Fono-Grāfs

Radio NABA

Vada: Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš, Andris Hiršs Ārpus laika un telpas ietvariem, raidījumā “Fono-grāfs” tiks šķirstītas vēstures lapaspuses, meklēti stāsti zemsvītras atsaucēs, arhīvos starp zināmiem un nezināmiem faktiem tiks rakstīta slepenā vēsture. Tekstu lasījumi, vēsturiskas rekonstrukcijas, ekspedīcijas, iepazīšanās ar Latvijas ideju vēstures centrālajiem varoņiem un marginālajiem tēliem, dažreiz šķērsojot visas robežas... Raidījuma regulāra sadaļa ir “Radiomonadoloģija” – Leibnica darba “Monadoloģija” lasījums un skaidrojums ēterā. Savukārt, uz “Tvaika bidē” tiek aicināti īpaši viesi, lai ar savu skatījumu papildinātu raidījumā aplūkoto tēmu. Raidījumu vada trīs filozofi, vēsturiskās fantāzijas entuziasti. Raidījums top ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

  1. 6 DAYS AGO

    Speciālizlaidums: olimpiskais Valentīns

    Pēc ziemas brīvdienām “Fono-Grāfs” atgriežas ēterā ar raidījumu, kas veltīts  februāra aktualitātēm. Jau vairāk kā nedēļu mediju dienaskārtībā valda ziņas par Milānas Kortīnas Ziemas olimpiskajām spēlēm, aplūkojot ne tikai sportiskos sasniegumus, bet arī politiskos zemtekstus un dalībnieku privātās dzīves aizkulises. Šonedēļ tiek atzīmēti arī visu mīlētāju svētki, Valentīna diena. “Fono-Grāfā” līdzās Latvijas intelektuālās vēstures fantāzijām ik pa laikam esam pievērsušies gan mīlas, gan sporta norišu atspoguļojumam. Šoreiz eksperimentālā kārtā apvienosim šīs jomas vienā tematikā. Raidījumā pārdomāsim ziemas sporta disciplīnu pagātni un nākotni. Būs dzirdama reportāžas no vēsturiskajām vietām, kur dzima Latvijā populārā kamaniņu sporta tradīcijas. Ziemas olimpiskajām spēlēm ir vairāk nekā 100 gadus ilga vēsture un katrās spēlēs programmu papildina arvien jauni sporta veidi, kas izraisa skatītāju ziņkāri un izbrīnu. “Fono-Grāfa” komanda izmēģinās spēkus jaunās disciplīnas, kas varētu būt panākumiem bagātas Latvijas nākotnes atlētiem. Sporta veida popularitāti nereti izskaidro arī estētiskas kvalitātes un erotiskā pievilcība, tāpēc pārdomāsim esošās un potenciālās ziemas disciplīnas šādā skatījumā. Līdzdalību raidījumā ir apsolījis Morālais Kalnietis, kurš aktīvi seko olimpiādes norisēm, tāpēc izjautāsim viņu par sporta, mīlestības un morāles krustpunktiem. Raidījums top ar VKKF atbalstu.

    48 min

  2. 26/12/2025

    Nepareizie Ziemassvētki

    2025.gada pēdējais “Fono-Grāfa” raidījums ēterā izskanēs Otrajos Ziemassvētkos. Kā ierasts, šajā laikā apkoposim aizejošā gada spilgtākos notikumus un paliekošākos iespaidus. Mūsu komandai šis gads pagājis Latvijas padomju filozofijas izpētes zīmē, kas diezgan regulāri atspoguļojies arī raidījuma saturā. Tāpēc svētku laika noskaņās plānojam pievērsties tam, kādas jaunas svinību tradīcijas parādījās pēc okupācijas un kā šīm tradīcijām piemērojās Latvijā palikušie domātāji. Kā zināms, Padomju Savienībā kristīgo Ziemassvētku svinēšana tika uzskatīta par reliģisku tumsonību, tāpēc tie tika aizliegti un pamazām aizstāti ar vecgada pavadīšanu un jaunā gada gaidīšanu. Parādījās jauni personāži - Salatēvs un Jaunava Marija pārtapa par Sņeguročku. Tomēr pēc 1944. gada cilvēki slepenībā turpināja svētkus atzīmēt. Mūsu rīcībā ir nonācis Mildas Palēvičas rakstīts ielūgums filozofam Paulam Dālēm 1955. gada 23. decembrī atzīmēt filozofes 1925. gadā Sorbonnas universitātē iegūtā doktora grāda 30. gadskārtu. Visticamāk, šis notikums tika apvienots arī ar Ziemassvētku svinēšanu. Raidījumā mēģināsim noskaidrot, kā svētki tika svinēti tolaik padomju filozofu lokā - kas tika ēsts, dzerts un dāvināts. Iespējams, raidījumā parādīsies arī mūsu sen nedzirdētie konceptuālie personāži - Inspektors Patafons, kurš veiks savu izmeklēšanu par konspiratīvajām tradīcijām, un Morālais Kalnietis, kurš paudīs viedokli par kristīgo un padomju vērtību sadursmi. Rīkosim tradicionālo “Fono-Grāfa” eglīti ar dāvanām, dzejoļiem un atbilstošiem atribūtiem. Raidījums top ar VKKF atbalstu.

