Kolnasāta

Latvijas Radio 1

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.    

  1. 1 day ago

    Suprātkys Pasīnē: pīrūbeža dzeivis stuosti

    „Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom. Itūreiz aicynojam īpazeit Ludzys nūvoda Pasīni. Kai pīrūbežā, kur sasajauc dažaidys kulturys, volūdys i dzeivis pīredzis, kur niu dzeivoj ap 200 cylvāku, Pasīnis vītys stuosti ir daudz leluoki par pošu cīmu. Vīns nu pazeistamuokajim i apmeklātuokajim objektim ir baroka arhitekturys pērle Pasīnis Svātuo Dominika Rūmys katūļu bazneica. Tū reizem sauc ari par Aglyunys bazilikys muoti deļ tam ka Pasīnis bazneica ir vacuoka par Aglyunys baziliku. Taipat Pasīnis bazneica ir īkļauta Latvejis ainovu duorgumu sarokstā. Vītejī sevi sauc par posīnīšim. Jī pyrmī nu reita sagaida sauli Latvejis austrumu tuoluokajā apdzeivuotajā vītā, kur da rūbeža ir viņ 2 km, i tū, kai Latvejis zalī meži puorīt Krīvejis zylajūs nu Bazneicys kalneņa var labi redzēt. Suprātkuos Pasīnē pīsadola: kulturys pasuokumu organizatore Jekaterina Sovāne, vītejuo īdzeivuotuoja Olga Kazaka, prīsters Vitālijs Filipenoks, zemnīku saimnīceibys „Purvmaļi” saimineica Skaidrīte Marčenoka, dobys saimnīceibys „Bites” saimineica i dobys turisma gide Ilga Ivanova, i pensionare, kaidreizejuo školys direktore Ilga Ērika Brice. Sarunys turpynuojums ar posīnīšim gaidams cytā raidejumā.

    31 min
  2. 4 Jul

    Nasabeisti, runoj i roksti latgaliski! Par latgalīšu volūdu oficialajā saziņā

    Latgalīšu rokstu volūda ir daļa nu Latvejis kulturviesturyskuo montuojuma. Šudiņ jū sorgoj lykums. Jei skaņ radejā, televizorā, skaitama rokstūšajā presē i socialajūs medejūs, dzieržama vysaidūs pasuokumūs. Tok oficiālajā saziņā ar vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem komunikaceja nūteik latvīšu literarajā volūdā. Kur beidzās tradiceja i suocās volūdys praktiskuo puse, cik lelā mārā latgalīšu rokstu volūda publiskajā telpā ir tikai kulturys, cik vaļsts volūdys politikys vaicuojums, diskutej Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka i diveji aktivi latgalīšu volūdys lītuotuoji runā, rokstūs i juridiskā saziņā ar īstuodem – „Kolnasātys” rubriku autors, muzikis i viesturnīks Arņs Slobožanins (Arnis Slobožaņins) i dzīsminīks Aņss Ataols Bierzeņš (Ansis Ataols Bērziņš). Piec pādejūs godu statistikys datu var sprīst, ka latgalīšu volūdā kasdīnā runoj gondreiž 100 tyukstūšys Latvejis īdzeivuotuoju, kas ir ap 8 %, Latgolā – vaira nakai trešuo daļa. „Daže, ka jūs byutu symts, kai lībīšu nazcik desmišu, vysleidza vajag tū volūdu paturēt i raudzeit jū vaira īdzeivynuot,” izsver Aņss Ataols Bierzeņš. Vaļsts volūdys centrā ir latgalīšu volūdys apakškomiseja i latgalīšu rokstu volūdys konsultants, i, pasateicūt obejim kungim, kuri aktivi volūdu lītoj oficiālajā saziņā ar īstuodem, tys ir pamaneits plotuokā sabīdreibā, stuosta Inese Muhka, i „myusu latgalīšu volūdys apjūms kai konsultaceju ziņā, tai dažaidu puorlykumu dokumentu ziņā ir cīši pīaudzs. Itei funkceja ir pareiza, tys vīnkuorši ir juodora i juoatteista.” Svareigi, ka īstuodēs, sajamūt oficialus dokumentus latgaliski, izatur ar cīnu pret latgalīšu volūdu, par sovu pīredzi stuosta Arņs Slobožanins: „Laika gaitā es saprotu, ka mes tai kai vīnā laivā eistyn siežam niu kūpā ar vaļsti. Ka maņ beja sajiuta pyrma desmit godu, ka vaļsts ir pret mani, kod es grybu kū ta latgaliski dareit, tod niu maņ ir sajiuta, ka tai kai suoc īsaklauseit tevī.”

