Kolnasāta

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • Society & Culture

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

  1. 5d ago

    Ilona Rupaine i Lāsma Zunda: Īsavērt caur durovu aili Ontona Rupaiņa dzeivē

    Septembris skaņ latgaliski – tai jaunū sezonu aizsuokuse Latgolys viestnīceiba „Gors”, eipaši izceļūt latgalīšu volūdu, Latgolys kulturu i cylvākus. Pavysam dreiži, 18. septembrī, tī pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos ari muzykalais stuosts „Poema par O. R.”, kas īzeimēs latgalīšu rakstnīka, pedagoga, dirigenta, komponista i sabīdryskuo darbinīka Ontona Rupaiņa 120. jubileju, reizē atkluojūt ari 14. Storptautyskū teatra festivalu „Soli pa solim”. Ontona Rupaiņa personeiba ītekmiejusi daudzus procesus latgaliskajā kultūrā, koru kusteibā i muzykys atteiteibā Latgolā. Muzykalais izvadums nu jauna dasadūrs temom, kas vys vēļ aktualys – par identitati, atbiļdību, kūpeibys spāku i cylvāka vītu sovā zemē. Pi muzykaluos poemys par Ontonu Rupaini struodoj divejis pedagogis – Latgolys viestnīceibys „Gors” vadeituoja, komponiste Ilona Rupaine i dirigente Lāsma Zunda. Rodūšais process veicynoj jaunīšu izaugšonu, „kūpumā komanda ir aptyvai pīcdesmit cylvāku, kas aktivi pīsadola izruodē. Caur itū izruodi Latgolys jaunīšim pošim ir īspieja ari apsazynuot i īpazeit sovus prīškguojiejus muzykā i Latgolys kulturys veiduošonā,” izsver Lāsma, koč i vuiceibu vide ir cīši svareiga, tok „taišni praktiskuo koncertdarbeiba i seviški sadarbeibā ar komponistim, ar režisori, tys vyss atteista vēļ vairuok, nakai vuiceibu process.”  Izruodē akteri ir jaunīši i dzīž jaunīšu kors, deļtam ka izruodis mierkis ir paruodeit jaunekleigu, dzeiveigu Ontonu Rupaini, stuosteit „par jaunu cylvāku, kas ar sovu divritini brauc pa Latgolys cīmim, organizej korus, dūmoj par itū cylvāku atteisteibu, muzykalū atteisteibu, roksta sovus romanus,” muzykalajā poemā īsaver Ilona Rupaine. „Muzykaluo poema nav gara, i eistineibā ituos poemys laikā mes varim tikai tai īsavērt caur durovu aili Ontona Rupaiņa dzeivē, i taidus golvonūs pīturys punktus īraudzeit,” sacynoj Lāsma Zunda.

  2. Sep 5

    Itai lobuok: giut, kert, čert

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „kert”, itai var – giut, kert, čert. Giut ir taida iz prīšku vierzeiba, lai koč kū dabuotu. Giun zivs Latgolā. Inetai Atpilei-Juganei gruomota beja „Otkon giunu sapynus”. Navar saceit, ka kert Latgolā nikur nalītoj, cyti soka ari čert – kert voi čert. Apčert vīnam ūtru. Vīns ūtru apčer. Cyti saceis – apker. Par teirumu, kur daudzi zuolis vysaidys dasakēre. Dasakert voi dasačert, tys ir vysleidza, jī obeji mums ir. Ka myusu daudzi paliks, ka mes naītu mozumā, tod mes pi daudz kuo vēļ dasagiutu, i dasakartu, i dasačartu.

  3. Sep 5

    Muzykys žvyrs: par Ūgys albumu „LG ir HH”

    Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par Ūgys albumu „LG ir HH” (Latgolā ir hiphops), kas izdūts 2020. godā. Tys ir vīns nu spylgtuokūs pagrīzīņa punktu myusdīnu Latvejis hiphopā. Tys apvīnoj klasiskuo underground repa energeju ar myusdīneigim bītim. Caur osim i teišim tekstim albums stuosta par kasdīnys ceiņom, uzticeibu sovom saknem i lapnumu par sovu nūvodu, taidā veidā palīkūt par unikalu i autentisku daļu nu pošu sātys hiphop skotivis. Albuma augstū muokslinīciskū kvalitati i nūzeimi nūzarē aplīcynuoja juo uzvara Latvejis muzykys īrokstu goda bolvā „Zelta Mikrofons 2021” kategorejā „Lobuokais hiphopa muzykys albums”. Tys kai nūstyprynuoja Ūgys vītu pošu sātys repa elitē, tai ari pīruodeja, ka latgalīšu volūdā radeita muzyka var sasnēgt vysuaugstuokū nūviertiejumu vaļsts mārūgā.   Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”

