Zināmais nezināmajā

Latvijas Radio 1
  • 4.5 (4)
  • SCIENCE
  • UPDATED SEMIWEEKLY

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā. Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.   Raidījuma vadītāja Sandra Kropa un viena no raidījuma veidotājām - Mariona Baltkalne - ir kļuvušas par Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2024. gada laureātēm. Analītisko, pētniecisko, diskusiju, interviju raidījumu vadītāju kategorijā II pakāpes apbalvojumu ieguvusi Sandra Kropa, bet Mariona Baltkalne saņēma veicināšanas balvu šajā kategorijā.  

  1. 20H AGO

    Iepazīstam Žaņa Lipkes dzīvesstāstu un viņa veikumu ebreju glābšanā Otrā pasaules karā

    Kas mudina būt cilvēcīgam vistumšākajos laikos, kad palīdzīgas rokas sniegšana var nest traģiskas sekas pašam? Kur saduras vispārcilvēcīgas vērtības un morāle un sākas pašsaglabāšanās instinkts? Iepazīstam Žaņa Lipkes dzīvesstāstu. Kas bija šis vienkāršais strādnieks un kāds bija viņa veikums ebreju glābšanā Otrā pasaules kara laikā? Raidījuma viesi vēsturnieks, Latvijas vēstures institūta direktors un vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un muzeja "Žaņa Lipkes memoriāls" direktore un publiciste Lolita Tomsone. Holokausta liecinieka monogrāfija. Saruna ar Marģeru Vestermani. 2. daļa 2025. gada septembrī savu simtgadi svinēja vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs, ilggadējs vadītājs un aizvien kurators Marģers Vestermanis. Jubilejas brīdī dienasgaismu ieraudzīja viņa ilgi lolotā grāmata “Cilvēcība tomēr nebija mirusi”. Ar Marģeru Vestermani tikāmies pagājušā gada nogalē, un ir apritējis mēnesis kopš mūsu sarunas pirmās daļas šajā raidījumā. Tajā izcēlām to, kā vēl pirms Otrā pasaules kara pieņēmās spēkā represijas pret ebrejiem, par Vestermaņa sāpīgo pieredzi Rīgas geto, kā arī ģimenes zaudēšanu Rumbulas masu slaktiņos nacistu okupācijas laikā. Taču grāmatas nosaukums jau saka priekšā, kā arī milzīgas nežēlības apstākļos bija cilvēki, kuri ebrejiem sniedza palīdzīgu roku. Ceturtā un piektā nodaļa stāsta par ebreju glābēju fenomenu, ir uzskaitīti vārdi un uzvārdi šiem glābējiem un izglābto cilvēku skaits. Šoreiz sarunas otrā daļa, interesējamies, cik ilgā laika posmā vēsturnieks ir apkopojis grāmatā ietvertos datus. Runa ir par desmitgadēm. Kāpēc tā, to skaidro Marģers Vestermanis.

    51 min

  2. 4D AGO

    Precīzijas medicīna: ko tas nozīmē un kādām slimībām tā palīdz jau šobrīd

    Uz precīzijas medicīnu tiek liktas lielas cerības nākotnē, īpaši onkoloģijā, kur šāda veida terapijas nozīmētu veiksmīgi izārstētu vēzi bez smagām blaknēm veselajām organisma šūnām. Kā dažādas medicīnas procedūras, terapijas metodes un medikamentus ietekmē mūsu katra gēni, vides un dzīvesveida apstākļi? Kādām slimībām jau šobrīd palīdz precīzijas medicīna un ko tā īsti nozīmē? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve, bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, docente Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē, un Egija Berga-Švītiņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ģenētiķe. Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Kas vieno un atšķir optimistus un pesimistus? Optimistiski cilvēki savā starpā esot līdzīgi – tā pagājušajā gadā publicētā pētījumā žurnālā “PNAS” apgalvojuši zinātnieki no Japānas un Austrālijas. “Zināmais nezināmajā” viedokli par publikāciju vaicājam pašmāju pētniekam, un šoreiz tā ir psiholoģe, kā arī lektore un pētniece Rīgas Tehniskajā universitātē Anete Hofmane. Viņa norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā ir ienākusi tendence runāt par pozitīvo psiholoģiju un līdz ar to – arī par optimismu. Saruna par optimismu kā cerību saglabāšanu attiecībā uz nākotni un kā psiholoģisku resursu.

