“Savilkt jostas”, pārskatīt valsts izdevumus un atteikties no liekā – šādi aicinājumi pēdējā laikā izskan arvien biežāk. Politiķi rosina vērtēt nevalstisko organizāciju finansējumu, vētīt valsts apmaksātus zinātniskos pētījumus, mazināt birokrātiju un pārskatīt citus valsts izdevumus. Bet vai laikā, kad taupīt tiek aicinātas teju visas nozares, par saviem tēriņiem vairāk nebūtu jādomā arī mūsu likumdevējam – Saeimai? Ierakstu sērijā Latvijas Radio pievērsīs uzmanību parlamenta izdevumiem. Šajā reizē analizējam 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijas. Nepilnu četru gadu laikā tajās no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro. Saeimas frakcijas uzsver, ka kompensācijas ir nepieciešamas, lai deputāti no visas Latvijas varētu pilnvērtīgi pārstāvēt savus vēlētājus, taču atzīst, ka sistēmu varētu pilnveidot. Savukārt eksperti uzskata, ka laikā, kad valstī tiek meklētas iespējas taupīt, politiķiem būtu jārāda priekšzīme un jāizvērtē arī pašu tēriņi. Minimālā alga Latvijā šogad ir 780 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir mazākā starp Baltijas valstīm un otra zemākā visā Eiropas Savienībā. Vidējā bruto darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1831 eiro, arī tā ir starp zemākajām Eiropas Savienībā. Savukārt Saeimas deputāta mēnešalga šogad ir 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir aptuveni 5,6 reizes lielāka par minimālo algu un 2,4 reizes lielāka par vidējo algu valstī. Liela daļa cilvēku Latvijā ik dienu mēro desmitiem vai pat simtiem kilometru uz darbu vai īrē mājokli citā pilsētā. Šos izdevumus viņi lielākoties sedz paši, jo darba devējiem to apmaksāt likums neuzliek par pienākumu. Savukārt deputātiem noteiktos gadījumos transporta un mājokļa izdevumus kompensē no valsts budžeta. To gan paredz īpašs regulējums. Kompensācijas savulaik ieviestas, lai deputāti no attālākiem Latvijas reģioniem varētu strādāt parlamentā līdzvērtīgi tiem, kuri dzīvo Rīgā vai tās apkārtnē. Tās paredzētas, lai segtu izdevumus, kas rodas, pildot deputāta pienākumus, un to maksimālais apmērs ir atkarīgs no deklarētās dzīvesvietas – jo tālāk no Rīgas deputāts dzīvo, jo lielāku summu viņš var saņemt. Cik tas izmaksā nodokļu maksātājiem? Analizējot Saeimas publiski pieejamos datus par 14. Saeimas deputātu kompensācijām no 2022. gada novembra līdz 2026. gada maijam, redzams, ka transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta kopumā izmaksāti vairāk nekā viens miljons eiro (1 062 895,86 eiro). No šīs summas aptuveni 635 tūkstoši eiro izmaksāti mājokļa izdevumu segšanai, bet 428 tūkstoši eiro – transporta. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem sasaukumiem kopējais kompensāciju apmērs būtiski nav mainījies – 13. Saeimā tas bija nedaudz mazāks par vienu miljonu eiro, bet 12. Saeimā sasniedza aptuveni 1,2 miljonus eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti. No tiem transporta izdevumus kompensēja vidēji 43 deputātiem, bet mājokļa izdevumus – 28 deputātiem. Vienam deputātam vidēji mēnesī izmaksāti 512 eiro – aptuveni 306 eiro mājokļa un 206 eiro transporta izdevumu segšanai. Kopumā deputātu kompensāciju izmantošanas paradumi būtiski atšķiras. Kamēr aptuveni puse tās neizmanto, citi transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta saņēmuši vairākus desmitus tūkstošus eiro. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā – vairāk nekā 40 tūkstošus eiro (40 420,62 eiro) – 14. Saeimā saņēmusi Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības. Otrajā vietā ir Ramona Petraviča no “Latvija Pirmajā vietā”, saņemot aptuveni 37 tūkstošus eiro (37 099,07 eiro), un tad seko Līga Kļaviņa (36 469,77 eiro) no Zaļo un Zemnieku savienības ar 36 tūkstošiem eiro. Ceturtajā vietā ierindojas pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne, kompensācijās saņemot ap 36 tūkstošiem eiro (36 330,48 eiro), bet piektajā vietā “Jaunās Vienotības” deputāts Jānis Skrastiņš, saņemot aptuveni 35 tūkstošus eiro (34 603,22 eiro).
