Kolnasāta

Latvijas Radio 1

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

  1. 18 hr ago

    Itai lobuok – natiklis

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „slynks”. Itai lobuok – natiklis.   Mums ir lobs baltu ciļmis vuords – natiklis i natikle. Ak, tu mozuo natikleite, i, ak, tu natikleits, otkon tu babys naklauseji. Tiklis byutu „čaklītis”. Tykums, natykums. Natykums – nalobs īrodums, bet tys ir tys pats tiklis, natiklis, tys ir tuos pošys saknis vuords. Naturi natykumu ar pierstu dagunā buozt, par pīmāru, nu naturi taida natykuma.

    2 min

  2. 18 hr ago

    Lauris Ļubka: Humors i Latgola īt rūku rūkā

    Uzjiemiejs Lauris Ļubka publiskajā telpā zynoms ar naformalu i humoristisku komunikaceju latgaliski, voda saimis kūkapstruodis uzjāmumu „Lūsēni” i sovā marketingā daudz izmontoj latgalīšu volūdu. Leluokuo daļa uzjāmuma produkcejis aizīt eksportā, tok vītejā tiergā latgalīšu volūda jam ir cīši svareiga. Taipat Ludzys nūvoda Mežavydūs jis saimisteibā nūsadorboj ari ar lauksaimnīceibu. 2017. godā daudzi jū īvāruoja piec video, kur jis mauduojuos applyudušajā kvīšu laukā. Lauris skaita, ka „humors i Latgola īt rūku rūkā, tys pozitivismys. Breižim tys ir vīns nu ratūs veidu, kai mes varim tū kasdīnu izdzeivuot, puordzeivuot, kai vyspuor kustēt iz prīšku. Sevkura kasdīnys kusteiba ir raituoka i produktivuoka, ka ir ar smaidu, ar bišku humoreņu, lītys pavysam uzjam cytu apgrīzīni.” „Latgolā golvonais raksturlelums ci tei eseņce ir pats latgalīts, ni vide, ni doba, bet ciļviecyskuos vierteibys,” izsver Lauris i īdrūsynoj uzjiemiejus iņvestēt Latgolā „tikai deļ tam, ka ite cylvākim ir treis byutiskys eipašeibys, kurys reši kur cytur dabuosi. Tei ir sirsneiba, naatlaideiba, ceinisspāks. I tys ir cīši smogs dorbs. Treis lītys, kas myus kai latgalīšus nu seneju laiku ir raksturuojušys. Ni mes asam pateiceigā lokacejā, nikur, bet ite jius atrassit uztycamus, spieceigus cylvākus, personeibys, kas varēs paleidzēt augt jiusu, uzjāmumam.” „Latgola ir volūda, pats cylvāks i iudiņs, tī azari.” Lauris ari cytim latgalīšim vielej „napagaist, naaizmierst, nu kurīnis mes asam, kas mes asam. Golvonais – sorguot volūdu, napagaisynuot volūdu, koleidz tu atlaissi, tai latgalīša nav.”

    25 min

  3. 18 hr ago

    Vuordineica – cieški

    Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „cieški”. Cieški – tys ir bīži. Cik cieški tev gribīs kampetys? Cik cieški tu vokorūs dzīdi? Cik cieški ite brauc autobuss? Vuords cieški ir vēļ gona populars i dzeivs Latgolā cylvāku sarunvolūdā. 1936. gods laikrokstā „Latgolys Vuords” raksteits: „Vajag pyrmuok zynuot, kas tūs zalomus dora. Cieški dora mozi bārni, gonūs sovvalādami i trokuodami.” Vīnu vuordu jamūt, pasavalk cyts vuords – zalomi, tys ir taids zababons. Vuordu cieški izmontuoja ari cytur Latvejā. Par pīmāru, 1961. gods tekstā, kas nav latgaliski: „Viņi cieški sedza rīdziniekus un bieži pārtvēra viņu piespēles.”

