Mediju anatomija

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • EDUCATION
  • UPDATED WEEKLY

Aktuāliem mediju vides un mediju politikas jautājumiem veltīts raidījums. "Mediju anatomijā" stāstām par notikumiem, tendencēm un procesiem, kas, mūsuprāt, ir svarīgi un ietekmē mediju attīstību Latvijā un pasaulē. Rosina domāt par mediju lomu sabiedrībā un aicina saprātīgi tos lietot, nenodarot kaitējumu ne sev un ne citiem.

  1. 1D AGO

    Atrast patiesību, ne skandalozitāti. Dzimumnoziegumu atspoguļojums Latvijas medijos

    Epstīna faili, kas sākotnēji tika uzskatīti par Amerikas Savienoto valstu iekšējo skandālu ar pasaules ietekmīgu personu piešprici, pēc pēdējo dokumentu publicēšanas raisīja lielu rezonansi arī Latvijā. Iespējams arī no mūsu valsts ir notikusi cilvēku, tajā skaitā nepilngadīgo tirdzniecība. Vienlaikus dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna saites ar Krievijas drošības dienestiem aktualizē mums tik ļoti būtiskos drošības jautājumus. Kā šo tematu atspoguļo Latvijas masu mediji, analizējam Mediju anatomijā. Pēc pēdējās Epstīna failu publicēšanas žurnālisti ar meklētāja palīdzību ātri izfiltrēja failus, kur pieminēta Latvija, Rīga. Medijos parādījās pirmie dokumentu pārpublicējumi un informācijas druskas. Ar katru brīdi informācijas parādījās vairāk, tika jau minēti konkrēti vārdi un uzvārdi. Drīz atklājās, ka kļūdas vai kādu citu iemeslu pēc nav aizklāti iespējamo upuru vārdi. Kā mediji ar to tika galā? Par to spriežam kopā ar portāla „Delfi” galveno redaktoru Filipu Lastovski, Latvijas Mediju ētikas padomes proekšsēdētāju un TV3 Ziņu dienesta vadītāju Andreju Mēteru un raidījuma „Kas notiek Latvijā” redaktori Madaru Fridrihsoni, kura vēl atceras laikus, kad Saeimā darbojas parlamentārās izmeklēšanas komisija pedofilijas lietā.

    25 min

  2. FEB 6

    Mēģinājumi apklusināt žurnālistus: kā uz to reaģē tiesībsargājošās iestādes

    Dzirdot jēdzienu žurnālista apdraudējums – pirmais, ko droši vien iedomājamies, ir darbs kādā karstajā punktā, katastrofas epicentrā vai iefiltrēšanās kādā mafiozā struktūrā. Tomēr mēģinājumi apklusināt žurnālistus notiek arī krietni mierīgākos laikos. Tie var būt fiziski draudi, un tie var būt arī stratēģiski uzbrukumi interneta vidē ar mērķi diskreditēt vai vienkārši apklusināt. Vai tiesībsargājošās iestādes spēj uz to reaģēt, skaidrojam raidījumā Mediju anatomija. Piketētājs un jūtūberis Jānis Sondars pirms vairākiem gadiem uzmācīgi centās sazināties ar Baltijas pētnieciskās centra "Re:Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi. Sekoja, zvanīja, sūtīja draudīgas īsziņas, prasīja "Facebook" lietotājiem žurnālistes privāto adresi un beigās arī devās uz "Re:Baltica" biroju ar bēru vainagu. Šo procesu filmēja un translēja internetā. Žurnāliste vērsās policijā, bet tā lēma, ka kriminālprocesam nav pamata, jo nav bijis reāls, fizisks apdraudējums. Prokuratūra tomēr konstatēja, ka policija lēmumu pieņēma nepamatoti un izmeklēšanu atjaunoja. Sondaru notiesāja ar divu mēnešu cietumsodu. Tas nav vienīgais gadījums, kad žurnālistu vajā, nav arī vienīgais, kad policija atteikusi sākt kriminālprocesu. Informācijas vide ir būtiski mainījusies un tas ir radījis dažādus drošības riskus žurnālistiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore un vadošā pētniece Anda Rožukalne. Latvijā tipiskākie apdraudējumi ir pret žurnālistiem vērsta naidīga un pazemojoša runa, viņa darba publiska diskreditēšana, arī morāles apšaubīšana. Žurnālistiem tiek izteikti draudi, viņi tiek novēroti, tiek izplatīta safabricēta informācija par žurnālistu vai pārkāpts viņa privātums. Žurnālisti mēdz saskarties arī ar stratēģiski organizētiem uzbrukumiem internetā, neizpaliek arī stratēģiskās tiesvedības. Anda Rožukalne ir viena no autorēm, kas sagatavoja īpašu bukletu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par to, kā atpazīt draudus žurnālistiem un mediju profesionāļiem. Tur piedāvāts arī rīcības algoritms, ko darīt, ja žurnālists nāk ar iesniegumu par apdraudējumu. Reālajā dzīvē situācijas var nebūt tik viegli novērtējamas, norāda Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis. Lai arī draudu īsziņu sūtīšana vai diskreditēšana internetā nav fizisks apdraudējums, tomēr jāatceras, ka tas viss traucē žurnālista darba pienākumu pildīšanu, kas arī ir būtisks pārkāpums. Žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore un izpilddirektore Sanita Jemberga atzīst, ka Sondara gadījums ir mainījis tiesībsargājošo iestāžu izpratni par mediju drošību, tomēr vēl ir kur tiekties. Žurnālistu kritika ir normāla un nepieciešama, tomēr apzināta mediju diskreditēšana, noniecināšana veicina pašcenzūru, kas nav neviena demokrātiskas valsts iedzīvotāja interesēs, kamēr Kremļa propagandisti par to tikai priecātos.

