Reģioni Krustpunktā

Latvijas Radio

Raidījums stāsta par procesiem un notikumiem Latvijas reģionos, atklājot sociālās, saimnieciskās, kultūras un sadzīves aktualitātes. Raidījumu veido žurnālisti reģionos.  

  1. 10 Jun

    Vai Limbažu un Siguldas novads beidzot tiks pie jauna sabiedriskā transporta pārvadātāja?

    No 1. jūlija pasažieru pārvadājumos Vidzemē gaidāmas pārmaiņas. Limbažu un Siguldas novadu maršrutos vēsturisko pārvadātāju “CATA” nomainīs Valmieras novada pašvaldībai piederošais transporta uzņēmums “VTU Valmiera”, kas uzvarēja Autotransporta direkcijas rīkotajā konkursā. Limbažu, Siguldas un Cēsu maršrutu tīkli bija pēdējie, kur kopš 2019. gada neveiksmīgu konkursu un tiesvedību dēļ tā arī nebija izdevies noslēgt ilgtermiņa līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Kamēr uzņēmums “VTU Valmiera” steidz labiekārtot filiāles un apmācīt jaunus autobusu šoferus, Limbažu novada pašvaldībā neslēpj bažas, vai uzņēmumam pietiks kapacitātes visus maršrutus izbraukāt kā līdz šim. Tikmēr Siguldā uz pārmaiņām raugās daudz optimistiskāk.  Ir darba dienas pēcpusdiena. Limbažu autoostā ik pa brīdim piestāj kāds mikroautobuss, kurš atved pasažierus no novada ciematiem. Izbraukšanas laiku gaida arī lielizmēra autobusu vadītāji. Tie gan pārsvarā dodas tālāk – uz Saulkrastiem, Ainažiem vai Rīgu. Šos autobusus rotā uzņēmuma “CATA” zīmols. Tas pārvadājumus šajā teritorijā nodrošinājis ilgus gadus. No Viļķenes reisa teju kā atgriezies šoferis Atis Eglītis. Viņš par autobusa vadītāju strādā visu dzīvi – pie stūres aizripojuši jau 46 darba gadi. Autobusa vadītājs pastāsta, ka jaunais pārvadātājs “VTU Valmiera” aicinājis uzņēmuma “CATA” šoferus uz tikšanos, piedāvājot darbu, bet vadītāju atsaucība nav bijusi liela. Viņš pats tajā gan nav piedalījies, jo bijis sasirdzis. Autobusa vadītāja alga šeit esot vidēji tūkstoš eiro uz rokas, un tā ir atkarīga no nobraukto reisu skaita, kilometriem un citiem aspektiem. To apstiprina arī lielizmēra autobusa vadītājs Andrejs no Saulkrastiem, kurš par šoferi strādā jau 10 gadus. Arī Andrejs ir dzirdējis par pārmaiņām Limbažu novadā, bet vadītāji Saulkrastos šim darbam neesot uzrunāti. Tikmēr Limbažu autoostā uzrunātie pasažieri par gaidāmajām pārmaiņām zina visai maz. Limbažniece Ilze uzsver – galvenais, lai autobusi kursētu laikā. Bet Jana no Lādezera bažījas, ka līdz ar pārmaiņām pieaugs biļešu cenas. Pārvadātāja meklēšana Limbažu un Siguldas maršrutu tīklos bijis gaužām garš un skandāliem apvīts process. Raidījuma veidoja Laura Jansone.

  2. 3 Jun

    Zemas īres maksas daudzdzīvokļi Jelgavā: programmu vērtē īrnieki, būvnieki un pašvaldība

