Puslopys

Latvijas Radio
  • 0.0 (0)
  • ARTS
  • UPDATED MONTHLY

Latgalīšu literaturys podkasts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīksi raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i marketinga specialiste, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

  1. 12/31/2022

    #puslopys Pai, pādejuos! Par Latgolu, kurys vaira nabyus

    Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” par vysu, kas ir bejs, par autoru ar pseidonimu „Pai!”, par debeju prozā ar trušim i Latgolu, kurys vaira nabyus i byus cyta.

    1h 37m

  2. 12/30/2022

    #puslopys LĪVIJA LIEPDRUVIETE – ka nūgiutu vysus, dzejūļu maņ byutu daudzi vairuok

    Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Līvija Liepdruviete. Līvija Liepdruviete dzeju suokuse raksteit jau seņ, kai poša smej – paguojušuo godu symta septeņdasmitūs godu vydā. Tys beja vēļ pamatškolys laiks, bet pyrmais dzejis kruojums „Mirkļu mozaīka” Līvijai izguojs 1999. godā. Tai kai dzeja suokta raksteit vēļ tod, kod dzeivuojuse ar uzvuordu Benislavska, bet vāluok apsaprecūt uzvuords mainejīs iz Smirnova, Līvija lāmuse par lobu pseidonimam kai kompromisa variantam. Bet pseidonima vuordā simboliski īlykuse sova vactāva foļvarkys aba pusmuižys nūsaukumu. Līvijis dzymtuo vīta ir Rēzeknis nūvoda Rykova, ar kū jei cīši lepojās i zyna stuosteit daudzi viesturisku faktu. Vys tik koč ari Līvija ir cīši ražeiga dzejneica i jai kūpumā jau izguojuši 8 dzejis kruojumi, sirdī jei ir latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, vuicejuse ari kristeigū muoceibu i etiku. Obejis juos sirdslītys dzaudzi kur dzeivē ir sasavejušs, tai kai daudzi juos dzejūli ir rakstāti kai veļtejumi sovim školānim, audzynomūs klašu absolventim, kur kotrā taidā dzejūlī jei raudzejuse īlikt kaidu ceļamaizi tuoluokajai dzeivei. Varbyut taišni deļ tuo Līvijis Liepdruvietis dzeju ari šudiņ daudzi izalosa īraksteit apsveikuma karteņuos iz kaidim svātkim. Ar juos vuordim ir radeitys vairuokys dzīsmis, ari školys i dzymtys himna. Taipoš Līvija uzskota, ka taišni dzeja ir cīši vierteiga školys programys sastuovdaļa. „Es uzskotu, ka vajag školānim dzeju, jo dzeja vys tik munā uztverē boguotynoj bārnu, školānu, jaunīti. I dzeja eistineibā ari dūd koč kaidu gaišumu i sirsneibu. Nu i bez dzejis laikam eistineibā daudzi ari nav iztykuši tod, kod jī ir jaunīšu, pusaudžu vacumā, kod ir pyrmuo mīlesteiba. Tod ari tī, kuri nimyužam naroksta i vairs nikod naatsagrīž pi taida vuorda kai dzeja i dzejūļs, jī nūteikti ir koč kū rakstejuši.” Aktivuos školuotuojas gaitys Līvija ir beiguse, bet dzeja vys vēļ teik raksteita cīši boguoteigai. Itūšaļt izguojs jau deveitais Līvijis dzejūļu kruojums. „Saceišu taisneibu, seviški es tūs dzejūļus ari nagiunu. Ka vysod, tikū jis skrīn koč kur, es jūs sagiutu, tod jūs byutu drūši viņ vaira. Jī bīži viņ kai skrīn tai i aizskrīn. I skaidrys, ka jis ir aizguojs, tys dzejūļs vairs naatsagrīž. Bet atīt koč kas cyts, bet vairs na tys.” Līvija roksta kai latviski, tai latgaliski, paraudzeju na viņ dzeju, bet ari raksteišonu cytā žanrā – miniaturys. "Bet garī dorbi nav deļ mane, ari dzejūļus maņ napateik raksteit cīši garus – peit, veit i nazkur viļkt jū garumā. Kū eisuok, tū lobuok!” Līvijis volūda dorbūs ir boguoteiga i cytus autorus jei aicynoj nasavaireit nu izlūkšņu vuordu sovūs dorbūs, jo taišni tys dorbam var daškiert garšu i koloritu. „Tai kai garšvīlys, kod dalīk, tai ari ar vuordim. Dalīkam vīnu vuordeņu – jau koč kaida cyta nūskaņa rūnās, dalīkam cytu vuordu – cyta nūskaņa. Literaturā nu apvydvuordu eistineibā nav juosabeist, jūs vajadzātu lītuot, bet saceisim ar zynomu māru, jo bez suoļa mes zupu naādam, bet, ka jau ir par daudz, tod ir par daudz. Taipat i ar vuordim. Seviški garuokūs dorbūs skaidrys, ka jūs tī var byut daže cīši daudz, nu bet dzejūlī tī varbyut vīns kaids īspryuk speciali kai rozineite.” Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

