LKA runā

Latvijas Kultūras akadēmija
  • 0.0 (0)
  • Education
  • Updated Semiweekly

Latvijas Kultūras akadēmijas raidieraksts #LKA runā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē. Klausies, uzzini un radi pats!

  1. Aug 14

    Sarunu cikls ''Iekāp kultūrā'' | 7.EP Dramatiskā teātra aktiera māksla

    Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās.   Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmu Dramatiskā teātra aktiera māksla piedalās 3.kursa students Viesturs Bēmis un programmas 2025. gada absolventi  Ričards Mūrāns un Aleksandrs Bricis. Sarunu vada Petra Paula Krumulda.  Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties.   Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs.   Vairāk par studiju iespējām: https://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/bak1/dramatiska-teatra-aktiera-maksla/

  2. Aug 11

    PROJEKTS KOMENTĒ: Pareizās vārdnīcas

    Šoreiz “Projekts komentē” uz sarunu aicinājis jaunākās paaudzes filozofus - Tomu Babincevu un Rūdolfu Bebrišu, kuri aktīvi nodarbojas arī ar filozofijas popularizēšanu žurnāla “Tvērums” lapaspusēs. Nesen viņi kopā ar domubiedriem publicējuši arī filozofijas leksikona vārdnīcu. Tāpēc viena no sarunas centrālajām tēmām ir vārdnīcas fenomens - tās loma vārdu nozīmju skaidrošanā un izpratnes veidošanā. Taču tas raisa arī plašākus jautājumus: vai vārdnīca var būt neitrāla un pilnībā objektīva? Vai tai būtu jāsniedz arī morāli vērtējumi? Vai katram laikmetam un politiskajam režīmam ir savas “pareizās” vārdnīcas? Un vai pārmaiņu laiki neizbēgami nozīmē arī vārdu nozīmju maiņu? Šajā kontekstā būtiski ir arī domāt par atbildību, ko nozīmju fiksēšana vārdnīcā uzliek tās veidotājiem.___________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

    PROJEKTS KOMENTĒ: Pareizās vārdnīcas

  3. Aug 11

    PROJEKTS KOMENTĒ: Ideoloģija betonā

    Projekta “Projekts komentē” viesis ir Helvijs Savickis – arhitekts, mākslinieks un infrastruktūras pētnieks. Arhitektūra un ideoloģija, īpaši autoritārās valstīs, ir cieši saistīti fenomeni. Tāpēc varam uzdot jautājumu: vai ir iespējams mainīt ideoloģisko fonu, mainot arī arhitektūru? Vai ar to saistīta vēlme pārveidot vai pat apbērt padomju arhitektūras objektus?Tomēr arhitektūra nav tikai visiem redzamās ēkas – tā ietver arī no acīm slēptās infrastruktūras. Sarunā pievēršamies tam, kā par šo fenomenu domāt. Savicka infrastruktūras pētniecība ļauj ieraudzīt tos padomju valsts aspektus, kas parasti paliek apslēpti. Šobrīd šī infrastruktūra redzama vien fragmentāri, kas apgrūtina kopainas uztveri.Tāpēc rodas jautājums: kā domāt par šo fragmentāro padomju infrastruktūru? Sarunā tiek piedāvāts uz to raudzīties caur metaforām – kā nervu sistēmu, maņu orgāniem vai pat micēliju.___________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

    PROJEKTS KOMENTĒ: Ideoloģija betonā

  4. Aug 11

    PROJEKTS KOMENTĒ: Padomju skaistā un melodiskā mūzika

    Šajā “Projekts komentē” epizodē sarunājamies ar Jāni Daugavieti - sociologu un subkultūru pētnieku, kura uzmanības centrā šobrīd ir padomju populārā mūzika. Sarunā pievēršamies jautājumiem par Ēzopa valodu dziesmu tekstos, padomju laikā nevēlamajiem mūzikas instrumentiem, kā arī tam, kāpēc koncertos bija jāsēž, un citiem līdzīgiem aspektiem. Pievēršoties padomju laikam, neizbēgami rodas jautājums, cik lielā mērā populāro mūziku iespējams uzskatīt par antiideoloģisku. Tāpat svarīgi ir saprast pārsteidzošo saikni starp valodu un nacionālismu Padomju Latvijas populārajā mūzikā. Šo jautājumu aplūkošana palīdz iedzīvināt to kultūras un intelektuālo fonu, kurā darbojās arī Padomju Latvijas filozofi. ___________ “Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā. Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

