Mediju anatomija

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • EDUCATION
  • UPDATED WEEKLY

Aktuāliem mediju vides un mediju politikas jautājumiem veltīts raidījums. "Mediju anatomijā" stāstām par notikumiem, tendencēm un procesiem, kas, mūsuprāt, ir svarīgi un ietekmē mediju attīstību Latvijā un pasaulē. Rosina domāt par mediju lomu sabiedrībā un aicina saprātīgi tos lietot, nenodarot kaitējumu ne sev un ne citiem.

  1. 11H AGO

    Izturas kā pret valsts ienaidniekiem: kā strādā neatkarīgie mediji Ungārijā

    Pēc mēneša Ungārijā notiks parlamenta vēlēšanas, un tajās sagaidāma ļoti sīva cīņa. Viktoram Orbānam, kurš pie varas ir jau kopš 2010. gada, šoreiz ir nopietni pretinieki partija "Tisza", kam socioloģiskās aptaujas sola vērā ņemamus panākumus. Tomēr Orbāna partija "Fidesz" šos gadus nav snaudusi un krietni piestrādājusi pie mediju vides "sakārtošanas" šī vārda ne pozitīvajā nozīmē. Mediju neatkarība ir būtiski iedragāta. Kāda šobrīd ir situācija Ungārijas mediju vidē, vai varas maiņa nozīmē arī šīs vides uzlabošanu – to skaidrojam Mediju anatomijā. Pavisam drīz pēc partijas "Fidesz" uzvaras un Orbāna stāšanās premjera amatā tika pieņemts jauns Mediju likums, kas viegli ļāva vērsties pret medijiem par valdībasprāt neobjektīvu saturu. Sabiedriskais medijs kļuva par valdības ruporu, bet privātajiem medijiem apgrūtināta iespēja pelnīt ar reklāmas ieņēmumiem un tos palēnām pārņēma valdībai simpatizējoši īpašnieki. Eiropas Komisija pērn decembrī sāka tiesvedību pret Ungāriju par Eiropas Mediju brīvības akta un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārkāpumiem, kas ietver nepamatotu iejaukšanos mediju darbā, ierobežojumus žurnālistiem un nespēju nodrošināt mediju neatkarību un daudzveidību. Tiek lēsts, ka apmēram 80 procenti mediju ir valdības kontrolē. Uz sarunu aicinājām vienu no pazīstamākajiem ungāru neatkarīgajiem politikas un izmeklējošajiem žurnālistiem Polu Danielu Reņji (Pal Daniel Renyi), kurš strādā interneta ziņu portālā "444" – vienā no nedaudzajiem, kas spējis saglabāt neatkarību. Sarunu sākam ar to, cik Ungārijā vispār palikuši neatkarīgi un ietekmīgi mediji.

    15 min

  2. MAR 6

    Krievijas meli, sociālo mediju muļķības un maldināšana: kā atpazīt patiesas ziņas

    Informācija mūsdienās pienāk ātri un tās ir daudz. ASV uzbrūk Irānai. Mēs varam atvērt respektablāko izdevumu interneta lapas un kaut virsrakstu līmenī uzzināt, ko raksta dažādu valstu masu mediji. Un, protams, sociālie mediji – tur var atrast ziņas un vietnes, par kurām respektablie mediji nebūs stāstījuši. Un šajā jūklī tiek iepludināta arī dezinformācija, kuru brīžiem ir ļoti grūti atšķetināt no samudžinātā ziņu kamola. Kā orientēties? Tam pievēršamies raidījumā Mediju anatomija. Šoreiz uz sarunu aicinājām žurnālistus, kas ikdienā vētī informāciju, lai izķertu tajā dezinformāciju. Sarunājas  Latvijas Radio dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" redaktore Evita Puriņa un ziņu aģentūras LETA projekta "Aiz priekškara" veidotāja Rūta Kesnere.