    1h 20m

  3. 12/30/2022

    #puslopys IVARS MAGAZEINIS i juo latgalīšu postmodernismys

    Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Ivars Magazeinis / Juoņs Ryučāns. Ivars Magazeinis ir latgalīšu dzejnīks, publicists, tulkuotuojs i ari gids. Sovus literarūs dorbus publiciejs ar pseidonimu Juoņs Ryučāns, vys tik pat atzeist, ka ar vuordu Juoņs jū saista ari daudzi kas vaira, tai kai tys ir ari juo kristeitais vuords.   Dzims Ivars Rēzeknis nūvodā, bet niu dzeivoj i par sovu sātu sauc Daugovpili. Juo dorba myužs ir vysā raibs, jis struoduojs vysvysaidus dorbus dažaiduos jūmuos – nu laikroksta „Diena”, Vangažu dzeļžabetona ryupneicys, da vuocu volūdys školuotuoja i eksperta Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā. Niu Ivars struodoj tīsā. Kai autoru Juoni Ryučānu literaturys cīneituoji pazeist jau nu deveņdesmitūs godu, kod jis pīsavērse dzejai i atdzejuošonai latgalīšu volūdā. Ryučāns teik uzskateits par vīnu nu latgalīšu postmodernuos dzejis golvonūs autoru.  „Maņ tys beja tai, ka vajag metaforuos i ka latgaliski var izasaceit metaforuos. Bet na kai pošmierkis. I pļus, raugūt tūs vuordus, kas maņ apleik beja dzierdāti, tod piec tam maņ lela autoritatie ir ari profesore Leikuma. Paskaitūt jū, kū mes asam pagaisynuojuši i ka mes eistyn nazkod leksikā i puorejā, palosūt Nikodema Rancāna „Kristopa Brema ceļuojums pa Latgolu”, kod tei volūda vēļ nav samuoksluota, nu maņ tys ruodejuos, ka jū var salikt tādā modernā redzīnī. I kūpā ar tim vysim vuordim, kurus nu jauna var rozcyluot. Tys ir tys muns postmodernismys.” Sevi gon jis sauc par konservatoru ituo vuorda lobuokajā nūzeimē. Nu 2006. goda jis ir ari Latvejis Rakstnīku savīneibys bīdrys. Ryučāna dzeja publicāta dzejis kūpkruojumūs i laikrokstūs. Bet jis ir izdevs ari divejis sovus dzejis kruojumus – „Sekšalteņu nūstuošonys” (2001) i „Nūstuošonys apleik tehnogodam” (2005). Taipoš Juoņa Ryučāna Dreizuos ailenis īskaņotas ari Naba music Dzejis diskā „INFLATIO POESIS” (2008). Ivars nav daudzraksteituojs i ari niu literaturā nav cīši aktivs. „Tys, ar kū suocēs Ryučāns deveņdesmitajūs godūs, tys kai jis mieginuoja piļneigi kai muzykants bez notu raudzeit pasceit, kū jis izjiut, pi tam gribiešona tū pasceit beja latgaliski. Te ari atseviška tema par kū tai. Normali cylvāki tai nadareja tymā laikā. Tod tys vyss var saceit ir lobs taids atspīdums nu tūs laiku.” Vys tik, kai jis pats atzeist, ka kaids pakužynuos, Ivara voi Juoņa rodūšais gors var ari pasamūst. Šūbreid gon vaira interese ir par tulkošonys dorbu, kas ir ari juo oficialais darbs. „Tagadeņ vīnkuorši Ryučānam ruodīs, ka tai kai jis najādz pīsalāguot apstuoklim, lobuok itūšaļt paklusēt, jo tuos emocejis, kai es tūlaik tū dareju, nu tys dūtā šāļtī nav mūdē, pa munam. Koč ari maņ prīca, ka jaunī tū dora.” 2016. godā kūpā ar Sandru Ūdri Juoņs Ryučāns sarakstejs latgalīšu atmūdys darbinīkam Fraņčam Kempam veļteitū romanu „Aizlauztais spaits”, par kū autori sajiemuši latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”. Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožanins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