    Daudzās reģionu pilsētās daudzdzīvokļu mājas galvenokārt ir būvētas padomju laikos un jaunu namu ir pavisam maz. Lai veicinātu mājokļu pieejamību ekonomiski aktīvos Latvijas reģionos, pirms četriem gadiem Ekonomikas ministrija izstrādāja zemas īres maksas daudzdzīvokļu namu celtniecības programmu. Divos gados reģionos par 42,9 miljoniem eiro plānoja uzcelt 467 zemas īres maksas dzīvokļus un divu īres namu būvniecība tika uzsākta arī Jelgavā. Raidījumā Reģioni krustpunktā dodamies uz Jelgavu, lai apskatītu, cik ērti ir jaunie īres dzīvokļi, cik tie maksā un kādus labumus no dalības valsts programmā gūst būvnieki un pašvaldība. Piecstāvu īres nams Jelgavā atrodas Ganību ielā. Pagalmā sastādīti koki un izveidots bērnu rotaļu laukums, uzceltas nojumes velosipēdiem un atkritumu konteineriem. Jaunā speciāliste kultūras jomā Eva Evelīna Juse pērn pabeigusi augstskolu un vienistabas īres dzīvoklis ir viņas pirmais patstāvīgais mājoklis. Dzīvoklis ir mazs – tikai 26 kvadrātmetri. Taisnstūra telpas vienā galā atrodas vannas istaba, blakus tai iebūvēta virtuves iekārta. “Sākumā likās ļoti šauri, ka te ir ļoti mazs dzīvoklītis. Ir iebūvēts arī katrā dzīvoklī rekuperators. Ziemas laikā, ja viņu aiztaisa ciet, uz viņa veidojas rasa, tek lejā pilieni. Vannas istabā pirmā problēma bija, ka duša tecēja. Un ļoti man patīk, ka šeit ir siltās grīdas, pats par izslēgt, ieslēgt, ja ir nepieciešams.” Īres namā Jelgavā pieprasītākie ir vienistabas un trīsistabas dzīvokļi un tos visbiežāk izvēlas ģimenes ar bērniem. Ar liftu dodos uz piekto stāvu pie Kristīnes Drabākas, kas ar vīru, militārās policijas darbinieku, un diviem bērniem dzīvo 67 kvadrātmetrus lielā trīsistabu dzīvoklī. Viesistaba apvienota ar virtuvi, bet pārējās abas istabas ir lielas, dzīvoklī ir arī divi balkoni un divas vannas istabas. “Arī priekš diviem bērniem šī būtu ļoti, ļoti laba istaba. Un tad tā ir mūs guļamistaba. Kas vēl ir ļoti forši, nav skapja nekur, jo ir atsevišķa istaba – drēbju skapja istaba. Blakus ir bērnudārzs, kas ir ļoti ērti, tur ir arī bērnudārzā baseins, apkārt visur ir nepieciešamie veikali. Ir kaut kas tāds, kas jūs neapmierina? Pagaidām nē, viss ir ļoti labi. Arī kaimiņi ļoti labi, mums ir savs kaimiņu čatiņš, šeit tiešām ir tāda komūnas sajūta. Lielāko daļu, es teiktu, kādi 80% ir tomēr ir tādas jaunākas ģimenes, kuriem ir divi, trīs, četri bērniņi.” Privātais uzņēmums “Jelgavas īres nami” Jelgavā uzbūvējis jau divas energoefektīvus piecstāvu īres namus, otrs tikko nodots ekspluatācijā. Katrā ēkā ir 58 dažāda lieluma dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Lagzdiņš stāsta, ka būvniecībā izmantotas Tukumā ražotās modulārās konstrukcijas un attīstītājs māju gan būvēja, gan pats arī tagad apsaimnieko. Nākas arī labot pa kādai celtniecības kļūdai, bet bargā ziema pierādījusi ēkas energoefektivitāti. Zemas īres maksas mājokļi ir paredzēti mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, piemēram, vienistabas dzīvokļa īpašnieka ienākumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 1743 eiro. Jelgavas pašvaldība arī grozījusi saistošos noteikumus, palielinot minimālo ienākumu slieksni, piemēram, vienistabas dzīvokļa īrei var pieteikties, ja ienākumi ir vismaz 780 eiro mēnesī. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis stāsta, ka pašvaldības prioritāte ir piesaistīt kvalificētus speciālistus veselības aprūpes, zinātnes, sabiedriskās kārtības, kultūras un sporta jomās. Tas, ka īres namus Jelgavā būvē privātais uzņēmējs, pašvaldībai ir izdevīgi.

  3. 27 May

    Piļu atjaunošana ar pūļa finansējumu – iespēja vai izmisuma solis?