    21 min

  3. FEB 27

    Agresorvalsts taustekļi un uzdrīkstēšanās būt subjektīvam. Sporta žurnālistika olimpiādē

    Olimpiskās spēles, lai gan iecerētas kā ārpus politikas esošs vien uz sportisko garu orientēts pasākums, daudz uzmanības piesaista tieši politiskā griezumā. Senajā Grieķijā olimpisko spēļu laikā karus pārtrauca pamiers, bet mūsdienu realitāte ir tāda, ka Krievija turpina nogalināt Ukrainas mierīgos iedzīvotājus, kamēr tās sportisti startē olimpiskajās spēlēs, dēvējoties par neitrālajiem sportistiem. Paralimpiskajās spēlēs – pat zem savas valsts karoga. Vai šī situācija liek veikt korekcijas tajā, kā mūsu mediji atspoguļo spēles, par kurām sabiedrības interese ir nerimstoši augsta, to skaidrojam Mediju anatomijā. Sarunājas trīs sporta žurnālisti: Mārtiņš Kļavenieks ir Latvijas Radio žurnālists, kurš tikko atgriezies no Itālijas, Ingmārs Jurisons ir portāla "Delfi Sports" galvenais redaktors un Armands Sametis ir šobrīd brīvā režīma sporta žurnālists.

    21 min

  4. FEB 20

    No Votergeitsa triumfa līdz grandiozām atlaišanām. Kas notiks ar "The Washington Post"

    Amerikāņu laikraksts "The Washington Post" – viens no ietekmīgākajiem medijiem un atpazīstamākajiem zīmoliem visā pasaulē – nesen atlaida simtiem darbinieku, kas uzreiz lika uzdot jautājumu – cik lielā mērā tas saistīts ar medija pārvaldību un finanšu sarežģījumiem, cik – ar uzbrukumiem brīviem medijiem? 5. februārī pie "The Washington Post" ēkas bija sapulcējušies simtiem atlaistie un vēl strādājošie laikraksta darbinieki, prasot nosargāt izdevumu. Ziņas par to, ka būs atlaišana, ir cirkulējušas, bet pārsteigums bijis, cik tā ir apjomīga. Kā sarunā ar BBC lēsa žurnālistu arodbiedrības pārstāve Marisa Lange – skaits jau tuvojas 40%, slēdzot veselas nodaļas, tajā skaitā ārzemju ziņu un sporta nodaļas. Darbiniekiem ziņa par atlaišanu ir nosūtīta e-pastos un uzreiz arī liegta pieeja redakcijai, pat lai paņemtu personīgās mantas. Žurnāla "IR" viens no dibinātājiem un autoriem Pauls Raudseps, kurš pats ir dzimis, audzis un studējis ASV, lieliski atceras "The Washington Post" ziedu laikus. Pavērsiena punkts izdevuma vēsturē notika tad, kad to iegādājās Džefrijs Bezoss – amerikāņu multimiljardieris, pasaulē lielākā interneta mazumtirdzniecības un tehnoloģiju uzņēmuma "Amazon" dibinātājs. Tālāk jau sekoja pavisam citas attiecības ar Donaldu Trampu, tajā skaitā tādās, kas atspoguļojās jau zināmā cenzūrā laikrakstā un ārkārtīgi dāsnā samaksā par dokumentālās filmas "Melānija" izrādīšanu, kur jāpiemin, ka šī filma par pašreizējo ASV pirmo lēdiju izrādījusies visai nepieprasīta. Kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā notiek vētras arī mediju vidē. Tramps jau iepriekš bija  slavens ar saviem uzbrukumiem medijiem, tiem piedēvējot viltus ziņu izplatīšanu, un tagad mediju darbs kļūst arvien sarežģītāks. Latvijas Radio Ziņu dienesta ārvalstu notikumu apskatnieks Rihards Millers spriež, ka būtiskas izmaiņas mediju darbā neredz, mediji publicē arī pret Trampu vērstus viedokļrakstus un tādus, kas prezidenta administrāciju nerāda labvēlīgā gaismā. Cits jautājums, kas ar medijiem notiks ilgtermiņā. Štatu samazināšana "The Washington Post" ir būtiski ietekmējusi izdevuma darbu un reiz tik ietekmīgā laikraksta nākotne nu ir pavisam neskaidra.

