Šīs dienas acīm

Latvijas Radio 1

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.   Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.  

  1. 5d ago

    Baltijas valstu diplomātiem starptautiski nelabvēlīgā realitāte Otrajā pasaules karā

    Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai un padomju - vācu kara sākums 1941. gada jūnijā fundamentāli mainīja globālo ģeopolitisko ainavu. Lielbritānija, kas līdz tam praktiski viena bija cīnījusies pret nacistu reihu, tagad kļuva par staļiniskās Padomju Savienības sabiedroto. 1941. gada decembrī, kad pēc Japānas impērijas uzbrukuma amerikāņu jūras spēku bāzei Perlharborā Havaju salās, karā iesaistījās arī Savienotās Valstis, tās pievienojās britu un padomju aliansei. Šī jaunā starptautiskā realitāte bija principiāli citāda - daudz nelabvēlīgāka tiem Baltijas valstu diplomātiem, kuri turpināja pārstāvēt savas de jure suverēnās valstis Londonā, Vašingtonā un vairākās citās galvaspilsētās. Reālpolitiskie apsvērumi attiecībās ar nozīmīgu sabiedroto padarīja Rietumu demokrātiju valdības daudz dzirdīgākas pret Maskavas prasībām atzīt par likumīgu Baltijas valstu aneksiju 1940. gadā.  Padomju Savienības centieni panākt izšķirošu izrāvienu Baltijas valstu aneksijas atzīšanas jautājumā pastiprinājās pirms trīs vadošo antihitleriskās koalīcijas valstu vadītāju tikšanās, kas 1943. gada novembra un decembra mijā notika Irānas galvaspilsētā Teherānā. Svarīgākais notikums Teherānas konferences sagatavošanas posmā bija koalīcijas valstu ārlietu ministru konference Maskavā 1943. gada oktobrī un novembrī. Tūdaļ jāsaka, ka Padomju Savienībai tur neizdevās panākt kādu fundamentālu lūzumu Baltijas valstu aneksijas atzīšanas jautājumā, lai gan, spriežot pēc baumām, kas tolaik klīda diplomātiskajās aprindās, Staļins esot bijis tuvu šī mērķa sasniegšanai. Stāsta vēsturnieki - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Uldis Neiburgs.

  2. Jul 12

    ASV Neatkarības deklarācija - būtisks dokuments pasaules valststiesiskajai jomai

    Nule kā Savienotajās Valstīs un zināmā mērā visā pasaulē atzīmēja apaļu jubileju, proti, 250. gadskārtu kopš Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Tātad 1776. gada 4. jūlijs, kad Savienoto Valstu tobrīd koloniju, šobrīd mēs tās pazīstam jau kā pavalstis, pārstāvji pieņēma šo savai vēsturei ļoti nozīmīgo dokumentu, kas tiek uzskatīts par Amerikas Savienoto Valstu vēstures aizsākumu. Tas ir arī ļoti nozīmīgs teksts pasaules valststiesiskajai, cilvēktiesību un vispār tiesiskās domas jomai. Par to arī saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Augstākās tiesas senators Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Pleps. Šajā reizē nerunāsim par to politisko un militāri politisko kontekstu, jo tajā brīdī jau notiek karadarbība starp Britu impērijas spēkiem Ziemeļamerikā un koloniju spēkiem, un nebūt vēl nav skaidrs, kā tas viss varētu beigties. Britu karalis ir pasludinājis tai brīdī, ka deklarācijas pieņēmēji ir dumpinieki, valsts un monarha nodevēji un viņu rīcība pelna nāvi. No politiskā viedokļa un arī no tā laika valsts tiesisko priekšstatu viedokļa tā ir diezgan izteikta anomālija, ja tā varētu teikt. Revolūcija. Jo līdz tam tomēr pamatprincips ir, ka monarhs ir kā valsts suverenitātes nesējs un subjekts. No otras puses, jāsaka, ne jau tukšā vietā rodas šīs idejas. Saknes ir tajā pašā laikmetā. Tāpēc vispirms par to, kur smeļas iedvesmu "tēvi dibinātāji"? Uzreiz jāsaka, ka briti jau paši lielā mērā ar savu 17. gadsimta vēsturi un savu 17. gadsimta valststiesisko domu ir šo izauklējuši.

