Zināmais nezināmajā

Latvijas Radio 1
  • 4.5 (4)
  • Science
  • Updated Daily

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā. Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.   Raidījuma vadītāja Sandra Kropa un viena no raidījuma veidotājām - Mariona Baltkalne - ir kļuvušas par Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2024. gada laureātēm. Analītisko, pētniecisko, diskusiju, interviju raidījumu vadītāju kategorijā II pakāpes apbalvojumu ieguvusi Sandra Kropa, bet Mariona Baltkalne saņēma veicināšanas balvu šajā kategorijā.  

  1. 1d ago

    Latvijas pamatklintājs – kas atrodas zem mūsu kājām? Saruna ar ģeologiem

    Pievēršamies mūsu zemes dzīlēm – tam, kas slēpjas vairāku kilometru dziļumā zem mūsu kājām. Kopā ar Latvijas Universitātes ģeologiem Ģirtu Stinkuli un Viesturu Zandersonu ieskatīsimies Latvijas senākajos iežos, lai noskaidrotu, kādus dārgumus un "modernās pasaules" minerālus slēpj pamatklintājs.

  2. 1d ago

    Biežākā Latvijā ligzdojošā putnu suga – žubītes

    Stāsts par sugu, kur mātītes ir prasmīgas ligzdu būvētājas, bet tēviņi – labi pamanāmi dziedoņi. Tā var raksturot biežāko Latvijā ligzdojošo sugu – žubītes. Vairāk par žubītēm stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

  3. 2d ago

    Aizvadītā vētra bijusi stiprākā vasaras vētra vismaz pēdējo 60 gadu laikā

    Nedēļas nogalē Latvija piedzīvoja spēcīgu vētru, kurai medijos dzirdēti vairāki apzīmējumi – gadsimta vētra, postošākā vētra 60 gados, spēcīgākā vasaras vētra. Kāds tad būtu pareizākais veids, kā šo vētru novērtēt? Jāsaka, vētras apzīmējumu bijis tiešām daudz. Ja to vērtējam tikai pēc vēja ātruma, kas brāzmās lielākajā Latvijas daļā bija 20–27 m/s, Rīgas ziemeļos līdz 31 m/s, tad šī vētra nav pat stiprāko vētru pirmajā divdesmitniekā, bet postījumi ir bijuši ļoti plaši. Tāpēc skaidrs, ka ir citi apstākļi, kas šo vētru padarīja postošu. Galvenais iemesls ir laiks, kad vētra notika, gadalaiks – vasara. Tāpēc, ja vērtējam pēc vēja ātruma, tad konkrētā vētra ir jāvērtē tikai vasaras vētru vidū, jo ziemā šāda vētra būtu nieks un tādas ir bijušas ļoti daudzas un bez lieliem postījumiem. Salīdzināt, protams, varam tikai tās vētras, par kurām ir dati un tie ir pietiekami detalizēti. Tādi mums ir, sākot no 1966. gada, un kopš tā laika vasarā Latvijā tik plaši tik stiprs vējš nav pūtis. Tāpēc korektākais šīs stihijas apzīmējums no meteoroloģiskā skatu punkta ir – stiprākā vasaras vētra vismaz 60 gadu laikā vai detalizētu vēja novērojumu vēsturē. Bet tiem, kas seko līdzi norisēm meteoroloģijas jomā, zina, ka meteoroloģismie novērojumi Latvijā ir pilnībā automatizēti un meteostacijās darbinieku vairs nav. Vienīgais izņēmums ir Skrīveru meteoroloģiskā novērojumu stacija, kur gaisā tiek laistas meteoroloģiskās zondes, un tam cilvēku klātbūtne vēl ir nepieciešama. Kā norit darbs, novērojot laikapstākļus, jautājām Skrīveru meteoroloģiskās novērojumu stacijas darbiniecei Valdai Andersonei.

  4. 2d ago

    “Daru labu dabai": Kas paveikts, un kuri dabas objekti vēl gaida savus sakopējus?

    Latvijā norisinās iniciatīva "Daru labu dabai". Kas pēdējo gadu laikā ir paveikts un kādi dabas objekti šogad gaida savus sakopējus? Kāda ir šādu pasākumu nozīme, un vai bez izglītošanas tie patiešām palīdz arī saglabāt dabas vērtības? Par to runājam ar Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti un Dabas Aizsardzības pārvaldes vecāko dabas izglītības speciālisti Agnesi Balandiņu.

  5. 3d ago

    Kā veido digitālos dvīņus dabas objektiem, un kāpēc tas vajadzīgs?

