Raidījuma temats - Rīgas zīmols. Stāsta pakalpojumu dizaina stratēģe Liene Kupča un komunikāciju stratēģis Zigurds Zaķis. Šajā raidījuma ciklā jau runājām par Latvijas mazāko vietvaru zīmoliem, ar nolūku Rīgu atstājot ārpus šīs sarunas, jo Rīga ir nesalīdzināms lielums, ne tikai ar jebkuras citas Latvijas pašvaldības kapacitāti. Runājot par zīmolu, jau 90. gadus izskanēja atziņa, ka Rīgas zīmols ir spēcīgāks un vairāk zināms pasaulē, nekā Latvijas zīmols. Ar to nācās rēķināties tiem, kas sāka domāt par Latvijas zīmola veidošanu. Rīgas zīmols ir ar lielu saturisko bagāžu, sena vēsturiskā pilsēta, arhitektūra, biogrāfijas, starptautiskie sakari, tirdznieciskie sakari gadsimtu garumā. Bet kurā brīdī sāka domāt par modernu Rīgas zīmolu? "Domāju, ka pirmie mēģinājumi nāk līdzi ar zīmolvedības attīstību valstī. Tas ir 90. gadu sākums, vidus. Apmēram tajā brīdi arī, šķiet, parādījās pirmās diskusijas gan par valsts zīmolu, gan pilsētu zīmoliem. Tieši par zīmolu perspektīvu, varbūt pat tēlu runāja arī iepriekš gan okupācijas gados, gan droši vien arī Latvijas Republikas pirmajos 22 gados tā vai savādāk," vērtē Zigurds Zaķis. Zaķis norāda, ka zīmolvedība 90. gadu beigās, 2000.gadu sākumā zīmolvedība šķita sākums un gals visam, tā tika uzskatīta par veiksmes formulu, teju burvju nūjiņu. Tajā brīdī arī kaimiņvalstis darbojas tajā pašā virzienā, top arī pasaules zināmākie zīmolvedības piemēri. Sistemātiskāk par Rīgās zīmolu šaka runāt 2000. gadu sākumā. "Jau 2001. gadā Rīgas astoņsimtgades svinībās bija ļoti daudz ņemts no zīmolvedības tehnikas gan identitātes līmenī, gan arī vēstījuma konstruēšanas līmenī. Svētki izdevās un atstāja nospiedumu," atzīst Zigurds Zaķis. "Kopumā liekas, ka Rīgas zīmolam tādā klasiskā zīmolvedības nozīmē, man gribētos optimistiski teikt, ka tie labākie laiki vēl ir tikai priekšā. Rīga pati par sevi ir galvaspilsēta, ir daudz atpazīstamu simbolu, ir leģendas, ir vēsture, ir pilsētas pieredze, nenoliedzami, pilsētas piedāvājums gan viesiem, gan investoriem, gan iedzīvotājiem. Taču, skatoties no zīmolvedības grāmatām, šie tilti starp tām daudzajām mazajām iniciatīvām nav īpaši izveidoti, līdz ar to tas ir vēl priekšā un jautājums, kāda loma būtu mūsdienīgas pilsētas zīmolam," vērtē Liene Kupča. Kupča uzskata, ka vajadzētu beigt meklēt aspektus, ar ko Rīga īpašāka par Viļņu, Tallinu vai Berlīni, vai cik ilgi mēs būsim mazā Parīze. "Varbūt vienkārši noskurināties uz tādu starta pozīciju, kāda, pirmkārt, ir galvaspilsētas loma vispār. Ne tikai zīmola nozīmē, bet ko mums dod galvaspilsēta kā Latvijas iedzīvotājiem, investoriem, attīstītājiem, vēl daudziem citiem. Kas ir loma, kāda ir pieredze, kāds ir tas stāsts? Mēs ļoti daudz enerģijas ieguldām, visu laiku meklējot un visu laiku velkot no burvju cepures aizvien jaunus brīnumzaķus - tur jaunākā eglīte, protams, jūgendstils un vēl vis kaut kas. Pietiek, tas viss ir izdarīts. Kas ir nākotne? Tāpēc man šķiet, atbilde uz šo jautājumu pavisam