    52 min

  3. 12/12/2025

    Janeka plūstošais epallēlisms

    Raidījuma “Fono-grāfs” veidotāji šoreiz pievērsīsies kādai ekscentriskai Latvijā radītai teorijai. Tās tēvs ir Aleksandrs Miķelis Janeks (1891-1970) - viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sākuma Latvijas ķīmiķiem. Paralēli pedagoģiskam un zinātniskam darbam viņš pievērsās arī filozofiskām pārdomām radot savu metafizisko sistēmu. Īsumā, epallēlisms paredz, ka īstenībā nepastāv, piemēram, elektroni vai atomi, jo tie uzrādās kā tikai laiciskā secīgumā radušies veidojumi. Savukārt materiālās lietas viņš dēvē par kondensācijām. Tādējādi Janeka izprastā realitāte ir nepārtraukta plūsma - priekšstats, kas ir aizgūts no Bergsona. Vietējie domātāji, lai arī atzinīgi uzņem viņa idejas, tomēr ir samulsuši, ka nepastāv nekas stabils un negrozīgs. Janeka zinātniskā darbība starpakara laikos bieži aizved arī uz Vāciju un Franciju. Viņu īpaši interesē Francijas kultūras dzīve. Tāpēc, ņemot vērā, ka šogad plaši visā pasaulē notika Delēza 100 gadu atzīmēšana, tad viens no raidījuma veidotāju jautājumiem būs par to, cik lielā mērā Janeka sistēmu var skatīt kā delēzisma patieso sākuma punktu? Reizē raidījumā pievērsīsimies arī Janeka galveno ideju un dzīves izklāstam. Vada: Andrejs Balodis, Andris Hiršs, Ainārs Kamoliņš. Raidījums top ar VKKF atbalstu.

    50 min

  4. 28/11/2025

    Virtuves filozofija

    Iestājoties tumšākiem vakariem, nemīlīgam laikam un ziemas salam, saviesīgā dzīve aizvien sāk noritēt iekštelpās. Mūsu reģionā vieta, kur pārrunāt būtiskus jautājumus, brīvi paust dažādus uzskatus un ļauties kaislībām, tradicionāli ir bijusi virtuve. Par “virtuves filozofiju” var nievājoši dēvēt pārdomas un sarunas, kas tiek risinātas privāti un nereti notiek kopā ar grādīgu dzērienu lietošanu. Imanuels Kants, visticamāk, šādu domāšanu neatzītu par brīvu, jo ķēķa sarunas nemēdz iznest publiskai apspriedei. Tomēr iespējams “virtuves filozofijai” ir svarīga loma padomju laiku intelektuālajā kultūrā un tā savā veidā iemieso nepakļaušanās varai paveidu, tātad brīvības izpausmi. Par ko nevar runāt uz ielas un darbā, to var pārspriest virtuvē. Raidījumā apskatīsim versijas par “virtuves filozofijas” izcelsmi, galvenajiem tematiem un lokālajām izpausmēm. Padomju mantojums ir klātesošs mūsu ikdienā, bieži vien formās, ko nemaz nepamanām. Tāpēc pārdomāsim, vai “virtuves filozofijai” ir vieta arī mūsdienu dzīvespasaulē un vai jaunā paaudze var apgūt šo kultūrspecifisko komunikācijas spēli. Raidījums top ar VKKF atbalstu.

    49 min

  5. 14/11/2025

    Kā pāraudzināt filozofu?

