Pēcpusdiena

Latvijas Radio Ziņu dienests
  • 0.0 (0)
  • NEWS
  • UPDATED DAILY

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē, „Pēcpusdiena” piedāvā gan žurnālistu vērtējumu, gan ekspertu analīzi.

  1. 20H AGO

    Par spīti aizliegumam, ukraiņu skeletonists plāno startēt ar kara upurus pieminošo ķiveri

    Ukraiņu skeltonists Vladislavs Heraškevičs, kam Starptautiskā Olimpiskā komiteja aizliegusi sacensībās lietot ķiveri ar karā nogalināto sportistu un citu civiliedzīvotāju attēliem, joprojām plāno sacensībās šo ķiveri izmantot, un nemaz nepieļauj alternatīvas. Heraškēvičs, kas ir arī Ukrainas delegācijas karognesējs, to apliecināja Latvijas Radio korespondentam Kortīnā Mārtiņam Kļaveniekam, pastāstot par fotouzņēmumos redzamajiem cilvēkiem. Ukraiņu skeletonists stāstīja, ka uz viņa ķiveres attēloti Ukrainas sportisti, kuri nogalināti pēdējo četru gadu laikā. Uz ķiveres ir daiļslidotāja Dmitro Šarpara, boksera Pavlo Iščenko, hokejista Oleksija Loginova un citu sportistu attēli. Kā teica Heraskevičs, daļa no viņiem tika nogalināti frontē un vismaz viens tika nogalināts, kad mēģināja piegādāt palīdzību citiem ukraiņiem.

    7 min

  2. 1D AGO

    Otrdiena, 10. februāris, pl. 16:00

    Krievijas raķešu uzbrukumos nodarīto postījumu dēļ Ukrainas atomelektrostacijas samazinājušas elektrības ražošanas jaudas un daudzi reģioni pašreizējos barga sala apstākļos piedzīvo ļoti kritiskus brīžus. Par uzņēmēja Andra Ļubkas slepkavību Rēzeknē 2023. gada rudenī tiesa apsūdzētajam Igoram Haitam piespriedusi 18 gadu brīvības atņemšanu un trīs gadu probācijas uzraudzību. Latvijas novērtējums starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā gada laika uzlabojies par vienu punktu. Saeimas Vides apakškomisija aicina senu mežu definīcijas izstrādē iesaistīt pētniekus no dažādām iestādēm. Latvijā ir sadrumstalota pieeja, kā izmeklēt vardarbības gadījumus izglītības iestādēs.

    45 min

  3. 2D AGO

    Labdarības akcijā aicina palīdzēt ukraiņiem izdzīvot skarbajā ziemā

    Pie Kongresu nama 9. februārī atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas". Šoreiz iedzīvotājus un uzņēmumus aicina palīdzēt ukraiņiem izdzīvot skarbajos apstākļos, ziedojot Ukrainas iznīcinātās enerģētikas atbalstam. Ukrainai nepieciešami ģeneratori, koģenerācijas iekārtas, enerģijas uzkrāšanas sistēmas vai līdzvērtīgs tehniskais aprīkojums. Pie Kongresu nama vēl šīs dienas garumā īpašā apsildītā teltī pret ziedojumiem var nobaudīt arī boršču, bet ziedošanas akcija vēl turpināsies līdz 25. februārim. Pie Kongresu nama uzslietajā apsildāmā teltī labdarības organizācijas "Ziedot.lv" brīvprātīgā Marta darbojas jau no agra rīta. Telts ierīkota kā "Nesalaužamības punkts", kas šobrīd daudzviet Ukrainā palīdz iedzīvotājiem izdzīvot skarbajos apstākļos, jo Krievijas uzbrukumi ir iznīcinājuši enerģētikas infrastruktūru, atstājot mājas bez apkures, gaismas un elektrības. Šādās apsildāmās teltīs ukraiņi var sasildīties, uzlādēt telefonus, uzvārīt ūdeni un uzsildīt ēdienu, bet Rīgā teltī pie Kongresu nama par ziedojumiem dala brokastis un boršču pusdienās, lai savāktu līdzekļus tieši Ukrainas enerģētikas vajadzībām, stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

    4 min

  4. 2D AGO

    Pirmdiena, 9. februāris, pl. 16:00

    Atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas". Tā dēvētajā Epstīna lietā cietušie latvieši pagaidām nav vērsušies pēc palīdzības lielākajos Latvijas krīzes centros. Pētījums: augstskolu pasniedzēji mākslīgo intelektu izmanto pat vairāk nekā studenti. Rēzeknes dome turpina lemt par koncertzāles „Gors” pārvaldības risinājumiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pēdējās dienās saņem sešus septiņus izsaukumus dienā par aizdomām par ķermeņa apsaldējumiem, atdzišanu vai bieži abiem kopā.