    14 min

  5. FEB 13

    Atrast patiesību, ne skandalozitāti. Dzimumnoziegumu atspoguļojums Latvijas medijos

    Epstīna faili, kas sākotnēji tika uzskatīti par Amerikas Savienoto valstu iekšējo skandālu ar pasaules ietekmīgu personu piešprici, pēc pēdējo dokumentu publicēšanas raisīja lielu rezonansi arī Latvijā. Iespējams arī no mūsu valsts ir notikusi cilvēku, tajā skaitā nepilngadīgo tirdzniecība. Vienlaikus dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna saites ar Krievijas drošības dienestiem aktualizē mums tik ļoti būtiskos drošības jautājumus. Kā šo tematu atspoguļo Latvijas masu mediji, analizējam Mediju anatomijā. Pēc pēdējās Epstīna failu publicēšanas žurnālisti ar meklētāja palīdzību ātri izfiltrēja failus, kur pieminēta Latvija, Rīga. Medijos parādījās pirmie dokumentu pārpublicējumi un informācijas druskas. Ar katru brīdi informācijas parādījās vairāk, tika jau minēti konkrēti vārdi un uzvārdi. Drīz atklājās, ka kļūdas vai kādu citu iemeslu pēc nav aizklāti iespējamo upuru vārdi. Kā mediji ar to tika galā? Par to spriežam kopā ar portāla „Delfi” galveno redaktoru Filipu Lastovski, Latvijas Mediju ētikas padomes proekšsēdētāju un TV3 Ziņu dienesta vadītāju Andreju Mēteru un raidījuma „Kas notiek Latvijā” redaktori Madaru Fridrihsoni, kura vēl atceras laikus, kad Saeimā darbojas parlamentārās izmeklēšanas komisija pedofilijas lietā.

    25 min

  6. FEB 6

    Mēģinājumi apklusināt žurnālistus: kā uz to reaģē tiesībsargājošās iestādes

    Dzirdot jēdzienu žurnālista apdraudējums – pirmais, ko droši vien iedomājamies, ir darbs kādā karstajā punktā, katastrofas epicentrā vai iefiltrēšanās kādā mafiozā struktūrā. Tomēr mēģinājumi apklusināt žurnālistus notiek arī krietni mierīgākos laikos. Tie var būt fiziski draudi, un tie var būt arī stratēģiski uzbrukumi interneta vidē ar mērķi diskreditēt vai vienkārši apklusināt. Vai tiesībsargājošās iestādes spēj uz to reaģēt, skaidrojam raidījumā Mediju anatomija. Piketētājs un jūtūberis Jānis Sondars pirms vairākiem gadiem uzmācīgi centās sazināties ar Baltijas pētnieciskās centra "Re:Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi. Sekoja, zvanīja, sūtīja draudīgas īsziņas, prasīja "Facebook" lietotājiem žurnālistes privāto adresi un beigās arī devās uz "Re:Baltica" biroju ar bēru vainagu. Šo procesu filmēja un translēja internetā. Žurnāliste vērsās policijā, bet tā lēma, ka kriminālprocesam nav pamata, jo nav bijis reāls, fizisks apdraudējums. Prokuratūra tomēr konstatēja, ka policija lēmumu pieņēma nepamatoti un izmeklēšanu atjaunoja. Sondaru notiesāja ar divu mēnešu cietumsodu. Tas nav vienīgais gadījums, kad žurnālistu vajā, nav arī vienīgais, kad policija atteikusi sākt kriminālprocesu. Informācijas vide ir būtiski mainījusies un tas ir radījis dažādus drošības riskus žurnālistiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore un vadošā pētniece Anda Rožukalne. Latvijā tipiskākie apdraudējumi ir pret žurnālistiem vērsta naidīga un pazemojoša runa, viņa darba publiska diskreditēšana, arī morāles apšaubīšana. Žurnālistiem tiek izteikti draudi, viņi tiek novēroti, tiek izplatīta safabricēta informācija par žurnālistu vai pārkāpts viņa privātums. Žurnālisti mēdz saskarties arī ar stratēģiski organizētiem uzbrukumiem internetā, neizpaliek arī stratēģiskās tiesvedības. Anda Rožukalne ir viena no autorēm, kas sagatavoja īpašu bukletu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par to, kā atpazīt draudus žurnālistiem un mediju profesionāļiem. Tur piedāvāts arī rīcības algoritms, ko darīt, ja žurnālists nāk ar iesniegumu par apdraudējumu. Reālajā dzīvē situācijas var nebūt tik viegli novērtējamas, norāda Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis. Lai arī draudu īsziņu sūtīšana vai diskreditēšana internetā nav fizisks apdraudējums, tomēr jāatceras, ka tas viss traucē žurnālista darba pienākumu pildīšanu, kas arī ir būtisks pārkāpums. Žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore un izpilddirektore Sanita Jemberga atzīst, ka Sondara gadījums ir mainījis tiesībsargājošo iestāžu izpratni par mediju drošību, tomēr vēl ir kur tiekties. Žurnālistu kritika ir normāla un nepieciešama, tomēr apzināta mediju diskreditēšana, noniecināšana veicina pašcenzūru, kas nav neviena demokrātiskas valsts iedzīvotāja interesēs, kamēr Kremļa propagandisti par to tikai priecātos.