    52 min

  3. 5D AGO

    Andris Potrebko ir pirmais astronomijas un fizikas doktors daļiņu fizikā Latvijā

    Pievēršamies mums neredzamajai fizikas pasaulei. Fiziķis Andris Potrebko ir pirmais Latvijā, kurš iegūst doktora grādu daļiņu fizikā, pētot tādas elementārdaļiņas kā kvarki un antikvarki. Šis promocijas darbs tapis sadarbībā ar Eiropas Kodolpētniecības centru CERN. Ko stāsta jaunā doktora pētījums un uz kādiem jautājumiem atbildes meklē daļiņu pētnieki Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis un daļiņu fiziķis Andris Potrebko. Jauna rubrika - iepazīstam Latvijas putnus Gadu sākam ar jaunu rubriku, kurā kopā ar ornitologiem iepazīsim putnus mūsu dārzos, pļavās un mežos. Putni ir dabas procesu vēstneši, tie mūs pavada ikdienā arī gada tukšākajos un klusākajos mēnešos, un ne viens vien saikni ar dabu izjūt tieši vērojot zīlītes barotavā, vai izjūt īpašu saviļnojumu, redzam atgriežamies gājputnus.  Šoreiz ornitologs Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus stāsta par meža pūci. Vēl arī stāsts par astronomijas lielākajām mīklām Par Visuma mīklām, kas liek lauzīt galvu daudziem astronomiem pasaulē, stāsta astronoms Dainis Draviņš.  Lundas universitātes emeritētais profesors Dainis Draviņš min, ka pēc viņa domām astronomijas lielākās mīklas varētu būt divas - cik tālu kosmosa pētnieki ir nonākuši Zemei līdzīgas planētas meklējumos un kā tumšā enerģija ietekmē Visuma izplešanos. Šajā raidījumā teju pirms desmit gadiem profesors Draviņš minēja, ka tāda īstena Zemes līdziniece nav atklāta un tādu arī nav iespējams atklāt, jo mums nav zināšanu par šādas planētas eksistenci. Lai atrastu citas planētas, astronomi mēra zvaigznes gaismu, lai noteiktu, kā planēta to ietekmē, bet tā kā Zemei līdzīgas planētas ir mazas, tad ir vajadzīgs akurāts zvaigznes un planētas izvietojums uz vienas ass un ļoti precīzi mērinstrumenti. Tā kā zvaigznes ir kustīgas, tad vēl aizvien pētnieki risina šo mīklu, kā noteikt, vai gaismu ir ietekmējusi pati zvaigzne, vai tai garām riņķojoša planēta. Tikai tad, kad būs atrastas Zemei līdzīgas planētas, varēs noskaidrot, vai uz tām ir arī dzīvība, skaidro profesors Draviņš. Runājot par tumšās enerģijas pētījumiem, Dainis Draviņš ieskatīties vietnē, kur var iesaistīties pētījumos ikviens.

    50 min

  4. 5D AGO

    Jauna rubrika - iepazīstam Latvijas putnus. Meža pūce

    Gadu sākam ar jaunu rubriku, kurā kopā ar ornitologiem iepazīsim putnus mūsu dārzos, pļavās un mežos. Putni ir dabas procesu vēstneši, tie mūs pavada ikdienā arī gada tukšākajos un klusākajos mēnešos, un ne viens vien saikni ar dabu izjūt tieši vērojot zīlītes barotavā, vai izjūt īpašu saviļnojumu, redzam atgriežamies gājputnus.  Šoreiz ornitologs Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus stāsta par meža pūci. Meža pūce ir parastākā no Latvijas pūču sugām.  Tā labāk jūtas kārtīgos mežos, bet dzīvo arī parkos, pat pilsētās, kur ir visādi grauzēji, kas pūcei tīri labi garšo. Viņai svarīgi, lai būtu koki ar lieliem dobumiem. "Meža pūces balsi var dzirdēt jau ziemā, tāpēc ka meža pūce ir nometnieks, nekur daudz apkārt neblandās, dzīvo šeit visu gadu. Jau ziemā varam dzirdēt pūču balsis. Dziedāšanas jeb sasaukšanās maksimums parasti ir kādu pusstundu pēc saullēkta, un ir jāieklausās uzmanīgi, lai dzirdētu visu dziesmu, jo meža pūce ir kā lielie mākslinieki ar lielajām pauzēm, starp dziesmas daļām ir pauzītes, tāpēc reizēm pat nedzirdam visu. Ir vērts piestāt un paklausīties," skaidro Viesturs Ķerus. Reizēm gadās dzirdēt meža pūci arī dienā, bet ir jāuzmanās, jo tas var būt sīlis, kas ākstās, reizēm cilvēki sajauc arī lauka baloža ūjināšanu ar meža pūces dziesmu. Ligzdot meža pūces sāk stipri agri. Īpaša pilsētās ir zināmi gadījumi, kad jau marta vidū pūču mazuļi atstāj ligzdas.  Tā kā pūce ir nakts dzīvnieks, visbiežāk mēs viņu neredzam, tikai dzirdam viņas balsi. Pūce arī medī klausoties, tad pati, ja neskaita to sasaukšanos, cenšas uzvesties pēc iespējas klusāk. Tāpēc pūcēm spārnu švīkstoņas vispār nav. Viņām spalvas ir tādas, kas ļauj lidot ļoti klusu.  "Ja nu gadās redzēt dienā pūci, kas sēž kaut kur uz kāda egles zara un izliekas par kādu koka stumbenīti, tad respektējiet viņas izlikšanos un ejiet klusām prom, lai viņa tur sēž. Ja jūs viņu iztraucēsiet, nav tā, ka pūce būtu dienā akla un nevarētu palidot. Bet pūce ļoti nepatīk vārnām. Ja viņai nāksies no savas slēptuves izlidot pa dienu, ir liela iespēja, ka viņai drīz vien klups virsū vesels bars vārnu. Tāpēc ļaujiet pūcei mierīgi pasēdēt tur, kur viņa sēž, un neiztramdiet viņu," mudina Viesturs Ķerus.