  3. Jun 28

    Latvija pirms 85 gadiem – vācu okupācijas varā

    Raidījumā pievēršamies notikumiem, kuri mūsu dzimtenē risinājās pirms 85 gadiem. 1941. gada vasarā līdz ar padomju–vācu kara sākumu mūsu dzimtene nonāca jauna, totalitāra okupanta – nacistiskās Vācijas rokās. Rīdziniekiem, kuri 1941. gada 1. jūlijā sagaidīja pilsētā ienākošās Vērmahta kolonnas ar ziediem un smaidiem, varēja būt dažādi motīvi. Daudzi ziņkārīgie vēlējās vienkārši savām acīm redzēt armiju, kurai tobrīd, kā šķita, nav līdzvērtīgu pretinieku nedz rietumos, nedz austrumos. Citiem vācu spēku ierašanās patiesi šķita atbrīvošana. Nedēļu iepriekš 14. jūnijā masveida deportācijas rezultātā no dzimtās zemes bija aizrauti tūkstoši ģimeņu, un daudziem citiem bija pamats baiļoties, ka viņus var gaidīt līdzīgs liktenis. Tikai retais nojauta, ka cerībām uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu un pilnvērtīgu latviešu nācijas pastāvēšanu Vācu reiha paspārnē īsti nav pamata. Tobrīd Berlīnē drīzāk cilāja plānus par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm kā vācu nācijas dzīvestelpu, kur no vietējiem drīkstēs palikt tikai tie, kas atbilst nacistu ideoloģijas noteiktajiem rases pilnvērtības kritērijiem, un tātad ir piemēroti asimilācijai. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris. Tomēr daudziem Latvijas iedzīvotājiem vācu okupācijas vara nozīmēja zināmu dzīves normalizāciju, salīdzinot ar intensīvo sovjetizācijas procesu padomju okupācijas gadā. Vācu varas iestādes drīz vien arī saprata, ka ērtāk ir uzturēt autonomu pārvaldības aparātu vietējo iedzīvotāju sociālo un administratīvo lietu kārtošanai. Radās tā sauktā Latviešu zemes pašpārvalde, kuru veidoja ģenerāldirektorāti, kas darbojās stingri Vācijas civilās administrācijas vadībā. Arī Vācijas varasiestāžu ekonomiskās politikas sākotnējā koncepcija piedzīvoja dažas korekcijas. Par to stāsta vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Edvīns Evarts. Atsevišķs stāsts ir latviešu iesaiste vācu varas izveidotajās militārajās un policijas vienībās. Padomju–vācu kara sākumā vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu cīņu pret padomju varu un bēgošo Sarkano armiju. Latvijas jaunajiem saimniekiem nācās izlemt, ko iesākt ar šiem bruņotajiem vīriem. Par to vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

  4. Jun 21

    Traģiskais 1941. gads Latvijās vēsturē: varu maiņas un padomju - vācu karš

    Raidījumā atgriežamies 85 gadus senā pagātnē, proti, 1941. gada jūnijā, kad mūsu dzimtene piedzīvoja vienu no traģiskākajiem posmiem savā vēsturē. Gadu iepriekš laupījis Baltijas valstīm neatkarību, staļiniskais padomju režīms bija īstenojis strauju un nesaudzīgu sovjetizāciju, kuras daļa bija masveidīga īpašumu un kapitāla konfiskācija. Pārmaiņu rezultātā notika straujš naudas pirktspējas kritums, tātad atlikušo ietaupījumu vērtības zudums, un arī pastāvīgais padomju dzīves realitātes pavadonis - patēriņa preču deficīts. Jau ar pirmajām okupācijas dienām sākās represijas, kas kulminēja masu deportācijā 1941. gada 14. jūnijā. Latvijas cilvēki vēl nebija attapušies no deportācijas radītā šoka, kad 22. jūnijā viņu dzīvē ielauzās jauns bieds - padomju - vācu karš. Divi totalitārie režīmi, nepilnus pāris gadus iepriekš draudzīgi sadalījuši Eiropas austrumdaļu ietekmes sfērās un sagrābuši tā dēvēto bufervalstu teritorijas, līdz ar to nonāca aci pret aci, un konflikts to starpā bija tikai laika jautājums. Par kara cēloņiem stāsta vēsturnieks, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis. Kā zināms, kara sākumposms Padomju Savienībai bija grandiozs militārs fiasko. Fronte strauji vēlās uz austrumiem, 1000 un 10000 lieli sarkanarmijas grupējumi nonāca ielenkumā un tika iznīcināti, karavīriem krītot vai padodoties gūstā. Par šīs sagrāves cēloņiem stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Līdz ar pirmajām kara dienām karadarbība skāra arī Latvijas teritoriju. Visumā vācu ofensīvas laikā Rīgā un visā Latvijā postījumi bija nelieli, arī kaujas darbības rezultātā bojāgājušo civiliedzīvotāju nebija daudz. Tomēr nopietnas dzīvības briesmas draudēja ikvienam, kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ šķita nevēlams vai neuzticams vai nu bēgošās iepriekšējās, vai uzbrūkošās jaunās varas kalpiem un pakalpiņiem. Līdz ar kara sākumu Padomju Savienībā uzliesmoja īsta spiegu ķeršanas mānija. Savukārt nacistu režīms vērsās pret visiem, uz kuriem varēja attiecināt definīciju žīdi un komunisti Asiņainas pēdas savas varas pēdējās dienās Latvijā atstāja padomju represīvās iestādes, tai skaitā Rīgas Centrālcietumā bez tiesas nogalinot 99 Latvijas iedzīvotājus. Par to stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane. Par to, ka ikviena cilvēka dzīvība šajās dienās karājās mata galā, liecina arī filoloģes, nacionālās pretestības kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes savulaik stāstītās atmiņas. Varu maiņu Rīgā Valentīne Lasmane sagaidīja kā Latvijas telegrāfa aģentūras līdzstrādniece.

Ratings & Reviews

4.8
out of 5
5 Ratings

About

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.   Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.  

More From Latvijas Radio

You Might Also Like