Mūžīgā mājsēde

Latvijas Radio
  • 0.0 (0)
  • Health & Fitness
  • Updated Daily

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” 2021. gadā izceļ vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Maratona laikā saziedotie līdzekļi caur Ziedot.lv tiek novirzīti līdzcilvēku atbalstam – pandusu un pacēlāju ierīkošanai, cilvēku dzīvesvietas labiekārtošanai, tehnisko palīglīdzekļu iegādei un citām vajadzībām, kas saistītas ar vides pieejamības uzlabošanu ārpus publiskās infrastruktūras. Šajā gadā sabiedriskie mediji uzsver ikvienas personas tiesības uz iespējami patstāvīgu dzīvi. Labdarības maratons “Dod pieci!” jau astoto gadu notiek īsi pirms Ziemassvētkiem, no 17. līdz 23. decembrim, sešarpus diennaktis raidot no īpašas stikla studijas pilsētvidē, Doma laukumā. Maratonu rīko Latvijas Radio ciešā sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM un ilggadējo ziedojumu partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv.

  1. 02/02/2022

    Deputāti vērtē jautājumu par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti

    Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti 2. februārī skatīja jautājumu par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Aizvadītajā sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" izcelta vides pieejamības problemātika cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Pēc maratona tā rīkotāji nosūtīja atklātu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, politiķiem un sabiedriskajām organizācijām, norādot uz maratonā izcelto problemātiku cilvēkiem ar invaliditāti. Par sēdē lemto stāsta Saeimas sociālo un darba lietu komisijas, kura virzīja grozījumus, priekšsēdētājs Andris Skride. Viedokli izsaka invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.

    10 min

  2. 01/18/2022

    Grib un var strādāt: cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanās darba tirgū

    Darba tirgū sevi pierādīt cenšas arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Tiesa gan, šiem cilvēkiem nereti atrast darbu, īpaši, augstu kvalificētu, ir daudz sarežģītāk nekā cilvēkiem bez invaliditātes. Diemžēl iemesls tam bieži nav objektīvs - uzņēmumi nereti vienkārši nav ieinteresēti darbā pieņemt cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem. Pirmkārt jau izpratnes trūkuma dēļ. Tomēr nereti darba devēja noraidījums ir saistīts ar bailēm par pastiprinātu uzmanību no valsts un pašvaldības iestāžu puses. Taču ir arī labie piemēri – cilvēkus ar dzirdes traucējumiem labprāt nodarbina tādi Latvijas pārtikas lieluzņēmumi kā putnu fabrika "Ķekava" un dārzeņu audzētājs "Mārupes siltumnīcas". Cik viegli atrast darbu ir cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem? Šo tematu Latvijas Radio aktualizēja jau aizvadītā gada labdarības maratona "Dod pieci!" laikā. Toreiz noskaidrojām, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Tomēr šoreiz meklējam atbildes uz jautājumu – kādēļ tā ir? Un to darīsim, uz problēmu vairāk skatoties caur cilvēku ar dzirdes traucējumiem pieredzi. Latvijas Nedzirdīgo savienības rehabilitācijas centra sociālais darbinieks un surdotulks Rolands Brikmanis ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi strādā ikdienā. Viens no viņa darba uzdevumiem ir palīdzēt viņiem meklēt darbu. Viņš ir novērojis, ka darba devēji cilvēkus ar dzirdes traucējumiem nodarbina nelabprāt. Baidās no komunikācijas problēmām, no maldīga priekšstata, ka notiekot nelaimes gadījumam, uzņēmumu īpaši bargi sodīs. Un šķērslis ir arī stereotipi, taču Brikmanis aicina dot iespēju un pārliecināties, ka pārsvarā nekādu problēmu nav.

    9 min

  3. 12/30/2021

    Akcija "Dod pieci!" noslēgusies: Kas darāms valsts līmenī, lai situāciju turpinātu uzlabot

