Katuoļu prīsters Lauris Kārklis ir vikars Ludzys, Raipolis i Rundānu draudzēs. Vosorā Latgolā aizviņ dzeiva ir kopusvātku tradiceja, kas vīnoj lyugšonu par aizguojiejim, dzymtys sasatikšonu i ari pīdareibu sovai vītai. Prīsteram Laurim Kārklim itūvosor pīrūbežā juobyun 28 kopusvātkūs, kur reizem sabrauc vaira cylvāku nakai apleicīnē dzeivoj iz vītys, „kur ruodīs, ka ir tikai kopsāta, tok cīši leli kopusvātki, cīši plotai apmaklāti. Tys nūzeimej, ka tī kuodreiz cīši daudz ir dzeivuojuši cylvāki i jim ir sasaglobuojuse vēļ tei saikne ar vītu, ar saimis saiknem, i jī dūdās tī i lyudzās.” Tyvuoki i tuoluoki radinīki meklej sovu dzymtys sakņu i goreigū spāku, i caur kopusvātkim var īraudzeit saimis attīceibu stuostus i ticeibys dziļumu, stuosta vikars Kārklis: „Atbrauce saime nu Luksemburgys. Cylvāks dzeivuoja Ludzā, i jis jau izveiduojs saimi Luksemburgā. Jis tī dzeivoj i struodoj, bet jis vad sovu bārnu kristeit iz Latgolu. Jis soka: „Tei ir muna bazneica, tei ir muna bierneiba, tuos ir munys atminis, es grybu, lai muns bārns tyktu nūkristeits ite, munā dzimtinē.” I tei saikne daudzim ir sasaglobuojuse, i taišni caur goreigū daudzi cylvāki meklej sovys saknis, i taidu goreigū smāku smeļ.” Ludzys pusē ir stypra draudze, tok vīns nu myusdīnu izaicynuojumu ir sabīdreibys vīntuleiba i dzeivuošona tikai sev, izsver prīsters: „Cīši vylynojūši, tok daudz kur tī poši skaitli ruoda koč kū pretejū – par cylvāku vīntuleibu. Niu cīši izteikti, ka jaunīši jiutās vīntuli. Deļ tuo Latvejā, par nūžālu, ir vīns nu augstuokūs pusaudžu pašnuoveibu skaitu. Tei sovys vītys naatrasšona, taida bezcereiba. Kai ba dzeivoj kai gribi, dori kū gribi, bet tys ir ar sekom. Tu navari dzeivuot vīns, tu navari byut vīns. Ari kristīts – tei ir kūpīna, kristīteiba suocās saimē, tei ir taida mozuo bazneica. Niu izpalīk saimis lyugšona. Patīseibā kūpīnu vajag i daudzi jū meklej.” Dzeivojūt pīrūbežā, satraukumu cylvākūs jiut, tok „vairuokums vystik sagloboj īškejū mīru, taidu vasalū sapruotu.” Ticeigajim itamā geopolitiskajā situacejā ir vīgļuok panest puorbaudejumus, skaita prīsters: „Tragedeja ir kod mes pazaudejam sovu dvēseli. Styprajam nikod naizbryuk. Izbryuk tim, kuri ir vuoji – kod vuoja sabīdreiba, vuoja tauta, vuoja ticeiba. Breiveiba īt kūpā ar atbiļdeibu i ar atbiļdeibys uzajimšonu.”
