Atvērtie faili

Latvijas Radio 1
  • 4.5 (23)
  • NEWS
  • EVERY TWO WEEKS

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

  1. 1 DAY AGO

    #221 "AdNow" brīnumzāles uz vēlēšanām? Krievijas reklāmas aģentūra cenšas plesties Latvijā

    Ar Putina režīmu vēsturiski saistīta digitālās reklāmas aģentūra „AdNow”, kas vēl nesen ietekmēja politiskos procesus Eiropā un par ko stāstījām jau pavasarī, gadu pirms Saeimas vēlēšanām Latvijā cenšas izvērst plašāku darbību. Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors: „Šī kompānija izrāda interesi par banneru jeb reklāmas laukumu iegādāšanos, izvietošanu. Mēs esam atteikuši, jo tas mūs neinteresēja.” Aģentūras pirktajos reklāmas laukumos Latvijas dzīvesstila un izklaides portālos latviešu valodā reklamē nereģistrētus ārstniecības līdzekļus. Reklāmas lasītājus maldina ar LSM ziņu vizuālo noformējumu, tajās izmanto pazīstamus Latvijas ārstus. Andrejs Ērglis, kardiologs, Latvijas Universitātes profesors: „To vienkārši var desmitiem reižu paziņot Latvijas sabiedrībai – es noteikti nereklamēšu vienu konkrētu zāļu nosaukumu!” Kā savu partneri lasītāju datu apstrādē aģentūru „AdNow” norādījuši arī Latvijas visvairāk apmeklētie ziņu portāli „Delfi” un „Tvnet”. Jānis Grīviņš,  AS „Delfi” valdes priekšsēdētājs: „Jā, pirmkārt, es gribētu teikt paldies, ka jūs vērsāt mūsu uzmanību uz šo gadījumu! Mēs arī nekavējoties esam bloķējuši šo konkrēto partneri.” Kādēļ ar Kremli saistīta reklāmas aģentūra „AdNow” cenšas paplašināt savu darbību Latvijā gadu pirms Saeimas vēlēšanām? To pētām Atvērto failu pusstundā. Epizode ir turpinājums iepriekš izskanējušam pētījumam par reklāmas aģentūras "AdNow" darbību.

    30 min

  2. 30 OCT

    #220 Obligātie kursi varmākām – ķeksītim? Rehabilitācija ieviesta, tās efekts – nezināms

    Lai mazinātu vardarbīgu uzvedību, pērn 1028 cilvēki Latvijā izgāja speciālus sociālās rehabilitācijas kursus. 433 no viņiem to darīja piespiedu kārtā. Ivars, apmeklējis kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai: „Es, protams, uzskatu, ka man viņi nebija nepieciešami, ka vairāk šādi te kursi būtu nepieciešami otrai pusei.” Tiesa, kad lemj par pagaidu aizsardzību, var uzlikt par pienākumu cilvēkiem apmeklēt šādus kursus jau pēdējos četrus gadus. Dažiem tie bijuši tikai ķeksītis, citiem – „jauns ierocis”. Iluta Lāce, biedrības "Centrs Marta" vadītāja: „Viņi pat vēl ir iedrošināti vērsties pret cietušajiem.” Kursu apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug, līdz ar to arī tiem tērētā valsts nauda. Tomēr neviens līdz šim vēl nav vērtējis, vai programma patiešām dod rezultātu. Inga Martinsone, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte: „Nevar uzskatīt, ka šis pakalpojums pats par sevi ir kaut kāda panaceja.” Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, vai obligātie kursi varmākām, kurus rīko jau vairākus gadus, patiešām palīdz mazināt vardarbību?

    31 min

  3. 23 OCT

    #219 Vai "Riga Waterfront" projektu Andrejsalā īstenos tādu, kā to reklamē iedzīvotājiem?

    Pēdējos teju divus gadus galvaspilsētā uz ekskluzīviem zemes gabaliem – Andrejsalā un tās apkārtnē, kas pastarpināti pieder bijušā premjera Andra Šķēles un pašreizējā politiķa Aināra Šlesera ģimenes uzņēmumiem, attīsta investīciju projektu „Riga Waterfront”. To iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Šlesers aktīvi izmantoja savā priekšvēlēšanu kampaņā. Jānis Aptaks, rīdzinieks, strādā netālu no Andrejsalas: „Manā skatījumā, šeit ir viss tā kā pazudis, tā kā tāds klusums pirms vētras.” Projekta galvenais investors no Apvienoto Arābu Emirātiem līdzīgu projektu jau īstenojis Serbijā un iecerējis tādus vēl divās Kremlim draudzīgi noskaņotās valstīs – Gruzijā un Ungārijā. Sabolčs Paņi, izmeklējošais žurnālists no Ungārijas: „Ja Viktoru Orbānu kaut kā pārvēlēs, kas gan nav ļoti ticami, tad projektu atjaunos.” Šobrīd Latvijas galvaspilsētā no iecerētā projekta, kurā sola ieguldīt vairākus miljardus, būvē vien trīs ēkas, bet plāni ietver arī augstceltnes un ciešu apbūvi Daugavas krastā. Elīna Rožulapa, Rīgas domesPilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes nodaļas vadītāja: „Nav nekāda pamata domāt, ka tas atspoguļo katrā ziņā kaut ko, kas ir jau apstiprināts, saskaņots, un kas noteikti taps.” Vai „Riga Waterfront”, kuru būvē uz zemes gabaliem, kas pastarpināti pieder Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm, īstenos tādu, kādu to reklamē iedzīvotājiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.

