Kolnasāta

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • Society & Culture

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

  1. 1d ago

    Trausluo ašņarite: kai [iz]dzeivoj i muzicej Rēzeknis orkestris

    Pyušamūs instrumentu orkestris “Rēzekne” jau 35 godus ir profesionals kolektivs, tok juo muzykaluos saknis īt daudz dziļuok – orkestra suokums atrūnams jau 20. godu symta 50. godūs. Kolektivs ir atsateistejs nu Tautys pyutieju orkestra par profesionalu orkestri, i nu 2013. goda jis dzeivoj Latgolys viestnīceibā GORS. Tikū kai izskaniejs 35. jubilejis koncerts “Sveika, Rēzekne!”, kur sasatyka orkestra niulejī, bejušī i ari gostu muziki. Nasaverūt iz īrūbežuotim finansialim izaicynuojumim i īvārojamu olgu samazynuošonu pādejūs godūs, orkestris turpynoj sovu darbeibu i atteisteibu. Tys ir stuosts par tradiceju sorguošonu i kulturys [iz]dzeivuošonu cauri laikim i varom. Kotrys muzykals kolektivs ir sovā ziņā trausla i sorgojama vīneiba, saruna par muzyku, cylvākim i orkestra dzeivi ar pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” vadeituoju i dirigentu Aleksandru Maslovu, Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, orkestra muzikim Anselmu Opincānu i Arni Krancānu.

  2. Oct 24

    Suprātkys Vyškūs (divys dalis)

    „Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom. Itūreiz aicynojam īpazeit Augšdaugovys nūvoda Vyškus, kas atsarūn Vyšku, Dubnys i Dotkys azaru krostūs. Vyškūs dorbojās Latgolys Industrialuo tehnikuma programa, kur bibliotekā sasateikam ar vītejim ļaudim, kab vaira izzynuotu par vakariešonom i večerinkom Vyškūs, lynu pūsminīka dorbim, kuosa uorsteišonu ar loju i cytom sadzeiviskom byušonom. Suprātkuos Vyškūs pīsadola: Dubnys pogosta folklorys kūpys „Atzola” vadeituoja Marija Umbraško, nazkodejuo vetuorste i kulturys noma vadeituoja, niu pensionare Janīna Beke (Beķe), nazkodejuo zemis lītu specialiste, niu pensionare Anna Gundega, nūvodpietnīks i Vyšku bibliotekys vadeituoju Jānis Strods, pensionare i deju kolektiva „Magones” dalineica Valentīna Andiņa, viesturis, geografejis i biologejis školuotuojs Jānis Suveizda.

  3. Oct 17

    Akters Aldis Siliņš par latgalīša ideņtitati, spāku i atbiļdeibu

    Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, ari itūgod „Kolnasātā” izskaņ jau dasmytais diktats latgaliski, kur kotrys var puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Ituo gods latgalīšu diktata bolss ir Dailis teatra akters Aldis Siliņš, kurs piec diktata stuosta par personeiguos atbiļdeibys izajimšonu, deļtam ka „tu esi atbiļdeigs par tū vuordu, kū tu pasoki”, i par sovu byušonu Latgolā i latgalīšu volūdā: „Lai voi kaidā volūdā tu runuotu, juoīsaklausa sevī, juobyut atbiļdeigam pret sevi, i sevi napazaudēt itymā vysā. Vysa tei atmosfera, kurā es asu audzs, īt nu tīnis, tys munu strukturu veidoj.” Aldis Siliņš izaudzs Reigā, tok saknis jam ir nu Latgolys, Viļānu pusē, kur veiduojusēs i juo īškejuo byuteiba: „Kas ir latgalīts, vīnolga tei ir vide, kur tu esi izaudzs. Tī ir vacuoki, kas audzynoj, i jī vuicejušīs nu sovu vacuoku, i tuos ir attīceibys, doba, vyss, kur tu esi izaudzs, tys veidoj tovu dūmuošonys veidu.”

  4. Oct 17

    Diktats latgalīšu rokstu volūdā 2026. Klausīs ite!

    Jau par tradiceju oktobra vydā palykuse Vaļsts volūdys dīnys svieteišona, deļtuo, prīcojūtīs par latvīšu volūdys boguoteibu, kotrys interesents ir aicynuots puorbaudeit sovys zynuošonys i pīraksteit diktatu latgalīšu rokstu volūdā. Dasmytais diktats latgaliski skanēs Latvejis Radejis 1 eterā latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta” sastdīnis, 17. oktobra, vokorā 18.15 stuņdēs, kai i video formatā jū varēs nūsavērt Latvejis Sabīdryskuo medeja portalā LSM.lv, REplay.lv i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Diktatu skaiteis Dailis teatra akters Aldis Siliņš, bet tekstam itūgod izalaseits 1921. godā latgaliski puorlyktuos i izdūtuos Kārļa Skalbis literaruos puorsokys “Miļzs” (Milzis) fragments. Diktata teksts – puorsokys “Miļzs” fragments – latgalīšu rokstu volūdā precizāts, īvārojūt 2007. godā apstyprynuotūs latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus. Kod diktats byus izskaniejs, tekstu varēs puorbaudeit portalūs lakuga.lv i LSM.lv. Latgalīšu volūdys diktata tekstu var raksteit tīšsaistis formā, ka ir gribiešona, var īsnēgt jū klaidu puorbaudeišonai. Tū var izdareit ite: ej.uz/ltgdiktats2026. Video formatā diktatu verīs ite: LSM Latgale Diktatu latgalīšu rokstu volūdā reikoj LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet atbolsta LSM, Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu i Vaļsts kulturkapitala fonds.

