Ekonomikas podkāsts

Latvijas Radio

Labākais Latvijas Radio ekonomikas saturs - nauda, bankas, nodokļi, akcijas, IKP, preču un pakalpojumu tirgus un patēriņš, uzņēmumi un mājsaimniecības, pieprasījums un piedāvājums - žurnālistu intervijas, ieraksti un raidījumi par ekonomikas pasauli no individuālas pieredzes līdz globālajiem finanšu procesiem.

  1. 21H AGO

    Darba vidē balstītā izglītība: ļoti vajadzīga, bet īstenota no projekta uz projektu

    Pirms trim gadiem noslēdzās Eiropas Savienības finansēts projekts, kurā izlietoja vairāk nekā 15 miljonus eiro, lai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi savu nākamo profesiju varētu apgūt uzņēmumos. Vēl pirms tam līdzīgs projekts noritēja sadarbībā ar Vāciju, cenšoties pārņemt tās pieredzi duālajā izglītībā vai darba vidē balstītās mācībās. Tagad uzsākta sadarbība ar Šveici, plānojot pārņemt tās pieredzi šāda veida profesionālajā izglītībā. Kāpēc projekts seko projektam, bet sistēmiskas pārmaiņas profesionālajā izglītībā izpaliek? Darba vidē balstītā izglītība nozīmē, ka topošais speciālists lielu daļu mācību laika pavada nevis skolā, bet uzņēmumā, praktiski mācoties veikt to, kas jāprot apgūstamajā profesijā. Turpina Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktors Ingus Zitmanis: „Šis ir viens no labākajiem veidiem, iespējams, un efektīvākajiem veidiem, kā sagatavot nozarei atbilstošu speciālistus. Mums nemitīgi ir pārmetumi par to, ka mūsu izglītības sistēma, kas ir skolā, balstīta izglītības ieguves sistēma nespēj vienmēr un savlaicīgi reaģēt uz darba tirgus dinamiku un prasībām. Šveices projekta īstenošana esot atbilde uz šiem pārmetumiem. Saldus tehnikuma direktore, Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Iveta Bērziņa uzskata, ka šāda apmācību sistēma kopumā ir izdevīga: ja audzēkņu apmācībai var izmantot iekārtas, kas ir uzņēmumā, skolām tās nav jāiegādājas. Arī jaunieši tieši darba vidē vislabāk saprot, ko nozīmē attiecīgā profesija un vai viņš tiešām vēlas tajā strādāt. Tāpēc, viņasprāt, darba vidē balstīta izglītība sistēmā bija jāievieš jau sen. Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko piekrīt, ka profesionālajā izglītībā ir ļoti svarīgi, lai ir gan darba vidē balstītas mācības, gan arī prakse. Taču darba vidē balstīto mācību ieviešana bijusi klupšanas akmens.

    8 min
  2. 1D AGO

    Jauno eiro banknošu dizaina izstrāde tuvojas noslēgumam: Bēthovens vai putni?