    Novembra sākumā raidījuma dalībnieki piedalījās performatīvā diskusijā Stūra mājā, kurā tika dramatizēti ievērojamo latviešu domātāju Paula Dāles (1889-1968) un Mildas Palēvičas (1889-1972) padomju laikā sarakstītās grēksūdzes (ar Nacionālā teātra aktieru D. Kažociņas un K. Reijera dalību). Mēs iedzīvinājām latviešu filozofu tekstus un rekonstruējām diskusijas, kas noteica Dāles un Palevičas akadēmisko nākotni. Performance tika ierakstīta audio failā, kura fragmentus atskaņosim raidījumā. Padomju laika grēksūdžu viens no uzdevumiem bija likt filozofiem kritiski pārdomāt savas iepriekšējās filozofiskās pozīcijas. Paškritikas nolūks bija ne tikai atzīt pieļautās kļūdas, bet arī iekļauties jaunajā padomju akadēmiskajā filozofijā. Savukārt komisijas locekļiem pēc grēksūdžu noklausīšanās bija jāpieņem ļoti sarežģīti lēmumi: ne tikai atpazīt, vai domātāji ir pareizi sapratuši jauno padomju filozofiju, bet arī - vai viņi tai patiesi tic? Raidījumā mēs pievērsīsimies šiem jautājumiem un mēģināsim noteikt kritērijus, kas ļautu izvērtēt - vai filozofs ir pārraudzināts un vai tas vispār ir iespējams? Raidījums ir tapis ar VKKF atbalstu un FLPP projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)”, projekta numurs lzp-2024/1-0650, finansējumu. Raidījumu vada Andrejs Balodis, Andris Hiršs, Ainārs Kamoliņš.

    51 min

  6. 03/10/2025

    Delēza gadsimts

    Pēc garajām vasaras brīvdienām “Fono-Grāfs” jauno sezonu iesāk ar raidījumu par nozīmīgo franču filozofu Žilu Delēzu (1925–1995), kuram šogad apritētu 100 gadi. Mišels Fuko, kādreiz it kā jokojot, ir izteicies, ka 20.gadsimts būs pazīstams kā “Delēza gadsimts”. Iespējams viņš ir kļūdījies un Delēza gadsimts būs tieši 21.gs.  Raidījumā ielūkosimies Delēza filozofijas bagātīgajos apcirkņos un pārdomāsim viņa nereti radikālās un nepieradinātās domāšanas ietekmes un popularitātes iemeslus. Delēzs pats ir uzsvēris, ka viens no filozofijas uzdevumiem ir jēdzienu radīšana, tāpēc apskatīsim viņa filozofisko vārdnīcu, pievēršoties nozīmīgākajiem un aktuālākajiem Delēza konceptiem. Lūkosim noskaidrot, kas ir šizoanalīze (kopā ar F. Gvatāri radīts jēdziens), ķermenis bez orgāniem, asemblāža, vēlmju mašīna, virtuālais, intensitāte, afekts/percepts/koncepts u.c.  Atzīmējot filozofa apaļo jubileju, dažādi Delēzam veltīti pasākumi notiek arī Baltijas reģionā. Raidījuma veidotāju grupa septembrī viesojās Viļņā, Lietuvā, kur ar referātu piedalījās simpozijā “100 Years of Deleuze(ness)” un iepazinās ar lietuviešu delēzistiem. Pavisam drīz, no 8–10. oktobrim, Rīgā notiks Delēzam veltīta starptautiska zinātniska konference “Domāt ir notikt”, kur atkal dalību ņems daži no grāfiem. Jāatgādina, ka 2023. un 2024. gadā izdevniecībā Aminori tika publicētas Ž. Delēza Kino grāmatas (attiecīgi Kino 1 un Kino 2) Daces Līdumnieces tulkojumā un Andreja Baloža zinātniskajā redakcijā. Raidījuma laikā sazināsimies ar Rīgas Delēza konferences rīkotājiem, lai izjautātu par viņu plāniem un iecerēm, kā arī interesantākajiem gaidāmajiem viesiem un runām. Tāpat tiks prezentēts Fono-Grāfa jaunākais kulinārais video, kas speciāli veltīts Delēza tematikai un piedāvā konceptuālo “ķermeņa bez orgāniem” brokastu recepti.