  5. Oct 10

    Inese Ruka: latgaliskais kai saimis mīlesteibys volūda

    Latgalīte Inese Ruka ir lauksaimineica nu Augšdaugovys nūvoda Dubnys pogosta, kura jau daudzus godus dzeivoj uorpus Latgolys, Smiļtenis nūvodā, i audzynoj divejus četrgadnīkus. Latgalīšu volūda Inesis saimē ir mīlesteibys volūda: „Ka es naasu dīnā runuojuse latgaliski, tod tei dīna nav pylnviertiega. Latgaliskuo volūda asociejās ar sātys sajiutu, ar saimis sajiutu, ar sirds, ar dvēselis syltumu. Tys, kas munā pyrmajā saimē beja da munai tagadejai saimei. Kod es ar bārnim runoju latgalīšu volūdā, es varu raudzeit sovā veidā koč kai nūdūt tū ļūbesteibu na par volūdu, bet par tū sajiutu, kas asociejās, ka tu dzierdi itū volūdu.” Latgaliskais ci kaidys cytys volūdys akcents ir kai eksotika, par kuru nav juosakaunej, i vairuoku volūdu lītuošona juos saimē dabiski sadzeivoj, atrūnūt ari dabisku vidi latgaliskajam.  Impulss sarunai ar Inesi Ruku ir 17. oktobrī Reigā gaidomais latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” pasuokums saimem „Vierzeiba. Saimu dīna”, kur varēs baudeit kūpā byušonu latgaliskā vidē, runuot par volūdys lītuošonu saimē, ar bārnim i satikt ari cytas saimis, kam latgalīšu volūda ir daļa nu kasdīnys. Iz tīni planavoj dūtīs ari Inese.

  6. Oct 10

    Itai lobuok: spaņs

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu „spaņs”. Spaņs – mums spaņs beja, i spaņs byus. Spani, prūtams, suokumā beja kūka. Spaņs, spaņa, spaņam, spani. Viedris lai palīk austrummolai, ka tī kurs grib jū lītuot, lai jū lītoj. Tys ir teirā krīvu īspaidā. Ka tuoļuok iz Vydzemi pabrauktu, tī jau taipat spannis, spaņgis, jim jau ari vysaidi varianti ir, bet tikai ituos saknis.

  7. Oct 10

    Muna Latgola: Rudiņs pūrā ar Annu Macāni

    „Kolnasātā” atsagrīž rubrika par i ap Latgolys apceļuošonu – ar jaunu autoru, nūsaukumu i cytim rakursim. Iz prīšku aptyvai reizi mienesī latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnaliste i ceļuošonys entuziaste Renāte Lazdiņa rubrikā „Muna Latgola” aizvess iz kaidu vītu Latgolā, kū redzēt i pīdzeivuot, kur varbyut jau reizi byuts, tok vysod var atsagrīzt, kas Latgolai dūd eipašu kruosu i sovpateibu, kurys īraudzeit sovom i cyta acim. Itūreiz dūsimēs iz Teirumnīku pūru, kū izstaiguosim kūpā ar gidi Annu Macāni. Rudiņs, mygla, Teirumnīku pūrs i opols ezereņš vydā, „oi, kaida skaista ir, ka vokorūs atej, tod, kod mīreigs tys ezereņš, vysi kūki spīgelejās iudinī. Nu, kai puorsoka,” soka Anna Macāne. Teirumnīku pūru pyrma 25 godu kai unikalu ekoturysma vītu sauleitē izcēle japuoņu zynuotnīki. 2001. godā ite izveiduota pūra styga ar kūka laipom. Ite vīnā vītā ir treis pūra veidi miniaturā – augstais syunu pūrs, puorejis pūra nūgoboli i zamais ci zuoļu pūrs. Ite aug dabeiguo leluo dzērvine, zīd andromeda ar spylgti rozā zīdenim, ārkausa kasandra boltim zvanenim, vaivierņu zvaigzneitis i reizem ite var redzēt jiurys ereli augši lidojam puori.

  8. Oct 3

    Vija Škestere i Anna Strode: Latgolys gūdu goldi i saimineicys cauri laikim

    Politika kai jau politika, a ēst gribīs vysim. Šudiņ vēlejam 15. Saeimu, i zynomā mārā vieliešonys ir politikys svātki – ar dūšonūs iz īcierkni, sasatikšonu i rezultatu gaideišonu. Gūdu saimineicys Vija Škestere (Šķestere) i Anna Strode Rēzeknis nūvoda Rogovkā stuosta kai par gūdu iedīnim Latgolā, tai ari par ēst gatavuošonys tradicejom cauri paaudzem, kaidi iedīni iz vysa vaira pateik latgalīšim, bez kaidu iedīņu nav īsadūmojams svātku golds i kas juozyna gūdu saimineicom, vuorejūt galis ruletus i studini, sīnūt sīra i capūt capumus.

See All (500)

About

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2019 - 2026
  • Episodes
    500
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Kolnasāta