    Eiropas Centrālā banka jau piecus gadus izstrādā jaunu eiro banknošu dizainu. Tieši šomēnes jauno banknošu izstrādē tiks sasniegts viens no pēdējiem posmiem, pēc kura savs viedoklis būs jāizsaka Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Jaunais banknošu dizains aizstās šobrīd uz naudas attēlotos tiltus un dažādus arhitektūras stilus, kas ir rotājuši banknotes jau kopš 2002. gada.  Pēc tam, kad pērn jūlijā Eiropas Centrālā banka sāka publisku nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu, šomēnes tiks sasniegts viens no jauno banknošu izstrādes pēdējiem posmiem. Proti, dizaineru un ekspertu žūrija izvēlēsies 10 dizaina priekšlikumus un sniegs savu viedokli par divām konkurējošām vīzijām. Bankas Padome pēc apspriešanās ar ekspertiem un sabiedrību izvēlējās divas iespējamās nākotnes eiro banknošu tēmas - "Eiropas kultūra" un "Upes un putni". Stāsta Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīna Lagarda. „Mūsu jaunajās banknotēs būs attēloti vai nu seši neparasti cilvēki, kas pārstāv radošumu, zināšanas un prasmes, kas kopā ar mūsu kopīgajām kultūras aktivitātēm ir veidojušas mūsu kopīgo Eiropas kultūru. Vai arī skaisti putni un gleznainas upes, kas mums atgādina, ka rūpes par dabas daudzveidību ir būtiskas dzīvības uzturēšanai. Pēc labāko banknošu izvēles mēs jums jautāsim, kam priekšroku dodat jūs. Jo galu galā šī ir jūsu nauda.” Pirmā no banknošu tēmām – „Eiropas kultūra”, paredz 10 eiro banknotes priekšpusē attēlot, piemēram, vācu komponistu Ludvigu van Bēthovenu, kura mūzika kļuvusi par Eiropas Savienības himnu. Bet, piemēram, uz 20 eiro banknotes būtu attēlota poļu-franču fiziķe un Nobela prēmijas laureāte Marija Kirī. Otra tēma – „Upes un putni”, pievēršas dabai un institūcijām. Katrā banknotē attēlota Eiropas ainava ar putns līdzās kādai no Eiropas Savienības iestādēm. Uz banknotēm mēs varētu ieraudzīt, piemēram, stārķi un dzenīti. Savukārt, kas attiecas uz ēkām, uz 20 eiro banknotes būtu paredzēts attēlot Eiropas Centrālo banku, uz 50 eiro banknotes – Eiropas Savienības Tiesu, bet uz 100 eiro banknotes – Eiropas Revīzijas palātu. Skaidras naudas dizaina pārveidošana kādam varbūt varētu šķist dīvaina prioritāte, ņemot vērā, ka arvien populārāki kļūst bezskaidras naudas maksājumi.Taču Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms uzsver, ka skaidrai naudai joprojām ir liela nozīme, neskatoties uz to, ka tās loma mazinās ikdienas norēķinos. „Skaidrās naudas kā tādas un eiro lietojamība joprojām, es teiktu, ir milzīga un tas ir atkarīgs, par kuru valsti mēs runājam. Latvijā pašlaik katrs piektais maksājums tiek veikts ( skaidrā naudā). Bet cilvēkiem jebkurā gadījumā šī nauda ir pieejama arī citiem mērķiem – uzkrājošiem vai kādiem citiem. Plus – kritiskie finanšu pakalpojumi, kur skaidra nauda ir nozīmīgs maksājumu līdzeklis pie kādiem pārrāvumiem, līdz ar to skaidrai naudai ir un būs nozīme.” Kā norāda Blūms, Latvijā visbiežāk lietotās ir 20 un 50 eiro banknotes.  Pēc tam, kad dizaineru un ekspertu žūrija šomēnes izvēlēsies 10 dizaina priekšlikumus, vienā no pēdējiem posmiem vārds atkal tiks dots Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Proti, pēc konkursa noslēguma sabiedrība tiks aicināta izteikt viedokli par izvēlētajiem dizaina risinājumiem. Sagaidāms, ka lēmumu par galīgo trešās eiro banknošu sērijas dizaina risinājumu ECB Padome pieņems līdz šī gada beigām. Savukārt jaunās banknotes nonāktu apgrozībā dažus gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas, kad būtu noslēdzies ražošanas process.