  4. Sep 5

    Vallija Platace par dzeivis rudumu, vuordim i gaismu

    Rudiņam pīstuov dzeja, rudums i sarunys. Vallija Platace ir literate, školuotuoja i muokslineica. Daugovpiļs pusē jei ir labi zynoma fotografe, niu vysu septembri juos ceļojūšuo izstuode „Rudiņam pīstuov rudums” apsaverama Kruoslovys bibliotekā. Pārnejuo gods septembrī jei pyrmū raizi dasadaleja „Rogovkys dzejis vogā” i dzejis slamā uzvarēje. Pavysam dreiži, 12. septembrī, Rogovkys dzejis slams nūtiks pīktū reizi, itūgod Vallijas raksteitī vuordi atsagrīzs iz skotuvis jau muzykā grupys „Kei-Rei” pyrmatskaņuojumā, dūdūt tim jaunus ritmus i emocejis. Vallijai Platacei raksteišona i fotografiešona papyldynoj vīna ūtru, „ir taida līta, ka fotografeju es dūmuos daudz bīžuok, nikai rokstu. Maņ ir miļzeiga sumka, kurā maņ vysod ir juonosoj leidza fotoaparats. Ir cīši ratys reizis, kod es nanosoju, i tod vysod ir tai, ka es nūfotografeju dūmuos. Ar vuordim tys tai nastruodoj, partū ka es zynu, ka vuordi tai napazyud kai mirkli, kurus tu īraugi.”

  5. Aug 22

    Suprātkys Gaigalovā (divys dalis)

    „Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom. Itūreiz aicynojam īpazeit Rēzeknis nūvoda leluokū pogostu Gaigalovu. Vīta Lubuona leidzonuma vydā, kur plotumi, iudini, meži i ļauds veidoj Gaigalovys eipašū stuostu. Kūpā ar vītejim runojam par Gaigalovys viesturi, vītvuordim, kulturu i dzeivi ite šudiņ. Gaigalova nazkod saukta ari par Bykovu, ļauds ite struodoj, dzīd dzīsmis, spielej teatri, svietej svātkus i kūp sovys kulturys vierteibys.  Suprātkuos Gaigalovā pīsadola: kulturys pasuokumu organizatore Valentīna Deksne, vītejuo uzjiemieja Sanita Babre, Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure, pogosta bibliotekys vadeituoja Rita Matisone, Gaigalovys īdzeivuotuoju padūmis vadeituoja i uzjiemieja Liene Drule, teatra „Bykovīši” daleibneica Gunta Spīča, jaunīte Ieva Spīča, vītejūs teatru akters Juris Bikse, pensionars i ari vītejūs teatru akters Roberts Voits, Gaigalovys pamatškolys direktore Ināra Ūsite, i muziki, školuotuoji i Muzykys instrumentu muzeja saiminīki Gunārs i Rasma Igauni.

  6. Aug 15

    Itai lobuok: spaits

    “Kolnasātys” rubrikā “Itai lobuok” izvaicuosim profesori Lideju Leikumu par tū, kaidus latgalisks vuordus, salykumus ci formys lobuok lītuot. Itū reizi vuords “spaits”.

  7. Aug 15

    Juoņa Streiča idejis iz prīšku atteisteis jauns fonds

    Itūgod paīt 90 godu nu režisora Juoņa Streiča dzimšonys. Martā, piec juo nūīšonys myužeibā, eipašu nūzeimi dabuojs vaicuojums par režisora pamastuo kulturys i goreiguo montuojuma saglobuošonu. Deļtuo dybynuots Juoņa Streiča kulturys fonds, kura prīšksādātuoja ir režisora meita, režisore Viktorija Streiča. Raidejumā “Kolnasāta” jei izsvēre, ka tāva pamastais montuojums ir daudz plotuoks par kinom, gleznom i gruomotom. Taišni tikpat svareigys ir juo idejis, dzeivis prīca, ciļvieceiba i interese par cylvāku. Fonda moto ir: “Nu montuojuma iz jaunradi”, i juo mierkis nav viņ saglobuot jau radeitū, bet dareit, kab Juoņa Streiča pamastais nas īdviesmi ari jaunom paaudzem. Itūšaļt fonda viereibys centrā ir režisora jubilejis goda nūtikšonys. Vīns nu svareiguokūs aizdavumu ir koncertizvaduma “Mans draugs Jānis Streičs” sagataveišona, kas septembrī byus Preiļūs i Reigā. Koncerti nav dūmuoti kai siereigys nūtikšonys, bet kai svātki Juoņa Streiča gorā. Režisors pats asūt gribiejs, lai juo jubileju svietej vysa Latveja. Taipat fonds plānoj eistynuot Juoņa Streiča ideju par pīminis pīminekli Preiļu nūvodā. Viktorija Streiča sarunā atguodynuoja tāva bīži atkuortuotū atziņu: “Ka struodoj, tod navar nasaīt.” Jei skaita, ka taišni dorbs, dzeivis prīca i lobuos viests nesšona cytim ir vierteibys, kas iz vysa lobuok raksturoj Juoņa Streiča dzeivis filozofeju i kurys fonds grib nest tuoļuok.

  8. Aug 15

    Vuordineica: strupuļs

    “Kolnasātys” rubrikā “Vuordineica” literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins runuos par vuordu “strupuļs”.

See All (500)

About

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2019 - 2026
  • Episodes
    500
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Kolnasāta

You Might Also Like