Kolnasāta

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • Society & Culture

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

  1. 5d ago

    Annele Slišāne: Latgalīšu literatura atsateista

    Školuotuoja, literate nu Zīmeļlatgolys Annele Slišāne septembra vydā Rēzeknis nūvoda Rogovkā piec žurejis viertejuma i skateituoju bolsuojuma trejuos kuortuos uzvarēja pīktajā latgaliski rokstūšūs autoru dzejis saceņseibā aba slamā “Rogovkys dzejis voga 2026”.  Daudzim Annele Slišāne ir zynoma kai tekstilmuokslineica ar juos plotai izskaniejušū Latvejis symtgadei veļteitū projektu #100dečiLatvijai, juos deču stuosti izdūti ari gruomotā, audio formatā, zeimu volūdā i Braila rokstā. Cyti Anneli zyna kai rakstneicu ar juos gruomotom „Tuoraga stuosti” (2020, 2021). Annele ir uzvarējuse ari Latgolys prozys skaitejumu konkursā, sajāmuse „Kilogramu kulturys” i Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”. 2023. godā Rogovkys dzejis slamā 1. vītu Annele Slišāne daleja kūpā ar Vinsentu Kūkoju, itūgod „Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuojis gūds jai pylnā apjūmā. Eisai piec apbolvuošonys Annele dalejuos sovuos mīra, puorsteiguma i dziļa gondarejuma sajiutuos, izsverūt, ka brauce na sasaceņst, bet pasadaleit ar sovim jaunajim dzejūlim. Dzejūļus Annele roksta speciali dzejis slamam, „taidus, kas atīt rudinī, septembrī”. Annelei ir svareigi raksteit par Latgolys vierteibom, „par tū dziļumu, kam vēļ nav ni regipss, ni eiro remonts guojs puori. Par tom emocejom, dzeivis ziņu, kas vēļ ir sasaglobuojuse latgalīšūs, i tū sapeit kai taidu ceļuojumu, ka tys sasapiņs ari ar kulturviesturyskū i kulinarū montuojumu. Maņ beja stuosts par skuobūs kuopustu zupys vuoreišonu i caur tū es atguoduoju i sapynu vysu kūpā — tū dzeivis ziņu, nūslāpumus, tū eistumu. Raksteit par tū, ka tys tev nav pazuds, i tys ir deļ kuo brauc iz Latgolu ļauds, ka jī ite jiut tū eistumu kai dobā, tai cylvākūs, nūtykumūs.”

  2. 5d ago

    Itai lobuok: pyune

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai lobuok saceit „pyune” ci „škiuņs”, itai lobuok – pyune. Agruok beja pyune, kur sīnu likt. Škiuņs ir jaunuoku laiku realeja, i pyune ir naviņ Latgolā, pūne ir ari Kūrzemē. Škiuņs – tys ir dreižuok vydzemnīku vuords. Pyunis palyka naaktualys, i tod varbyut nu pyunis kurs taiseja škiuni deļ džeza voi vēļ kuo naviņ, cytys funkcejis pīškeira vacajam kuormam, tai jau daudz kur ir.

  3. 5d ago

    Viesture latgalīša acim: Varim sasnēgt vālātuoju aktivitati kai 1. Saeimys vieliešonuos?

    Tyvojūtīs 15. Saeimys vieliešonom 2026. gods 3. oktobrī, rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz pošu pyrmūs Saeimys vieliešonu, eipašu viereibu dagrīžūt Latgolai. 1.Saeimys vieliešonys Latvejā nūtyka 1922. gods 7. i 8. oktobrī. Vieliešonom dasaceja 88 kandidatu sarokstus nu 31 partejis. Kūpumā vieliešonuos dasadaleja 800 840 piļsūņu, kas beja 82,2 % nu vysu bolsa tīseigūs.

  4. Sep 19

    Itai lobuok: skraideit, ryukuot, byzuot

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „skraideit”, itai var – ryukuot, byzuot, bizinēt. Ryukuot, ryukalēt – tys ir skraideit vīnam piec ūtra. Tys lobs vuords, jū var lītuot. Byzuot – tys jau nūzeimis puornasums par tū, ka tai par lūpim parosti mes sokom. Kai senejūs laikūs, kab gūvs dreižuok atītu iz sātu, ganeņš izdora tai, ka juos tī suoc byzuot, bizineja, ari tai soka, sabyzynoj juos tai, ka juos eistyn matās, skrīn vīna par ūtru dreižuok iz klāvu. Ganeņš prīceigs skrīn pakaļ i soka mamai, ka navarēja jūs nūturēt, a patīseibā pats ir izdarejs. Tū var izdareit ari dīzgon vīnkuorši, jam tikai vajaga pi tuo gūvu bareņa stuovūt, tai vīgleņai bzzz, bzzz i gūvs reagej iz itū eistyn.