    4 min

  5. 6D AGO

    Pasaules Dabas fonds sagatavojis jaunāko zivju gidu

    Pasaules Dabas fonds sagatavojis jaunāko zivju gidu, kurā apkopotas tās zivis, kuras zvejot un uzturā lietot varam droši un kuras prasa īpašu aizsardzību. Tāpat šobrīd aktīva ir kampaņa par saldūdens un Baltijas jūras ekoloģisko veselību, kas aizvien pasliktinās. Par visu plašāk stāsta Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens projektu vadītāja Sintija Tocs-Macāne un "Rīgas ūdens" Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris.

    20 min

  6. 6D AGO

    Laikapstākļu aktualitātes no dažādu profesiju skatupunkta

    Šogad raidījumā Zināmais nezināmajā uz klimata un laikapstākļu aktualitātēm, jautājumiem un problēmām paraudzīsimies no mazliet cita skatu punkta. Proti, tās būs sarunas ar cilvēkiem, kurus tie visvairāk skar. Ja pērn vairāk tie bija pētījumi un datu analīze, sarunas ar dažādu nozaru pētniekiem, kuri skaidroja klimata jautājumus, tad šogad tās būs sarunas ar to profesiju pārstāvjiem, kuri ikdienā vairāk vai mazāk saskaras ar laikapstākļiem, klimata jautājumiem, nozares, ko būtiski ietekmē apkārtējā vide. Ir tapis saraksts, kurā ietverta 51 profesija sarunām visiem šī gada raidījumiem. Janvārī skanēs sarunas ar ceļu uzturētāju, mežzini, arī zemledus makšķernieku. Bet pati pirmā saruna ar Ozolkalna slēpošanas trases īpašnieku Ģirtu Kaļķi. Ieraksts tapa vēl pērnā gada izskaņā uzreiz pēc Ziemassvētkiem, kad trase sāka sezonu un pirmo dienu bija atvērta slēpotājiem. Lai arī šķiet, ka ziema iestājusies salīdzinoši vēlu, Kaļķis atzīst, ka šī ziema nav sliktākā. Runājot par nākotni un laikapstākļu ietekmi uz nozari kopumā, viņš vērtē, ka nebūtu slikti, ja kalnu slēpošana Latvijā kļūt par valsts nedaudz atbalstītu nozari tautas sporta virzienā.  Tā nav vēlme pēc regulāra atbalsta, kā tas, piemēram, ir lauksaimniekiem, kas atbalsta maksājumus un dotācijas saņem arī tad, ja gads ir labs. Slēpošanas trases vēlas atbalstu restrukturizācijai, lai var radīt infrastruktūru, ar kuru pelnīt citos gadalaikos. Trases tad paliktu tikai tām reizēm, kad iestājas sals, var ražot sniegu un aicināt slēpotājus.

