Atvērtie faili

Latvijas Radio 1
  • 5.0 (1)
  • News

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

  1. 2d ago

    #257 Labklājības ministrija neredz reālo ainu ar rindām senioriem pašvaldību pansionātos

    Latvijā ir apmēram 111 tūkstoši cilvēku, kas ir vecāki par 80 gadiem. Veco ļaužu pansionātos – gan pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un  privātajos – kopā vietas pietiek vien katram desmitajam. Taču tiem, kuri tomēr pansionātā nonāk, jārēķinās ar būtiskām izmaksām. Ingūna Raudiņa, rīdziniece, radiniece privāta veco ļaužu pansionāta iemītniecei: “Es domāju, ka man vecmammiņa īstenībā to nesagaidīs.” Pašvaldība no pašvaldības atšķiras gan informācijas, gan finanšu atbalsta jautājumos, taču lielākoties palīdzība pienākas tiem, kuri var pierādīt, ka nespēj samaksāt. Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore: “Ja man būtu jāievieto savi vecāki aprūpes centrā un es jūtu, ka drīz tāda situācija varētu būt, man jāšķiras būs vismaz no 2000, un es skaidri zinu un saprotu, ka es to samaksāt nevaru.” Toties aprūpētājiem, kas strādā pašvaldību pansionātos, darba samaksa uz papīra ir vidēji minimālās algas apmērā. Kārlis Volanskis, pansionāta “Lauciene” vadītājs: “Mēs nevaram prasīt no cilvēka, lai viņš strādātu ar pilnu atdevi, ja viņam ir jādomā par savu ikdienu.” Kas jāmaina sociālās aprūpes sistēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem varētu nodrošināt cieņpilnas vecumdienas? To pētām Atvērto failu pusstundā.

  2. Oct 1

    #256 Vai e-cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru Latvijā?

    Pēdējos gados skolēnu vidū strauju popularitāti iemantojusi elektronisko cigarešu smēķēšana, ko sarunvalodā dēvē par veipošanu. Nikotīns komplektā ar aromatizētājiem kļuvis par daudzu jauniešu ikdienu. Elīna Rotbaha-Zaremba, psiholoģe, Bērnu un pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles vadītāja: “Patiešām tā ir atkarība, ja tik daudzi ir mēģinājuši atmest gada laikā, bet viņiem nav izdevies.” Lai pret to cīnītos, pagājušā gada sākumā Saeima ar likumu aizliedza tirgot tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus jeb tā saucamos “veipus ar garšām”. Likumsargi tajos norāda uz trūkumiem. Normunds Šteinbriks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšnieks: “Diez ko pozitīvs efekts no tā nav. Tas ierobežojums šobrīd to mērķi nav sasniedzis.” Veselības ministrijā gan uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumi savu mērķi sasniedz, taču vēl sekmīgāku cīņu kavē problēmas sadarboties ar policiju.  Sanita Lazdiņa, VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Diemžēl mēs bieži vien esam vienīgie. Es jums varu pateikti godīgi, ka tā arī ir!” Vai elektroniskās cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

  3. Sep 24

    #255 Nelicencētu kazino naudas shēmās atklājas 24 igauņu firmas ar īpašniekiem no Latvijas

    Eiropā ienākumi no nelicencētu interneta kazino darbības ir desmitiem miljardu eiro. Šīs naudas apritei ir izveidota īpaša industrija, kas palīdz kazino īpašniekiem apiet nodokļus un ienākumus legalizēt. Šajā procesā ir iesaistīta arī Latvija. Poļina Volkova, Igaunijas ziņu portāla “Äripäev” žurnāliste: “To, kas tieši stāv aiz šīs shēmas vai šo firmu izveidošanas, nevar pilnīgi droši pateikt. Jo šeit notiek tāda lieta kā atbildības izpludināšana.” Shēmā iesaistītas desmitiem firmas, kas reģistrētas Igaunijā. To īpašnieki un direktori ir no Latvijas, bet naudas pārvedumiem tās izmanto maksājumu iestādes Lietuvā, Polijā un citviet. Andrejs Vasks: “Labdien! Mēs meklējam tādu cilvēku kā Artjoms Čurkins. Sieviete (anonīma), privātmājas iedzīvotāja Ziepniekkalnā: Artjoms Čurkins? Viņš nedzīvo šeit. Cita adrese.” Katrs iesaistītais posms – firmu īpašnieki, notāri un finanšu starpnieki visticamāk pat nezina, ka darījumu mērķis ir slēpt nelikumīgi iegūtu naudu. Azartspēļu un finanšu uzraugi ir gandrīz bezspēcīgi. Signe Birne, VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktora vietniece: “Tas ir pietiekami sarežģīti, pietiekami darbietilpīgi, daļēji cīņa ar vējdzirnavām.” Kāda ir Latvijas loma shēmā, kas ļauj nelicencētiem interneta kazino saņemt Eiropas spēlētāju naudu? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

