Kolnasāta

Latvijas Radio 1

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

  1. May 23

    Vija Piziča: Lobais vairoj lobū, i kūpā mes varim dareit lelys lītys

    Viļānīte Vija Piziča ir Atzineibys krysta viersineica, juriste, Latvejis Zvārynuotu notaru padūmis reikuotuojdirektora vītineica, sabīdryskuo darbineica i aktiva latgaliskuos kulturys atbaļsteituoja. 4. majā Vija Piziča sajēme augstuokū Latvejis vaļsts apbolvuojumu par nūzeimeigu īguļdejumu tīsyskys vaļsts styprynuošonā i sabīdryskajā dorbā. Sajamūt Atzineibys krystu, kura devize ir „Godaprāta ļaudīm”, Vija ir pagūdynuota: „Kod tu apsazynoj, saprūti, kas tys ir par mārūgu, i paraugi īlikt sevi tymā mārūgā, cīši pagūdynojūši tys ir, i taišni tys, ka tevi īlīk gūdapruota ļaužu kategorejā, mani cīši aizkustynuoja.” Notariatā Vija Piziča suoce struoduot laikā, kod „beja objektiva vajadzeiba piec puormaiņu notariatā. Cylvāki beja naapmīrynuoti, ka navarēja datikt notarim, deļ pakalpuojumu kvalitatis,” i struodoj tī jau catūrtdaļu godu symta, kod „daudzys puormainis tyka veiktys. Vīna nu jūs, ka Latvejis notari beja pyrmī naviņ Eiropā, bet pasauļa 80 vaļstu grupā, kurā ir latiņu tipa notariats, kuri suoce snīgt sovus pagolpuojumus virtuali. Mes bejom taidi vīneigī kaidus treis godus.” Taidu pakolpuojumu sagatavuošonai beja vajadzeigs vysā gars laiks, i sasnīgtais ir juonūviertej, stuosta Vija: „Lapnumu par sevis dareitū mums juoapsazynoj, mugurai ir juobyut taisnai. Pīticeibai, pazemeibai, pateiceibai juobyut, bet ari objektivi nūvērtēt tū, kū tu esi izdarejs, kū vaļsts ir izdarejuse, tū maņ grybātūs nūvēlēt sev i ari cytim.” Vijis spāka i bolsta punkts ir Dīvs: „Provideņcis darbeibai nav ni rūkys, ni kuojis, tī vysur vajadzeigi cylvāki, leidz ar tū skaidrys – ka mes asom labvieliegi vīns pret ūtru, mes cīši daudz varim izdareit.” Viļānūs Vija voda īdzeivuotuoju padūmi i iz sabīdreibys īsasaisteišonu procesūs verās cereigi, cylvāki aizviņ vaira īsasaista, „mes redzēsim, kai sabīdreiba atsaveseļoj,” bet svareigi pošam struoduot ar sevi: „Patīseibā asu treniejuse sevi iz taidu neitralu attīksmi iz sevkuru nūtykumu, kai iz pozitivu, tai iz nagativu, lai es saglobuotu vasalū sapruotu i vāsu pruotu, i varātu analizēt, pījimt lāmumus, i natikt kaidā manipulacejā. Ka tu nadūmoj, tod tevi kaids izmontuos.” Latgolā Vija jiutās drūsai, tok tys „nanūzeimej, ka es nadareišu lītys, lai es i leidzcylvāki justūs vēļ drūsuok, bet sapruoteigi, bez puorspeiliejumu.” Latgalīšu volūda Vijai ir saimis volūda, latgaliskuo ideņtitate Vijai nūzeimej „byut. Vysa pyrma, es asu Dīva bārns, i tī ir cīši daudz latgaliskuo. Svareigi byut pošam. Vīnkuorši esi pats, saprūti sovu aicynuojumu, sovus aizdavumus, saprūti, ka tu naesi najauši itymā pasaulī, tev ir nūteikti mierki. Maņ ir cīši svareigs taisneigums kai cylvākam.” Itūgod rudinī byus Saeimys vieliešonys, „nivīns nadreikst palikt molā, naizsacejs sovu izvēli. Kotram myusu lāmumam ir sekys,” skaita Vija. Demokratiska vaļsts ir „cīši trauslys instruments. Ka mes jū nalītojam, tod mes, tod tys nazs palīk naoss, i jis vaira maizis nagrīž. Īsasaisteit jebkaidā veidā, kai tu vari, sabīdreibys kūpejuo lobuma vairuošonā. Ka tu pats nasuoc, bet redzi, ka cyts aizsuoc, atbolsti jū. Ka ituos vīnkuoršuos lītys mes suoksim dareit, poši byusim puorsteigti, cik daudz mes puorveidojam i uzlobojam sovu dzeivi apleik. I kai tys kūpejais lobums tai pili pa pilei augs i augs.” Ari tod, ka rezultats nav taids, kaidu gaidi, tys juospiej pījimt i juoturpynoj īt i dareit, puorlīcynuota Vija: „Ka es gribu byut sadzierdāta taipat kai sātā, maņ juorunoj tik ilgi, cikom mani dzierd. Kū vairuok mes apsavīnuosim ap nūteiktu mierki, tū precizuok i dreižuok myus ari dzierdēs.”

