Atpakaļmetiens atmodā

Tautas frontes muzejs

0.0 (0)
History

Tautas frontes muzeja podkāsts aicinās klausītājus uzzināt vairāk, ieinteresēties un aizrauties par dažādām Trešā atmodas tēmām un iepazīties ar aizraujošiem runātājiem. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter.

01/11/2023

Diskusija par privatizācijas sertifikātiem „Privatizācija un prihvatizācija”

LNVM Tautas frontes muzejā sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīkota diskusija „Privatizācija un prihvatizācija” – vēsturisks atskats par privatizācijas procesu un privatizācijas sertifikātiem. 1992. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Privatizācijas sertifikāts kļuva par valsts piešķirtu maksāšanas līdzekli, ar kuru varēja privatizēt valsts un pašvaldību īpašumu – gan nekustamo īpašumu, gan uzņēmumus, nopirkt arī uzņēmumu akcijas. Sertifikātus piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam, atkarībā no šeit nodzīvotajiem gadiem. Katra sertifikāta nominālvērtība tika noteikti 28 lati, lai gan brīvajā tirdzniecībā šāda cena nekad tā arī netika sasniegta. Sertifikātus cilvēki atceras ar dalītām jūtām. 1994. gada vidū tika atļauta brīva privatizācijas sertifikātu tirdzniecība, taču to tirgus cena bija stipri zem nomināla – vien pāris lati. Vairāki ekonomisti atzinuši, ka dzīvokļu privatizācijā sertifikātiem, iespējams, bija pozitīvs pienesums, bet uzņēmumu privatizācijā tie nebija tik veiksmīgi, jo tika pirktas ražotnes, kas patiesībā bija jāvirza maksātnespējai. Tai pašā laikā pārejai no sociālisma komandekonomikas uz brīvo tirgu un privātīpašumu nebija vēsturisku precedentu. Un šai pārejai vajadzēja notikt, neraugoties uz lielo kļūdu risku. Diskusijā par privatizācijas sertifikātiem piedalās bijušais Latvijas Republikas Ministru kabineta priekšsēdētājs Ivars Godmanis, ekonomists Edmunds Krastiņš un Latvijas Tautas frontes Tautsaimniecības komitejas līdzpriekšsēdētājs Ojārs Blumbergs. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām. Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter. Paldies par uzmanību!
01/11/2023

Diskusija par privatizācijas sertifikātiem „Privatizācija un prihvatizācija”

LNVM Tautas frontes muzejā sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīkota diskusija „Privatizācija un prihvatizācija” – vēsturisks atskats par privatizācijas procesu un privatizācijas sertifikātiem. 1992. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Privatizācijas sertifikāts kļuva par valsts piešķirtu maksāšanas līdzekli, ar kuru varēja privatizēt valsts un pašvaldību īpašumu – gan nekustamo īpašumu, gan uzņēmumus, nopirkt arī uzņēmumu akcijas. Sertifikātus piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam, atkarībā no šeit nodzīvotajiem gadiem. Katra sertifikāta nominālvērtība tika noteikti 28 lati, lai gan brīvajā tirdzniecībā šāda cena nekad tā arī netika sasniegta. Sertifikātus cilvēki atceras ar dalītām jūtām. 1994. gada vidū tika atļauta brīva privatizācijas sertifikātu tirdzniecība, taču to tirgus cena bija stipri zem nomināla – vien pāris lati. Vairāki ekonomisti atzinuši, ka dzīvokļu privatizācijā sertifikātiem, iespējams, bija pozitīvs pienesums, bet uzņēmumu privatizācijā tie nebija tik veiksmīgi, jo tika pirktas ražotnes, kas patiesībā bija jāvirza maksātnespējai. Tai pašā laikā pārejai no sociālisma komandekonomikas uz brīvo tirgu un privātīpašumu nebija vēsturisku precedentu. Un šai pārejai vajadzēja notikt, neraugoties uz lielo kļūdu risku. Diskusijā par privatizācijas sertifikātiem piedalās bijušais Latvijas Republikas Ministru kabineta priekšsēdētājs Ivars Godmanis, ekonomists Edmunds Krastiņš un Latvijas Tautas frontes Tautsaimniecības komitejas līdzpriekšsēdētājs Ojārs Blumbergs. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām. Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter. Paldies par uzmanību!
01/04/2023

Diskusija par Latvijas Republikas izlašu atgriešanos olimpiskajās spēlēs "Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”

LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties sarunai „Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”. Diskusijā atzīmē trīsdesmito gadadienu, kopš Latvijas olimpieši pēc neatkarības atjaunošanas atkal savas valsts komandā piedalījās olimpiskajās spēlēs. 1992. gada 8. februārī Albervilā sākās XVI Ziemas olimpiskās spēles, kurās sarkanbaltsarkano karogu olimpiskajā stadionā ienesa Jānis Ķipurs, bet 1992. gada 25. jūlijā, kad Barselonā sākās XXV Vasaras Olimpiskās spēles, karognesējs bija svarcēlājs Raimonds Bergmanis. Žurnālists Anatolijs Kreipāns, atceroties straujās pārmaiņas Latvijas sportā kopš Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas konferences sporta namā "Daugava"1988. gada 19. novembrī, norādījis: “Diezin vai kāds no tās dalībniekiem domāja, ka jau 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā Latvija atkal piedalīsies ar savu valsts komandu.” Diskusijas dalībnieki atcerās, kā 1988. gadā atjaunoja Latvijas Olimpisko komiteju un kā sākās Latvijas sportistu atgriešanās pasaules sportistu saimē, kā un kāpēc sportisti lēma par startēšanu Latvijas komandā, nevis Neatkarīgo valstu savienības (NVS) komandā. Sarunā piedalās leģendārais sporta žurnālistis Anatolijs Kreipāns un sportisti – bijušais bobslejists Jānis Ķipurs un bijušais svarcēlājs Raimonds Bergmanis. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām. Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter. Paldies par uzmanību!
01/04/2023

Diskusija par Latvijas Republikas izlašu atgriešanos olimpiskajās spēlēs "Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”

LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties sarunai „Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”. Diskusijā atzīmē trīsdesmito gadadienu, kopš Latvijas olimpieši pēc neatkarības atjaunošanas atkal savas valsts komandā piedalījās olimpiskajās spēlēs. 1992. gada 8. februārī Albervilā sākās XVI Ziemas olimpiskās spēles, kurās sarkanbaltsarkano karogu olimpiskajā stadionā ienesa Jānis Ķipurs, bet 1992. gada 25. jūlijā, kad Barselonā sākās XXV Vasaras Olimpiskās spēles, karognesējs bija svarcēlājs Raimonds Bergmanis. Žurnālists Anatolijs Kreipāns, atceroties straujās pārmaiņas Latvijas sportā kopš Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas konferences sporta namā "Daugava"1988. gada 19. novembrī, norādījis: “Diezin vai kāds no tās dalībniekiem domāja, ka jau 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā Latvija atkal piedalīsies ar savu valsts komandu.” Diskusijas dalībnieki atcerās, kā 1988. gadā atjaunoja Latvijas Olimpisko komiteju un kā sākās Latvijas sportistu atgriešanās pasaules sportistu saimē, kā un kāpēc sportisti lēma par startēšanu Latvijas komandā, nevis Neatkarīgo valstu savienības (NVS) komandā. Sarunā piedalās leģendārais sporta žurnālistis Anatolijs Kreipāns un sportisti – bijušais bobslejists Jānis Ķipurs un bijušais svarcēlājs Raimonds Bergmanis. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām. Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter. Paldies par uzmanību!
12/28/2022

Diskusija par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm "Savas valsts pase"

LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīko diskusiju „Savas valsts pase”. Diskusija veltīta 1992. gada 6. jūnijam, kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas tika izsniegtas pirmās desmit Latvijas Republikas pilsoņu pases (dienu iepriekš Latvijas Republikas Ministru Padome bija pieņēmusi lēmumu Nr. 216 “Par Nolikumu par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm”). Pirmo no tām svinīgos apstākļos saņēma leģendārais aktieris un kādreizējais latviešu strēlnieks Ēvalds Valters. Arī māksliniekam Laimonim Šēnbergam – jaunās Latvijas pases dizaina autoram tikusi viena no pasu pirmā desmitnieka. Par pasu izsniegšanu atbildīga bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrijas Policijas departamenta pasu un vīzu daļa. Pases tika drukātas Vācijā. No Vācijas tika vestas arī rakstāmmašīnas ar elektronisko aparatūru ierakstu veikšanai. Diskusijā par Latvijas valsts pases dizainu, pilsoņu un nepilsoņu pasēm, kā arī īslaicīgi lietotām pirmskara Latvijas diplomātiskajām pasēm un par jaunajām diplomātiskajām pasēm piedalās bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Gailis, mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bijušais Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora vietnieks Andris Jānis Lejiņš. Sarunu vada Mārtiņš Kaprāns. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām. Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter. Paldies par uzmanību!
12/28/2022

Diskusija par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm "Savas valsts pase"

LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīko diskusiju „Savas valsts pase”. Diskusija veltīta 1992. gada 6. jūnijam, kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas tika izsniegtas pirmās desmit Latvijas Republikas pilsoņu pases (dienu iepriekš Latvijas Republikas Ministru Padome bija pieņēmusi lēmumu Nr. 216 “Par Nolikumu par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm”). Pirmo no tām svinīgos apstākļos saņēma leģendārais aktieris un kādreizējais latviešu strēlnieks Ēvalds Valters. Arī māksliniekam Laimonim Šēnbergam – jaunās Latvijas pases dizaina autoram tikusi viena no pasu pirmā desmitnieka. Par pasu izsniegšanu atbildīga bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrijas Policijas departamenta pasu un vīzu daļa. Pases tika drukātas Vācijā. No Vācijas tika vestas arī rakstāmmašīnas ar elektronisko aparatūru ierakstu veikšanai. Diskusijā par Latvijas valsts pases dizainu, pilsoņu un nepilsoņu pasēm, kā arī īslaicīgi lietotām pirmskara Latvijas diplomātiskajām pasēm un par jaunajām diplomātiskajām pasēm piedalās bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Gailis, mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bijušais Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora vietnieks Andris Jānis Lejiņš. Sarunu vada Mārtiņš Kaprāns. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām. Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter. Paldies par uzmanību!
12/21/2022