    Kā veido digitālos dvīņus dabas objektiem, un kāpēc tas vajadzīgs? Kā tiek apkopoti dati par Eiropas jūrām un ko tie stāsta par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli? To studijā pārrunājam ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci Solvitu Strāķi. Klausāmies arī ierakstu, kas nav iemesls uztraukumam grauzēju invāzijas vai to pārnēsāto slimību dēļ. Jau vairākus gadus un regulāri Eiropas valstis veic peļu un žurku uzskaiti, un kopš pagājušā gada to dara arī Latvijā – teic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR  direktore Olga Valciņa. Institūts aicina iedzīvotājus iesaistīties pētījumā, nododot laboratoriskajiem izmeklējumiem savā īpašumā noķertos grauzējus un šī pētījuma mērķis ir monitorēt, tātad novērot un uzraudzīt infekcijas slimību izplatību savvaļas grauzēju populācijā Latvijā. Sarunā ar Olgu Valciņu uzzinām, kāpēc ir svarīgi nomazgāt rokas pēc atkritumu izmešanas konteinerā, kādas slimības grauzēji pārnēsā un arī to, kāpēc beigtas peles vai žurkas pārbaudei uz institūtu nevajag sūtīt ar pakomātu.

  6. Aug 19

    Pupuķis – skaists, kareivīgs putns, kura populācija Latvijā pieaug

    Iepazīstam pupuķi – brašu pupinātāju, skaistu, kareivīgu putnu, kura populācija Latvijā pieaug. Par pupuķi stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis Viesturs Ķerus.

  7. Aug 18

    Labas lauksaimniecības atslēga – pielāgošanās. Tiekamies ar lauksaimnieku Kasparu Ādamu

    Pilnā sparā rit ziemāju kulšana, un daļa lauksaimnieku graudu ražu jau ievākusi. Atšķirībā no pagājušā gada šogad šķiet, ka vismaz ziemas kvieši varētu būt izdevušies labi. Tie ir Latvijas galvenais labības veids, ko gan visvairāk audzē, gan kas dod lielākos ieņēmumus. Arī liellopu audzētājiem sienu šogad izdevies ievākt labāk nekā pērn – par spīti tam, ka saulainu un sausu periodu nav bijis daudz. Devāmies uz Aizkraukles novadu pie liellopu audzētāja un bioloģiskās labības lauksaimnieka Kaspara Ādama. Viņam ir liela, moderna saimniecība, kurā audzētos gaļas liellopus izsolēs pārdod eksportam gan uz citām Eiropas valstīm, gan vēl tālākām zemēm. Kā šajā nozarē izjūt klimata pārmaiņas, kā raugās uz Eiropas zaļo kursu un vai iespējams atrast līdzsvaru starp lauksaimniecību un dabas aizsardzību? Kaspars Ādams ir optimistiski noskaņots saimnieks un vairākkārt piemin, ka atslēga ir gan vēlmē, gan spējā pielāgoties – ne velti viņš audzē gan bioloģisko labību, gan liellopus, jo tad, kad graudiem ir sliktāks gads, var paļauties uz liellopiem, un otrādi. Daļa lielo zemnieku, kas darbojas tikai vienā jomā, lielā mērā esot dažādu atbalsta un subsīdiju sistēmu upuri. Izdzīvot varot, bet ir gadi, kad sanākot knapināties. Daudziem gan tas tomēr nav pietiekams stimuls, lai tā sauktie graudinieki pievērstos vēl kādai nozarei un līdzsvarotu saimniecības finanses. Īpaši Kaspars Ādams uzsver labības audzētājus – ja esot tāds gads kā pērn, kad labība bija lielākoties sliktas kvalitātes un derējusi vien lopbarībai, arī to varot izbarot lopiem un tos pārdot, tādējādi pievienojot vērtību. Bet gana daudz lauksaimnieku ar lopkopību negrib nodarboties. Tas prasot vairāk darba nekā tikai labības audzēšana.

  8. Aug 18

    Purvu nozīme ne vien klimata pārmaiņu mazināšanā, bet arī nacionālās drošības kontekstā

    Purvi ir nozīmīgi ne tikai plūdu un klimata pārmaiņu mazināšanā, bet arī nacionālās drošības kontekstā. Kādi pētījumi veikti par purvu lomu ne tikai dabas, bet arī militārajā aizsardzībā, kādā stāvoklī ir Latvijas purvi un kas ietekmē to ekosistēmas? Sarunā par šo tematu piedalās bioloģijas zinātņu doktore, LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne un vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zinātņu prorektora dienesta Drošības pētniecības un inovāciju centra vadošais pētnieks Kārlis Dambītis.

See All (502)

Ratings & Reviews

4.5
out of 5
4 Ratings

About

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā. Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.   Raidījuma vadītāja Sandra Kropa un viena no raidījuma veidotājām - Mariona Baltkalne - ir kļuvušas par Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2024. gada laureātēm. Analītisko, pētniecisko, diskusiju, interviju raidījumu vadītāju kategorijā II pakāpes apbalvojumu ieguvusi Sandra Kropa, bet Mariona Baltkalne saņēma veicināšanas balvu šajā kategorijā.  

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2014 - 2026
  • Episodes
    502
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Zināmais nezināmajā

More From Latvijas Radio