Skaļāk

RSU Studentu medijs

Par attiecībām, studēšanu, politiku, sportu, mūziku, vēsturi, kino un visu, kas studentiem svarīgs.

  1. 5d ago

    Mazie un lielie ekrāni: ko bērni patiesībā domā par telefoniem

    Mūsdienu bērni aug pasaulē, kur tehnoloģijas ir klātesošas gandrīz visur. Telefoni bieži kļūst par vienu no pirmajām ierīcēm, ar kuru bērni iepazīstas jau ļoti agrā vecumā. Tie kalpo kā izklaides, spēļu un video skatīšanās rīks, tomēr vienlaikus rodas jautājumi par to, kā šīs ierīces ietekmē bērnu ikdienu, attīstību un veidu, kā viņi pavada savu brīvo laiku.  Luīze Lazdāne un Nika Strēle, Studentu medijs Skaļāk Šajā audio stāstā mēs pievēršamies bērnu attiecībām ar telefoniem un mēģinām saprast, kā viņi paši uztver šo tehnoloģiju. Lai iegūtu bērnu skatījumu, intervējām vienu trīs gadus vecu bērnu un trīs sešus gadus vecus bērnus. Uzdevām bērniem vienkāršus, viņu vecumam saprotamus jautājumus par to, ko viņi dara telefonā, kā viņi pavada savu brīvo laiku un ko viņi izvēlētos dažādās situācijās. Bērnu atbildes ļauj ieskatīties viņu domāšanā, emocijās un attieksmē pret tehnoloģijām. Tajās atklājas gan bērnišķīga spontanitāte, gan tas, cik lielu lomu telefoni jau spēlē viņu ikdienā. Papildus bērnu viedokļiem audio stāstā iekļauts arī speciālista skatījums, kurš komentē bērnu atbildes un skaidro, kā telefona lietošana var ietekmēt bērnu sociālo attīstību, uzmanību un brīvā laika pavadīšanas paradumus. Šis audio stāsts ļauj ne tikai sadzirdēt bērnu balsis un domas, bet arī aizdomāties par līdzsvaru starp digitālo pasauli un bērnības pieredzi ārpus ekrāniem.

  2. Aug 10

    Tiesības provocēt | Maija Rudovska un Igors Gubenko | 7

    Vai kailums, seksualitāte un cits sensitīvs saturs mākslā un mākslas mācīšanā ir jāierobežo, vai tieši spēja provocēt un pārkāpt ierastās robežas ir viena no mākslas būtiskajām funkcijām? Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar neatkarīgo kuratori, pētnieci un mākslas kritiķi Maiju Rudovsku un filozofu, kuratoru un Latvijas Universitātes docentu Igoru Gubenko par cenzūru un pašcenzūru, mākslas un pornogrāfijas robežām, kailumu, varas attiecībām un sensitīva satura vietu mākslā un izglītībā. Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website:  https://www.clivieproject.eu

  3. Jul 15

    Ekselis pret mākslu | Fligs, Maslohs un Hojers | 6

    “Mākslai nevajadzētu padoties skaitļiem,” sarunā saka pētnieks Kamils Fligs (Kamil Flig), lai gan viņa paša darbs ir saistīts tieši ar mēģinājumu izmērīt mākslas sociālo vērtību. Kopā ar ekonomistu Gžegožu Maslohu (Grzegorz Masłoch) viņš skaidro sociālās atdeves no ieguldījumiem jeb SROI metodi, kas palīdz parādīt, kā mākslas un izglītības projekti rada labbūtību, piederības sajūtu un sociālu ietekmi. Savukārt režisors un profesors Dirks Hojers (Dirk Hoyer) brīdina, ka mākslas vērtību nedrīkst sašaurināt līdz Excel tabulām un politiski ērtiem aprēķiniem. Kā runāt par mākslas vērtību, kad politiķi un finansētāji arvien biežāk prasa pierādījumus, skaitļus un izmērāmu ietekmi? Podkāsta vadītāja Ilva Skulte sarunājas ar Varšavas Ekonomikas augstskolas (SGH Warsaw School of Economics) pētniekiem Kamilu Fligu un Gžegožu Maslohu, kā arī Tallinas Universitātes Baltijas Filmu, mediju un mākslas skolas (Baltic Film, Media and Arts School, Tallinn University) asociēto profesoru Dirku Hojeru par mākslas sociālo lomu, publisko finansējumu, radošuma mērīšanas riskiem un CLiViE projektā izmantoto SROI pieeju.   Epizode ierakstīta angļu valodā.   Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website:  https://www.clivieproject.eu

About

Par attiecībām, studēšanu, politiku, sportu, mūziku, vēsturi, kino un visu, kas studentiem svarīgs.

You Might Also Like