    Noslēgusies labdarības akcija „Dod pieci!”, kurā saziedoti 470 078 eiro palīdzības sniegšanai un vides šķēršļu noņemšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Kolēģi no LR5 neslēpj gandarījumu par cilvēku atsaucību. Līdzekļus izlietos, lai pielāgotu vidi atbilstoši ikviena vajadzībām, jo ikvienam, ja vien nav kādas nepārvaramas problēmas, ir jāspēj izkļūt no savām mājām, jāspēj to darīt pastāvīgi un droši. Viena lieta, protams, ir ziedojumi, labā griba, bet vēl svarīgāk ir to padarīt par neapstrīdamu sistēmu, proti, citādi Latvijā nemaz nedrīkst būt - cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt tikpat pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem kā ikviens no mums. „Dod pieci!” rīkotāji sagatavojuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, iekļaujot 20 priekšlikumus un aicinot līdz nākamā gada 1.martam uz tiem rast atbildes. Kam ir jāmainās pēc šīs akcijas, kas ir jādara valsts, pašvaldību institūcijām, lai situāciju mainītu un turpinātu uzlabot, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Radio žurnāliste, "Dod pieci!" vēstnese Justīne Savitska, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietniece-viceprezidente Brigita Lazda un biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.

    53 min

  4. 12/29/2021

    Neskatoties uz invaliditāti, piepildīt sapni un kāpt uz skatuves

    Covid-19 daudzām iecerēm pārvilcis nenoteikta garuma pagaidu svītru, bet cilvēkiem ar invaliditāti radījis daudz papildus ierobežojumu. Arī Robertam Jurkam no Valmieras. Robertam ir 23 gadi, gada vecumā viņam tika diagnosticēta bērnu cerebrālā trieka, ārsti vecākiem teica, ka puisis nekad nerunās un nestaigās. Taču vecāku neatlaidība un smags darbs ļāvis sasniegt tolaik vēl neticamo - Roberts nu jau ne vien runā un spēj patstāvīgi pārvietoties ar staiguli, bet arī pabeidzis vidusskolu vispārizglītojošā skolā un piepildījis savu sapni. Šī gada vasarā Valmieras Drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi izrāde “Latvijas lepnums. Un aizspriedumi”. Izrādē kopā ar citiem aktieriem uz skatuves kāpa arī Roberts Jurka. Cilvēks ar invaliditāti uz teātra skatuves. Cik tas iespējams un ko tas prasa - Roberta stāstu atklāj Solvita Stara un Oskars Brasliņš, ReTV.

    15 min

  5. 12/27/2021

    Ivars Balodis: "Dod pieci!" laikā saziedotā nauda ir liela, taču arī vajadzības ir lielas

    Sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" saziedotā nauda – teju pusmiljons eiro – ir liela, taču arī vajadzības, kas nepieciešamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir lielas, tā Latvijas Radio norāda invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis. Viņš norāda, ka vides pieejamība ir nodarbinātība, izglītība, veselības pieejamība, tas ir aktuāls jautājums arī jaunajiem vecākiem, gados vecākiem cilvēkiem, tāpat tiem, kuriem ir kādi veselība straucējumi, bet nav piešķirta invaliditāte.

    11 min

  6. 12/23/2021

    #68 Kā ir būt nedzirdīgam? Raidījums pieejams ar surdotulkojumu

    Ar kādiem izaicinājumiem saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki? Un ko darīt varam mēs – sabiedrība, lai uzlabotu ikdienu visiem, stāstām raidījumā Atvērtie faili. Video raidījums pieejams ar surdotulkojumu. Nedzirdīgi cilvēki var pat vadīt uzņēmumu, bet Latvijā viņus baidās pieņemt darbā. Kad klavieres spēlē, es apmēram to mūziku zinu, kāds viņām tembrs, kā viņš skan apmēram, fiziski to mūziku es vairāk nedzirdu. Varis Strazdiņš mūziku nedzird vairāk nekā piecdesmit gadus. Viņš tāds Latvijā nav vienīgais. Taures, akordeons, bungas – katram instrumentam savas skaņas, to es atceros… Dzirdes invaliditāte noteikta 2,5 tūkstošiem pieaugušo un bērnu, taču ar dzirdes traucējumiem sadzīvo aptuveni 30 tūkstoši līdzcilvēku. Surdotulkojumu nodrošina Elza Veismane.

    29 min

  7. 12/22/2021

    "Dod pieci!" laikā "Krustpunktā" izvaicājam labklājības ministru Gati Eglīti

    Raidījums Krustpunktā šodien skan no "Dodo pieci!" stikla studijas, jo mūsu saruna saistīta ar labdarības maratona šī gada tematiku – vides pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Maratona laikā savāktie līdzekļi tiks nodoti cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, lai tos izmantotu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošanai vai citiem risinājumiem. Savukārt raidījumā runājam par valsts politiku un atbalstu šajā jomā un par to iztaujājam labklājības ministru Gati Eglīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.