    1h 12m

  4. 12/16/2022

    #puslopys RASMA SVIKLE – šaļteņu sagiušona, treisrindis i puortapšona

    Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Rasma Svikle. Ar saknem Rēzeknis nūvoda Rogovkā i Preiļūs, vairuokus godus dzeivuojuse Daugovpilī Rasma Svikle niu sevi vaira pīskaita pi leivuonīšu. Rasmai ir 28 i jau vairuokus godus Leivuonu nūvoda školuos jei struodoj par karjerys konsultanti. Piec sarunu ar školānim, Rasma sacynoj, ka jaunīši myusu dīnuos dzejnīka dorbu nauztver kai profeseju, bet vys tik paraleli dorbam školā Rasma poša ir dzejnīks. Rudinī jei dasadaleja pyrmajā dzejis slamā „Rogovkys dzejis voga” i tyka leidz finalam. Sovus dorbus Rasma publiciejuse dažaidūs kūpkruojumūs, bet 2020. godā izguoja Rasmys pyrmais dzejis kruojums „Pārtapšana”. Puortapšonu Rasma skaidroj kai puotapšonys procesus kai sovā personeigajā izaugsmē, tai ari dzejā. „Rokstu es jau nu bārna kuojis. I tei puortapšona ir tys kai munys personeibys puormaiņu process, tai ari munys dzejis puormaiņu process.” Suokuse raksteit Rasma jau školys godūs, i vēļ arviņ jū īdvasmoj leits i rudiņs, taipoš jei īsadvasmoj nu dobys i dobys paruodeibu. Rasmys dzejā pasaruoda kai latvīšu literaruo tai i latgalīšu volūda. „Tī ir koč kaidi impulsi, kurūs es niu tai par reizi navaru nūraksturuot, bet tuos ir ir taidys šaļtenis, taidi impulsi, ka vuordi tev pruotā suoc skanēt taišni taidā volūdā, na sovaižuokā.” Bet ar latgalīšu volūdu Rasmai ir eipašys attīceibys, tai kai tei ir juos dzymtuo volūda. „Es tik pyrmuos klasis laikā vyspuor īsavuiceju literari latviski runuot,” atguodoj Rasma. Taipoš eipaša ir ari forma, kaidā Rasma nareši pīroksta sovu dzeju. Tuos ir, kai jei poša sauc, – treisrindis. „Tys vyspuor beja vydsškolys laikā jau. Mums beja taids prīškmats kai kulturologeja. Mes runuojom par cytom kulturom, i pasaruodeja haiku, tuos treisrindis [..] i mani uzrunuoja,” īdviesmi sovai dzejis pīroksta formai skaidroj Rasma, vēļ tik dalykdama, ka ziļbis, kai tys īrosts haikuos, jei naskaita, bet vys tik forma ir eisa i kūduleiga. „Jo ir taidi breiži, kod tu gribi koč kū konkreti, eisi pasaceit, i nagribi izplyust četrpanteigūs nazcik dzejūļus. Gribīs eisai pasceit. I leidz ar tū maņ ir dīzgon daudzi – es jūs saucu par treisrindem. [..] Koč kaidys saļteņu sagiušonys, kas pasaruoda, kod gribīs kū cīši eisai pīraksteit.”   **** Dzeive sasita plastmasa trauku pret klusuma sīnom   **** Sorkona lopa iz tovu lyupu mīlesteiba *** štorka pereklis škūrstyna golā ticeiba   **** opols pasauļs kantainim pakšim saulis sistemā skumst   Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