    5 min
  3. 3D AGO

    Balvu novads paliek bez „Ecolines” reisiem, iedzīvotāji neapmierināti

    Šis nedēļas nogalē uzņēmums „Ecolines” pārtrauc komercreisus Latvijā. Vissāpīgāk šis lēmums skars Ziemeļlatgali, kur tiek likvidēti trīs komercreisi, kas savieno Balvu novadu un galvaspilsētu. Uzrunātie iedzīvotāji ir sašutuši par tādu lēmumu, jo uzskata – valsts dotēto reisu grafiks nav pietiekami pārdomāts un autobusi nav piemēroti ilgiem pārbraucieniem. „Ecolines” autobuss, kas no Rīgas izbrauc astoņos no rīta, Balvu autoostā iebrauc plkst. 11.40. Darba dienā pasažieru nav daudz. Uzrunātie pēc pieņemtā lēmuma par komercreisu atcelšanu ir sašutuši. Balvēniete Justīne atzīst, valsts dotēto autotransporta uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi neesot pietiekami kvalitatīvi: „Esmu tādā ļoti lielā šokā, jo šis autobuss ir ļoti ērts. Es neko neteiktu par Talsu autotransporta autobusiem, ja viņi būtu ērti. Es uzskatu, ka šādus autobusus tādos garajos reisos nedrīkst laist. Vienreiz tikai ar to Talsu braucu un, kad tu izkāp ārā, tu pat paiet nevari, tu esi stīvs, tajā cietajā sēdeklī nosēdējis. Es tagad diezgan bieži braucu uz Rīgu un atpakaļ.”  Arī autobusu kursēšanas grafiks no Latgales uz Rīgu, viņasprāt, nav pārdomāts, jo uz Rīgu autobusi kursē ar pusstundas starplaiku: „Vairāk un vairāk atņem tiem lauciniekiem, jau tā ir maz iespēju. Un reisi nav sakārtoti. Viens pēc otra iet,” viņa stāsta. Autobusu satiksme no Balviem uz Rīgu ir gana intensīva, taču pārsvarā reisus veic valsts dotētais autotransporta uzņēmums. Ceļā uz un no galvaspilsētas pasažieri autobusā pavada gandrīz 8 stundas. Lauki izmirst, Žīguros slēgta skola, palikuši pārsvarā pensionāri, atzīst kāda pasažiere. „Mēs jau nevienam neesam vajadzīgi. Es dzīvoju Rīgā, vecāki Žīguros. Katru otro mēnesi braucu. Tas otrais autobuss, tas nav braucams. Ar to var braukt vienu, ne jau četras stundas. Uz tualeti nemaz nestājas, kā brauca, tā brauc piecas, sešas stundas esmu ceļā. Jāsprādzējas, sprādzes nestrādā, sēdēt nav iespējams, atbalstu rokām un kājām arī nav.” Astrīda, kura uz Rīgu dodas darba gaitās ir parēķinājusi, ka pēc komercreisu slēgšanas, ceļa izdevumi viņai ievērojami pieaugs. „Man skaitās senioru biļete. Man ir ļoti liels ietaupījums braucot ar „Ecolines”, jo Talsu autobusos ir ļoti augstas cenas. Un ja man 10 reizes mēnesī ir jābrauc uz Rīgu, tad parēķiniet cik tas ir naudas ziņā! Arī Rīgā tās algas, slimnīcā strādājot, nav debesīs sakāpušas, un praktiski gandrīz trešdaļa algas jāatdod tikai ceļam.” Neskatoties uz komercreisu slēgšanu, iedzīvotājiem tāpat saglabājas iespēja šajos pašos laikos izvēlēties dotēto reisu un nokļūt Rīgā, uzsver Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks. „Ir viens "bet". Šie komercautobusi ir augstāka servisa līmeņa. Šeit būtu Satiksmes ministrijai, Autotransporta direkcijai un Sabiedriskā transporta padomei šie jautājumi kā aktuāli jāizskata. Ja cilvēks dzīvo laukos, tas nenozīmē, ka viņam var sniegt zemāka līmeņa un servisa pakalpojumu.” Komercreisu autobusi ir ērti, taču cerība, ka tagad valsts dotētie pārvadātāji sapirks jaunus komfortablus autobusus ir maza. To atzīst Latgales plānošanas reģiona Attīstības, plānošanas un sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja vietniece Iveta Dubrovska. „Šeit mēs īpaši pārvadātājus ietekmēt nevaram, jo pirms daudziem gadiem, kad Autotransporta direkcija sludināja iepirkumus uz šiem dotētajiem reisiem, tika noteikti kvalitātes kritēriji autobusiem un līdz ar to pārvadātāji ir iegādājušies autobusus, atbilstoši tiem kvalitātes kritērijiem. Un šobrīd prasīt kaut ko vairāk no pārvadātājiem pirkt augstākas kvalitātes autobusus, tas nav iespējams. Tas nav saskaņā ar iepirkumu un iepirkuma nolikumu.” Autotransporta direkcija skaidro – reģionālā sabiedriskā transporta maršrutu tīkls turpināšot darboties bez izmaiņām un piedāvās līdzšinējos „Ecolines” reisus aizpildīt kādam citam pārvadātājam. Savukārt „Ecolines” turpinās nodrošināt starptautiskos pārvadājumus, un gadījumā, ja situācija mainīsies, izskatīs iespēju atgriezties vietējā tirgū.

    5 min
  4. 4D AGO

    Inovācijas. Kā panākt, lai tās nepaliktu tikai uz papīra?

