Brīvības bulvāris

Latvijas Radio
  • 0.0 (0)
  • Philosophy
  • Weekly

Iespējams, ka tā ir liktenīga nejaušība, ka Rīga ir dzimis viens no 20. gadsimta lielākajiem brīvības filozofiem Jesaja Berlins, kura domas un idejas par brīvību noteica 20. gadsimta filozofisko domāšanu. Berlins bija tas, kurš aicināja brīvību nejaukt ar laimi vai kaut ko citu un kurš cita starpā ir teicis, ka totalitāra vara vispirms iznīcina pirmos brīvas apziņas un ideju cilvēkus. Raidījums “Brīvības bulvāris” reizi nedēļā piedāvā tikšanās un sarunas ar cilvēkiem, kuru domas un idejas liek varbūt mums pašiem kļūt gudrākiem.

  1. 19h ago

    Pasaules kārtība un tās nākotnes scenāriji. Vērtē Gunda Reire

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docenti un Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundu Reiri par to, kas ir pasaules kārtība un kā mēs varam zināt, ka tā ir mainījusies. "Krievijas agresija pret Ukrainu, Ķīnas pieaugošā vara, ANO Drošības padomes paralīze un asas lielvaru sacensības - tas radot iespaidu, ka pasaule tuvojas pilnīgam haosam. Taču īstais jautājums nav - vai starptautiskā kārtība izdzīvos? Kārtība būs, jautājums ir - kāda tā būs?" Tā portālā "Delfi" rakstīja Rīgas Stradiņa universitātes docente un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire. Raidījumā saruna par to, kas tad šobrīd notiek pasaulē un kas ir šī starptautiskā kārtība. "Praksē starptautiskā kārtība pastāv vienmēr. Mums tā var patikt, mums tā var nepatikt, bet kaut kāda veida kārtība vai nekārtība, jo par mūsdienu notikumiem runā kā par nekārtību, jo ir tāds pārejas stāvoklis, tie ir visnepatīkamākie - no viena kārtības veida uz kaut ko citu - varbūt modificētu iepriekšējo, varbūt kaut ko pilnīgi citu," atzīst Gunda Reire.

  2. Nov 3

    Andrejs Vasiļjevs: Cilvēce ir radījusi jaudīgo instrumentu, būtiski nezaudēt kontroli

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar datorzinātnieku Andreju Vasiļjevu par mākslīgā intelekta revolūciju, tās radītajām iespējām un sekām un Eiropas risinājumiem mākslīgā intelekta regulēšanā. Mākslīgā intelekta nozari satricina skandalozi drošības incidenti. Mākslīgā intelekta aģenti sākuši rīkoties patstāvīgi, lielāko mākslīgā intelekta uzņēmumu vadītāji brīdina par eksistenciāliem draudiem cilvēcei.  ASV prezidents nevēlas likumus, kuri regulētu šo nozari. Šis rudens varētu izrādīties brīdis, kad cilvēcei, iespējams, izslīdējusi no rokām tās pašas radītā supermašīna. Tā ir mediju analīze par to, kas notiek mākslīgā intelekta jomā. Arī Latvijas Republikas Ministru prezidents ir paziņojis, ka tuvāko gadu valsts funkciju pārskatīšanu notiks tieši ar mākslīgā intelekta palīdzību. Vara un mākslīgais intelekts un demokrātijas izredzes šajā jaunā veida realitātē - par to saruna ar datorzinātnieku un uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātāju un padomes locekli Andreju Vasiļjevu. Andrejs Vasiļjevs: Atceros, jau pirms daudziem gadiem es pamanīju P****a citātu. Viņš 2017. gadā kaut kur izteicās, ka tā valsts, kas kontrolēs mākslīgo intelektu, kontrolēs pasauli. Man tas bija tāds skaļais brīdinājuma signāls, ka labi nav, ka pat tāds cilvēks, uz kura darba galda nav datora un kurš ikdienā visdrīzāk to nelieto, šeit saredz jaunu ieroci, lai dominētu pār citām valstīm un pasaulē. Bet tagad ir skaidrs, ka lielvaras - Amerika un Ķīna - redz mākslīgo intelektu kā izšķirošu tehnoloģiju, lai nodrošinātu savu dominanci pasaulē. Šīs divas lielvaras milzu tempā konkurē savā starpā, tiek ieguldīti ārprātīgi finansiāli līdzekļi, lai veidotu datu centrus un arvien lielākus un jaudīgākus mākslīgā intelekta modeļus. Un tur visam pa vidu ir Eiropa, kura meklē savu vietu šinī ģeopolitiskajā cīņā.

