Pēcpusdiena

Latvijas Radio Ziņu dienests

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē, „Pēcpusdiena” piedāvā gan žurnālistu vērtējumu, gan ekspertu analīzi.

  1. 1D AGO

    Premjeres paveikto Saeimā kritizē gan opozīcija, gan pozīcija

    Valdība pēdējā gada laikā strādājusi sarežģītos apstākļos, vienlaikus stiprinot valsts drošību, attīstot ekonomiku un palielinot atbalstu iedzīvotājiem. Tā ikgadējā ziņojumā Saeimai par valdības paveikto un plānotajiem darbiem sacīja premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Debatēs par šo ziņojumu valdība, tostarp pati premjere, saņem asu opozīcijas kritiku – tai pārmet atrautību no sabiedrības un dzīvošanu savā burbulī. Ziņojumā teikts, ka valdībai līdz šim izdevies īstenot vai būtiski pavirzīties uz priekšu vairāk nekā pusē no Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķiem. Premjere īpaši uzteikusi paveikto drošības jomā, arī atbalstā Ukrainai. Tā bijusi galvenā valdības prioritāte pērn. Savukārt par būtiskāko darbu šajā gadā Siliņa nosaukusi darbu pie nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Atgādinām, ka pērn premjere nomainīja trīs ministrus un nāca klajā ar valdības "uzrāviena" plānu, nosakot tā dēvētās "4x4" prioritātes, kas veicamas 2025. gadā. Saeimas sēdē premjere Evika Siliņa sacīja, ka valdībai nācies strādāt sarežģītā laikā, kad notikušas vēlēšanas, karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, un arī mainīgā starptautiskā drošības un pasaules ekonomikas vidē. Viņa uzsvēra, ka valdības prioritātes bijušas valsts drošības stiprināšana, ekonomikas attīstība, izglītības un veselības aprūpes uzlabošana, kā arī efektīvāka valsts pārvalde, kur, ar Saeimas atbalstu, esot paveikts daudz. Siliņa akcentēja, ka šogad aizsardzībai Latvija novirzīs gandrīz piecus procentus no iekšzemes kopprodukta – vairāk nekā divus miljardus eiro, kas ir lielākais finansējums valsts vēsturē. Vienlaikus valdība turpinot mazināt birokrātiju, investēt izglītībā, veselības aprūpē un palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pēc premjeres domām, Latvijai jāturpina ieguldīt drošībā, veselībā, demogrāfijā un enerģētikā. -- Viedokli izsaka politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

    12 min
  2. 2D AGO

    Latvija neizmantos Eiropas piedāvāto aizdevumu "Rail Baltica" būvniecībai

    Latvija nolēmusi neizmantot iespēju no Eiropas Savienības aizņemties 2,2 miljardus eiro "Rail Baltica" būvniecībai. Par to neizpratnē ir dzelzceļa projekta īstenotājs – uzņēmums "RB Rail". Viņi to sauc par stratēģisko kļūdu. Sākumā Latvija bija pieteikusies pat astoņiem miljardiem eiro, no kuriem miljards bija plānots tieši "Rail Baltica"  projektam. Vēlāk Eiropā lēma dot iespēju aizņemties mazāk –5,7 miljardus. Bet Latvija no piedāvātās summas izvēlējusies izmantot tikai daļu. Tas ir aizņēmuma instruments "SAFE". Tā kopējais apjoms ir 150 miljardi eiro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mērķis – attīstīt militāro aizsardzību, militāro mobilitāti, citus stratēģiskus infrastruktūras projektus. Naudu var atvēlēt arī "Rail Baltica" būvniecībai. Uzņēmumā "RB Rail" teic, ka Latvija no "SAFE" instrumenta pieteicās apmēram 8 miljardiem eiro. Piešķīra 5,68 miljardus eiro, bet Latvija paņēma tikai 3,49 miljardus, "uz galda" atstājot vairāk nekā 2 miljardus eiro. Neizpratnē par to ir uzņēmuma "RB Rail" padomes vadītājs Matīss Paegle. Satiksmes ministrs Atis Švinka no „Progresīvajiem” norāda, ka Latvijai papildu 2,2 miljardu eiro aizņēmums radītu pārāk lielas saistības. Tajā pašā laikā Švinka redz iespēju "SAFE" naudu izmantot. Ints Dālderis, premjerministres padomnieks Eiropas fondu jautājumos no „Jaunās Vienotības”, norāda, ka nauda būs jāatdot, tas palielinātu valsts parādu un ietekmētu valsts kredītreitingu.

    7 min
  3. 3D AGO

    Čehijas prezidents Pavels: Čehija un Latvija ir līdzīgi domājošas sabiedrotās

    Latvija un Čehija ir līdzīgi domājošas valstis, kuru kopīgajās ilgtermiņa interesēs ir mierīga un spēcīga Eiropa, tāpēc nedrīkst pieļaut, ka Krieviju atalgo, nevis soda par postošo agresiju Ukrainā. To šodien, 10. martā, tiekoties Rīgā, uzsvēra Čehijas prezidents Petrs Pavels un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Pavels ir uzsācis divu dienu valsts vizīti Latvijā, kuras laikā paredzēts nostiprināt abu valstu jau tā ciešās attiecības.  Orķestra pavadībā šodien Rīgas pilī ieradās Čehijas prezidents Petrs Pavels ar dzīvesbiedri Evu Pavlovu, kurus sagaidīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Sagaidītāju vidū bija arī citas mūsu valsts augstākās amatpersonas un valdības ministri. Šī ir pirmā Čehijas prezidenta valsts vizīte Latvijā kopš 1996. gada, kad Rīgu apmeklēja prezidents Vāclavs Havels. Šodien vizītes ievadā notika abu valstu delegāciju sarunas, pēc kurām Latvijas un Čehijas prezidenti uzrunāja medijus. Valsts prezidents Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai un Čehijai jau gadu desmitiem ir izveidojusies laba sadarbība, jo īpaši drošības un aizsardzības jomā. „Es gribētu uzsvērt to, ka Latvija un Čehija ir tuvi sabiedrotie un ka mums ir kopīga izpratne gan par NATO jautājumiem, gan par Eiropas Savienības jautājumiem, gan par atbalstu Ukrainai. Es gribētu teikt arī īpašu paldies Čehijai par dalību NATO daudznacionālā brigādē. Čehija ir aktīvi iesaistījusies arī NATO vadītajās gaisa telpas patruļās Latvijā,” teica prezidents. Arī Pavels sacīja, ka Čehija un Latvija ir labi sabiedrotie NATO un Eiropas Savienības ietvaros. „Mums ir arī kopīgas ilgtermiņa intereses un līdzīgs vērtējums par pašreiz aktuālajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem, kas nozīmē, ka mēs domājam ļoti līdzīgi, un tas atvieglo vairāku problēmu, ar kurām mēs saskaramies, izvērtēšanu,” uzskata Čehijas prezidents. Pavels īpaši izcēla Čehijas un Latvijas iedzīvotāju ikdienas kontaktus, piemēram, studentu apmaiņu un tiešos avioreisus starp abām valstīm, kas veicina tūrismu un biznesa sadarbību.

    4 min

About

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē, „Pēcpusdiena” piedāvā gan žurnālistu vērtējumu, gan ekspertu analīzi.