    40 min

  5. 5D AGO

    Aukstā laika dēļ Latvijā janvārī bijusi visu laiku dārgākā elektrība

    Aukstā laika dēļ Latvijā janvārī bijusi visu laiku dārgākā elektrība. "Nord Pool" biržā elektroenerģijas cena aizvadītajā mēnesī bija rekordaugsta. Un, salīdzinot ar decembri, elektrības cena Latvijā palielinājusies par gandrīz 83%. Cenas ietekmēja gan pieaugošs pieprasījums, gan arī aukstuma radītas grūtības ražošanā.  Galvenais, no kā ir atkarīgs iedzīvotāju elektrības rēķins, ir tas, vai cilvēkam ir noslēgts līgums par fiksēto vai mainīgo elektroenerģijas tarifu. Fiksēto tarifu gadījumā biržas cenu svārstības neietekmē rēķinus. Tādi līgumi par elektroenerģijas piegādi ir noslēgti lielākai daļai iedzīvotāju – piemēram, elektroenerģijas tirgotāja "Enefit" gadījumā izmaiņas neskars 80 procentus klientu, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Edgars Cvetkovs Uzņēmumā stāsta, ka ir vairāki veidi, kā izmantot biržas cenu svārstības lai ietaupītu. Siltajos laikapstākļos elektrības ražošana vienmēr ir efektīvāka, tāpēc var, piemēram, laikus slēgt līgumu par fiksēto tarifu tikai uz ziemas sezonu. Tāpat biržu cenas mainās ik pa stundai, atkarībā arī no diennakts laika, un aktīvi tām sekojot, var savlaicīgi ieplānot darbības, kas prasa lielāku elektrības patēriņu – piemēram, veļas mazgāšanu, elektroauto uzlādi un tamlīdzīgi – uz lētākām stundām. To, ka fiksēto elektrības cenu līgumi ne vienmēr ir paši izdevīgākie, saka pārvades sistēmas operators – Augstprieguma tīkli. Liels aukstums uz laiku veicināja biržas cenu kāpumu, bet tas var ātri mainīties, skaidro „Augstprieguma tīklu” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

    4 min

  6. 5D AGO

    Piektdiena, 6. februāris, pl. 16:00

    Sākas ziemas olimpiskās spēles Itālijā. Šī gada janvāris ir bijis „dārgākais” elektrības cenas ziņā, to ietekmēja aukstie laikapstākļi. 2025. gada pēdējā ceturksnī kiberincidentu skaits Latvijā pieaudzis. Plānotās izmaiņas Rīgas bērnudārzu tīklā gaidāmas apkaimēs, kurās pēdējos gados novērots lielākais deklarēto jaundzimušo skaita kritums. Koncertzāles "Gors" valdes locekle turpmāk būs Ilona Rupaine.

    39 min

  7. 6D AGO

    Ceturtdiena, 5. februāris, pl. 16:00

    Trīspusējās sarunās Abu Dabī panākta vienošanās par vairāk nekā 300 gūstekņu apmaiņu. Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par aizdevuma nosacījumiem Ukrainai. Rīgas dome nākamajā mācību gadā plāno slēgt daļu skolu un bērnudārzu, jo pieprasījums pēc izglītības iestādēm dažādās Rīgas apkaimēs ir atšķirīgs, skaidro galvaspilsētas mērs Viesturs Kleinbergs, no "Progresīvajiem". Aleksandrs Bartaševičs turpina vadīt Rēzeknes domi arī bez pielaides valsts noslēpumam. Agresorvalstis paralimpiskajās spēlēs varēs startēt ar nacionālo simboliku. Dzīvnieku labturības uzraudzība ir nepietiekama un sodi par pārkāpumiem pārāk mazi - tā uzskata organizācija "Dzīvnieku brīvība". Jauniešu vidū pieaug tendence internetā ar piegādi uz pakomātiem pasūtīt tējas un saldumus ar tajos iestrādātām narkotikām un psihotropajām vielām.

    41 min

  8. 6D AGO

    Trīspusējās sarunās Abu Dabī panākta vienošanās par vairāk nekā 300 gūstekņu apmaiņu

    Šīs dienas skaitli ir 314. Tik daudz gūstekņu šodien, 5. februārī, viena otrai nodevušas Krievija un Ukraina. Vienošanās par gūstekņu apmaiņu tika panākta Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abu Dabī notiekošo trīspusējo sarunu laikā. Tās jau ir noslēgušās. Šī ir pirmā gūstekņu apmaiņa pēc vairāku mēnešu pārtraukuma. Pēdējo reizi Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa notika pagājušā gada oktobra sākumā. Toreiz puses katra viena otrai nodeva pa 185 gūstekņiem. Jāsaka, ka pirmā par šīs dienas apmaiņu pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija, uzsverot, ka puses katrai nodeva 157 kara gūstekņus. Šī iestāde vēlāk arī izplatīja video, kuros redzams, kā atbrīvotie krievu karavīri, ietīti savas valsts karogos, kāpj iekšā autobusā. Krievijas aizsardzības resora paziņojumā norādīts, ka atbrīvoto vidū ir bijuši trīs civiliedzīvotāji. Gūstekņu apmaiņas faktu apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš savos sociālajos medijos norāda, ka atbrīvoto vidū ir gan karavīri, gan robežsargi, gan arī civiliedzīvotāji. Lielākā šodien atbrīvoto daļa ir bijusi gūstā kopš 2022. gada. Šis pagaidām šķiet svarīgākais šīs sarunu kārtas ieguvums.

    6 min
See All (498)

About

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē, „Pēcpusdiena” piedāvā gan žurnālistu vērtējumu, gan ekspertu analīzi.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio Ziņu dienests
  • Years Active
    2023 - 2026
  • Episodes
    498
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Pēcpusdiena