    51 min

  7. 09/05/2025

    Sarkanā profesūra

    Pēc Otrā pasaules kara Latvijas akadēmiskajā telpā iestājās intelektuālais vakuums. Vairums zinātnieku un mākslinieku bija devušies trimdā. Arī lielākā daļa Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla bija pametusi valsti. Tāpēc jaunā vara izjuta nepieciešamību pēc pārbaudītiem, ideoloģiski drošiem kadriem. Jau 1921. gadā Maskavā bija izveidots Sarkano profesoru institūts, lai nodrošinātu padomju valsts augstākās izglītības sistēmu ar zinošiem marksisma-ļeņinisma speciālistiem filozofijā, ekonomikā, vēsturē un citās disciplīnās. Latvieši ne tikai studēja Sarkano profesoru institūtā, bet arī pasniedza – Jānis Stienis (1899–1937), kurš vadīja Staļinam privātas nodarbības filozofijā, bija viens no pirmajiem institūta docētājiem. Iepriekšējos raidījumos esam pievērsušies to filozofu likteņiem, kuri palika Latvijā pēc atkārtotās padomju varas nostiprināšanās. Šoreiz aplūkosim domātājus, kuri atgriezās dzimtenē, bija absolvējuši sarkano profesūru un kļuva gan par politiskās, gan akadēmiskās elites kodolu. Marksisms-ļeņinisms tika pasniegts ne tikai kā vienīgā, pareizā filozofiskā mācība. Tas bija pasaules uzskats, kas aptvēra visas dzīves sfēras, un sarkanās profesūras kadriem nenācās viegli izskaidrot, ka apolitiskas zinātnes nav. Zinātnieks vai nu sekoja marksisma-ļeņinisma atziņām, vai arī bija strādnieku šķiras ienaidnieks. Raidījumā pievērsīsimies dažām epizodēm no Staļina laika diskusijām Latvijas akadēmiskajā telpā, kas atspoguļoja dabaszinātņu un marksisma-ļeņinisma sadursmi. Raidījums veidots ar FLPP projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)”, projekta numurs lzp-2024/1-0650, finansējumu.

    49 min

  8. 25/04/2025

    Mildas Palēvičas terapija

    Filozofija kopš antīkajiem laikiem ir bijusi saistīta ar terapeitiskām praksēm. Ne viens vien nozīmīgs domātājs tiecās rast atbildi uz jautājumu - kā ir iespējama laba, pilnvērtīga dzīve? Jaunlaikos Spinozas “Ētika” ir spilgts terapeitiskās pieejas piemērs, jo filozofs darbā aplūkoja ne tikai ontoloģiskus jautājumus, bet arī skaidroja, kā pareizi kontrolēt savas emocijas.  Šoreiz raidījums pievērsīsies Mildai Palēvičai (1899-1972), kuras sākotnējās filozofiskās intereses bija saistītas ar jaunlaiku domu. Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka daudzos grūtos dzīves brīžos filozofe pievērsās Spinozas filozofijai terapeitiskos nolūkos.  Šobrīd cītīgākie lasītāji var iepazīties ar Palēvičas dienasgrāmatām un arī viņas dzīves laikā neizdoto grāmatu par estētikas vēsturi Latvijā. Taču raidījumā būs iespējams dzirdēt arī vēl nepublicētus materiālus no arhīviem, kas atklās Palēvičas atzīšanos savos maldos padomju jaunās varas priekšā. Jaunās liecības ļaus veidot ieskatu, kā viņa mēģināja apvienot savu buržuāzisko bergsonisma iedvesmoto filozofiju ar padomju domu un tās dogmām. Raidījums veidots ar FLPP projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)”, projekta numurs lzp-2024/1-0650, finansējumu. Raidījumu vada Andrejs Balodis, Andris Hiršs, Ainārs Kamoliņš.

    51 min
See All (42)

About

Vada: Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš, Andris Hiršs Ārpus laika un telpas ietvariem, raidījumā “Fono-grāfs” tiks šķirstītas vēstures lapaspuses, meklēti stāsti zemsvītras atsaucēs, arhīvos starp zināmiem un nezināmiem faktiem tiks rakstīta slepenā vēsture. Tekstu lasījumi, vēsturiskas rekonstrukcijas, ekspedīcijas, iepazīšanās ar Latvijas ideju vēstures centrālajiem varoņiem un marginālajiem tēliem, dažreiz šķērsojot visas robežas... Raidījuma regulāra sadaļa ir “Radiomonadoloģija” – Leibnica darba “Monadoloģija” lasījums un skaidrojums ēterā. Savukārt, uz “Tvaika bidē” tiek aicināti īpaši viesi, lai ar savu skatījumu papildinātu raidījumā aplūkoto tēmu. Raidījumu vada trīs filozofi, vēsturiskās fantāzijas entuziasti. Raidījums top ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Information

  • Creator
    Radio NABA
  • Years Active
    2020 - 2026
  • Episodes
    42
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Fono-Grāfs