    53 min

  8. 12/22/2021

    Nākotnes ortozes un protozes: kā cilvēkiem talkā nāks roboti un tehnoloģijas

    Labdarības akcija "Dod pieci!" šogad uzmanību pievērš vides pieejamībai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tā ir aktuāla problēma šodien, taču kādu nākotni iezīmē tehnoloģiju un zinātnes attīstība. Vai neiroprotezēšana, jaunu materiālu un robitizētu tehnoloģiju pielietošana nākotnē ļaus uz visiem laikiem aizmirst ierobežojumus, kurus arvien mūsdienās izjūt cilvēki ar kustību traucējumiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Rehabliitācijas fakultātes studiju programmas Ortozēšana, protezēšana vadītājs, rehabilitācijas centra  "Vaivari" Ortozēšanas, protezēšanas centra vadītājs Ēriks Šveide. Tehnisko palīglīdzekļu attīstība starpkaru laikā Senā Latvijas Sarkanā Krusta žurnālā var atrast datus par to, cik pagājušā gadsimta 20. gados tika izgatavotas un invalīdiem izsniegtas kāju un roku protēzes, kruķi, darba stutkājas, ratiņi - pašbraucēji un vēl citi ortopēdiskie palīglīdzekļi. Kur un kā tie tika izgatavoti un kad sāka izgatavot pirmās protēzes, stāsta Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja pētniecības nodaļas vadītājs Mārtiņš Vesperis. Skatot karadarbības vēsturi, jo vairāk attīstās militārā tehnika, jo vairāk ir cietušo un jo vairāk pieaug prasības pēc dažādiem palīglīdzekļiem, lai atvieglotu šo cilvēku ikdienu. Pirmais pasaules karš, kad aptuveni 20 miljoni cilvēku tika ievainoti vai sakropļoti, ir, tā teikt, kulminācija, kas paģērē dažādu ortopēdisko palīglīdzekļu ražošanu un attīstību, atzīst vadītājs Mārtiņš Vesperis. Viņš rāda 1926. gadā izdoto Latvijas Sarkanā Krusta žurnālu, kurā var lasīt: "… Latvijas Sarkanā Krusta ortopēdiskās darbnīcas galvenais uzdevums ir apgādāt kara invalīdus ar mākslīgiem locekļiem (protēzēm). Piecu gadu laikā gandrīz visi Lielā un Latvijas atbrīvošanas kara invalīdi jau reiz ir apgādāti ar mākslīgiem locekļiem. Bez invalīdiem pēdējos gados darbnīca pagatavo ļoti daudz protēžu un citu ortopēdisku priekšmetu arī privātiem pasūtītājiem, jo lētās cenas un izturīgais darbs pievelk darbnīcai arvien vairāk pacientu." Sarkanā Krusta ortopēdiska darbnīca dibināta Rīgā 1921. gadā ar mērķi ortopēdisko priekšmetu pagatavošanai kara un nelaimes gadījumos sakropļotajiem. Kara invalīdiem šie ortopēdiskie līdzekļi pienācās bez maksas. Maksu par tiem sedza valsts vai pašvaldība. Un, šķirstot minēto žurnālu, redzam, ka ortopēdisko zābaku pāris pagājušā gadsimta divdesmitajos gados maksā 100 latu, bet braucamratiņi - 305 latus.

    43 min
See All (42)

About

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” 2021. gadā izceļ vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Maratona laikā saziedotie līdzekļi caur Ziedot.lv tiek novirzīti līdzcilvēku atbalstam – pandusu un pacēlāju ierīkošanai, cilvēku dzīvesvietas labiekārtošanai, tehnisko palīglīdzekļu iegādei un citām vajadzībām, kas saistītas ar vides pieejamības uzlabošanu ārpus publiskās infrastruktūras. Šajā gadā sabiedriskie mediji uzsver ikvienas personas tiesības uz iespējami patstāvīgu dzīvi. Labdarības maratons “Dod pieci!” jau astoto gadu notiek īsi pirms Ziemassvētkiem, no 17. līdz 23. decembrim, sešarpus diennaktis raidot no īpašas stikla studijas pilsētvidē, Doma laukumā. Maratonu rīko Latvijas Radio ciešā sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM un ilggadējo ziedojumu partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio
  • Years Active
    2021 - 2022
  • Episodes
    42
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Mūžīgā mājsēde