    1h 18m

  5. 11/04/2022

    #puslopys AELITA ANDREJEVA - tys maņ ir nu īškys i es tū navaru apturēt sevī

    Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Aelita Andrejeva. Aelitā Andrejevā daudzi īspiejams atpazeist sovu pyrmū audzynuotuoju suokumškolā. Rēzeknis 5. vydsškolā Aelita nūstruoduojuse 26 godus. Aelita struodojuse na viņ pi tafeles školā, bet gataviejuse ari vuiceibu materialus cytim, pīsadalejuse ari projektā “Skola2030”, bejuse ari leidzautore gruomotai „Gostūs pi Boņuka”. Tok niu Aelita sevi meklej cytur, i var saceit, ka jau ir ari atroduse jaunā izaicynuojumā – byut par inspektori Vaļsts bārnu tīseibu aizsardzeibys inspekcejā. Aelita sajāmuse ari Nikodema Rancāna goda bolvu izcyluokajim Latgolys pedagogim, juos bolvu plauktā atrūnama ari Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”. Saleidzinūši naseņ, pādejuo goda laikā, sabīdreibā Aelita atsakluoja ari kai latgalīšu literate. Jei roksta dzeju i stuostus.  „Muna raksteišona suocēs jau vydsškolys laikūs. Es reizi pa reizei raksteju dzejūleišus, nalelus eisus stuosteņus i bīži viņ, ari struodojūt školā par školuotuoju, bārnim asu stuostejuse sovus izdūmuotūs stuostus.” Garuokus prozys dorbus Aelita raksteit suokuse viņ pādējā laikā, stuostūs īlīkūt atminis nu bierneibys. „Tys ir muns dvēselis klīdzīņs. Rokstūt stuosteņus, puorsvorā stuostu, kas maņ tymā breidī ir svareigs i kas īt nu atmiņu, vysvaira nu bierneibys. Prūtams, sasaistūt tū ar myusdīnom.” Kab stuosti i bārnim dūmuotī vuiceibu materiali byutu saistūši bārnim, ari jai pošai juopuorsavierš par bārnu: “I maņ ari ir jau sagatavis, dīzgon daudz ir materialu, kū es asu sagatavuojuse deļ muoceibu gruomotys latgalīšu rokstu volūdā, maņ ir stuosteni, uzdavumi, tys maņ ir nu īškys i es tū navaru apturēt sevī.” Koč ari Aelita sovus stuostus i dzeju roksta latgaliski, jei ir dzymuse Uogrē i bierneibu pavadejusi Bauskys nūvoda Misā. „Latgolu i latgaliskū asu īpazynuse caur babeņu, bet dzeivuojuse leidz 13 godim es naasu Latgolā. I latgaliski runuot es īsavyuiceju tik 13 godūs Rogovkā,” atguodoj Aelita par laiku, kod puorsaciele iz dzeivi Nautrānu pogostā pi babys Miglinīkūs. Taišni ituos atminis par dzeivi pi babys Miglinīkūs bīži pasaruoda ari Aelitys stuostūs. „Vysu pamatu maņ ir īlykuse muna baba. [..] Es tū jutu i jiutu vēļ da šo laika, cik jei manī daudz ir īlykuse.” Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

