"Zemessardzes bataljons Daugavpilī ir ļoti līdzīgs pašai pilsētai – daudzkulturāls un daudznacionāls, tur lielākā daļa ir krievvalodīgo, bet tas ir stāsts par to, ka vēlmei aizsargāt valsti nav valodas," jaunākajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" epizodē sacīja Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latgales redakcijas žurnāliste un šī bataljona zemessardze Anna Luīze Ruskule. SARUNAS CEĻVEDIS: "Ko tu! Sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē!" Daugavpilī izteikti parādās vienā un citā veidā domājošie Krievijas karš pret Ukrainu daļai Daugavpilī lika aizdomāties – mana drošība ir apdraudēta ► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. "Ko tu! Sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē!" Anna Luīze Ruskule ir žurnāliste no Daugavpils un Zemessardzes 34. kājnieku bataljona kaprāle. Pēc studijām Rīgā viņa sajutusi vilkmi atgriezties tur, kur uzaugusi – tagadējā Augšdaugavas novadā, bet sevi uzskata par daugavpilieti. Lai gan sākotnēji, tāpat kā daudziem jauniešiem, šķita, ka jābrauc prom, ar laiku nostiprinājās sajūta, ka tieši Daugavpilī viņa var būt visvairāk vajadzīga. Zemessardzes kontekstā, par pagrieziena punktu Ruskulei, tāpat kā daudziem citiem, kļuva Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, pēc kura viņa iestājās Zemessardzē. "Es jau savā ikdienas darbā arī zināmā mērā aizsargāju drošību, bet informatīvo drošību. Un tajā brīdī man gribējās fiziski. Ar fizisko esmu uz "tu", un man likās kāpēc, kāpēc gan ne? Bet tolaik mans draugs man teica – nē, ko tu, sievietēm jau nav, ko darīt Zemessardzē. Lai gan viņš pats arī ir zemessargs. Bet jo arvien vairāk mēs redzējām ziņas no Ukrainas, kas notiek, un ka tas karš nebeidzas, sapratu, ka vajag tomēr. Daugavpils un Latgale bija tā vieta, kur es uzskatīju, ka es varu sniegt savu artavu drošības kontekstā," stāstīja Ruskule. Žurnāliste norādīja, ka Daugavpils ir daudzkulturāla un daudznacionāla pilsēta, un tieši tāds arī esot attiecīgais Zemessardzes bataljons. "Tur lielākā daļa arī ir krievvalodīgie. Bet tas ir stāsts par to, ka tai vēlmei aizsargāt valsti nav valodas. Un tas patriotisms īstenībā, kas ir Daugavpilī, tur noteikti nav valodas aspekts, jo ļoti daudzi, arī mani draugi, krievvalodīgie dienesta biedri, viņiem tā motivācija un cīņasspars brīžiem ir daudz lielāks. (..) Un ar to, manuprāt, mēs kā Daugavpils bataljons izceļamies. Protams, brīžiem liekas, ka varētu latviskāk, bet mēs ar to strādājam, mēs mēģinām es. Mēs ceram uz to labāko rezultātu," sacīja Ruskule. Daugavpilī izteikti parādās vienā un citā veidā domājošie Ārpus Zemessardzes bataljona Ruskule Daugavpili raksturoja kā vietu, kur saduras dažādas identitātes, mediju telpas un pasaules skatījumi. Viņa uzsvēra, ka pilsētā joprojām jūtama Krievijas propagandas ietekme, kā arī tur esot izteikts lokālpatriotisms, kad cilvēki sevi pirmkārt identificē kā daugavpiliešus, nevis skatās Latvijas pilsoņus plašākā nozīmē. Tiesa, viņa vērtēja, ka pēc 2022. gada 24. februāra situācija ir mainījusies uz labo pusi: vairāk cilvēku apzinās draudus no Krievijas un vairāk dzirdama latviešu valoda. "Daugavpilī ir tās divas kopienas – latviskais un, es pat negribētu nodalīt valodas jautājumu, bet vienā veidā domājošie un citā veidā domājoši. Kaut vai tie, kuri skatās propagandu, kuri neskatās propagandu, kuri skatās austrumu virzienā, kuri skatās Rietumu virzienā. Un Daugavpilī vienkārši tas ir ļoti izteikti. Protams, mums šī tā saucamā vate nav zudusi, jo tas ir gan propagandas ietekmē, gan arī tiešām cilvēki tā domā – viņi neasociē sevi ar Latviju, viņi asociē sevi kā daugavpiliešus. Un tā ir laikam vienīgā tāda lielā problēma, ka viņi neskatās ārpus Daugavpils," sacīja Ruskule. Krievijas karš pret Ukrainu daļai Daugavpilī lika aizdomāties – mana drošība ir apdraudēta Viņa savā darbā novērojusi, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija pagrieziena punkts arī pilsētā, kad daļa cilvēku sāka apzināties, ka Krievija ir drauds arī Latvijai. "Tomēr arī mēs jūtam to draudu, un pierobežā tas drauds jeb Krievija, jeb P****a režīms kopumā ir daudz vairāk jūtams. Viss tas bija tuvs, savējais un tiklīdz to nogrieza [Krievijas mediju kanālus]... Pirmkārt, ir ļoti būtisks faktors – karš ir sācies. Tad tu sāc jau domāt par to, ka tomēr arī tava drošība tiek apdraudēta kaut kādā veidā," pauda Ruskule. Vienlaikus žurnāliste uzsvēra nozīmību "cīņai par cilvēku prātiem" Daugavpilī. Viņa norādīja uz pašvaldības ietekmi uz vietējiem medijiem, uzsverot vajadzību radīt kvalitatīvu saturu latviešu valodā, kas sasniedz arī krievvalodīgo auditoriju. "Svarīgi, ka ziņa par drošības stiprināšanu pierobežā tiek nodota arī krievvalodīgajiem. Jā, tur var, protams, redzēt to citu noskaņojumu, kas varbūt dažreiz ir tāds – nu ko tad bruņotie spēki dara? Un vispār kāpēc mums jāmaksā viņiem nodokļus un tā tālāk? Bet tur arī ir tas pozitīvais aspekts, ka cilvēki tiešām interesējas, cilvēki lasa. Un cilvēkiem patīk. Un tur vairs nav stāsts par valodu. Tā pilināšana notiek. (..) Tu skaidro. pamato, kāpēc ir šādi, protams, balsties faktos. Un tas ir ļoti svarīgi, ka tomēr mēs stāvam līdzās tiem cilvēkiem," atzīmēja žurnāliste. Vairāk informatīvo telpu un drošību pierobežo, kā arī Annas Luīzes Ruskules spilgtākajām pieredzēm Zemessardzē var klausīties "Formā!" 24. epizodē. Klausies citas "Formā!" epizodes!