    25 min

  7. JAN 5

    Apodziņš - gada putns 2026

    Pievēršot uzmanību vecu mežu nozīmei, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izvēlējusies apodziņu jeb mazāko no Latvijas pūcēm. Eiropā kopumā apodziņu populācija ir stabila, un daudzās valstīs apodziņu skaits palielinās, taču Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotais plēsīgo putnu monitorings Latvijā rāda šīs sugas lejupslīdi. Pēdējos 20 gados apodziņu skaits Latvijā sarucis par 45%, un tāpēc šī suga klasificēta kā nacionālā līmenī apdraudēta un iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Iepazīstam gada putnu 2026 - ko tas ēd, kur dzīvo, kā to varam pamanīt, sadzirdēt un nosargāt? Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas zinātņu doktors Viesturs Ķerus un Latvijas Dabas fonda pārstāvis, ornitologs Jānis Ķuze. Kad mikroorganisms vairs nav vienkārši organisms, bet jau tiek saukts par dzīvnieku?  Mikroorganisms vai dzīvnieks - tāds ir jautājums. Varētu šķist, ka mūsdienās ar pašreizējām pētniecības metodēm viss ir skaidrāks par skaidru, un zinātniekiem vairs nebūtu jālauza galva, kuru organismu kādā kategorijā ierindot. Bet sarunas gaitā ar ģenētiķi, Latvijas Universitātes profesoru Īzaku Rašalu ātri vien top skaidrs, ka nemaz tik vienkārša tā lieta nav. Ir pamatpīlāri, pie kuriem pieturēties, taču dzīvās dabas pasaulē allaž eksistē atkāpes no vispārpieņemtā. 1675. gadā pirmā mikroskopa izgudrotājs Antonijs van Lēvenhuks atklāja vienšūņus jeb protozojus, pie kuriem pieder amēbas, eiglēnas un daudzi citi organismi, un, tā kā tie ir kustīgi, tad savulaik patiešām varēja šķist, ka ir atklāti mazi dzīvnieciņi. Bet vai tie ir dzīvnieki un kas ir dzīvnieki? Skaidro Īzaks Rašals.

    49 min

  8. 12/30/2025

    Gada apskats ar raidījuma komandu

    Kāds bijis šis gads dažādās zinātnes jomās Latvijā un pasaulē? Skaidro un vērtē raidījuma Zināmais nezināmajā komanda. Gada noslēdzošo raidījumu esam veltījuši kopā sanākšanai raidījuma komandas lokā, lai atskatītos, kāds šis gads ir bijis zinātnes pasaulē. Raidījuma pirmo daļu veltām sarunai ar Tomu Brici, jo tieši viņa veidotā iknedēļas klimata un laikapstākļu rubrika bija jaunievedums šogad raidījumā. Šajā raidījumā viņš sagatavojis šī gada klimatisko apstākļu apskatu Latvijā. Raidījums Zināmais nezināmajā skan jau 20 gadus. Tas iespējams, pateicoties ekspertiem, pētniekiem un zinātniekiem, kuri viesojas raidījumā. Statistika rāda, ka visbiežāk raidījumā viesojies profesors Jurģis Šķilters, kura pārziņā ir uztveres pētījumi. Apsveicam profesoru ar deviņām intervijām mūsu programmā 2025. gadā. 2. vietā ir divi eksperti: Ivars Vanadziņš, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, vides jautājumi ļoti aktuāli šobrīd, un Māris Lielkalns no Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza. Abi kungi sešas reizes  viesojušies mūsu raidījumā. 3. vietā ar vismaz pieciem apmeklējumiem ir profesore Zanda Rubene. Par digitālajiem paradumiem šodien runāt liekas ļoti dabiski. Kā arī Inta Lange no Nacionālā Dabas muzeja. Topa 4. vieta ir profesore Līga Plakane un profesore Līga Ozoliņa-Molla. Abas lieliskas cilvēka organisma pazinējas, klātesošas visās sarunās, kad runa par cilvēka fizioloģiju. Gan biežajiem, gan retāk satiktajiem raidījuma viesiem sakam lielu paldies par piedalīšanos un laika atvēlēšanu, lai skaidrotu sarežģitos zinātnes jautājumus. Bet kuras raidījuma Zināmais nezināmajā epizodes klausītāji visvairāk klausījušies straumēšanas vietnēs, konkrētāk "Spotify"?  vietā raidījums par slavenākajiem noziegumiem Latvijas vēsturē, intervija ar Lāsmu Gaitnieci; vietā raidījums par stresu, tā ietekmi uz mūsu veselību; vietā raidījums par melnajiem caurumiem vietā raidījums par augu lomu ūdens apritē pilsētvidē; vietā raidījums, kurā ar kometētāju Paulu Raudsepu un vēsturnieku Kasparu Zelli runājām par to, vai var vilkt paralēles starp Trampa īstenoto politiku šodien un nacistiskās Vācijas politiku.

    51 min
See All (502)

Ratings & Reviews

4.5
out of 5
4 Ratings

About

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā. Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.   Raidījuma vadītāja Sandra Kropa un viena no raidījuma veidotājām - Mariona Baltkalne - ir kļuvušas par Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2024. gada laureātēm. Analītisko, pētniecisko, diskusiju, interviju raidījumu vadītāju kategorijā II pakāpes apbalvojumu ieguvusi Sandra Kropa, bet Mariona Baltkalne saņēma veicināšanas balvu šajā kategorijā.  

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2014 - 2026
  • Episodes
    502
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Zināmais nezināmajā

More From Latvijas Radio

You Might Also Like