Diskusija par banku sistēmas izveidi Latvijā "Paldies repšikiem"

LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties diskusijai „Paldies repšikiem!”. Diskusija “Paldies repšikiem!” notiek saistībā ar Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas 1992. gada 4. maija vēsturisko lēmumu nr. 1 par Latvijas Bankas pagaidu naudas – Latvijas rubļa – laišanu apgrozībā. Vienlaikus tas nozīmēja arī pāreju uz brīvo valūtas tirgu, kreditēšanu un komercbanku sistēmu, kāda padomju iekārtā nepastāvēja. 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, ko ātri vien iesauca par “repšikiem” – toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes vārdā. “Kad Latvijas Banka pārņēma Krievijas bankas republikānisko filiāli savā tiešā valdījumā un rīcībā, tas notika dažas nedēļas pēc Latvijas Republikas faktiskās neatkarības. Latvijas Bankai nebija tieša nodoma atkārtot pirmās brīvvalsts laikā īstenoto pakāpenisko pāreju uz latu. Krievijas rubļi vispirms tika nomainīti uz Latvijas rubļiem, tikai pēc tam uz latiem. Šādu scenāriju mums uzspieda dzīve. Ir ļoti interesanti, ka arī Latvijas Bankas ēka, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 2a, ir piedzīvojusi ciklisku attīstību,” atceras Einārs Repše. Diskusijā runāts par banku sistēmas izveidi Latvijā un par naudas reformu no PSRS devalvētā rubļa uz Latvijas rubļiem un pēc tam uz latiem, kam sekoja pāreja uz eiro. Tiks iztirzāta arī Krievijas rubļa uzspiešana gan pašlaik okupētajām Ukrainas teritorijām, gan Kremļa prasība Eiropai par gāzi norēķināties rubļos. Sarunā piedalās viens no LNNK dibinātājiem un Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, pirmais atjaunotās Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše, numismāte, LNVM pētniece un 1991. gada 13. martā izveidotās Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisijas locekle Kristīne Ducmane, kā arī bijušais Latvijas Tautas frontes Ekonomikas komisijas vadītājs un Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām. Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter. Paldies par uzmanību!
12/21/2022

Diskusija par banku sistēmas izveidi Latvijā "Paldies repšikiem"

LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties diskusijai „Paldies repšikiem!”. Diskusija “Paldies repšikiem!” notiek saistībā ar Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas 1992. gada 4. maija vēsturisko lēmumu nr. 1 par Latvijas Bankas pagaidu naudas – Latvijas rubļa – laišanu apgrozībā. Vienlaikus tas nozīmēja arī pāreju uz brīvo valūtas tirgu, kreditēšanu un komercbanku sistēmu, kāda padomju iekārtā nepastāvēja. 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, ko ātri vien iesauca par “repšikiem” – toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes vārdā. “Kad Latvijas Banka pārņēma Krievijas bankas republikānisko filiāli savā tiešā valdījumā un rīcībā, tas notika dažas nedēļas pēc Latvijas Republikas faktiskās neatkarības. Latvijas Bankai nebija tieša nodoma atkārtot pirmās brīvvalsts laikā īstenoto pakāpenisko pāreju uz latu. Krievijas rubļi vispirms tika nomainīti uz Latvijas rubļiem, tikai pēc tam uz latiem. Šādu scenāriju mums uzspieda dzīve. Ir ļoti interesanti, ka arī Latvijas Bankas ēka, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 2a, ir piedzīvojusi ciklisku attīstību,” atceras Einārs Repše. Diskusijā runāts par banku sistēmas izveidi Latvijā un par naudas reformu no PSRS devalvētā rubļa uz Latvijas rubļiem un pēc tam uz latiem, kam sekoja pāreja uz eiro. Tiks iztirzāta arī Krievijas rubļa uzspiešana gan pašlaik okupētajām Ukrainas teritorijām, gan Kremļa prasība Eiropai par gāzi norēķināties rubļos. Sarunā piedalās viens no LNNK dibinātājiem un Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, pirmais atjaunotās Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše, numismāte, LNVM pētniece un 1991. gada 13. martā izveidotās Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisijas locekle Kristīne Ducmane, kā arī bijušais Latvijas Tautas frontes Ekonomikas komisijas vadītājs un Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām. Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter. Paldies par uzmanību!

Tautas frontes muzeja podkāsts aicinās klausītājus uzzināt vairāk, ieinteresēties un aizrauties par dažādām Trešā atmodas tēmām un iepazīties ar aizraujošiem runātājiem. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter.

Creator

Tautas frontes muzejs
Years Active

2022 - 2023
Episodes

22
Rating

Clean
Copyright

© Tautas frontes muzejs
Show Website

Atpakaļmetiens atmodā