  3. Oct 27

    Lielvaru veidotais spēles laukums aktuālajā ģeopolitikā. Analizē Pauls Raudseps

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar žurnāla "Ir" komentētāju Paulu Raudsepu par ASV vidustermiņa vēlēšanām un lielvaru veidoto spēles laukumu aktuālajā ģeopolitikā. 3. novembrī Amerikas Savienotajās Valstīs notiks vidustermiņa vēlēšanas, ko uzskata par referendumu par prezidenta darbību kopumā. Ko ASV šis tā saucamā referenduma iznākums nozīmē un kādu domino efektu ASV ārpolitikā tas radīt pārējā pasaulē? Vienlaicīgi ar vidējā termiņa priekšvēlēšanu procesiem no jauna virsrakstu līmenī ir atgriezušās ASV un Krievijas attiecības, kur dienaskārtībā ir likta Ukraina un jautājums par lielvaru zīmētu pasaules kārtību.  Kadā ziņā notikumi, kurus mēs skatāmies par jauno pasaules kārtību, un šis vidusposma vēlēšanu process nav tikai sakritība? Kādā ziņā šīs abas lietas tomēr ir ļoti konkrēti saistītas? Kāpēc tieši tagad notiek ASV un Krievijas sarunas par Ukrainu? Pauls Raudseps: Tās ir cieši saistītas, jo abas atspoguļo vienu un to pašu centrālo notikumu, kas ir tas, ka Tramps ir atkal kļuvis par prezidentu. Nonākot Baltajā namā otro reizi, viņš jūtas pilnībā atbrīvots darīt, kā viņam labpatīk. Viņš domā, ka var lielā mērā ignorēt gan amerikāņu vairākuma vēlmes un intereses, gan arī daudz brīvāk rīkoties ārzemēs, lai realizētu savu skatienu par to, ka, pirmkārt, valsts vara ir viņa personisko interešu pagarinājums, tāds, teiksim, papildinājums. Otrkārt, ka pasaulē valda džungļu likumi. Tas bija arī atspoguļots pagājušā gada Amerikas ārpolitikas stratēģiskajā vīzijā, ko viņi bija uzrakstījuši. Lielā mērā pasauli sadala savā starpā lielvaras. Tas bija skaidri salasāms tajā dokumentā. Respektīvi, Ziemeļu dienvidu Amerika - tā ir Amerikai. Eiropa arī droši vien. Par pārējo mēs tā sevišķi neuztraucamies.

  4. Oct 20

    [EN] Vladislavs Heraskevičs: Kopumā es gribu piederēt pie olimpiskās ģimenes

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par sportu kā Krievijas realizētās ārpolitikas daļu un savas paaudzes dzīvi mūsdienu Ukrainā.