    1h 19m

  6. 10/21/2022

    #puslopys MYGLUOJS: jiutūs īvainojams, kod runoju par sovu dzeju

    Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” mygluojs. mygluojs ir vysai jauns latgalīšu autors, kurais roksta ar pseidonimu, eistyn naatkluojūt sovu identitati i cikom sovu dzeji publiciejs viņ socialajūs teiklūs i internetā. „mygluojs – tys, pyrmom kuortom, ir koncepts,” tai atbiļdūt iz vaicuojumu, kas tod eistyn ir mygluojs, kai pyrmū soka pats pseidonima turātuojs. „Tys ir koncepts, kū es izveiduoju, kod maņ beja cīši gryuši dzeivis periodi. Tod ir breižim taida sajiuta – gribīs pasceit: „Es nazynu, kur es asu. Maņ ir taida sajiuta, ka asu myglā.” I vīnā nu taidu epizožu es suoku raksteit dzeju.” Pyrmuo atsakluošona publiski mygluojam beja septembra vydā Rēzeknis nūvoda Rogovkā dzejis dīnom veļteitajā pyrmajā dzejis slamā latgaliski. Tai eistyn mygluojs atsakluot vēļ arviņ nagryb, jo dzejūli īt vysā gryutūs dzeivis periodūs. „Es ari jiutūs cīši īvainojams, kod es runoju par sovu muokslu, par sovu dzeju. I nasagryb ar cylvākim par tū runuot.” Pseidonimu mygluojs izvieliejs, jo pašam pateik i mygla kai dabys paruodeiba, i ari kai astronimiskys veiduojums. „Tys, ka mygluojs ir veirīšu dzimtis vuords, tys maņ galeigi natraucej. Maņ ruodīs tys pat dūd taidu breiveibu, ka, kod es asu mygluojs, es asu vīnkuorši objekts. Maņ nav dzimtis, es vīnkuorši asu nazkas. Tī dzymuma stereotipi dažreiz tai īrūbežoj ari pošu sevi.” Ari skaitūt cytu autoru dzeju, mygluojs autora dzymumam viereibu napīvierš, izsverūt, ka dzejūļa skaiteišona vys tik ir īniršona vaira autora īkšejā pasaulī. Nu faktu, kū par sevi atkluoj mygluojs, ir Rēzekne kai centralais punkts geografiskā ziņā, dažaidi punkti Rēzeknis nūvodā i tuoluoki styuri Eiropā studeju laikā. Taišni pādejais mygluojam devs izpratni, ka „nav juosabeist nu tuo, ka mes pagaissim, ka mes puoruok daudz vērsimēs iz tū, kas nūteik cytur. Ka tu pīteikūši stypri turīs pi sova, tod ar taidu vīnkuoršu pasavieršonu i pabyušonu cytur, tu pats nikur napagaissi.” mygluojs aicynoj byut saudzeigim pret jaunim autorim. „Parosti, kai maņ īt ar tim dorbim, kod maņ ir taida sajiuta, ka maņ ir nazkaida skoborga aizakieruse, ka maņ tiuleit tys ir juoizvalk voi maņ juodaboj tys uorā, tei ir tei zeime, ka voi nu es tiuleit tū sajiutu dabuošu uorā kai dzejūli, voi nu tys uzakruos manī. I tuos emocejis vīnkuorši var nūdareit ari puori. Tys spīdīņs dažreiz varbyut drusku vajadzeigs, lai tū skoborgu izdzeitu uorā, bet, ka tu puoruok stypri uzspīssi voi nu uzspīssi napareizi, tu jū īdzeisi dziļuok i uorā vairuok nadabuosi.” Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