    30 min
  2. May 16

    Itai lobuok – mes grybātumem, mes runuotumem

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lūceit darbeibys vuordus vieliejuma izteiksmē. Itai lobuok – mes grybātumem, mes runuotumem, mes doncuotumem. Vieliejuma izteiksmē – mes grybātumem. Lideja Leikuma skaidroj: „Tys ir koč kas breineigs, kas myusu volūdā ir. Patīseibā tei ir myusu vacvacuo forma darbeibys vuorda sistemā. Dīnavydlatgolā juos ir dzeivys pa šudiņdīnai, puorejim latgalīšim jau mozuok. Vydsdialekta latvīši itū sovpateibu seņ jau pagaisynuojuši, jim nav tuo formu škeiruma, šur tur, pa kaidai koč kur nūskaņ vēļ Kūrzemis kaiduos izlūksnēs, bet jim nav pylnā sistemā nikur vairs itūs formu, a latgalīšim vēļ ir kotrai personai, i pa šudiņdīnai juos vēļ ir dzeivys. „Mes runuotu” jau ir jaunuoka forma. „Mes runuotumem” ir vacuo forma. Jei ir breineiga, juos vajaga turēt. Tys ir tys, par kū myusu volūdai pīvierš viereibu ari tī zynuotnīki Rītumeiropys vaļstīs, kas suoc iņteresētīs par latvīšu volūdu, jī tiuleņ ituos formys aproksta kai lelu duorgumu. A mes poši sova monta namuokam nūviertēt. Tys ir tys, ar kū mes asam interesanti pasauļam.” Vieliejuma izteiksmē itai lobuok: Es grybātum, tu gribietim, jis, jei grybātu, mes grybātumem, jius grybātumet. Ka maņ byutu īspieja, es doncuotum nu reita da vokora. Mes doncuotumem obejis, ka mums tei īspieja byutu. Mes runuotumem nu reita da vokora. Jius runuotumet nu reita da vokora.