    Inovācijas – tas nav tikai par strādāšanu labāk. Tas bieži vien ir faktors, kas palīdz uzņēmumam izdzīvot. It īpaši laikā, kad pasaulē viena krīze nomaina otru, pārmaiņas ir ātrākas nekā brīžiem šķiet spējam tikt līdzi un par Latvijas uzņēmumiem bieži vien to vien dzirdam, ka mūsu uzņēmumu spēja radīt ko jaunu un ieviest inovācijas klibo un atpaliek. “Vērtējot, cik inovatīvi ir Latvijas uzņēmumi, uz statistiku vien paļauties nevajadzētu,” – tā asociācijas “Latvijas Koks” sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu organizētajā konferencē par bioekonomiku un inovācijām uzsver AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. “Latvijā ir mazliet vairāk par 30 % inovatīvu uzņēmumu. Katrs trešais kaut ko dara, un visi pārējie neko nedara. Jā, tas tā ir. Es aizeju pie zobārsta, un normālas urbšanas iekārtas ir katrā trešajā, pat divas trešdaļas min urbjmašīnu ar pedāli. Mīļie cilvēki, nav jau tiem uzņēmumiem motivācijas statistikas pārvaldē dot datus." Arī mēs paši reizēm pārāk šauri skatāmies uz to, kas īsti ir inovācija, pieredzē dalās Gundars Skudriņš no Vides risinājumu institūta.  “Esmu redzējis, ka bieži vien inovāciju tankos atnāk jauneklis, kurš grib audzēt ķiplokus. Un tajā brīdī žūrijā sakapātu ķiploku audzējam nav izskaidrojuma, tāpēc principiāli viņš tur un viņš var iet mājās, bet ķiploku audzēšana var uztaisīt miljonu biznesu, eksportējot produktus un tamlīdzīgi.” Kā tad domāt par inovācijām, lai nepalaistu garām iespēju sākt vai audzēt biznesu līdz miljonu apgrozījumam? Viens no risinājumiem ir domāt citos mērogos – ne vienmēr gaidīt uz apjomīgām, galvu reibinošām izmaiņām, konferencē iesaka inovāciju stratēģijas uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja Līva Pērkone. “Inovācija ir process, jo izgudrojums tas ir notikums. Mēs kaut ko izgudrojumam, bet, ja tas netiek ieviests, pieņemsim, abos tīklos reāli izgudroja kaut kādus, manuprāt, 30 gadus pirms mēs sākām izmantot inovāciju. Tā bija tikai tajā brīdī, kurā tas kļūst par procesu, kurā kāds to izmanto un kurā tas uzlabo arī mūsu dzīvi. Ja mēs gribētu pie tādām pavisam formulām, paiet, skatoties uz, teiksim, mums kā uzņēmumiem, organizācijām vai iestādēm, tad tā pavisam īsi mums ir produkta inovācijas. Kas ir tas, ko mēs visbiežāk saprotam jaunas lietas, ko mēs ražojam jaunas lietas, ko mēs darām un mums. Bet tas, kas visbiežāk maina mūsu ikdienu, tās ir procesa inovācijas.” Inovāciju atslēga Latvijā ir cilvēki, vai ne? Skudriņš uzskata, ka līdz galam īsti nē.  “Latvijas valstij saka, ka tie ir cilvēki. Nē, tas nav cilvēks. Cilvēki ir Polijā, Vācijā, Francijā – visur ir cilvēki. Mums ir jāskatās un tiešām objektīvi jānovērtē, kas ir tas mūsu competitive advantage, un tie nav cilvēki. Mums ir forši cilvēki, bet arī Polijā ir forši cilvēki. Vācijā ir Polijas cilvēki – visur ir forši cilvēki. Un vēl Ķīnā viņu ir daudz vairāk. Tā ka es gribētu teikt – ir jāpasaka un tad jāskatās uz to, uz ko tad mēs izvēlēsimies likt. Viņa atbilde par to, kas ir Latvijas konkurētspējas priekšrocība – daba un tīra vide.

    15 min

About

Labākais Latvijas Radio ekonomikas saturs - nauda, bankas, nodokļi, akcijas, IKP, preču un pakalpojumu tirgus un patēriņš, uzņēmumi un mājsaimniecības, pieprasījums un piedāvājums - žurnālistu intervijas, ieraksti un raidījumi par ekonomikas pasauli no individuālas pieredzes līdz globālajiem finanšu procesiem.

You Might Also Like