    4 min

  4. 6 Jun

    Ilze Stabulniece: Latgola ir spāka i mīra vīta

    Zyrgu sātys „Klajumi” saimineica Ilze Stabulniece Kruoslovys nūvoda Kaplovā ar saimi audzej Latvejis škirnis zyrgus, organizej zyrgu izjuodis pa Daugovys lūkim i saimis restoranā ļaudim pīduovoj kulinaruo montuojuma lobumus, kod iedīņam ir stuosts: „Iz sadarbeibys daudz kas bolstās vysā pasaulī, partū ka mes ari asam pasauļs, myusu Latgola, myusu Kruoslova.”  Latgolys pīrūbežā turysmys nav tikai pakolpuojums, bet gon dzeivisveids, dzymtys stuosts i atsatīkšona pret pasauli. Iz „Klajumim” cylvāki brauc naviņ iz zyrgu izjuodem, bet ari piec mīra i dobys spāka. Iz Latgolu vajag atbraukt „vysa pyrma deļ tuos leluos vierteibys – deļ myusu cylvāku – dzierdēt myusu bolsus, redzēt myusu patīsuos acs, saprast, kai mes dzeivojam, redzēt myusu lūpus, naviņ zyrgus, myusu dobu,” izsver Ilze Stabulniece.

    24 min

  5. 6 Jun

    Itai lobuok – olps, olpom

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „breids, breižim”. Itai lobuok – olps, olpom. Olpom – Baltu ciļmis cīši skaists, lobs vuords. Breižim, šaļtim, reizem, vysaiži var izsaceit, bet myusim ir olps, olpom, olpim. Vīnā olpā – vīnu breidi. Vīnā olpā maņ ruodejuos, ka es varātu tū dareit, a cytā olpā jau atsasaceju. Itymā olpā, itys olps – itys breids.

    2 min

  6. 6 Jun

    Vuordineica – pūsts, pūstumi

    Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „pūsts, pūstumi”. Vīna nūzeime: pūstumi – dabasu zīmeļu puse. „Jei beja guojuse nu austrumu da rītumu, nu dīnvydu da pūstumu,” tai ir rakstejuse Ilze Sperga. Cyta nūzeime – pūsteit, izpūsteit, iznycynuot. Juoņs Cybuļskis „Latgolys vuordā” roksta: „Radeituojs ir devs cylvāku izmontuošonai, leidzeigi kai šī ļaunumi pūsta cylvāku dzeivi, taipat apzineigi cylvāki meklej dažaidus ceinis leidzekļus šū ļaunumu apkaruošonai.” Vēļ cyta nūzeime: pūsts – tukšs. Pūsts cylvāks. Pūsta runa. Pūsta gluoze. Vēļ var saceit dīks, dīka runa, dīka buteleite. Pūsts – ļaunums. 1939. goda „Katuoļu Dzeivē” raksteits: „Bezdīveibys propaganda izplyust nu vysom pusem, i komunistiskuo literatura dažaiduokūs veidūs puorpludynoj vysu pasauli, nūdorūt lelu pūstu cylvāku goreigai i laiceigai dzeivei.”

    5 min

  7. 30 May

    Itai lobuok – sapyns, sepinēt

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu „sapyns, sepinēt”. Sepinēt vīnai daļai latgalīšu ir tys pats, kas vyds dialekta sapņuot.  Dīnavydlatgolā nasoka sepinēt. Dīnavydlatgolā soka sapyns i sapynuot. Cyti jū lītoj ari ar ūtru nūzeimi – sepinēt nūzeimej jau taidus kai mūrgi, koč kas nareals, ka tu stuosti damaluodams varbyut, voi tī dalykdams, īsadūmuodams, ka tai varātu byut, bet tai patīseibā nav. Na vysai lobi sapyni palīk par mūrgim. Sapyns ari ir ar lelu fantazejis procentu – tu īsadūmoj, kai tys varātu byut, voi kai tev grybātūs, kab tai byutu. Tovys īdūmys, tova īsadūmuošona. Var byut ari leli sapyni – grybu tikt olimpiskajā komandā. Vysaidi sapyni var byut.

    2 min

  8. 30 May

    Lienīte i Juoņs Litavnīki: byut Latgolā i pīruodeit ar dorbim regiona nūzeimi

    Lienīte i Juoņs Litavnīki (Lienīte i Jānis Litavnieki) ir Rēzeknis nūvoda uzjiemieji, kuri lauku vidē ražoj Latvejis tiergā unikalus produktus sovā uzjāmumā „Safīra L”. Dzeive pīrūbežā i ticeiba sovai vītai dūd spāku struoduot i veidot sovu kasdīnu, nasaverūt iz turisma nūzaris ituo gods izaicynuojumim Latgolā. Drūšai braucit iz Latgolu, cylvāki ite iz vītys aicynoj naiznīcynuot turisma nūzari regionā ar naapdūmeigim vuordim. „Mes vysi asim vīnā laivā.”

    24 min
See All (500)

Ratings & Reviews

5
out of 5
2 Ratings

About

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2019 - 2026
  • Episodes
    500
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Kolnasāta