    15 min

  7. JAN 30

    Biznesa žurnālistika Latvijā: vai mediji pietiekami stāsta par finansēm un ekonomiku

    Kad domājam par klasisku biznesa izdevumu, prātā nāk rozīgi oranžs laikraksts ar akciju krituma un kāpuma diagrammām, ko pie rīta kafijas pārlapo kāds fondu biržas darbonis. Latvijas ikdiena tā gan nav, nav mums vairs oranži rozā laikraksta un nav arī televīzijas kanāla, kur slīdošā lentē ņirb valūtas kursi naftas un akciju cenas. Toties ir parādījušās TV biznesa spēles. Bet kāda šodien ir Latvijas biznesa žurnālistika? Kā un vai pietiekami mediji stāsta par finansēm un ekonomiku? Par to interesējamies Mediju anatomijā. Uz sarunu esam aicinājuši žurnālistus, kuri strādā ar finanšu un ekonomikas tematiem. Rudīte Spakovska Latvijas Sabiedriskajā medijā ir viena no raidījuma “Pievienotā vērtība” veidotājām, Kristaps Pētersons ir ekonomikas raidījuma “Mediāna” veidotājs un Raivis Vilūns, kurš vairākus gadus bijis “Delfi Bizness” redaktors, bet tagad ir “Delfi” finanšu raidījuma “Nākotnes kapitāls“ viens no vadītājiem un veidotājiem, kā arī Latvijas Universitātes pasniedzējs.

    21 min

  8. JAN 23

    Atraktīvs saturs jauniešiem. Kurš un kā to rada?

    Mediju patērēšanas paradumi pēdējo pārdesmit gadu laikā ir pamatīgi mainījušies. Protams, cilvēki radio klausās un skatās televīziju, pat avīzes lasa, tomēr liela daļa satura ir pārcēlusies uz internetu. Savukārt, ja runājam par jauniešu auditoriju, tad jāvaicā – cik daudz viņi vispār lieto tradicionālos medijus? Pa kādiem kanāliem uzrunāt jauniešus un ar kādu saturu to ieinteresēt? Un cik gatavi paši jaunieši ir veidot kvalitatīvu un uzticamu saturu saviem vienaudžiem? Tam veltīta šīsnedēļas Mediju anatomija. Runājam ar jauniešu satura veidotājiem un pārzinātājiem dažādās platformās. Sabiedriskais medijs piedāvā saturu bērniem un jauniešiem dažādās vecuma grupās, tāpēc sarunā piedalās Latvijas Sabiedriskā medija Jauniešu satura redakcijas vadītāja Patrīcija Gustavsone. Rīgas Stradiņa universitātes studentu medijs „Skaļāk” piedāvā saturu jauniešiem, ko lielā mērā veido paši studenti. Sarunā piedalās „Skaļāk” redaktore Marta Herca. Vēl studijā ir jauniešu organizācijas „Avantis” un starptautiskās mediju nometnes „Young media sharks”, kur vidusskolēni apgūst dažādas mediju satura veidošanas prasmes, vadītāja Ilona Bičevska.

    24 min
See All (142)

About

Aktuāliem mediju vides un mediju politikas jautājumiem veltīts raidījums. "Mediju anatomijā" stāstām par notikumiem, tendencēm un procesiem, kas, mūsuprāt, ir svarīgi un ietekmē mediju attīstību Latvijā un pasaulē. Rosina domāt par mediju lomu sabiedrībā un aicina saprātīgi tos lietot, nenodarot kaitējumu ne sev un ne citiem.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2023 - 2026
  • Episodes
    142
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Mediju anatomija

You Might Also Like