    PROJEKTS KOMENTĒ: Padomju skaistā un melodiskā mūzika

  5. Aug 11

    PROJEKTS KOMENTĒ: Pēdējais padomju filozofs

    Sarunu cikls „Projekts komentē” šajā epizodē pievēršas būtiskam jautājumam, kas saistīts ar padomju filozofijas pētniecību: ko nozīmē būt par padomju filozofu un nodarboties ar filozofiju padomju laikā? Mūsu sarunas biedrs ir Ansis Zunde — filozofs, ilggadējs FSI darbinieks un monogrāfijas „Melnās figūras: Kants, Ārendte, Lakāns, Žižeks un citi latviešu “lirozofiskajā gambītā”” autors. Viņš nenoliedz, ka ir bijis padomju filozofs, un sarunā reflektē gan par identitātes jautājumiem, konversiju drīz pēc valsts neatkarības atgūšanas, kā arī par to, kādas pagātnes atbalsis joprojām ir saglabājušās mūsdienās un - kādi nosacījumi ir jāizpilda, lai varētu apgalvot, ka pagātne beidzot ir pārvarēta?___________ “Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

    PROJEKTS KOMENTĒ: Pēdējais padomju filozofs

  6. Aug 11

    PROJEKTS KOMENTĒ: S/Z lietojums filozofijā

    Sarunu cikla “Projekts komentē” kārtējā epizodē pievēršamies interesantam un joprojām aktuālam jautājumam Latvijas filozofijā: kā pareizi rakstīt - filozofija vai filosofija?Šīs debates īpaši aktualizējās politisko pārmaiņu laikā, kad tika meklēta jauna Latvijas filozofijas identitāte un veidota norobežošanās no padomju filozofijas tradīcijas. Tomēr arī šodien Latvijā tiek lietotas abas rakstības formas, kas var radīt vieglu neizpratni un apjukumu. Sarunā ar filozofi Velgu Vēveri mēģinām noskaidrot, vai šīs debates joprojām ir aktuālas, vai arī būtu laiks izvēlēties vienu rakstības variantu. Vienlaikus saruna iezīmē arī plašāku Latvijas filozofijas attīstības kontekstu postpadomju laikā.______________ “Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

    PROJEKTS KOMENTĒ: S/Z lietojums filozofijā

  7. Aug 11

    PROJEKTS KOMENTĒ: Domāšanas vieta un padomju filozofa neiespējamība

    Sarunu cikla “Projekts komentē” viesis ir Uldis Tīrons - ilggadējs žurnāla Rīgas Laiks galvenais redaktors, tulkotājs un režisors. Sarunas centrā, protams, ir jautājums: ko nozīmē domāt? Diskusijas gaitā nonākam arī pie plašākiem saistītiem jautājumiem - vai iespējams runāt par padomju filozofu, vai tomēr patiesi filozofi ir pilnībā neatkarīgsi no politiskās iekārtas. Tāpat pieskaramies arī domai, vai filozofiju nosaka konkrētā laikmetā izveidojusies filozofiskā valoda, jēdzieni un domāšanas struktūras.______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

    PROJEKTS KOMENTĒ: Domāšanas vieta un padomju filozofa neiespējamība

  8. Aug 11

    PROJEKTS KOMENTĒ: Iezīmējot postkoloniālismu Latvijā

    Sarunas viesis: Paula Elmere (projekta dalībniece un pētniece)Intervētājs: Ainārs Kamoliņš (filozofs)Sarunu cikla “Projekts komentē” jaunajā epizodē runājam par postkoloniālismu Latvijas kontekstā. Aplūkojam, kā atšķiras mākslinieciska un vēsturnieku pieeja postkoloniālisma izpratnei un kas ietekmē šī jēdziena interpretāciju sabiedrībā. Diskutējam, vai postkoloniālismu iespējams attiecināt uz Latvijas vēsturisko pieredzi un mūsdienu realitāti. Sarunā pieskaramies arī padomju mantojumam publiskajā telpā un nepieciešamībai to saglabāt nākamajām paaudzēm. ______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

    PROJEKTS KOMENTĒ: Iezīmējot postkoloniālismu Latvijā
See All (144)

About

Latvijas Kultūras akadēmijas raidieraksts #LKA runā ir platforma studentiem, jaunajiem pētniekiem un māksliniekiem aktuālu tēmu prezentēšanai, formālām un neformālām sarunām, kā arī radošiem eksperimentiem un jaunrades tapšanai tiešsaistē. Klausies, uzzini un radi pats!

Information

  • Creator
    Latvijas Kultūras akadēmija
  • Years Active
    2021 - 2026
  • Episodes
    144
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © Latvijas Kultūras akadēmija
  • Show Website
    LKA runā