  4. Sep 17

    #254 Bumbu patvertnēs valsts un pašvaldību ēku pagrabos satilptu vien pusmiljons cilvēku

    Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un tur daudziem civiliedzīvotājiem došanās uz bumbu patvertnēm ir daļa no ikdienas. Latvijā patvertņu regulējumu likumā politiķi sakārtoja tikai pērn. Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: „Ja mēs skatāmies tīri matemātiski, tad vietas patvertnēs pietiek aptuveni, gribētu teikt, pat pusmiljonam [gandrīz 496 tūkstošiem] iedzīvotāju.” Taču skaitļi uz papīra vēl nenozīmē gatavas patvertnes. Liene Amantova-Salmane, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja: „Te, protams, ir ļoti labi saprotams sabiedrības spiediens par to, ka šim visam ir jānotiek ātrāk.” Tikmēr pierobežā jautājums par drošu vietu, kur patverties, vairs nav tikai teorētisks. Ligija Purinaša, literāte un publiciste: „Jā, astoņi šūnapraides ziņojumi tikai maijā!” Vai Latvijas bumbu patvertņu tīkls pasargās cilvēkus, ja Krievija gadījumā nolemtu sākt militāru konfliktu ar NATO un uzbruktu Latvijai? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

  5. Sep 10

    #253 Atbildīgā VARAM nezina, kas notiek lielākajā daļā valsts un pašvaldību IT iepirkumos

    Pēdējo divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādes ir iztērējušas gandrīz pusmiljardu eiro dažādos informācijas tehnoloģiju jeb IT iepirkumos. Aptuveni piektajā daļā šo iepirkumu piedalījās tikai viens pretendents, kas ir krietni virs rekomendētā lieluma. Viktors (vārds mainīts), programmētājs, IT nozares uzņēmējs: „Vai eksistē gigantiska ēnu karteļa konspirācija, sazvērestība, kurā Latvijas lielie IT uzņēmumi ir sazvērējušies apčakarēt valsti IT iepirkumos?” Par nozari atbildīgie nesteidz meklēt vainīgos vai atbildīgos un piebilst, ka citās Eiropas Savienības valstīs situācija nav diži labāka. Artis Lapiņš, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs: „Es negribētu, teiksim, kaisīt arī visus iespējamos pelnus uz galvas. Ir ko darīt, bet nu, mums tā situācija tāda vidēja.” Nozares līderi neslēpj, ka patlaban iepirkumos forma ir svarīgāka par saturu. Edžus Žeiris, uzņēmuma „Dativa” direktors: „Tu gribi izstrādāt labu sistēmu, bet lai uzvarētu konkursā, tev jāuztaisa labs piedāvājums.” Vasaras sākumā valdības vadītājs apturēja lielo IT iepirkumu norisi. Cita starpā viņš norādīja, ka gandrīz 40% iepirkumu apkalpojuši trīs uzņēmumi. Vai birokrātija informācijas tehnoloģiju iepirkumos traucē tirgū ielauzties jauniem spēlētājiem? To pētām Atvērto failu pusstundā. --Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

  6. Sep 3

    #252 Vai prasība pēc izmērāma rezultāta un taupības vienādi attiecas uz visām NVO Latvijā?

    Vasaras vidū Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski kritizēja pašreizējo nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtību. Viņš apšaubīja, vai organizācijām, kas pārstāv savu biedru vai sabiedrības grupu intereses un piedalās sanāksmēs ar amatpersonām un politiķiem, par to būtu jāsaņem valsts nauda. Elīna Grīnhofa, biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse interešu pārstāvības vadītāja: „Nav noslēpums, ka šo jomu vajag sakārtot.” Taču, piemēram, Zemkopības ministrija par lauksaimnieku organizāciju iesaisti politikas veidošanā maksā jau gadiem. Lielāko valsts naudu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jeb LOSP, bet atsevišķi finansē arī vairākas tās biedru organizācijas. Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: „Tas ir tā vēsturiski bijis, lai būtu visi pie galda un konsultētos.” Savukārt “Auto asociācija”, kad to vēl vadīja pats Kulbergs, savulaik īstenoja projektu, kuram Eiropas Savienība piešķīra gandrīz pusmiljonu eiro. Mērķus varēja izmērīt, taču publiski nevar atrast vienotu apkopojumu par to, ko no iecerētā sasniedza. Andris Kulbergs, Ministru prezidents: „Ja nav atspoguļoti slikti, es nevaru tagad pateikt, es nevadu ikdienā „Auto asociāciju”.” Vai prasība pēc izmērāma rezultāta un taupības vienādi attiecas uz visām nevalstiskajām organizācijām Latvijā? To pētām raidījumā Atvērtie faili.