    15 min

  3. JAN 30

    Biznesa žurnālistika Latvijā: vai mediji pietiekami stāsta par finansēm un ekonomiku

    Kad domājam par klasisku biznesa izdevumu, prātā nāk rozīgi oranžs laikraksts ar akciju krituma un kāpuma diagrammām, ko pie rīta kafijas pārlapo kāds fondu biržas darbonis. Latvijas ikdiena tā gan nav, nav mums vairs oranži rozā laikraksta un nav arī televīzijas kanāla, kur slīdošā lentē ņirb valūtas kursi naftas un akciju cenas. Toties ir parādījušās TV biznesa spēles. Bet kāda šodien ir Latvijas biznesa žurnālistika? Kā un vai pietiekami mediji stāsta par finansēm un ekonomiku? Par to interesējamies Mediju anatomijā. Uz sarunu esam aicinājuši žurnālistus, kuri strādā ar finanšu un ekonomikas tematiem. Rudīte Spakovska Latvijas Sabiedriskajā medijā ir viena no raidījuma “Pievienotā vērtība” veidotājām, Kristaps Pētersons ir ekonomikas raidījuma “Mediāna” veidotājs un Raivis Vilūns, kurš vairākus gadus bijis “Delfi Bizness” redaktors, bet tagad ir “Delfi” finanšu raidījuma “Nākotnes kapitāls“ viens no vadītājiem un veidotājiem, kā arī Latvijas Universitātes pasniedzējs.

    21 min

  4. JAN 23

    Atraktīvs saturs jauniešiem. Kurš un kā to rada?

    Mediju patērēšanas paradumi pēdējo pārdesmit gadu laikā ir pamatīgi mainījušies. Protams, cilvēki radio klausās un skatās televīziju, pat avīzes lasa, tomēr liela daļa satura ir pārcēlusies uz internetu. Savukārt, ja runājam par jauniešu auditoriju, tad jāvaicā – cik daudz viņi vispār lieto tradicionālos medijus? Pa kādiem kanāliem uzrunāt jauniešus un ar kādu saturu to ieinteresēt? Un cik gatavi paši jaunieši ir veidot kvalitatīvu un uzticamu saturu saviem vienaudžiem? Tam veltīta šīsnedēļas Mediju anatomija. Runājam ar jauniešu satura veidotājiem un pārzinātājiem dažādās platformās. Sabiedriskais medijs piedāvā saturu bērniem un jauniešiem dažādās vecuma grupās, tāpēc sarunā piedalās Latvijas Sabiedriskā medija Jauniešu satura redakcijas vadītāja Patrīcija Gustavsone. Rīgas Stradiņa universitātes studentu medijs „Skaļāk” piedāvā saturu jauniešiem, ko lielā mērā veido paši studenti. Sarunā piedalās „Skaļāk” redaktore Marta Herca. Vēl studijā ir jauniešu organizācijas „Avantis” un starptautiskās mediju nometnes „Young media sharks”, kur vidusskolēni apgūst dažādas mediju satura veidošanas prasmes, vadītāja Ilona Bičevska.