  5. Oct 20

    Vladislavs Heraskevičs: Kopumā es gribu piederēt pie olimpiskās ģimenes

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par sportu kā Krievijas realizētās ārpolitikas daļu un savas paaudzes dzīvi mūsdienu Ukrainā. Cik bieži jūs esat Latvijā? Latvija jums droši vien ir labi zināma vieta. Vladislavs Heraskevičs: Jā, Latvija ir ļoti tuva manai sirdij, un patiesībā mana skeletona karjera aizsākās šeit, Latvijā, 2014./ 2015. gada sezonā ar Dukuru ģimenes palīdzību. Kopš tās reizes mēs katru gadu kādu laiku esam šeit. Dažreiz vairāk, dažreiz mazāk – atkarībā no kalendāra –, taču vienmēr ar lielu prieku. Šķiet, ka tā bija viena no pirmajām intervijām pēc jūsu diskvalifikācijas Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs laikrakstam "The Guardian", kurā teicāt, ka jums palikuši nenoslēgti rēķini ar olimpiskajām spēlēm. Kā jūs redzat nākotnē savas attiecības ar olimpiskajām spēlēm? Vladislavs Heraskevičs: Mana diskvalifikācija bija Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) vadības atbildība, bet olimpiskā kustība – tie ir arī līdzjutēji, cilvēki, kas skatās spēles, dažādu sporta veidu sportisti un treneri. Man joprojām ļoti patīk olimpiskā kustība, man patīk tas, ko tā pārstāv, taču esmu ļoti vīlies SOK lēmumos. Ne tikai attiecībā uz savu diskvalifikāciju, bet arī par neseno ieteikumu atļaut dalību krieviem. Tomēr kopumā olimpiskā kustība ir lieliska, un es gribu piederēt pie olimpiskās ģimenes. Kā jums šķiet, kāda izskatīsies pasaule 2030. gadā? Vladislavs Heraskevičs: Cerams, bez kara. Vai vispār ir iespējams ko tādu prognozēt? Vladislavs Heraskevičs: Protams, to ir grūti prognozēt, jo var notikt jebkas, tomēr es ceru – un tā ir tikai cerība –, ka Ukrainā vairs nebūs kara un mēs mēģināsim atgriezties normālā dzīvē. Pašlaik ir ļoti grūts brīdis. Ja jūs man 2020. gadā būtu teicis, ka mums būs pilna mēroga karš un ritēs jau piektais pilna mēroga kara gads… neviens neticētu, ka tas varētu vilkties tik ilgi un ka Eiropā norisināsies tik milzīga traģēdija. Bet tā nu tas ir. Tāpēc šobrīd es nemēģinu prognozēt neko četrus gadus uz priekšu. Mēs cenšamies darīt savu darbu un kaut kādā veidā atbalstīt savu valsti.

  6. Oct 13

    Jurijs Ņikišins: Vēlēšanu aktivitāte samazinās arī citās valstīs

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošo pētnieku sociologu Juriju Ņikišinu par to, kāpēc cilvēki izvēlējās nepiedalīties vēlēšanās, populisma politiku un politikas kompetencēm. Visu laiku zemākā Saeimas vēlēšanu aktivitāte un politiskās līdzdalības kritums raisa nopietnu satraukumu gan par Latvijas iekšējo drošību, gan par Latvijas sabiedrības kopējo noskaņojumu un atsvešinātību. Vai vēlēšanu aktivitāte Latvijā, ko mēģinām šobrīd skaidrot un saprast, vai tā bija arī jums kā pētniekam negaidīts pārsteigums? Jurijs Ņikišins: Tā kā es pārsvarā nodarbojas ar salīdzinošo pētniecību, skatos ne tikai uz to, kas notiek Latvijā, bet arī cenšos to iekļaut arī plašākā kontekstā, tad tas nav kaut kas unikāls. Mēs redzam, ka vēlēšanu aktivitāte mēdz samazināties arī citās valstīs. Nesen man bija saruna ar kolēģi no Rumānijas, kas arī radīja datus ar ļoti līdzīgām tendencēm kā pie mums. Protams, analizējot katru valsti, pat ja tendences ir līdzīgas, tik un tā būtu jāmeklē iespējamie skaidrojumi, faktori un cēloņi, nepaļaujoties tikai uz to, ko saka pētījuma atziņas no citām valstīm, jo katra valsts ir atsevišķs stāsts, diezgan unikāls. (..) Ir viena lieta, kas mani uztrauc un kas parādās arī salīdzinošo pētījumu datos, ka Latvija ir starp tām valstīm, kur ir diezgan liels cilvēku īpatsvars, kas vienlīdz pozitīvi novērtē gan demokrātiju, gan arī sistēmu, kuras centrā ir stiprs līderis, kuram nav jādomā par parlamentu un vēlēšanām. Acīmredzot cilvēki bieži vien meklē nevis programmu vai kādu foršu komandu, kas spētu šo programmu izvirzīt, bet joprojām daudzi meklē vienu cilvēku, kurš atnāks un visu autoritatīvi un efektīvi atrisinās. Un cik tas būs demokrātiski vai nedemokrātiski, tas daudzus cilvēkus ne visai uztrauc.

