Nauda laiku lokos

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • Society & Culture

Sudraba vērdiņi un zelta dālderi, markas un rubļi, lati un eiro. Katra mēneša pēdējā trešdienā raidījumā Nauda laiku lokos sarunas par naudas vēsturi nākotni un šodienu.

  1. 12/19/2018

    Nauda laiku lokos. Atskats uz cikla raidījumiem

    Pēdējā raidījumā Nauda laiku lokos atceramies vairākus cikla raidījumus, ieklausoties dažās ekonomisku un ekonomikas vēsturnieku atziņas par pasaules un Latvijas ekonomikas attīstības pagātni, šodienu un nākotni. Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa raksturo kapitālisma ekonomikas attīstību kopš pirmsākumiem. Ekonomikas vēsture Eiropā laika posmā pēc Pirmā pasaules kara. Stāsta ekonomikas vēsturnieks Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesors Viesturs Pauls Karnups. Padomju ekonomikas modelis un tā īstenošana dzīvē. Stāsta ekonomikas vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. 20.-21. gadsimta mija - piesātināts laika posms pasaules ekonomikā. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa. Šī brīža pasaules ekonomikas attīstības tendences. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

  2. 11/28/2018

    Šī brīža pasaules ekonomikas attīstības tendences

    Šobrīd Eiropas reģionā dzīvojam sociāli atbildīgā kapitālisma sistēmā, tas varētu šķist optimālais un tas, uz ko pasaulei vajadzētu tiekties, vai tas tiešām tā ir. Kādas ir šī brīža pasaules ekonomikas attīstības tendences, varbūt ieskicējot nākotnes attīstības iespējas. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

  3. 10/31/2018

    Eiropas Savienības ekonomika un izmaiņas Latvijas ekonomikā, esot ES sastāvā

    Raidījumā Nauda laiku lokos saruna par Eiropas Savienības ekonomiku. Kāda ekonomiski ir Eiropas Savienība (ES) un kā ir mainījusies Latvijas ekonomika iestāšanās procesā un kopš iestāšanas Eiropas Savienībā. ES veidošanās iemesls vairāk bija politisks, ne ekonomisks un pirmais nosaukums - Ogļu un tērauda alianse - liecina, ka valstis apvienojās, lai kopīgi risinātu stratēģisku izejvielu ieguves un pārstrādes jautājumus. Bet šodien un it sevišķi 20. gadsimta nogalē ES tika uzlūkota pirmām kārtām kā ekonomisks veidojums. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore ekonomikas zinātņu doktore Baiba Šavriņa.

  4. 09/26/2018

    20.-21. gadsimta mija - piesātināts laika posms pasaules ekonomikā

    Raidījumā Nauda laiku lokos turpinām sarunu par samērā nesenu posma ekonomikas vēsturē.Tas ir laiks posms 20. gadsimta pēdējiem gadiem un līdz 21. gadsimta sākumam, no Padomju Savienības un visas padomju sistēmas sabrukuma līdz lielajai recesijai 2007.-2008.gadā. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs un ārkārtīgi piesātināts laika posms tieši no ekonomiskā viedokļa raugoties. Pasaules saimniecībā notiek milzīgas un intensīvas pārmaiņas. Stāsta Latvijas Universitātes profesore ekonomikas zinātņu doktore Baiba Šavriņa.

  5. 08/29/2018

    90. gadi. Latvijas ekonomika veidojas par brīvā tirgus sabiedrību

    Raidījumā Nauda laiku lokos saruna par samērā nesenu posma Latvijas ekonomikas vēsturē, brīdi, kad mūsu valsts un sabiedrība no padomju plānveida ekonomikas sāka veidoties par brīvā tirgus un ekonomikas sabiedrību. Šī pārmaiņas sākās 80. gadu beigās un turpinājās 90. gados, mainījās ne tikai sociālekonomiskā formācija, bet arī mainījās valsts statuss no vienas diezgan centralizētas lielvalsts provinces, topot par neatkarīgu valsti. Kāds bija mantojums, ar kādu Latvija sāka tajā brīdī, kādu ekonomisko potenciālu Latvijai atstāja Latvijas PSR kā tās priekšgājēja? Stāsta ekonomists Edmunds Krastiņš.

  6. 07/25/2018

    Padomju ekonomikas modelis un tā īstenošana dzīvē

    Padomju ekonomika vēsturiski izveidojās 20. gadsimta 20 gados, kad boļševiki bija sagrābuši varu Krievijā. Tā teju 50 gadus valdīja arī Latvijā. Taču padomju ekonomikas modelis neradās tūlīt pēc 1917. gada apvērsuma. Pagāja vēl vismaz desmit gadi, pirms sāka noformēties tas, ko mēs iepazinām tad, kad Latvijā nonāca padomju okupācijā un Padomju Savienības sastāvā. Stāsta ekonomikas vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. “Ja paskatāmies uz padomju ekonomikas modeli, tad pēc daudziem parametriem viņš neatšķiras no normālas, tā laika terminoloģijā sakot, kapitālistiskas valsts ekonomikas. Saglabājās nauda, saglabājas algas, saglabājās dažādi uzņēmumi. Tas, ko īstenoja, bija totāla valsts kontrole par visiem, arī ekonomikas procesiem,” vērtē Gatis Krūmiņš.

  7. 06/27/2018

    Kārļa Ulmaņa saimnieciskā politika pēc 1934. gada maija

    Raidījumā Nauda laiku lokos pievēršamies saimnieciskajai politikai, kādu īstenoja Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms pēc 1934. gada 15. maija. Stāsta profesors Aivars Stranga. "Ulmaņa rīcību, īstenojot apvērsumu, gandrīz nenoteica ekonomiski apvērsumi," uzskatā Aivars Stranga. Pirms apvērsuma Ulmani uztrauca divas saimnieciskas lietas - jauns tirdzniecības līgums ar Angliju, jo tas bija visas Latvijas interesēs, kā arī Vācijas preču un pakalpojumu boikota komiteja, kas vērsās pret Vāciju, kur jau bija sākušās represijas pret ebrejiem. Vācijas augstas amatpersonas Ulmanim norādīja, ja Latvija grib tirgoties ar Vāciju, tai jālikvidē šie politiskie šķēršļi. Jau pēc apvērsuma Ulmanis savā ekonomikas politikā izmanto kaut ko no visiem autoritāriem režīmiem Attēlā: Kārlis Ulmanis Pļaujas svētkos Koknesē 1935. gadā.

  8. 05/30/2018

    Ekonomikas attīstība Eiropā pēc Pirmā pasaules kara

    Ekonomikas vēsture Eiropā laika posmā pēc Pirmā pasaules kara. Stāsta ekonomikas vēsturnieks Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesors Viesturs Pauls Karnups. Pirms Pirmā pasaules kara ekonomikā Eiropa piedzīvoja vēl neredzētu attīstību. Karam beidzoties, sakāvi piedzīvojusī Vācija, lai arī karš nav noritējis tās teritorijā, ir cietusi lielus cilvēkresursu zaudējumus, un šai valstij ir jāmaksā lieli maksājumi citām valstīm. Taču arī uzvarētājvalstīs ir milzīgi postījumi un kara laikā radušies lieli parādi. Eiropai vēlākos gados ar to nav viegli tikt galā.

See All (15)

About

Sudraba vērdiņi un zelta dālderi, markas un rubļi, lati un eiro. Katra mēneša pēdējā trešdienā raidījumā Nauda laiku lokos sarunas par naudas vēsturi nākotni un šodienu.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2017 - 2018
  • Episodes
    15
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Nauda laiku lokos