    1h 10m

  7. 08/19/2022

    #puslopys JĒKABS BIRZNIEKS i IEVA JOHANSSON: tei nav literatura, bet saruna

    Aizpildi aptauju par podkāstiem un piedalies balvas izlozē: https://ej.uz/podkastuaptauja   Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Ieva Johansson i juos dāls Jēkabs Birznieks. Īva (Ieva) Johansson (Jūhansone) Covid pandemejis laikā piļneibā maineja dzeivi, nūdybynuoja  sovu apvuiceibu i izaugsmis programu uzjāmumu, bet dzeivisvītu izalaseja piec tuo, voi piļsāta var pīduovuot dālām vareibu spēlēt hokeju. Itūšaļt obeji ar dālu Jākubu (Jēkabu) dzeivoj Daugovpilī, koč i Īvys dzymtuo puse ir Leivuons. 11 godu vacais Jākubs vys tik ir puorlīcynuots vydzemnīks, jo dzims Valmīrā, bet leluokū dzeivis daļu dzeivuojs Guļbinē. Pārnejuo gods golā jī obeji kūpā izdeve gruomotu “Jākuba citati” aba bārnu dūmys vacuoku puordūmom. “Tys ir puse muns, puse mamys dorbs, deļtuo ka tod, kod es beju vysā mozeņš, suoču runuot lītys, kas maņ ruodejuos logiskys, bet mamai tuos pasalyka taidys smīkleigys i ari taidys īdvesmojūšys. I tod mama suoce pīraksteit. Tai vīnā šaļtī beja tik daudz, ka vajadzēja likt gruomotā, koč kai tū vysu sakūpuot,” par gruomotu ar poša citatim stuosta Jākubs. Mama Īva, kurei citatus apkūpuojuse, stuosta, ka suokuos Jākuba teicīni tyka da socialuo teikla Facebook, “bet ļauds poši suoce vaicuot, kod ta byus gruomota.” Īva atguodoj, ka Jākubs kai bārns suoce runuot cīši agri. “Divejūs ar pusi godūs jis jau suoce runuot pylnim teikumim – i vysaidys gudreibys, i vaicuojumus.” Tys ari beja laiks, kod mama dāla saceitū suokuse pīraksteit. Koč ari Jākubs runoj latvyski, gruomotys versejā bārna citati daīmami kai latvyski, tai latgaliski. “Asu latgalīte i vysod, kod es braucu kur nabejs voi iz Reigu, kur cytur voi iz uorzemem, es vysod asu sacejuse, ka asu nu Latgolys. Koč i dzeivovu Guļbinē i Reigā, bet sirdī vysod nu Latgolys. Es dūmoju, ka tei ir muna atsagrīzšonys gruomota. Ka es asu latgalīte, es ite dzeivoju, es ite asu, es ari kū nabejs skaistu Latgolai varu izdareit,” tai Īva. Drūsme, sāta, mīlesteiba, saprasšona, dorbs, ryupis, uzvarys i cytys – kūpā vairuoki desmiti temu, kas dūmuotys kab paleidzātu vacuokim sasarunuot ar bārnim, izskaidruot procesus, lītys i kūpā ari dabuot atbiļdis ir gruomotys “Jākuba citati” pamatā. “Mam, aizdūd maņ vysugryutuokū vaicuojumu iz pasauļa. Es ari aizdūdu: “Kas ir mīlesteiba?” Jākubs nasakavej: “Mīlesteiba ir tod, kod divi cylvāki sasateik, palīk par draugim. Tys vyss īt tuoļuok, tuoļuok, cikom jī obi ir mīlesteiba. Cik vīnkuorši!”” “Mes sātā pi golda voi ustobā runojam daudz. Varbyut tagad Jākubam cytys dūmys i skriejīni, kotram sovi leli dorbi doromi, bet, kod jis beja mozs, mes cīši daudz runovom. I tī navar naizīt ņikas, jo, ka tu runoj ar bārnu, jis runoj. I tu jū klausīs. I tī vysod ir dzilis dūmys. Daudzys mamys pasuokuma laikā soka - deļkam es naizraksteju nikuo, kū maņ bārns saceja, napīraksteju nikuo?” Kotram bārnam ir sova dūma,” stuosta Īva, atkluodama, ka itūšaļt piec gruomotys izdūšonys kūpā ar Jākubu daudzi brauc apleik pa dažaidom vītom, kab sasatyktu ar sovim skaiteituojim, apsarunuotu par gruomotā raksteitū i aizdūtu tamā pīraksteitūs vaicuojumus. “Tī pasuokumu, iz kurim braucam, īt konceptā ar pošu gruomotu. Tei nav literaturys gruomota, tei ir sarunu gruomota – citats ir kai impulss sarunai. Tev, ar bārnu skaitūt voi ar veiru skaitūt, voi ar kaidu draugu skaitūt kūpā, ir vareiba parunuot par tū temu. I tī ir vaicuojumi dasprausti kluotyn, ka tu nazyni, kū aizdūt draugim, tod vari apsavērt, puorskaiteit i parunuot. I cyti maņ tai ari soka: “Oi, beidzūt puorskaiteju gruomotu nu vuoka da vuoka i beidzūt beja par kū ar veiru parunuot,” smejās Īva.   Jākubs pats cīši aizaraun ar hokeju. Nu Īvys īdviesme ir doba. “Dobā tu vari puorskaiteit vysus pasauļa stuostus, tu redzi vysu, kas nūteik cylvākūs – vyss ir dobā, kai spīgelī.” Dūma par tū, ka varātu tikt par rakstneicu jai naasūt bejuse, bet par raksteišonys talantu sovulaik draugi vys nūruodejuši. “Bet maņ pateik raksteit. Maņ pateik dūmys, pateik tuos pagrīzt cytaižuok, ka juos skaņ ar cytu dziļumu. Nazynu, voi es jādzu, bet maņ tai pateik. [..] Maņ pateik apleikdūmys – kod tu pasoki vīnu, bet apuškā ir pavysam cyta dūma.” Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