    24 min

  5. JAN 16

    Iebiedēšana, policija un slēgtas durvis. Ar kādām problēmām saskaras žurnālisti reģionos

    Latvijas Sabiedriskā medija žurnālists Tenis Bikovskis pērnā gada nogalē, pildot darba pienākumus, saskārās ar Rēzeknes pašvaldības pārstāvju pretdarbību un policijas izsaukšanu. Šobrīd, šķiet, konflikts ir atrisināts, bet tāds nav vienīgais. Ar kādām problēmām saskaras žurnālisti reģionos, skaidrojam Mediju anatomijā. Latvijas Radio Latgales studijas žurnālists Tenis Bikovskis bija vienīgais mediju pārstāvis, kas pēdējā 2025.gada darbdienā interesējās par darba grupas sēdi, kurā sprieda par koncertzāles „Gors” tālāko likteni. Tā bija diena, kad tika pieņemts lēmums par „Gora” ilggadējās vadītājas Diānas Zirniņas atlaišanu, un jautājums, kā strādās „Gors”, joprojām bija atklāts. Loģiski, ka Sabiedriskā medija pārstāvis devās uz sēdi, kur šo jautājumu apsprieda. Sēdes vadītāja neuzrādīju nekādu apliecinājumu, ka darba grupas sēde ir slēgta. Sēdē pasludināja pārtraukumu, bet vadība tajā atgriezās ar pašvaldības policiju. Tiesa, policija pret žurnālistu nevērsās un sēde vienkārši tika slēgta. Tomēr jautājums paliek – cik viegli ir žurnālistam pildīt pienākumus vietās, kur mediju klātbūtne nav liela, bet pašvaldība nav orientēta uz atklātību. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Sanita Jemberga uzsver – tas nav atkarīgs no tā, cik tālu pašvaldība atrodas no Rīgas. Tenis Bikovskis stāsta, ka reģionā dažādu mediju skaits ir liels, tomēr gandrīz visi ir atkarīgi no pašvaldības finansējuma. Pašvaldība maksā par atsevišķu programmu veidošanu, un tad arī grūti sagaidīt, ka pārējā saturā medijs atļausies kritizēt pašvaldību. Tādēļ mediji izvēlas izvairīties no sociālpolitiska satura. Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude atzīst, ka reģionālie mediji saskaras gan ar grūtībām piekļūt informācijai, gan stratēģiskajām tiesvedībām.

    14 min

  6. JAN 9

    Jauni formāti, arī maldināšanas riski: saturs krieviski Latvijā pēc LR4 slēgšanas

    Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pakāpeniski ir atteikušies no lineārajā apraidē piedāvātā satura krievu valodā un palikusi tikai LSM interneta portāla krievu un citu mazākumtautību versija. Tomēr komercmediju klāsts, kas piedāvā saturu krieviski, Latvijā ir visnotaļ plašs. Kāda izskatās krievu mediju telpa Latvijā, cik lielā mērā tā saplūst ar to, kas ražo saturu latviešu valodā, skaidrojam Mediju anatomijā. Ar novēlējumu Laimīgu jauno gadu 31.decembrī beidza skanēt Latvijas Radio 4, kas piedāvāja apjomīgāko audio saturu krievu valodā. Tagad krievu valoda būs lasāma vai klausāma tikai sabiedriskā medija interneta vidē līdzās ukraiņu un angļu versijām. Saturs nav identisks dažādās valodās, bet lielā mērā adaptēts no latviešu satura ar mērķi, lai katrs Latvijas iedzīvotājs uzzina svarīgo. Apmēram 30% ir orģinālsaturs, stāsta Aleksandra Plotņikova, portāla LSM+ satura daļas vadītāja un galvenā redaktore. Par krieviski strādājošo mediju daudzumu lūdzām datus Kultūras ministrijai, bet tādu apkopojumu nesaņēmām un arī skaidrs, ka masu informācijas līdzekļi savu darbību nereģistrē, norādot valodu, kādā tie vēsta. Interneta meklētājā krieviski ievadot atslēgvārdus ziņas un Latvija, parādās dažādas lapas. Tie ir gan lielie portāli, kas piedāvā arī krievu versiju, ir tādi kas pamatā strādā krieviski un varbūt piedāvā latvisko versiju. Ir daži laikraksti, bet šī joma tāpat kā pārējā drukātā prese piedzīvo lejupslīdi, savukārt tie, kas palikuši, savu saturu cenšas piedāvāt internetā. Ir arī krieviski rakstošie reģionālie mediji. Par daļu no tiem ir jautājums, cik tie ir neatkarīgi no vietējās varas, bet ar šo problēmu saskaras reģionālie mediji neatkarīgi no valodas. Principā, līdzīgi kā latviešu mediju telpā. Jautājums – cik lielā mērā abu valodu mediju telpas saskaras vai vairums tomēr dzīvo katra savā pasaulē un tātad arī šī satura lietotāji? Par to saruna ar TVNET galveno redaktori Ēriku Staškeviču. Interesanta un neskaidra mediju zona ir tādas platformas kā Youtube vai Facebook. Tās izmanto tradicionālie mediji sava satura popularizēšanai, bet ir arī žurnālisti, kam tā ir pamata platforma. Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Deniss Aleksandrs Ševeļovs skaidro, ka šo platformu algoritmi ir būvēti uz skatījumu daudzumu un ilgumu, tādēļ provocē veidot sensacionālu saturu, arī dezinformāciju. Sociālie mediji un citas interneta platformas ir vieta, kur Krievija īpaši cenšas izplatīt tās politiskos naratīvus. Labā ziņa ir tā, ka atbilstoši 2024. gada sabiedrisko mediju sabiedriskā labu aptaujai vien katrs sestais mazākumtautību iedzīvotājs Latvijā nepatērē kādu no lielajiem ziņu portāliem vai televīzijas kanāliem. Tiesa – kā norādīts sociologa Andra Saulīša pētījumā par mazākumtautību mediju lietošanas paradumiem, mazākumtautībām mazāk interesē ārpolitika, procesu analīze un komentāri un tās no šāda satura mēdz izvairīties.