    31 min

  4. 16 OCT

    #218 ĶTR Latvijas "sekvencēšana" – vai investīcijas no Ķīnas rada reālus drošības riskus?

    Latvijas drošības iestādes pēdējā desmitgadē cieši seko līdzi Ķīnas aktivitātēm mūsu valstī un to vairākkārt min kā potenciālu drošības riska avotu. Ķīna atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu, bet tai piederoši kuģi Baltijas jūrā apdraud zemūdens sakaru un enerģētikas tīklus. Mārtiņš Hiršs, politikas zinātņu doktors, starptautiskās drošības pētnieks: „Tas, ko dara Ķīnas drošības dienesti, ir, pa lielam, tas pats, ko dara Krievija. (..) Mums ir „jāapdeito” tas, kā mēs skatāmies uz Ķīnu.” Latvijā ar derīgām uzturēšanās atļaujām šobrīd dzīvo teju 800 Ķīnas pilsoņu. Lielākā daļa šeit uzturas, jo saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas darba vai investīciju dēļ. Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece: „Visus investorus mēs sūtām papildu pārbaudē, kas ir noteikts jau normatīvajos aktos, drošības iestādēm.” Lai arī drošības iestādes Latvijā Ķīnu saredz kā draudu, uzņēmēji sadarbībai durvis neaizver. Katrīna Zariņa, Latvijas Tirdzniecībās un rūpniecības kameras valdes locekle: „Vēstniecība ir aktīva. Viņi visu kaut ko organizē un aicina.” Atvērto failu pusstundā pētām, vai investīcijas no Ķīnas – valsts, kas atbalsta Krieviju tās karā pret Ukrainu – Latvijai var radīt reālus drošības riskus?

    31 min

  5. 9 OCT

    #217 Miljonārs "Vulkāna" pelnos – kā Valentīns Kokalis pārdeva Kuldīgas fabrikas drupas?

    Kuldīgas pašvaldība aizdomīgu notikumu rezultātā zaudējusi iespēju piedzīt vismaz 400 tūkstoš eiro nekustamā īpašuma nodokļa parādu no uzņēmēja Valentīna Kokaļa. Iespaidīgā summa vairāk nekā desmit gadu laikā sakrājusies par Kuldīgai kādreiz nozīmīgā uzņēmuma „Vulkāns” drupām. Inga Bērziņa, Saeimas deputāte, bijusī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: „Kokaļa kungs tur būvēja dažādas, nu gribas teikt, gaisa pilis par to, ko viņš tur saveidos. Nekas dzīvē nav īstenojies.”  Valentīnam Kokalim, par spīti parādiem un piedziņas procesiem, „Vulkāna” drupas ir izdevies pārdot. Arī zeme, kas līdz pagājušajam gadam piederēja valstij un atrodas blakus vēsturiskajam UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajam Kuldīgas centram, ir pārgājusi privātās rokās. Par šiem darījumiem ieinteresējusies prokuratūra. Armīns Reinis, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurors: „Ģenerālprokuratūra veica likumā noteikto prokurora pārbaudi un attiecīgi konstatēja vairākus tādus faktus, kas norāda uz to, ka šī rīcība ar īpašnieka pāreju rūpnīcas „Vulkāns” ēkām nav notikusi likumīgi.” Vai iespēja uzņēmējam Valentīnam Kokalim pārdot īpašumu un izsprukt no četrsimt tūkstošu eiro nodokļa parāda maksāšanas bija apstākļu sakritība, likumu nepilnība vai tiesas kļūda? Par to stāsts Atvērto failu epizodē.

    31 min

  6. 2 OCT

    #216 Elektroskrejriteņi laukos – vai Sociālā klimata fonda plāns sasniegs mazaizsargātos?

