Ģimenes studijā runājam par skolēnu iniciatīvu "Skolas par uzvaru". Skaidrojam, kā skolēni var palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem kara laikā, un kā šī no vienas skolas akcijas dažu gadu laikā izaugusi par plašu kustību, kurā piedalās dažādu valstu skolēni. Par iniciatīvu stāsta Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 10. klases skolnieces Elizabete Tīna Bičevska un Evelīna Neļķe, kura uzrunāja Dānijas skolēnus iesaistīties akcijā, biedrības "Tavi draugi" administrācijas vadītāja Renāte Grundštoka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas absolvente, akcijas "Skolas par uzvaru" aizsācēja Emīlija Kļaviņa, šobrīd viņa studē Nīderlandē, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Uva Grencione-Lapseniete, Saulkrastu novada vidusskolas direktore Linda Saukuma. Iniciatīvu "Skolas par uzvaru" pirms četriem gadiem aizsāka Āgenskalna Valsts ģimnāzijas tolaik 10. klases skolniece Emīlija Kļaviņa. Viņa savā skolā rīkoja ziedojumu vākšanu Ukrainas karavīriem, pēc gada viņu atbalstīja jau simts Latvijas skolas, vēl pēc gada - 201 skola visā Baltijā, bet šogad akcijā vienojušās skolas jau no 11 Eiropas valstīm. Kā vienas skolnieces iniciatīva pārtapa par vērienīgāko Ukrainas armijas atbalsta akciju un kas motivē aizvien vairāk jauniešu tajā iesaistīties? Emīlija Kļaviņa stāsta, ka atminas to dienu 2022. gadā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums. "Tās šausmas, bailes, dusmas... Tajā brīdī mēs nezinājām, ka Ukraina būs tik spēcīga. Bija bailes. Atceros, ka angļu valodas skolotāja vēl teica, ceru, ka es redzēšu jūs pēc brīvdienām. Šie te daudzie ziņu virsraksti, sarunas ar draugiem un skolotājiem biju iedzinušas tādā baiļu zonā," atminas Emīlija Kļaviņa. "Un "Skolas par uzvaru" ir tā atbildes reakcija. "Skolas par uzvaru" ir tas, kas radies no kaut kā negatīva, tās ir, dusmas vai jebkādas citas emocijas. Un tas tiek pārvērsts ar sabiedrības palīdzību, ar skolēnu palīdzību, ar vecāku, skolotāju un direktora palīdzību, mēs to padarām par akciju, kura tiešām mēģina šo gaismu atrast un arī radīt. Un tā to arī mēs uzsākām Āgenskalna Valsts ģimnāzijā." Ziedojumu vākšana aizsākās vienā skolā, tad bija jautājums - ja tas ir iespējams vienā skolā, tad tas ir iespējams visā Latvijā. Akcija ir iespēja sadoties rokās un parādīt savu nostāju. Vēl pēc gada akcijai pievienojās Baltijas valstu jaunieši. Tagad, kad Emīlija mācās Nīderlandē, viņai ir daudz plašākas iespējas uzrunāt visas Eiropas jauniešus. "Latvija vienmēr bija piemērs, un tagad mēs jau esam vairāk nekā 10 valstīs," bilst Emīlija Kļaviņa. Jaunieši Latvijā joprojām sniedz palīdzību tieši Ukrainas karavīriem, Eiropas līmenī tie ir dažādi atbalsta un palīdzības projekti.