    31 min
  3. 27 Jun

    Byut sovys vītys patriotim i pasauļa pīredzi atvest iz sātu – jaunīši par festivalu SPAITS

    Byut sovys vītys patriotim i pasauļa pīredzi atvest iz sātu – ar itaidu redzīni vītejī muziki – Kristaps Višs, Ralfs Arbidāns, Imants Spīčs i Emīls Bauga – Rēzeknē reikoj muzykys, muokslys i sarunu festivalu „Spaits” Kovšu azara krostā. Kab Latgolā veicynuotu cylvāku īsasaisteišonu vysaidūs procesūs, jaunīši apsavīnuojuši SIA „Studeja” i rauga festivalā savest kūpā vysaidu žanru izpildeituojus i baudeituojus – rodūšūs talantus nu muzykys i muokslys školom, entuziastus nu navalstiskajom kūpīnom. „Ideja par festivalu „Spaits” roduos pavysam najauši. Ir eistais laiks i eistuo vīta, kur varātu sasatikt muzyka, muoksla, kultura, sports, tei beja myusu draugu lūkā. Ir paleigi nu „Nazinamuos Rēzeknis”, kuri ari sovys idejis gryb prezentēt, i ari reikuos diskuseju par tū, kai sovu piļsātu drusku lobuoku varātu vysi kūpā padariet. I paraleli ari aktivitātis, kur kotrs varēs daīt i ari sovu pierstu, i sovu dūmu dalikt tymā vysā. I mes tai kūpā saguojom, ka varātu vysu apvīnuot i iztaiseit navys vairuokus mozus svātkus, a taidus vīnus kuorteigus leluokus svātkus,” stuosta jaunīši. Ka sasavuocās loba kompaneja, „mes kotrs asam, grybātu byut sova omota speciālisti,” tod var realizēt lelys lītys, puorlīcynuoti jaunīši: „Mes asam Rēzeknis i Latgolys patrioti, i mes gribam sovys zynuošonys i prasmis pylnveiduot, i paruodeit cytim, i likt cytim prīcuotīs. Nu ko ari ir myusu mozais sauklis „Prīcojīs kulturā!”.

    25 min
  4. 20 Jun

    Itai lobuok – pa munam, pa manim

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „pēc manām domām, manuprāt”. Itai lobuok – pa munam, pa manim. Var saceit pa munam i pa tovam, i var saceit ari pa manim, pa tevim. Pa manim itai nav pareizi dareits, a kai pa tevim? Piec munom dūmom – tys jau ir otkon puorlykums nu latvīšu literaruos volūdys. Nav juosakauna nu latgaliskuos runys, bet vysleidza, kod esi publiski koč kur, tev vairuok juopadūmoj, kaidim vuordim tu izasoki. I tod cylvākam nazkaidys barjerys suocās, tod jam suoc ruodeitīs, ka tys, kai es sātā runoju, nav pareizi, tod maņ vajaga runuot gruomotu volūdā. A tei gruomotu volūda parosti saīt tys tulkuojums nu latvīšu volūdys. Tod tei ir, tai saucamuo, trešuo izlūksne, kas atsaškir tikai fonetiski. I taida latgalīšu volūda nivīna nainteresātu, nivīns rītumu profesors koč kaidā augstškolā napieteitu taidys volūdys, ka jei byutu tikai fonetiski puorlykumi nu latvīšu literaruos volūdys. Mums ir divejis sistemys, i mums obejis sistemys byutu juokūp. I latgaliskuo seviški partū, ka tei latgaliskuo ir nūturiejuse vairuok arhaismu, vairuok senejuo, nakai latvīšu literaruo volūda – tradiceja, kura jau ir apcierptuoka, kura, prūtams, ir vajadzeiga, par kuru mes ari stuovim sardzē. Bet ari tei ūtra – latgalīšu literaruo ci rokstu volūda, kai myusu volūdys boguoteibu ruodeituoja, juotur.