    Latvijas lauku ciemos cilvēki bieži dzīvo izolēti – autobusi kursē reti un pakalpojumi ir desmitiem kilometru tālu. Apmierināt ikdienas vajadzības ir izaicinājums un arī vieglāk nepaliek. No nākamā gada pieaugs ne tikai biļešu cenas reģionālajos vilcienu un autobusu maršrutos, bet saruks arī reisu skaits. Ļena, Salnavas iedzīvotāja: „Labi, ka mums ir Vaļa – glābējzvans vienmēr! Jāpiezvana un jāpaprasa, vai varētu aizvest.” Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un pārietu uz videi draudzīgāku transportu, tuvākajos gados dārgāka paliks arī degviela. Maksis Apinis, vides eksperts un biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs: „Ja dalībvalstis nespēs samazināt emisijas, un tad vienkārši tās kvotas nebūs pietiekami daudz, lai nosegtu tās emisijas, tad cena pieaugs.” Tā kā tas apgrūtinās mazaizsargātās mājsaimniecības, tad Eiropas Savienībā ir radīts speciāls Sociālā klimata fonds. Taču Latvijā ierēdņi šo plānu ir radījuši steigā un nav līdz galam pārdomājuši. Jānis Irbe, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs: „Jums visiem būs iespēja vēl nākt ar priekšlikumiem!” Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, vai šovasar valdības pieņemtais Latvijas Sociālā klimata fonda plāns sasniegs tos, kuriem tas visvairāk nepieciešams – mazaizsargātos iedzīvotājus?

    31 min

  7. 25 SEPT

    #215 Bērni, kuri nemācās: ārpus izglītības sistēmas reģistrēti tūkstošiem vecumā līdz 18

    Vairāk nekā 15 tūkstoši bērnu un jauniešu obligātās izglītības vecumā nav reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē. Par četriem tūkstošiem no viņiem atbildīgajām iestādēm precīzas informācijas nav. Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks: “Lielākais pieņēmums, ka šie cilvēki ir ārzemēs, bet – tā kā nav droši ticamas informācijas, tad mēs attiecīgi atzīmējam, ka pašvaldība noskaidro informāciju.” Precīzas statistikas nav, bet sociālās jomas ekspertu novērojumi liecina, ka priekšlaicīgi mācības pametušo jauniešu skaits pieaug. To negatīvi ietekmē aizliegums ikdienā labot nesekmīgās atzīmes. Inguna Kronberga, Talsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece: „Kāpēc man iet uz skolu, ja es zinu, ka man būs jāpaliek uz otru gadu? Manas atzīmes jau pirmajā semestrī to parāda.” Eksperti norāda, ka skolu pamet jaunieši no visiem sociālajiem slāņiem. Nevēlēšanās mācīties ir viens no retākajiem iemesliem. Biežākais ir emocionāli pārdzīvojumi, kurus nereti izraisījuši pieaugušie.  Edijs Klaišis, biedrības “Open Radošais centrs” vadītājs: „Pie skolām viņi turas līdz pēdējam, jo tā ir iespēja būt ārpus savas vides. Manuprāt, ir biedējoši, ja viņi ir gatavi aiziet no pēdējās vietas, kurā viņi vismaz kādu laiku jūtas “okej”!” Kāpēc Latvijā ir tūkstošiem bērnu un pusaudžu vecumā līdz 18 gadiem, kuri atrodas ārpus izglītības sistēmas? To “Atvērto failu” pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

    28 min

  8. 18 SEPT

    #214 Nīderlandes tērauda izdedži: Latvija dažos gados importējusi gandrīz pusmiljonu tonnu

    Pirms dažiem gadiem Baltija kļuva par importētāju Nīderlandes tērauda izdedžiem. Tie ir tērauda ražošanas laikā radušies blakusprodukti, kurus pielieto ceļu un inženiertehniskajā būvniecībā. Līdz šim nezinājām, cik daudz nonāk tieši Latvijā. Mārtiņš Brokans, SIA "CTB HOLDINGS" Juridiskā departamenta vadītājs: „Esam iegādājušies nelielu testa partiju.” Firmas, kas tērauda izdedžus importē un iegādājas, reālos ievestos apjomus nevēlas atklāt. Bet mēs esam izpētījuši un tagad zinām – tie ir nepilns pusmiljons tonnu. Ja šo materiālu izmanto nepareizi, tad ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Ludmila Rjazanova, Liepājas iedzīvotāja: „Vajag apzināt, kur tie izdedži ir ievesti, cik daudz, kur jau ir izmantoti un to informāciju ir jāpublicē noteikti iedzīvotājiem!” Kamēr Latvijā likums neregulē tērauda izdedžu izmantošanu, Nīderlandes atbildīgā nozares ministrija ir noteikusi pagaidu aizliegumu – tos nedrīkst izmantot sabiedriskās vietās. Tobiass van der Valks, Nīderlandes sabiedriskā Radio 1 žurnālists: „Līdz pat nesenam laikam stāsts bija tāds, ka šis ir drošs materiāls, drošs lietošanai kā būvmateriāls. Tagad šī aizlieguma vēstījums ir pavisam cits.” Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, cik uzņēmumu un kādā apjomā Latvijā importē tērauda izdedžus no Nīderlandes, kuri, ja nepareizi izmanto, ilgtermiņā kaitē gan cilvēku veselībai, gan videi? Šī epizode ir turpinājums raidījumam, kas izskanēja 2025. gada 20. martā.

    30 min
See All (223)

4.5
out of 5
23 Ratings

About

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2020 - 2025
  • Episodes
    223
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2025
  • Show Website
    Atvērtie faili

You Might Also Like