    1h 1m

  8. 07/22/2022

    #puslopys INGA KAĻVA-MIŅINA – konkursi, izgleiteiba i dzejis mape

    Latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Inga Kaļva-Miņina. Vysod smaideiguo i cīši pozitivuo Inga īt nu Zīmeļlatgolys, ir cīši daudzpuseiga i dorbojās dažaiduos sferuos. Studējuse filologeju, pedagogeju, komunikacejis zynuotnis. Piec juos izgleiteibys diplomu daudzuma jū varātu saukt ari par profesionalu studentu, vys tik Inga poša izsver – vyss dzeivē studātais da ituo ir nūderiejs. “Maņ tū vierzīņu ir daudz, bet vysi labi sasasauc. Maņ kūpā ir pīcys augšuokuos izgleiteibys i nu tūs treis magistra gradi.” Filologeja i literatura Ingai vysod bejušys tyvys, jei poša daudzi pārk i ari skaita gruomotys, par tū doluos, taisūt sovu gruomotu apskotu blogu karuselis.lv. Vys tik Inga ir ari žurnaliste. Atkluojūt dažaidys regiona personeibys i nūtikšonys, jau desmit godu Inga struodoj laikrokstā “Vietējā Latgales Avīze”, bet par literaturu i taišni tū, kurei īt nu Latgolys, regiona kulturvidi i aktualitatem Inga roksta “Latvijas Avīzes” dalykumam “Kultūrzīmes”, Latvejis Rakstnīku savīneibys mienešrokstam “konTEKSTS”, kai ari latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv. Nu Inga na viņ roksta par cytim literatim, tok ari pošu var saukt par pylntīseigu jaunū literatu. Roksta kai dzeju, tai prozu, kai autore pīsadalejuse ari tradicionalajā literari muzykalajā nūtikšonā “Andrejdīna”, kurā kotru godu Rēzeknē sovulaik sasatyka Latgolys literati i muziki. Koč ari pošai sovys izdūtuos gruomotys vēļ nav i ari socialajūs teiklūs dzeju Inga napublicej, juos dorbi atrūnami dažaidūs literaturys kūpkruojumūs, kai ari bārnu dzejis antalogejā “Garā pupa”. “Maņ ir cīši lela mape ar vysaidom rindeņom, kas godim var stuovēt, bet tod, kod ir kaids konkurss voi tu zyni, ka tev tai kai gribīs pīsasēst, tod es pajemu tuos lopys i dūmoju, ka nui, itū tai kai nūskaņa, ka varātu paturpynuot voi varbyut ideja kaida rodusēs. Nu ir tai, ka tuos rindenis var cīši ilgi atstuovēt i tik piec kaidu godu puorsavērst dzejūlī.” Ingai pateik ari dzīduot i sovu dzeju jei var ari nūdzīduot. Taipat vīna nu Ingys rakstureiguokūs īzeimu – drūsme pīsadaleit vysa dažaiduokajūs konkursūs, tūs vydā ari literarī. Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīks Arņs Slobožaņins i projektu vadeituoja, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

    1h 11m
See All (27)

About

Latgalīšu literaturys podkasts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Ar latgalīšu literaturys autorim sasarunoj muzikis, viesturnīksi raidejumu vadeituojs Arņs Slobožanins i marketinga specialiste, latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio
  • Years Active
    2020 - 2022
  • Episodes
    27
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Puslopys