    2 min
  5. 20 Jun

    Prīsters Lauris Kārklis par dzymtys saitem i goreigū spāku

    Katuoļu prīsters Lauris Kārklis ir vikars Ludzys, Raipolis i Rundānu draudzēs. Vosorā Latgolā aizviņ dzeiva ir kopusvātku tradiceja, kas vīnoj lyugšonu par aizguojiejim, dzymtys sasatikšonu i ari pīdareibu sovai vītai. Prīsteram Laurim Kārklim itūvosor pīrūbežā juobyun 28 kopusvātkūs, kur reizem sabrauc vaira cylvāku nakai apleicīnē dzeivoj iz vītys, „kur ruodīs, ka ir tikai kopsāta, tok cīši leli kopusvātki, cīši plotai apmaklāti. Tys nūzeimej, ka tī kuodreiz cīši daudz ir dzeivuojuši cylvāki i jim ir sasaglobuojuse vēļ tei saikne ar vītu, ar saimis saiknem, i jī dūdās tī i lyudzās.” Tyvuoki i tuoluoki radinīki meklej sovu dzymtys sakņu i goreigū spāku, i caur kopusvātkim var īraudzeit saimis attīceibu stuostus i ticeibys dziļumu, stuosta vikars Kārklis: „Atbrauce saime nu Luksemburgys. Cylvāks dzeivuoja Ludzā, i jis jau izveiduojs saimi Luksemburgā. Jis tī dzeivoj i struodoj, bet jis vad sovu bārnu kristeit iz Latgolu. Jis soka: „Tei ir muna bazneica, tei ir muna bierneiba, tuos ir munys atminis, es grybu, lai muns bārns tyktu nūkristeits ite, munā dzimtinē.” I tei saikne daudzim ir sasaglobuojuse, i taišni caur goreigū daudzi cylvāki meklej sovys saknis, i taidu goreigū smāku smeļ.” Ludzys pusē ir stypra draudze, tok vīns nu myusdīnu izaicynuojumu ir sabīdreibys vīntuleiba i dzeivuošona tikai sev, izsver prīsters: „Cīši vylynojūši, tok daudz kur tī poši skaitli ruoda koč kū pretejū – par cylvāku vīntuleibu. Niu cīši izteikti, ka jaunīši jiutās vīntuli. Deļ tuo Latvejā, par nūžālu, ir vīns nu augstuokūs pusaudžu pašnuoveibu skaitu. Tei sovys vītys naatrasšona, taida bezcereiba. Kai ba dzeivoj kai gribi, dori kū gribi, bet tys ir ar sekom. Tu navari dzeivuot vīns, tu navari byut vīns. Ari kristīts – tei ir kūpīna, kristīteiba suocās saimē, tei ir taida mozuo bazneica. Niu izpalīk saimis lyugšona. Patīseibā kūpīnu vajag i daudzi jū meklej.” Dzeivojūt pīrūbežā, satraukumu cylvākūs jiut, tok „vairuokums vystik sagloboj īškejū mīru, taidu vasalū sapruotu.” Ticeigajim itamā geopolitiskajā situacejā ir vīgļuok panest puorbaudejumus, skaita prīsters: „Tragedeja ir kod mes pazaudejam sovu dvēseli. Styprajam nikod naizbryuk. Izbryuk tim, kuri ir vuoji – kod vuoja sabīdreiba, vuoja tauta, vuoja ticeiba. Breiveiba īt kūpā ar atbiļdeibu i ar atbiļdeibys uzajimšonu.”

    18 min

Ratings & Reviews

5
out of 5
2 Ratings

About

"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.