    3 min
  3. May 16

    Viļumu saime: Volūda puorsameica kai muols i palīk skaista

    Helēnys i Jura Viļumu saimē aug diveji dāli – Vitolds i Teodors, i latgalīšu volūda jim ir naviņ sazinis veids, jei ir vide, kurā aug bārni, veidojās attīceibys i teik saglobuota pīdareibys sajiuta. Helēna, Jurs, Vitolds i Teodors Viļumi runoj par sovys saimis pīredzi, kaida ir latgalīšu volūdys vīta myusdīnu Latvejā, kod apliek dominej cytys sazinis telpys, kai bārni pījam i turpynoj vacuoku dzymtū volūdu, i kū cylvākam nūzeimej dūmuot, runuot i dzeivuot sovā volūdā uorpus Latgolys. Viļumu saime izaveiduoja pyrma divpadsmit godu 17. majā, Vitolds vuicās Rēzeknis suokumškolys 5. klasē, Teodors īt bārnuduorzā, Jurs saimē ar bārnim runoj latgaliski, Helēna – latvyski. Latgalīšu volūda ir jūs saimis ideņtitate, stuosta Jurs: „Tei ir daļa nu manis, i ka es tū daļu naīdūdu sovim bārnim, nu tod koč kū mes zaudejam vysi. Saimē mes runojam kai latgaliski, tai baļtiski. Piec byuteibys tys ir taids mozais Latvejis idealais modeļs, ka runojam par volūdom. Var runuot latgaliski, var runuot baļtiski, vīns ūtra saprūt. I latvīšu volūdys ituos obejis divejis boguoteibys koč kaidā veidā, es ceru, ka juos sasaglobuos i atsateisteis.” Teodors latgaliski ronoj kai ar bārnim, tai škuoluotuojom bārnuduorzā. Vitolds soka, ka jam gruomotys skaiteit latgaliski ir tikpat vīglai kai latvīšu literārajā volūdā: „Maņ apmāram vīnaidi.” Vitolds vuicās ari latgalīšu volūdys pareizraksteibu, stuosta juo mama Helēna: „Jis roksta eiszinis papam, kod paps brauc nu Reigys, paruoda maņ, voi pareizi pīraksteja. Jam ir svareigi, lai ir pareizi latgaliski.” Viļumu saimē vysaidys gruomotys skaita, i nav jau tai, ka tikai latgalīšu gruomotys var skaiteit latgaliski, stuosta Jurs: „Vysys gruomotys nu suokuma, kod skaiteju bārnim prīškā, es skaiteju ar reizi latgaliski. Respektivi, gruomota ir saraksteita latvīšu literarajā volūdā, bet es jū automatiski, cik maņ labi saguoja, puorlyku latgaliski. Vysys gruomotys var skaitiet latgaliski.” „Naradzu nivīnu problemu, kas varātu rastīs bārnim nu tuo, ka jī sātā ir runuojuši latgaliski ar vacuokim, nav nikaida pamatuojuma tam,” puorlīcynuota Helēna. Školuos, kur nūvodvuiceibā ir latgalīšu volūdu, situaceja grupuos ir cīši atškireiga. „Es gaideju, ka mes parunuosim par latgalīšu volūdys viesturi,” soka Vitolds. Jurs papyldynoj: „Tī leimini latgalīšu volūdā bārnim ir cīši dažaidi. Juodūmoj, kai latgaliskū īdzeivynuot, suocūt nu bārnuduorzu. Byutu breineigi, ka tom saimem, kuramuos jau runoj latgaliski, varātu byut laiku pa laikam koč kaidi pasuokumi, kur nūstyprynuot latgalīšu volūdys zynuošonys i prasmis, lai bārni redz, ka ir cyti bārni, kas runoj latgaliski, i ka saimē runoj latgaliski, ka tys nav trokais paps, kas vīns pats papa volūdā runoj.” Kaida byus latgalīšu volūda iz prīšku tuoļuokuos paaudzēs, atkareigs nu pošu volūdys runuotuoju. Vitolds grybātu, „ka palīk latgalīšu volūda.” Jurs skaita, ka tehnologejis atsateista i tys var „paleidzēt volūdys īdzeivynuošonai, bet tei švakuo puse, ka babeņu i dzedeņu vaira napalīk. Demografeja kreit iz leju, laukūs, kur latgalīšu volūda beja daudz stypruoka nakai piļsātvidē, ir mozuok cylvāku, leidz ar tū ir sovi riski, partū ka volūda jau ir stypra nu tuo, cik daudz cylvāki jū lītoj.” Volūda kai muols puorsameica, cikom palīk skaista, skaita Jurs: „Kai muola svečturi – kab jū sataisietu, vajag daudz muola sameiceit. Tai ite, kab byutu skaista volūda, ar dzejūlim, ar literaturu, ar vēļ koč kū, vajag daudz tuo muola! Ka jis koč kur meicejās, maļās, tod volūda ari atsateista, koč kaidi jauni vuordi atīt.” Helēna papyldynoj: „Ka cylvāks jiut, ka jam nasagrib pazaudēt latgalīskū sajiutu, vīnkuorši nasabeit i raudzeit atrast veidus, kur praktizēt. Golvonais ir justīs breivi, kod tu runoj latgaliski, lai nav sajiuta, kū padūmuos, ka taids nu dzeraunis ci tamleidzeigi, bet ka tei ir taida poša volūda, kai vysys volūdys. I tev jei ir, laid vīnkuorši, palaid, lai jei dzeivoj. Tys, ka īsamaisa vuordi nu angļu volūdys, nu krīvu volūdys, tys ir bejs vysūs laikūs. Vysys volūdys kai muoli puorsameica, bet taipat turpynoj sovu gaitu. Ari latgalīšu volūda taidā pošā veidā eksistēs. Kai jei eksistēs, nivīns navar paradzēt, bet jei byus.”