    15 min

  7. 12/19/2025

    Ietekmēšanas mēģinājumi, jaunas vēsmas un skandāli. Ko mediju nozarē nesis 2025. gads

    Gada noslēguma raidījumā Mediju anatomija atskatāmies uz svarīgākajiem notikumiem mediju jomā gada griezumā. Vērtējot 2025. gadu medijos, daudz jāpiemin tieši sabiedriskie mediji. Ne tikai Latvijas Sabiedriskais medijs, kuram šis ir bijis lielu pārmaiņu gads un kam kam ļoti ilgi tika komplektēta uzraugošā padome, bet arī sabiedriskais medijs kaimiņos Lietuvā un pat britu milzis BBC.  Šos procesus apspriežam kopā ar ekspertiem. Sarunājas Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe, Latvijas Sabiedriskā medija galvenā redaktore Anita Brauna un mediju eksperts, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, kā arī jaunievēlētais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Andris Saulītis.

    22 min

  8. 12/12/2025

    Iesūdz, lai apklusinātu. Kā Latvijas medijus cenšas ietekmēt tie, kam nepatīk kritika

    Stratēģiskās tiesvedības jeb var arī sacīt SLAPP, kas būs saīsinājums no termina stratēģiskā tiesvedība pret pilsonisko līdzdalību – var pamatīgi sabojāt dzīvi žurnālistiem, nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajiem aktīvistiem. To mērķis ir nevis tiesā panākt taisnību, bet iebiedēt un apklusināt. Cik bieži ar šo fenomenu saskaras mediji Latvijā, kā to atšķirt no parastas tiesāšanās un kā tas ietekmē žurnālistu darbu? To skaidrojam raidījumā Mediju anatomija. Stratēģiskā tiesvedība pret medijiem nav kādas konkrētas valsts īpatnība. Tā ir izplatīta problēma visur, kur darbojas žurnālisti un pilsoniskie aktīvisti. Eiropas Savienībā ir pieņemta direktīva, kurai jāpasargā no šādām tiesvedībām. Dalībvalstīm jāpielāgo sava likumdošana līdz nākamā gada maijam. Latvija pagaidām to vēl nav izdarījusi. Cik šādas tiesvedības ir aktuālas Latvijā? Par to saruna ar TV3 pētnieciskā raidījuma „Nekā personīga” žurnālisti Gunu Gleizdi, portāla „Delfi” galveno redaktoru Filipu Lastovski un juristi, advokātu biroja Cobalt vecāko speciālisti Gabrielu Šantari.

    16 min
See All (138)

About

Aktuāliem mediju vides un mediju politikas jautājumiem veltīts raidījums. "Mediju anatomijā" stāstām par notikumiem, tendencēm un procesiem, kas, mūsuprāt, ir svarīgi un ietekmē mediju attīstību Latvijā un pasaulē. Rosina domāt par mediju lomu sabiedrībā un aicina saprātīgi tos lietot, nenodarot kaitējumu ne sev un ne citiem.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2023 - 2026
  • Episodes
    138
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Mediju anatomija

You Might Also Like