    Vēsturisko un reiz pamesto muižu saimnieki, pēc atslēgu dabūšanas sapratuši savu sapņu izmaksas un atdūrušies pret banku negribīgo politiku, arvien biežāk cerīgi raugās uz tā dēvēto pūļa finansējumu. Citviet Eiropā tas nav nekas jauns, bet Latvijā tāda biedrošanās aktivizējas tikai pēdējos gados. Tādējādi ikviens, ieguldot kaut vai dažus simtus eiro, var kļūt par muižkungu. Bet cik ļoti tas ir pašu piļu saimnieku aicinājums tā biedroties vai tomēr izmisuma solis? Par to raidījumā Reģioni krustpunktā. Vispirms dodamies uz Padures muižu. Tur saimnieko Jānis Lazdāns. Latvijas Radio muižas saimnieku sastop kungu mājas priekšpusē ar krūmgriezi rokās frizējam ovāla formā augošo dzīvžogu. Muižas interneta lapā teikts, ka septiņus kilometrus no Kuldīgas esošais nams ir skaistākā klasicisma ēka Latvijā. Jānis Lazdāns tā domā jau vienpadsmito gadu, kopš īpašumu pakāpeniski atjauno. Kādus simts kilometrus no Padures uz Rīgas pusi starp Tukumu un Talsiem ir Zentenes muiža. Gandrīz tikpat sena kungu māja kā Padurē. Vasarā apritēs trīs gadi, kopš Zentenes muižas saimnieks ir Jānis Dubinskis. Jānis pirms četriem gadiem tika pie brīvas naudas, ko vēlējās kaut kur ieguldīt, bet gadu ilgušās sarunas ar toreizējo īpašnieku pasteidzināja Krievijas pilnapmēra karš Ukrainā, sankcijas un Krievijas pilsoņa vēlme atbrīvoties no Zentenes muižas. Pēc divu gadu domāšanas un arī roku nolaišanās un pārdzīvotas vēlmes muižu pārdot Jānis Dubinskis izlēmis, ka Zentenē veidos uzņēmējdarbības norišu centru.

  4. 20 May

    Rēzekne atliek skolu tīkla pārmaiņas – opozīcija saskata priekšvēlēšanu aprēķinu

    Rēzeknē skolēnu skaits gadu no gada samazinās, un pašvaldībā tiek runāts par skolu tīkla pārmaiņām. Taču iecere apvienot divas dažādas skolas – vienu ar latviešu mācību plūsmu – un otru vēsturiski ar mazākumtautību programmu, kur mācības notika vēl nesen krievu valodā, ir sarežģīta. Pret ieceri iestājās daudzi vecāki no abām skolām, divu dienu laikā savācot vairāk nekā 600 parakstu. Viņi uzsvēra, ka abu skolu vērtības un līdzšinējā pieredze ir būtiski atšķirīgas. Vecākiem  iestājoties pret skolu apvienošanu jau no nākamā mācību gada, pašvaldībā ātri vien no ieceres atteicās. Un šobrīd runas par to, ka pilsētas skolu tīklā pārmaiņas nepieciešamas, ir noklusušas. Lai gan pašvaldības Izglītības pārvaldē norāda, ka reforma agrāk vai vēlāk būs. „Tas ir neizbēgami, mums ir deviņas skolas, tāds pats skaits, kāds bija pieci, desmit, 20 gadi atpakaļ, skaidrs, ka ar tādu dzimstību, mēs nevaram piepildīt šīs visas skolas, diemžēl,” atzīst Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Ustinova. Abas pamatskolas Rēzeknes 5. un 6.pamatskola atrodas pilsētas ziemeļu mikrorajonā, mācību iestādes vienu no otras šķir divu kvartālu attālums. 2020. gadā abas skolas jau skāra reforma, tās no vidusskolas pārveidoja par pamatskolām.  Pēc sešiem gadiem atkal ir aktualizēts jautājums par nepieciešamām pārmaiņām. Apvienojot abas skolas, kopējais skolēnu skaits ir prognozēts 890. Apvienošana pasargātu vienu vai otru skolu no slēgšanas, visticamāk, turpmākos desmit gadus ziemeļu rajonā izglītības reforma nebūtu vajadzīga, apvienotajai skolai būtu pieejams 100 procentu valsts finansējums un pašvaldībai būtu vieglāk prognozēt savu budžetu. Tomēr pret šo ieceri iebilst gan vienas, gan otras skolas vecāki.

  5. 13 May

    Kāpēc jaunieši ne vienmēr ir gatavi atgriezties vecāku iekoptajā lauku saimniecībā?

