un ieviests vienots fiksētais visiem iedzīvotājiem. Kas nozīmē, ka jau gada laikā, saņemot atlīdzību, tika piemēroti precīzāki nodokļi un tādējādi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pārmaksas var neveidoties," izmaiņas skaidro Dace Ķirse-Ķirša. Tāpat kā līdz šim iedzīvotāji var iesniegt nodokļu deklarāciju, lai saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, izglītību un arī iemaksām privātajos pensiju fondos un veiktajiem ziedojumiem.

    47 min

  6. 3D AGO

    Aptauja: vissliktāk finanšu pratību pārzina jaunieši, kas tikko pabeiguši skolu

    Jaunākā Latvijas Bankas veiktā idzīvotāju finanšu pratības aptauja rāda, ka vissliktāk finanšu lietas pārzina 18-19 gadus veci jaunieši, kas tikko pabeiguši skolu. Latvijas Radio devās pie topošajiem vidusskolas absolventiem un noskaidroja, ka finanšu pratība stundās tiek aplūkota tikai nedaudz. Tam ir vairāki iemesli: finanšu pratība ir tikai viens no daudziem tematiem, kas jāaplūko sociālo zinātņu stundās; priekšmeta skolotājiem jābūt ekspertiem ļoti daudzos tematos; finanšu nozares pārstāvji, kuri vislabāk varētu pastāstīt, nenāk strādāt skolā. Plašāk Annas Apīnes ierakstā.

    8 min

  7. 4D AGO

    Viens no ietekmīgākajiem dokumentiem Briselē ir ES daudzgadu budžeta finanšu shēma

    Kad runājam par varu Eiropas Savienībā, parasti domājam par samitiem, sankcijām, paplašināšanos vai veto tiesībām. Taču patiesībā viens no ietekmīgākajiem dokumentiem Briselē ir Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēma (Multiannual Financial Framework) jeb MFF. Kad Eiropas Savienība vienojas par savu ilgtermiņa budžetu, tā vienkārši nelemj par to, cik daudz naudas tērēt. Tā nosaka savas prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem un principā Eiropas Savienības daudzgadu budžets nosaka gada izdevumu griestus politikas kategorijām. Priekšlikumu sagatavo Eiropas Komisija. Tas jāpieņem vienbalsīgi Eiropadomē un tam nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana. Tas nozīmē, ka katrai dalībvalstij ir veto tiesības. Jāpiebilst, ka pašreizējais daudzgadu budžets aptver 2021.–2027. gadu periodu. 2018. gada cenās tā apjoms ir 1,074 triljoni eiro. Pašreizējās cenās – aptuveni 1,2 triljoni eiro. Tas ir aptuveni 1–1,1% no ES kopējā nacionālā ienākuma. Papildus šai summai tika izveidots pagaidu atveseļošanas instruments „NextGenerationEU”, reaģējot uz Covid-19 krīzi. Tas ļāva Eiropas Komisijai aizņemties līdz 750 miljardiem eiro 2018. gada cenās, aptuveni 806,9 miljardus eiro pašreizējās cenās laika posmā no 2021. līdz 2026. gadam. Šī kopējā parāda atmaksa sāksies 2028. gadā un turpināsies līdz 2058. gadam. Saskaņā ar Komisijas aizņemšanās plāniem un 2020. gada Pašu resursu lēmumu, ikgadējie atmaksas maksājumi var sasniegt 15 līdz 25 miljardus eiro gadā, atkarībā no refinansēšanas nosacījumiem un jauno ieņēmumu avotu apjoma. Un tieši šīs saistības tiešā veidā ietekmēs 2028.–2034. gada daudzgadu budžetu.

    19 min

  8. 5D AGO

    Piekrastes zveja īpaši aizsargājamās jūras teritorijās varēs turpināties kā līdz šim

    Piekrastes zveja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās varēs turpināties kā līdz šim, paredz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas panāktā vienošanās. Zvejnieku un citu piekrastes iedzīvotāju iebilžu dēļ pērn tika apturēta jaunā jūras aizsardzības plāna virzība. Zvejnieki pārliecināti, ka iepriekš plānotie liegumi iznīcinātu arodu un izskanēja, ka tas būtiski ierobežotu arī piekrastes tūrisma nozari. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka plāna labojumi riskus dabas aizsardzībai neradīšot.

    4 min
See All (543)

About

Labākais Latvijas Radio ekonomikas saturs - nauda, bankas, nodokļi, akcijas, IKP, preču un pakalpojumu tirgus un patēriņš, uzņēmumi un mājsaimniecības, pieprasījums un piedāvājums - žurnālistu intervijas, ieraksti un raidījumi par ekonomikas pasauli no individuālas pieredzes līdz globālajiem finanšu procesiem.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio
  • Years Active
    2021 - 2026
  • Episodes
    543
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Ekonomikas podkāsts