vienkārša, ka Rīgas zīmols, vismaz Rīgas stāsts vēl ir noteikti priekšā un labākie laiki, es ticu, ka vēl tikai būs," atzīst Liene Kupča. Zigurds Zaķis, atsaucoties uz raidījumu par mazo pilsētu zīmoliem, norāda, ka tur pietiek arī ar devīzi. "Rīgas gadījums ir tuvāks valstij un valsti šajā sarežģītajā situācijā viena devīze neglābs. Līdzīgi kā ar valsti, arī lielajām pilsētām tēli vai tās dimensijas ir vairākas, un arī Rīgai ir mazliet atšķirīgs priekšstats tūrisma ziņā, mazliet atšķirīga ir kultūra, vēsture, bet ekonomiski tas atkal ir kaut kāds cits priekšstatu kopums, kurš varbūt visvairāk piedzīvos kaut kādu transformāciju tuvākajā laikā, tuvākajās desmitgadēs. Tas ir saistīts ar vajadzību pēc nākotnes vīzijas par tām trijām dimensijām, par ko runājam pagājušajā reizē," analizē Zigurds Zaķis. Viņš atgādina, ka labam stāstam ir vajadzīgas trīs dimensijas - šodienas redzējums, pagātnes interpretācija un vīzija par nākotni. "Tādā ziņā vīzija par nākotni un arī par šodienu nebūs droši vien vienā devīzē, vienā Rīgā. Rīgas būs vairākas. Tā būs kombinācija no vairākiem ideju puduriem, kuri sadzīvos un starp kuriem pamazām tiks būvēti tiltiņi," turpina Zigurds Zaķis. "Lielais jautājums ir pavisam cits, ne tik daudz par Rīgas zīmolu, bet ko Rīga nozīmēs ne tikai tiem, kas šobrīd vēl mācās vidusskolās skaistos lauku reģionos un droši vien nāks uz Rīgu studēt, ja neaizbrauks uz Tartu vai uz Somiju. Vai uz Berlīni," uzskata Liene Kupča. "Daudz interesantāks un daudz perspektīvāks, kur zīmolvedībā tādā klasiskā veidā ar kampaņu gluži pāri vien netiksi, kas būs jaunie rīdzinieki, kur viņi dzīvo šobrīd, vai viņi dzīvo tikai Latvijā, vai viņi dzīvo daudzās valstīs, kuru kultūras mēs sakām, ka nesaprotam, vai kuri izaicina mūsu tradicionālās vērtības vai vismaz mūsu ērtības priekšstatos pašiem par sevi." Liene Kuča norāda, ka galvaspilsētas uzdevums ir šīs diskusijas uzturēt: kāda ir jaunā galvaspilsēta, kādi cilvēki un kas tev ir jāprot, vai kādam tev ir jābūt, lai dzīvotu 21.gadsimta pilsētā. Tas nebūt nav par to, ka tev ir perfekti jāzina, kurā no Hanzas pilsētām atrada pirmo Ziemassvētku eglīti. Tie izaicinājumi ir stipri vien lielāki, un tie ir viņpus zīmola un daudz niansētāki tieši uz daudzām ļoti smalkām kultūras grupām, kultūras kodiem un vērtību kodiem. "Galvaspilsētas priekšrocības, jebkuras Eiropas galvaspilsētas, ir ļoti raibas, mēs šobrīd to redzam. Tas tieši ir skaistums, ka magnetizējās intelekts, magnetizējas dažādība, notiek tieši tā burzīšanās ap to, kas ir mūsu infrastruktūra, pagātnes skaistais, vērtīgais mantojums. Tas piesaista jaunas asinis, un galvaspilsētas ir vietas, kur mutuļo," norāda Liene Kupča. "Man liekas, ka tas ir tas Rīgas zīmola stāsts, komunikācijas stratēģijas lielais, skaistais uzdevums, kā to dažādību dabūt savā stāstā. Kā nenobīties un nemēģināt taisīt, ka dažādība ir ne tikai kaut kur tālu Bolderājā, piemēram. Nē, mēs to visu saliekam vienā skaistā, mūsdienīgām stāstā."
