Renātis i Aigara Vancānu saimē aug seši bērni: Agate, Kristaps, Jēkabs, Pāvils, Tuoms (Toms), Fraņcs (Francis) i logistika saimē ir „atstruoduota pa minotom”. Vancānu saimē ir treis pamatlītys, iz kū jī bolstās: „Volūda, ticeiba, kultura – treis pamatvali,” puorskaita Renāte, „bez ticeibys ir gryuts dzeivuot. I tys veidoj cylvāka mugurkauli, raksturu. Vuiceit mīļuot vīnam ūtru.” „Kolnasātā” gastej Renāte, Aigars i divi jaunuokī bārni. Tuoms i Fraņcs vuicās Rēzeknis katuoļu vydsškolā i jim pateik spēlēt basketbola, braukt ar ritini i mauduotīs. Renāte ir Latgolys Kulturviesturis muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja, bet Aigars struodoj „Augstsprīguma teiklūs”. Tuoms (Toms) ir pīsadalejs literarajā uzvadumā „Francis” (2024) i LSM „Bērnistabā” latgalīšu vuordu īrunuošonā, kas itūgod sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2025”. Latgalīšu volūda skaņ kai Vancanu saimē, tai rodu pulkā, bazneicā, dorba vītuos i školā, tok Fraņcs stuosta, ka juo klasē „tikai es runoju latgaliski, vysi prūt krīvu volūdu, angļu volūdu i daudz cytys volūdys”. Kab caltu latgalīšu volūdys prestižu, svareiga kotram sova izaugsme, izsver Renāte: „Kultura ir tei, kas veidoj personeibu, i kaidu kulturu mes dūsim jaunīšim, bārnim, taidi jī mums ari byus, deļ tam tys saturs ir cīši svareigs, kab tys byutu lobs i latgaliski, i eistyn kvalitativi. Tys ir kotra cylvāka pošapzinis vaicuojums, kaida jam ir pošapziņa, cik jis spiej nūvērtēt sovys saknis, nu kurīnis jis īt.” Tam pīkreit ari Aigars: „Ari kulturys pasuokumūs, ka byutu vairuok latgaliskuo volūda dzieržama, tod ari tys byutu pozitivs moments, latgalīšu volūda izaplateitu vairuok sabīdreibā.” Svātdīnem kūpā īt iz bazneicu styprynuot ticeibu, nūskaiteit kūpeigu lyugšonu, saīt vysim kūpā pi vakareņu golda, atzeimēt vaļsts svātkus, turēt gūdā vaļsts i saimis karūgu, izstuosteit dzymtys stuostus – tuos ir viņ dažys svareigys zeimis, kas Vancānu saimē ir īlyktys bārnūs. „Ka tu mīļoj tūs, kuri ir tev aiz mugurys, tys ir vysuleluokais patriotismys. Tei ir tei patriotisma putra, kas ir ībaruota,” soka Renāte. Aigars ir īsasaistejs „„Svātuo Jāzepa veiru kūpīnā”, kur veiri sasateik divejis reizis godā. Ari Rēzeknē ir moza veiru grupa, kur sasateikam reizi mienesī — kūpeigi lūdzamīs, slavejam Dīvu i dolomīs ar pīdzeivuotū, taidā veidā atbolstam vīns ūtru.” Mīlesteiba iz sovu zemi Vancānu saimē ir pošsaprūtama, jim „Latgola ir sāta, dzymtuo vīta, Latgola ir daļa nu vaļsts, Latvejis naatjamama sastuovdaļa, bez Latgolys nabyutu Latvejis.” Jaunuokūs bārnu vieliejumi Latvejis saimem par byušonu iz prīšku ir stypri i spieceigi: „Lai nabyutu kara Latvejā, i nabyutu brīsmeigi bez iedīņa, iudiņa, syltuma,” soka Tuoms i Fraņcs jam pīkreit. „Eistyn, kab byutu mīrs pasaulī, Latvejā, Latgolā, tys ir pats svareiguokais, lai dabasi byutu breivi,” dasoka Renāte, i Aigars papyldynoj: „Vysim nūvodim skaistu, mīreigu nuokūtni! Kotram nūvodam, lai Latveja eistyn byutu vīnuota. Lauki — tys ir myusu lapnums pasaulī.”