    27 min
  4. May 9

    Ratinsku saime: Runuot muotis volūdā nu dzimšonys

    Ratinsku saime nu Rēzeknis – Ilona, Mareks i Dominiks apzynuoti veidoj i dzeivoj latgaliskā vidē. Latgalīšu volūda Ratinsku saimē ir muotis volūda, pošsaprūtams sazinis pamats i pylnviertiegi kluotyn asūša vysuos dzeivis jūmuos – školā, dorbā, draugu vydā. Mareks Ratinskis vuicās Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 8. klasē, spielej futbolu i basketbolu, Dominiks Ratinskis vuicās Rēzeknis suokumškolys 6. klasē i spielej futbolu, jūs mama Ilona Ratinska struodoj foto veikalā. Ilona ari poša izauguse latgaliskā vidē: „Es dzeivuoju taidā latgalīšu vidē, mes pogolmā bejom voi nu latgalīši, voi nu krīvi, latvīši beja daži bārni, kas atbrauce pi babu vosorā. Nikū eipašu es nadūmoju, ka runoju latgalīšu volūdā, tys beja pats par sevi saprūtams, deļ tuo ka tai runuoja vysi. Školā mes sovā storpā runuojom, školuotuoji runuoja latgalīšu volūdā, stuņdis beja latvīšu volūdā, bet uorpus mums vide beja latgalīšu.” Latgalisku vidi Ilona turpynoj veiduot ari sovim bārnim: „Es mieginuoju izveiduot taidu vidi, lai jī nasajustu kai aborgeni, ka mama ir vīneiguo, kas ar jim runoj latgalīšu volūdā. Deļtuo saimis doktere jim ir latgalīte, zūbu higieniste, speciali meklieju, ir latgalīte. Puišim ir sovi draugi, ar kū jī runoj latgalīšu volūdā, sasaroksta ar eisziņom jī sovā storpā latgaliski.” Mareks aplīcynoj: „Ar daudzim draugim runoju latgaliski. Školā ari ir daži klasisbīdri, ar kurim latgaliski runoju, i školuotuoji ari latgaliski runoj, deļtam vyss ir labi.”  Dominiks pīkreit: „Školuotuoji latgaliski runoj, ir draugi futbolā, kuri latgalīšu volūdā runoj, ar školys draugim gondreiž vysim runoju latgaliski.”  Ratinsku saime ir bilingvala, tok volūda ar bārnim gon ir latgalīšu, stuosta Ilona: „Pat navaru nikod dzeivē īsadūmuot, ka ar sovim bārnim runuotu kaidā cytā volūdā. Tys beja nu vīnkuorši pats par sevi saprūtams. Nui, veirs ir krīvs, mes ar jū runojam krīvu volūdā, bet ar bārnim mes vysi runojam latgalīšu volūdā.” Ka dzierdi apliek sovu latgalīšu volūdu, jei navar byut sveša, ka runoj tāvs, muote, dzeds, baba, tod ari bārnim, aizīmūt iz bārnudruorzu i školu, latgalīšu volūda sasaglobuos, sprīž Ilona: „Mani tys puorsteidz, kod roksta, ka Rēzekne ir cīši krīvyska. Es nazynu, es laikam koč kaidā sovā burbulī dzeivoju, maņ vyss ir latgalīšu volūdā, es naradzu problemu. Vysi kontakti ar školuotuojim ir latgalīšu volūdā. Vysusmīkleiguokais vysod beja tys, ka maņ juopīroksta, ka muns bārns ir latvietis, voi ka dzymtuo volūda ir latvīšu volūda. Es izreizi soku – nu, jam nav dzymtuo volūda latvīšu, jam dzymtuo volūda ir latgalīšu. Dominiks vyspuor latvīšu volūdā suoka runuot trejūs godūs. Jis īsavuiceis latvīšu volūdu, i par tū es pat naīspryngu.” Ilona stuosta par sovu gramatikys pīredzi, cik svareigi byutu, ka školā vuiceitu latgalīšu volūdys gramatiku: „Maņ latvīšu volūdā beja problemys ar konjugacejom. Es vysu suoku saprast tikai tod, kod es suoku saprast latgalīšu gramatiku. Es beidzūt saprotu – ā, tai tuos konjugacejis, redz, kur tys suņs beja aprokts tymā latvīšu volūdā. Ka bārni zynuotu gramatiku latgaliski, jim byutu vīgļuok vuiceitīs latvīšu volūdu.” Sovs latgalīša lapnums i mugurkauļs juonūtur ari breižūs, kod nu molys kaids grib apsmīt ci izviļkt kaidu stereotipu, puorlīcynuota Ilona: „Mes asam tī, kas poši sovu volūdu nasam. Poši cylvāki sev izlīk koč kaidu klišeju, ka ar bārnu navar runuot latgalīšu volūdā.” Ilonys vieliejums latgalīšu mamom ir vīnkuoršs i teišs: „Muot, naapzūdz sova bārna, īdūd jam sovu dzymtū volūdu leidza! Tys byutu muns nūvieliejums. Es jau smejūs – latgalīšim tei volūda ir tik cīši slapana, ka vacuoki bīži viņ izdūmoj – nā, sovam bārnam es nanūdūšu tū volūdu tuoļuok. Es skaitu — tei ir klaja bārna apzogšona. Tu pats runoj latgaliski, a bārnam tu pieški izdūmoj – es ar jū narunuošu latgalīšu volūdā. Nu, kū tys bierneņš tev ir taidu izdarejs, ka tu nūliemi ar jū narunuot latgalīšu volūdā? Nav problema, vide ir tys, kū tu pats izveidoj. Vyss nu teve ir atkareigs, ka tu pats runuosi latgalīšu volūdā, tev ari pretim runuos latgaliski.” „Nasakaunēt runuot latgaliski, tys ir normali, ka tu esi latgalīts i vari runuot sovā dzymtajā volūdā,” dasoka Mareks.

    23 min

About

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.