Politikas podkāsts

Latvijas Radio 1
  • 4.5 (2)
  • Politics
  • Daily

Labākais Latvijas Radio politikas saturs - diskusijas, analītika, intervijas, pētniecība un informācija par Latvijā notiekošo.

  1. 13h ago

    Krustpunktā izvaicājam PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi

    Krustpunktā izvaicājam Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Māri Balodi. Dienests ir tas, kurš laboratoriski pārbauda no Krievijas tranzītā nākušās graudu kravas, lai noteiktu vai tur nav no Ukrainas nozagto graudu. Runājam arī par sabiedrisko ēdināšanu un dzīvnieku audzēšanu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Sandra Dieziņa Latvijas Radio un Dāvids Freidenfelds no Latvijas TV.

  2. 1d ago

    Valsts arī šajā mācību gadā turpinās finansēt skolas, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits

    Laikā, kad politiķi daudz runā par nepieciešamību taupīt, gluži vai neredzētā ātrumā notikusi vairāk nekā pusmiljonu eiro vērta valsts naudas pārdale. Pirmdien, 9. novembrī, attiecīgu projektu ievietoja tiesību aktu projektu portālā, bet nākamajā dienā valdība to jau pieņēma, negaidot ne pedagogu arodbiedrības, ne pašvaldību viedokli. Runa ir par lēmumu veikt kārtējās izmaiņas skolu finansēšanā, nosakot, ka valsts arī šajā mācību gadā turpinās finansēt skolas, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits. Taču pedagogu arodbiedrībā un pašvaldībās bažījas, ka tas attieksies tikai uz privātskolām.

  3. 1d ago

    Miera sarunas Abū Dabī. Politiskā situācija Polijā. Vēlēšanas Jaunzēlandē

    Vakar, 10. novembrī, pēc ilgāka laika Abū Dabī trīspusējās sarunās ar Savienoto Valstu starpniecību tikās Krievijas un Ukrainas delegācijas. Šodien tikšanās turpinājās, tagad tā ir noslēgusies. Kādi ir pirmie secinājumi un kā šajā kontekstā vērtēt Donalda Trampa solījumu panākt lielu un skaistu vienošanos? Polijā bez politiskās spriedzes ap Konstitucionālo tiesu ir risinājušies arī citi traģiskāki notikumi. Sestdien, 7. novembrī, Krakovā publiski apšaudē bojā gāja seši, ievainoti 15 cilvēki, bet trīs līķi ir atrasti šāvēja mājās. Un vēl runājam par Jaunzēlandi. Tās politikai mums nav nācies daudz pievērsties. Tur sestdien notika parlamenta vēlēšanas, un tās demonstrē sabiedrības noskaņojuma izmaiņas, kādas vērojamas arī citviet pasaulē. Aktualitātes komentē divi atvaļināti vēstnieki, diplomāti - Andris Teikmanis un Gints Jegermanis, kurš ir vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā.

  4. 1d ago

    Krustpunktā: "Asiņainie Krievijas graudi" - kādus līgumus esam noslēguši

    Pirms vēlēšanām tas kļuva par tādu politisku priekšvēlēšanu argumentu, ko daudzi ņēma vērā, izvēloties, par ko balsot. Arī paši politiķi to aktīvi ekspluatēja. Un šis arī ir iemesls, kāpēc tā ir uzkurinājis sabiedrības emocijas. Runa ir par Krievijas graudiem, kurus vedam caur Latvijas ostām, lai palīdzētu tiem nokļūt galamērķī, it kā pie nabadzīgiem afrikāņiem. Bet aiz tām emocijām pazudusi arī pragmatiskā sarunas daļa: kas tie par graudiem, kurš un ar ko, par kādām summām slēdz līgumus, kurus, kā saprotam, tad vienpusēji lauzt nedrīkst. Galu galā, vai tie esam, kas nosakām, ko Krievija drīkst vest pa dzelzceļa sliedēm Latvijā, vai to lemj Briselē? Ir virkne jautājumu, uz kuriem skaidras atbildes nav sniegtas.  Krustpunktā analizē Latvijas Stividorkompāniju asociācijas valdes locekle Elīna Štrodaha, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Sazināmies ar politologu Andi Kudoru un Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedre, Sorainen advokāti Katrini Pļaviņu-Miku.

  5. 1d ago

    Valkas novadam priekšā pamatīga jostu savilkšana. Kā to izjūt mazajā Kārķu pagastā?

    Valkas novada pašvaldības domes deputāti oktobra beigās nolēma sākt finanšu stabilizācijas procesu, jo situācija vietvarā kļuvusi tik slikta, ka norēķini kavējas, veidojas aizvien lielāki parādi. Arī Valsts kontrole paudusi skarbus atzinumus par Valkas novada pašvaldības finanšu vadību. Tagad pašvaldībā priekšā pamatīga jostu savilkšana. Finanšu stabilizācija nozīmē stingru, katra iztērētā centa uzraudzību. Taču kamēr amatpersonas spriež, kā novada budžetā savilkt galus, teritorijas ziņā mazākajā novada pagastā, Kārķos ikdienas dzīve turpinās. Kā cilvēkus tur ietekmē valstsvīru lēmumi par naudas lietām, devās skaidrot Laura Jansone.