  7. Oct 6

    Romāns Gagunovs: Tendence – jauniešu vidū pieaug neuzticība demokrātijai

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes sociālo zinātņu docētāju politologu Romānu Gagunovu par zemās līdzdalības cēloņiem Saeimas vēlēšanās un demokrātijas auditu Latvijā. 15. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un Latvija, iespējams, turpina būt demokrātiska valsts. Gan vēlēšanu kampaņa, gan jaunākie politiskie procesi rāda, ka Latvijas demokrātijai ir arī apdraudējuma riski – pieaugošs populisms, partiju sastāva vājums, politiskās līdzdalības izmaiņas un politiskā procesa kā nemitīgas kampaņas pieaugums. Viena no tēmām, kuru jūs pēc vēlēšanām analizēsiet, būs jauniešu līdzdalība. Tā vienmēr ir bijusi riskanta grupa vēlēšanu procesa analīzē gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Vai jūs jau zināt, ko domā jauni cilvēki Latvijā par to, kāda varētu izskatīties demokrātija pie mums? Romāns Gagunovs: Ja mēs runājam par jauniešiem, tad viena tendence, kas sāk parādīties, un tas nav specifiski Latvijā, arī ārvalstu kolēģi ir pētījuši citās Eiropas valstīs, ka pieaug jauniešu vidū neuzticība demokrātijai. Tas ir viens no nepatīkamiem signāliem, jo vienmēr mēs uzskatījām, ka jaunieši ir tie, kuri ir tie kvēlākie demokrātijas atbalstītāji. Parasti mēs runājam par gados vecākiem cilvēkiem, kuri varbūt nejūt to savu lomu demokrātijā. Bet tas, ka jauniešu vidū parādās šādas tendences, tas nav labs signāls. Redzēsim, kā tas ir Latvijā.

  8. Sep 29

    Jānis Sārts: Manuprāt, Krievija šobrīd mēģina sagraut Eiropas apgādes ķēdes Ukrainai

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar NATO stratēģiskās  komunikācijas un izcilības centra direktoru Jānis Sārtu par hibrīdkara draudiem Eiropas austrumu flangam un Krievijas ietekmes operācijām Latvijas priekšvēlēšanu periodā. Nesen Valsts prezidents sociālajos medijos paziņoja, ka situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta, Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju un ka šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta un tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa.   Šim Valsts prezidenta paziņojumam sekoja arī jūsu paziņojums sociālajos medijos, ka runa ir par hibrīduzbrukumiem, par ko ir brīdinājušas Latvijas valsts amatpersonas. Un, iespējams, šo ziņu intensificēšanās ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas valstīs liecina par jaunas izlūkinformācijas pieejamību. Ja agrāk šādas ziņas uztvērām kā hibrīdkara instrumentu, ka tiek sētas bailes šajā reģionā, šoreiz ziņu avoti ir citi, tās ir oficiālās amatpersonas. Jānis Sārts: Manuprāt, Krievija šobrīd mēģina ne tikai apziņas ziņā panāk, ka Eiropas valstis pārtrauc atbalstīt Ukrainu, bet principā sagraut apgādes ķēdes. Es pieņemu, ka ir bijusi saruna ar ģenerāļiem Kremlī, kāpēc nekas nenotiek. Viņi noteikti ir norādījuši, ka ukraiņiem visu ražo Eiropā un viņi neko nevar izdalīt, lai apturētu piegādes. Iespējams, ir pieņemts lēmums, ka Krievija ir gatava sist pa tām sistēmām, kas nodrošina visu bruņojumu un citu lietu piegādi Ukrainai. Tas ir viens. Otrs - visdrīzāk tas nozīmē arī, ka viņu riska apetīte ir pieaugusi. (..) Jāsaprot, kā savulaik bija teroruzbrukumi, kas visu laiku tai sabiedrībai būt tādā stresā. Cilvēki var iet bojā. Informācijas telpas ietekme no šā visa var būt diezgan nopietna.

See All (231)

About

Iespējams, ka tā ir liktenīga nejaušība, ka Rīga ir dzimis viens no 20. gadsimta lielākajiem brīvības filozofiem Jesaja Berlins, kura domas un idejas par brīvību noteica 20. gadsimta filozofisko domāšanu. Berlins bija tas, kurš aicināja brīvību nejaukt ar laimi vai kaut ko citu un kurš cita starpā ir teicis, ka totalitāra vara vispirms iznīcina pirmos brīvas apziņas un ideju cilvēkus. Raidījums “Brīvības bulvāris” reizi nedēļā piedāvā tikšanās un sarunas ar cilvēkiem, kuru domas un idejas liek varbūt mums pašiem kļūt gudrākiem.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio
  • Years Active
    2022 - 2026
  • Episodes
    231
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Brīvības bulvāris

You Might Also Like