    Tikai katrs desmitais saimnieks Latvijā ir jaunāks par 40 gadiem. Tā ir skarba statistika, kas iezīmē paaudžu nomaiņas trūkumu lauksaimniecībā. Kāpēc jaunā paaudze vairs nevēlas saimniekot vecāku iekoptajās sētās? Vai pie vainas ir kredītu slogs, smagais darba režīms vai plašās iespējas pilsētās un ārvalstīs? Un vai nākotnē mums būs pietiekami daudz lauksaimnieku, kas kops savu mantoto zemi? Raidījumā Reģioni krustpunktā to skaidro Laura Jansone. Mālpilī, saimniecībā "Augusta zemenes", Guntars Dzērve ar sievu Intu saimnieko jau vairāk nekā desmit gadus. Viņi ir ienācēji, kuri pārņēma bijušās dārzniecības teritoriju, kur savulaik agronoms Jānis Grollis uzcēla unikālu, 22 metrus augstu vertikālo siltumnīcu. "Mēs šeit sākotnēji atbraucām kā uz pansiju ar saviem diviem zirgiem, bet laika gaitā zirgu kļuva vairāk. Kad iepriekšējais saimnieks nolēma pārtraukt darbību, mums piedāvāja šo vietu pārņemt. Esam pateicīgi Bīriņu un Groļļu dzimtām par šo iespēju un vēsturisko atbalstu," stāsta Guntars. Saimniecība ir kompakta, Guntars Dzērve tajā audzē zemenes, avenes un krūmellenes. Guntars izmanto mūsdienīgas un inovatīvas zemeņu audzēšanas metodes: zemenes aug speciālos kūdras maisos, kuri pacelti uz plauktiem krūšu augstumā, kas atvieglo ražas novākšanu. Neskatoties uz inovācijām, jautājums par pēctecību paliek atklāts. Abi dēli izvēlējušies citus ceļus. Guntars Dzērve ar sievu sev izvirzījuši mērķi šeit saimniekot vēl vismaz piecpadsmit gadus un tad gan jau laiks pats visu atkal saliks pa plauktiņiem.   Valmieras novada Mazsalacā Inese Riekstiņa ar vīru saimnieko zemnieku saimniecībā "Riekstiņi". Pēc divdesmit gadiem piena lopkopībā kopš 2012. gada viņi pievērušies gaļas liellopu audzēšanai. Šobrīd ganāmpulkā ir 33 govis un teļi. Inese atzīst, ka gaļas lopi prasa mazāk pūļu nekā piena govis, tomēr darba joprojām ir daudz. Arī viņas ģimenē bērni laukos nepaliks. "Mēs abi ar vīru esam pensijā. Jaunie vairāk negrib. Vecākais dēls dzīvo Valmierā, bet jaunākajam Mazsalaca nepatīk. Viņš strādā par ugunsdzēsēju Salacgrīvā, tur ir jūra, sociālās garantijas un stabilāka dzīve," stāsta Inese. Saimniece uzskata, ka dēli izvēlējušies citu ceļu, jo bērnībā redzējuši smago darbu lauksaimniecībā. "Ar slaucamām govīm bija, “riņķa nauda, riņķa dancis”. It kā nāca, bet tikpat ātri arī aizgāja. To nevar teikt par šiem. Te arī man paliek. Turklāt bez zināšanām te – nē. Jo es skatos, ka daudzi paziņas domā – re, kā Riekstiņi ņemas, es arī varētu, bet rezultātā čiks vien sanāk."  Saimniece tomēr uzsver, ka abi ar vīru nav mūzīgi, taču gadu no gada turpināt mudina ieguldītais darbs. Lopu nojumes sakārtotas, barība nodrošināta, visi procesi iestrādāti, kā lai tā vienkārši tam visam atmet ar roku.    Lauksaimnieku apvienībā “Zemnieku saeima” uzskata, ka paaudžu nomaiņa šobrīd ir viena no akūtākajām problēmām lauksaimniecībā. Zemnieku saimniecības “Rožkalni” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, viņa arī Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece, uzskata ka tā ir strukturāla problēma, tomēr Latvija šajā jautājumā nav unikāla.

About

Raidījums stāsta par procesiem un notikumiem Latvijas reģionos, atklājot sociālās, saimnieciskās, kultūras un sadzīves aktualitātes. Raidījumu veido žurnālisti reģionos.