  5. Sep 19

    Juoņs Krūņs i Juoņs Golubovs: par latgalīša byušonu i nabyušonu

    Akters Juoņs Krūņs (Jānis Kronis) i dramaturgs Juoņs Golubovs (Jānis Golubovs) itamā vosorā pabeja vairuokuos ekspedicejuos Latgolā, raudzeidami saprast, kas veidoj latgalīša ideņtitati. Latgolā savuoktī stuosti niu transformiejušīs teatra „Kvadrifrons” Juoņa Kroņa monoizruodē „Apjukušais bārns”, kas sovu pymrizruodi pīdzeivuoje Reigā jau 20. septembrī, tok rodūšuo komanda planavoj izruodis ari Latgolā. Kū nūzeimej byut latgalīšam, cik vīglai ci gryuts kotram iz tū ir atbiļdēt. Latgaliskū ideņtitati gryuši īlikt vīnā konkretā definicejā, jei ir kai mekliejumu process, kas kotram veidojās nu viesturis, kulturys i personeiguos pīredzis. Juoņam Krūņam „volūda ir cīši svareiga. Jū raudzeit lītuot piec īspiejis vaira, bet kai ar tū izīt, tys ir cyts vaicuojums. Tys ir koč kas, kas paleidz dūmuot i nūdūt tū izjiutu sev, sovim bārnim i cytim.” Juoņam Golubovam – „volūda i saime. Mama, paps, dzeds i baba, jī ir vysutyvuokī latgalīši, ar kurim dīndīnā uzturu kontaktu. Maņ caur tū rysynojās” latgalīša ideņtitatis vaicuojums. Izruode nav dokumentals faktu atsuostejums, tī daudzu cylvāku stuosti i uzskoti savīnuoti vīnā vyspuorynuotā latgalīša tipažā, „kurs var puorstuovēt koč kaidā ziņā vīnu nūteiktu redzīni,” izsver Juoni.

  6. Sep 19

    Vuordineica: prāca

    Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „prāca”. 1960. goda žurnalā „Dzeive” tyka publicāts pa daļom Dektera latgalīšu eposs „Dorvas cīma ļaudis”. I tī ir taids teikums: „Napraseju, goreigs tāvs, napraseju nu juos ni kapeikys. Kod jau par breivu, tod jau par breivu. Ari muna prāca par breivu.” Prāca – tys ir dorbs. Prāca 19. godu symtā īt nu poļaku volūdys. Prācavuot, prācavnīks, prācavuotuojs – tys ir struoduot, dorbuotīs, struodnīks, darbinīks. Kod tu suoc lītuot vuordus i zyni sinonimus, tu vari pats sev individuali izsprīst, kurā gadīnī runuot vuordu dorbs, a kuramā prāca.

  7. Sep 12

    Ilona Rupaine i Lāsma Zunda: Īsavērt caur durovu aili Ontona Rupaiņa dzeivē

    Septembris skaņ latgaliski – tai jaunū sezonu aizsuokuse Latgolys viestnīceiba „Gors”, eipaši izceļūt latgalīšu volūdu, Latgolys kulturu i cylvākus. Pavysam dreiži, 18. septembrī, tī pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos ari muzykalais stuosts „Poema par O. R.”, kas īzeimēs latgalīšu rakstnīka, pedagoga, dirigenta, komponista i sabīdryskuo darbinīka Ontona Rupaiņa 120. jubileju, reizē atkluojūt ari 14. Storptautyskū teatra festivalu „Soli pa solim”. Ontona Rupaiņa personeiba ītekmiejusi daudzus procesus latgaliskajā kultūrā, koru kusteibā i muzykys atteiteibā Latgolā. Muzykalais izvadums nu jauna dasadūrs temom, kas vys vēļ aktualys – par identitati, atbiļdību, kūpeibys spāku i cylvāka vītu sovā zemē. Pi muzykaluos poemys par Ontonu Rupaini struodoj divejis pedagogis – Latgolys viestnīceibys „Gors” vadeituoja, komponiste Ilona Rupaine i dirigente Lāsma Zunda. Rodūšais process veicynoj jaunīšu izaugšonu, „kūpumā komanda ir aptyvai pīcdesmit cylvāku, kas aktivi pīsadola izruodē. Caur itū izruodi Latgolys jaunīšim pošim ir īspieja ari apsazynuot i īpazeit sovus prīškguojiejus muzykā i Latgolys kulturys veiduošonā,” izsver Lāsma, koč i vuiceibu vide ir cīši svareiga, tok „taišni praktiskuo koncertdarbeiba i seviški sadarbeibā ar komponistim, ar režisori, tys vyss atteista vēļ vairuok, nakai vuiceibu process.”  Izruodē akteri ir jaunīši i dzīž jaunīšu kors, deļtam ka izruodis mierkis ir paruodeit jaunekleigu, dzeiveigu Ontonu Rupaini, stuosteit „par jaunu cylvāku, kas ar sovu divritini brauc pa Latgolys cīmim, organizej korus, dūmoj par itū cylvāku atteisteibu, muzykalū atteisteibu, roksta sovus romanus,” muzykalajā poemā īsaver Ilona Rupaine. „Muzykaluo poema nav gara, i eistineibā ituos poemys laikā mes varim tikai tai īsavērt caur durovu aili Ontona Rupaiņa dzeivē, i taidus golvonūs pīturys punktus īraudzeit,” sacynoj Lāsma Zunda.

  8. Sep 5

    Itai lobuok: giut, kert, čert

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „kert”, itai var – giut, kert, čert. Giut ir taida iz prīšku vierzeiba, lai koč kū dabuotu. Giun zivs Latgolā. Inetai Atpilei-Juganei gruomota beja „Otkon giunu sapynus”. Navar saceit, ka kert Latgolā nikur nalītoj, cyti soka ari čert – kert voi čert. Apčert vīnam ūtru. Vīns ūtru apčer. Cyti saceis – apker. Par teirumu, kur daudzi zuolis vysaidys dasakēre. Dasakert voi dasačert, tys ir vysleidza, jī obeji mums ir. Ka myusu daudzi paliks, ka mes naītu mozumā, tod mes pi daudz kuo vēļ dasagiutu, i dasakartu, i dasačartu.

See All (500)

About

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2019 - 2026
  • Episodes
    500
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Kolnasāta