Īsi pirms Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm neērtus jautājumus liek uzdot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) pamatprincipi – gan par agresorvalstu sportistu dalību, gan SOK bagātības izlietojumu. Tikmēr lielu interesi izpelnīsies hokeja turnīrs, kurā pēc 12 gadu pauzes atgriezīsies Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznes. Valstu delegācijas arī izraugās karognesējus atklāšanas ceremonijai, bet pēc kādiem kritērijiem tie izvēlēti? ĪSUMĀ: SOK ieņēmumi no olimpiskajām spēlēm mērāmi miljardos, taču atlēti nesaņem neko, un sistēmu būtu nepieciešams mainīt. Latvijas dāsnā sportistu prēmēšana jāatstāj pagātnē un jāveic kardināla sistēmas pārbūve. SOK stingrības trūkums ļaus 20 agresorvalstu sportistiem piedalīties kā "neitrāliem atlētiem" - Latvijas Sabiedriskais medijs viņus nepieminēs. Olimpiskajā hokeja turnīrā atgriežas NHL zvaigznes; galvenie favorīti kanādieši, amerikāņi un zviedri, savu vārdu var teikt arī somi un čehi. Valstu karognesēju izvēles principi atšķiras: daudzviet to izlemj nacionālās olimpiskās komitejas, Vācijā – aptaujā, ASV un Francijā – sportistu balsojumā. Cik taisnīga ir SOK nevēlēšanās dalīties finansēs? Iepriekšējā olimpiskajā ciklā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ieņēmumi bija 7,7 miljardi ASV dolāru. SOK peļņas avots – sportisti. Paradoksāli, bet atlēti šai naudai netiek klāt, turklāt prēmijas par sasniegumiem maksā katra pārstāvētā sportista valsts jeb tās budžets. Olimpiskajā sistēmā amatierisma idejas izplēn Otrajā plānā palicis SOK stūrakmens – amatierisms. Lai gan tas SOK argumentos izskan regulāri, tomēr vairums atlētu ir profesionāļi, un tas ir viņu maizes darbs. Tādējādi būtu tikai godīgi, ja arī SOK sportistus atbalstītu finansiāli, piemēram, olimpisko spēļu gatavošanās ciklā. Olimpiskais fonds un ačgārnās prēmijas Viens no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) priekšlikumiem, ko tā nodevusi SOK, ir izveidot olimpiešu fondu, lai pēc sportista karjeras beigām būtu drošības spilvens. Ne katrs bijušais atlēts veiksmīgi karjeru turpina trenera vai kādā citā arodā, tādēļ fonda izveide un finanšu atbalsts sportistiem kļūtu par drošības garantu. Sportistam profesija bez garantijas Aktuāls arī ir jautājums par ačgārno Latvijas sportistu prēmēšanas sistēmu, kur jūtamas PSRS sistēmas atliekas un valsts trūcīgais atbalsts sporta nozarei. Par zelta medaļu olimpiskajās spēlēs tiek piešķirti 142 000 eiro, tomēr daudz jēgpilnāk būtu šo summu novirzīt sportistu gatavošanās iespējām, sporta infrastruktūras uzlabošanai vai arī atlētam pensiju fondā. Sarunas par prēmēšanas sistēmas mainīšanu ir sāktas, tomēr tās solās būt smagnējas, un, iespējams, politiski nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus. Piemēram, prēmiju pārskatīšanu paraolimpiskajiem atlētiem. SOK vājais mugurkauls un agresorvalstis Diemžēl Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs piedalīsies 13 krievu un septiņi baltkrievu atlēti, kuri ieguvuši "neitrālu" statusu, lai gan par tā atbilstību realitātei māc milzu šaubas. SOK tā arī nespēja paust stingru un nepārprotamu nostāju pret agresorvalstu zvērībām Ukrainā, nepieļaujot to atlētu dalību četrgades lielākajā sporta forumā. Tāpat izskanējuši pārmetumi par SOK prezidentes Kērstijas Koventrijas vērtību kompasu un viņas labvēlību pret agresorvalsti. Vairāki žurnālisti arī spekulējuši, ka Koventrijai piešķirts dāsns naudas kukulis, kam pierādījumu gan nav. Tiešām "Ak sport, Tu esi miers!"? Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs sacentīsies 46 ukraiņu sportisti, tādēļ nav izslēgts, ka dzirdēsim par konfliktiem un provokācijām no agresorvalstu atlētu puses. Arī LSM redakcionālās vadlīnijas ir stingras – agresorvalstu sportisti netiks izcelti un pieminēti, bet tajos sporta veidos, kur tas iespējams, ēters tiks aizstāts ar LTV pašreklāmām un intervijām. Hokejā favorītiem varens sastāvs Pirmo reizi kopš 2014. gada uz olimpiskā ledus kāps NHL zvaigznes – 12 valstu izlases turnīrā sadalītas trijās apakšgrupās. Ceturtdaļfinālā iekļūs katras apakšgrupas spēcīgākā valstsvienība, kā arī viena labākā otrās vietas ieguvēja. Pārējās izlases izspēlēs kvalifikācijas kārtu, cīnoties par atlikušajām četrām ceļazīmēm. Latvijas izlase grupas kārtā tiksies ar ASV, Vācijas un Dānijas hokejistiem. Spēles turnīrā tiesās gan Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) arbitri, gan NHL tiesneši. Viņu vidū arī latviešu arbitrs Andris Ansons. Dueļi risināsies divās Milānas hokeja arēnās – lielajā "Santagiulia" ar vietām teorētiski 16 000 skatītāju un mazajā hallē ar 6500 līdzjutēju ietilpību. Iespaidīgi, ka trim valstsvienībām – ASV, Kanādai un Zviedrijai – sastāvu veido tikai un vienīgi NHL hokejisti. Somijai tikai viens spēlētājs – aizsargs Miko Lehtonens no Šveices augstākās līgas – nepārstāv NHL klubu. Savu vārdu turnīrā centīsies teikt arī 2024. gada pasaules čempione Čehija un 2025. gada pasaules vicečempione Šveice. Kanādai, ASV, Zviedrijai un Somijai sastāvs ir tik zvaigžņots, ka "aiz borta" palika vairāki skaļi vārdi – amerikāņiem Patriks Keins un Sets Džounss, bet Kanādai – Stīvens Stemkoss, Džons Tavaress un Marks Šeifele. Zviedrija mājās atstāja Rasmusu Dalīnu, Oilveru Ekmanu-Larsonu un Filipu Forsbergu, bet Somija – Teivo Teravainenu un Elī Tolvanenu. Ja A un B apakšgrupā ir vismaz divas izteiktas favorītes, tad C apakšgrupā, kur spēkosies arī Latvijas izlase, ir tikai viens smagsvars – ASV. Tas ļauj Latvijai, Dānijai un Vācijai cīnīties par otro vietu apakšgrupā. Kā labāk noteikt karognesēju? Kurš nesīs Vācijas delegācijas karogu atklāšanas ceremonijā, noteiks fanu balsojums. Šādu tradīciju Vācija aizsāka jau pirms 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm un turpina arī šobrīd. Piemēram, ASV un Francija lēmumu pieņems iekšējā sportistu balsojumā. Latvijā olimpisko karognesēju godu bieži iemanto hokejisti Lielākoties karognesējus izvēlas attiecīgās valsts olimpiskā komiteja. Daudzas nācijas savus karognesējus paziņos februāra sākumā, un tur netrūkst spilgtu zvaigžņu. Latvijas karoga ienešana olimpiskajā arēnā uzticēta hokejistam Kasparam Daugaviņam un kalnu slēpotājai Dženiferai Ģērmanei. KONTEKSTS: Ziemas olimpiskās spēles plašā teritorijā Ziemeļitālijā risināsies no 6. līdz 22. februārim sešos puduros – Milānā, Anterselvā, Kortīnā, Bormio, Livinjo un Predaco–Tesero. Latvijas sportisti startēs piecos puduros. Latvijas delegācijā ir iekļauti 68 sportisti, kuri piedalīsies deviņos sporta veidos, tostarp startēs arī vīriešu hokeja valstsvienība.