  7. Jun 18

    #251 No maigās varas līdz kara draudiem: Kremļa ietekme uz Latvijas vēlētājiem un politiku

    Krievija ar propagandas vēstījumiem un dezinformācijas kampaņām jau no 90. gadiem ir ietekmējusi Latvijas politiku un kaitējusi mūsu valsts starptautiskajam tēlam. Andis Kudors, politologs un ilglaicīgs Krievijas politikas pētnieks: „Latvija gribēja būt un bija, un ir laba, eiropeiska valsts, un mūsu atvērtību Krievija izmantoja. Bet tas nebija pareizi.” Partijas, kas orientējās uz krieviski runājošajiem pilsoņiem, gadiem saņēma atbalstu no Krievijas gan caur dažādiem maksājumiem, slēpjot tos kā atbalstu kultūrai, gan kā iespēju uzstāties Kremļa kontrolētajās televīzijās, kuras bija populāras arī Latvijā. Ieva Bērziņa, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece: „Krievija tātad uzņemas šo aizstāvju lomu tām iedzīvotāju grupām, ko tā dēvē par Krievijas tautiešiem, un, tad aizstāvot viņu intereses, tad arī patiesībā [to] izmanto kā ieganstu militāras agresijas īstenošanā.” Latvijā arvien ir ievērojams pilsoņu skaits, kas ir gatavi balsot par partijām, kas izvairās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un saglabāt krievu valodas pozīcijas Latvijā. Tomēr ne visus šos cilvēkus var uzskatīt par propagandas ietekmētiem. Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks: „Mēs nevaram nepamanīt, ka tomēr tur ir kaut kāda saistība arī ar zināmu vecuma specifiku.” Cik liela Latvijā ir tā sabiedrības daļa, kuras politiskos uzskatus veido Kremļa propagandas naratīvi? To pētām Atvērto failu pusstundā.

  8. Jun 11

    #250 Kādā mērā pretestību vēja parkiem organizē starptautiski, nevis tā ir lokāla kustība?

    Latvijā tuvākajos gados plāno izbūvēt desmitiem jaunu vēja parku, valsts saka – tas vajadzīgs enerģētiskajai neatkarībai. Taču, līdztekus projektu attīstībai, veidojas organizēta pretestība vēja parkiem – vietām notiek dažādi pasākumi, kuros izplata vēstījumus par vēja enerģijas ietekmi uz cilvēku veselību.  Anita Zaļuma, pedagoģe un angļu valodas filoloģe, Vācijā mājas apstākļos aprūpē smagi slimus cilvēkus: „Salasos visu to informāciju par vēja parkiem un domāju, kāpēc man no rītiem sirds kāpj pa muti ārā?” Publiskās apspriedēs, sociālajos tīklos un iedzīvotāju sapulcēs izskan brīdinājumi par ļoti zemas frekvences skaņu jeb infraskaņu un veselības riskiem. Daļa šo argumentu balstās atsevišķos, pretrunīgi vērtētos pētījumos, uz kuriem atsaucas cilvēki, kuri paši nav šīs jomas pētnieki. Jānis Blahins, pētnieks un fizikas doktorants, Valgas konferences dalībnieks: „Tas ir man vaļasprieks. Katram zinātniekam var būt daudz vaļasprieku.” Arī valsts vēl tikai pielāgo regulējumu vēja enerģijas attīstībai. Atbildīgajā ministrijā atzīst, ka daudzos jautājumos skaidrība veidojas pakāpeniski, un tieši tas daļā sabiedrības rada neuzticēšanos. Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: „Perfekta vide, lai pieņemtu, ka valsts par cilvēku aizmirsa.” Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā pretestība vēja parkiem notiek organizēti starptautiskā mērogā, nevis tā ir tikai spontāna vietējo iedzīvotāju kustība? Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

See All (259)

About

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2020 - 2026
  • Episodes
    259
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Atvērtie faili

You Might Also Like