  6. 2d ago

    Kulbergs budžeta taupībai rosina pārskatīt pabalstus un nodokļu atvieglojumus

    Atvaļināšanās pabalsti, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti un nodokļu atvieglojumi. Tās ir dažas no jomām, kuras premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” piedāvā pārskatīt, lai ietaupītu budžeta naudu. Nākamgad viņš rosina pārskatīt izdevumus līdz pat 600 miljonu eiro apmērā, bet četros gados gribētu ietaupīt gandrīz trīs miljardus eiro. Par valsts finanšu situāciju un iespējām veicināt ekonomikas izaugsmi šodien, 10. novembrī, informēja Kulbergs, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

  7. 2d ago

    Pasaules kārtība un tās nākotnes scenāriji. Vērtē Gunda Reire

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docenti un Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundu Reiri par to, kas ir pasaules kārtība un kā mēs varam zināt, ka tā ir mainījusies. "Krievijas agresija pret Ukrainu, Ķīnas pieaugošā vara, ANO Drošības padomes paralīze un asas lielvaru sacensības - tas radot iespaidu, ka pasaule tuvojas pilnīgam haosam. Taču īstais jautājums nav - vai starptautiskā kārtība izdzīvos? Kārtība būs, jautājums ir - kāda tā būs?" Tā portālā "Delfi" rakstīja Rīgas Stradiņa universitātes docente un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire. Raidījumā saruna par to, kas tad šobrīd notiek pasaulē un kas ir šī starptautiskā kārtība. "Praksē starptautiskā kārtība pastāv vienmēr. Mums tā var patikt, mums tā var nepatikt, bet kaut kāda veida kārtība vai nekārtība, jo par mūsdienu notikumiem runā kā par nekārtību, jo ir tāds pārejas stāvoklis, tie ir visnepatīkamākie - no viena kārtības veida uz kaut ko citu - varbūt modificētu iepriekšējo, varbūt kaut ko pilnīgi citu," atzīst Gunda Reire.

  8. 2d ago

    "Labās gribas koalīcija" - iniciatīvas mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas

    ASV vēlēšanu trakums ir aiz muguras un daudzi jau runā par Donalda Trampa ēras noslēguma tuvošanos. Taču citi prognozē, ka īpaši ārpolitikā varētu būt jārēķinās ar vēl neprognozējamāku Trampu. Un tieši tāpēc arī ir grūti prognozēt, vai ASV vēlēšanas atstās kādu ietekmi arī uz karu Ukrainā. Raidījumā  (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies iniciatīvai, kuras mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas un palīdzēt Ukrainai arī pēc kara. Tā ir "Labās gribas koalīcija" jeb angliski "Coalition of Willing". Ideja par "Labas gribas koalīciju" parādījās 2025. gada pavasarī un viens no tās galvenajiem iniciatoriem bija britu premjerministrs Kīrs Stārmers, kuram piebiedrojās arī Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas pārstāvji. Pašlaik koalīcijā ir vairāk nekā 30 NATO un Eiropas Savienības valstu, kā arī tādas valstis kā Kanāda, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande. Šīs valstis ir apņēmušās palīdzēt Ukrainai dažādos veidos – gan uzturēt Ukrainas militārās spējas, gan atturēt no jaunas agresijas, gan rūpēties par nākotnes pamiera risinājumiem, kā arī organizēt daudznacionālu palīdzību. "Labas gribas koalīcijas" plānos ir paredzēts, ka miera uzturēšanas kontingents Ukrainā varētu tikt izvietots pēc tam, kad Ukrainā tiktu izsludināts ilgstošs un noturīgs pamiers. Tas nozīmētu, ka Rietumu sabiedroto spēki uzreiz neiesaistītos militārās konfrontācijas ar Krieviju, bet gan rūpētos par to, lai neatsākas Krievijas agresija. Ja sākotnēji bija paredzēts, ka šādi starptautiskie spēki varētu būt 50 tūkstošus karavīru lieli, tagad runa ir vairs par 25 tūkstošiem vai par daudz mazākiem gaisa un jūras atturēšanas spēkiem un misijām. Viens no iemesliem, kāpēc Eiropas valstis tik aktīvi uzņēmās iniciatīvu šādas alianses veidošanā, ir tieši ASV prezidents Donalds Tramps un viņa visai neprognozējamā politika pasaulē, tostarp arī attiecību stiprināšana ar Krieviju. Viens no galvenajiem eiropiešu mērķiem bija panākt, lai potenciālajās Krievijas un ASV sarunās par Ukrainas kara izbeigšanu netiktu aizmirsts ne Eiropas valstu viedoklis, ne arī jautājums par Eiropas kopējo drošību.

See All (500)

Ratings & Reviews

4.5
out of 5
2 Ratings

About

Labākais Latvijas Radio politikas saturs - diskusijas, analītika, intervijas, pētniecība un informācija par Latvijā notiekošo.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2020 - 2026
  • Episodes
    514
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Politikas podkāsts

You Might Also Like