TELOS sarunas

TELOS.LV
  • 3.0 (2)
  • PHILOSOPHY
  • UPDATED WEEKLY

TELOS ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Šajā “Sarunu” aplādē mēs pētīsim dažādus jautājumus, izšķirsim un definēsim svarīgus jēdzienus, mēģināsim atdalīt patiesus spriedumus no maldiem un atgādināsim par Rietumu intelektuālo mantojumu. telos.lv Saziņai: redakcija@telos.lv

  1. Saruna par cilvēktiesībām I

    7 HR AGO

    Saruna par cilvēktiesībām I

    Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/ Agnese Irbe un Krišjānis Lācis divdaļīgā sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski izseko cilvēktiesību vēsturei no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, aplūkojot mūsdienu cilvēktiesību filozofiskos un teoloģiskos pamatus, kā arī aizvien jūtamākos trūkumus un deformācijas. Saruna sākas ar Irbes novērojumu, cik neskaidri un pretrunīgi cilvēktiesību jēdziens tiek lietots Latvijas mediju telpā. Tas vedina Rudevski iztirzāt jēdziena izcelsmi. Viņš apšauba, ka cilvēktiesības būtu sastopamas jau senās Romas laikmetā. Viduslaikos Graciāna dekretā gan parādās tādas tiesības, kas neizriet no kārtu privilēģijām, bet no pašas cilvēka dabas, tomēr toreizējā tiesiskā kārtība bija skaidra un hierarhiska. Starptautisko tiesību tolaik nebija, līdzīgi kā nebija “cilvēktiesību” mājsaimniecības locekļu iekšējās attiecībās. Jaunās pasaules atklāšana un Reformācija radīja jaunas problēmas: vairs nevarēja apelēt pie pāvesta, tāpēc bija jāmeklē cita pārnacionāla instance, kas nodrošinātu mierīgu sadzīvošanu starp valstīm. Rudevskis cilvēktiesību ģenealoģijā kā izšķirošu min 16.–17. gadsimtā nostiprināto suverenitātes nojēgumu, kas lika pamatus 20. gs. tiesību pozitīvismam. Otrais pasaules karš un totalitāro režīmu noziegumi kļuva par pagrieziena punktu moderno cilvēktiesību izcelsmē. ANO izveide bija mēģinājums pārvarēt valstu absolūto iekšējo suverenitāti, lai aizsargātu cilvēku pret pašu valsti un “atmakjavelliskotu” starptautiskās attiecības, balstot tās cilvēka cieņas atzīšanā. Tālāk saruna pievēršas lomai, kādu ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas izstrādē spēlēja franču filozofs Žaks Maritēns, vienlaikus apspriežot kanādiešu filozofa Šarlu de Koninka publicēto Maritēna pieejas kritiku. Koninks pamatoti jautāja, kāda ir atšķirība starp “indivīdu” un “personu” un kas ir primārs – personas labums vai kopīgais labums. Maritēns apelēja pie sirdsapziņas, bet Koninks norādīja, ka sirdsapziņa var maldīties. No abām pozīcijām izriet diametrāli pretēja izpratne par cilvēka cieņu un to, kas citiem vai sabiedrībai cilvēkā būtu “jāciena” un attiecīgi legāli jāaizsargā. Sarunas pirmā daļa noslēdzas ar 1948. gada Deklarācijas tapšanas apskatu: Deklarācija bija kompromisa auglis starp dažādām filozofiskām un politiskām frakcijām. Ja cilvēku no citiem dzīvniekiem atšķir saprāts un brīvā griba, proti, gars, vai tieši tajā slēpjas “cilvēka cieņa”? Vai, apelējot pie cilvēka tiesībām, mēs godājam cilvēkā tikai garu vai tomēr gara un miesas vienību? Literatūra: Grégor Puppinck, Les droits de l’homme dénaturé (Atcilvēciskotā cilvēka tiesības), Paris : Cerf, 2018, 304 pages. Jean-Louis Harouel, Les droits de l’homme contre le peuple (Cilvēktiesībaspret tautu), Paris : Desclée de Brouwer, 146 pages.  Charles de Koninck, De la primauté du bien commun contre lespersonnalistes (Par kopējā labuma prioritāti, pretēji personālistiem),Montréal : Éditions de l’Université Laval, 1943, 195 pages: http://salve-regina.com/images/a/a5/De_la_primauté_du_bien_commun_contre_les_personnalistes.pdf Juris Rudevskis, Subsidiaritātes princips Eiropas cilvēktiesību tiesasjudikatūrā (promocijas darbs), Rīga: Latvijas Universitāte, 2020, 326 lpp.: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/52394/298-77154-Rudevskis_Juris_TieZB95010.pdf?sequence=1&isAllowed=y ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (1948. gada 10. decembris): https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠Youtube⁠⁠, ⁠⁠Apple⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠ Ierakstīts ar biedrības "⁠⁠⁠⁠Skanda⁠⁠⁠⁠" atbalstu.

    57 min
  2. Saruna par T. Manna "Nāve Venēcijā"

    22 JAN

    Saruna par T. Manna "Nāve Venēcijā"

    Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/ Noslēdzot pagājušā gadā plaši atzīmētās vācu rakstnieka Tomasa Manna 150 gadu jubilejas svinības, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par 1912. gadā iznākušo garstāstu “Nāve Venēcijā” – visos laikos publikai vislabāk zināmo un visvairāk lasīto Manna darbu. Sarunā sniegts pārskats par garstāsta uzbūvi un tā mākslinieciski noslīpēto formu, Manna lietotās vācu valodas smalkumiem, romāna rašanās autobiogrāfisko fonu un paša Manna nopietnību un rūpību, ar kādu teksts izstrādāts. Tāpat sarunā iztirzātas dažādas literārās alūzijas un lietotie simboli, sengrieķu estētiskā redzējuma centralitāte, Platona un Šopenhauera savīšanās, kā arī Manna ierastā aizraušanās ar slimībām, nāvi, sairumu, pašdisciplīnu, izkoptas formas un radošās brīvības savstarpējo cīņu, pašapmānu un pakāpenisku samaitāšanos, šajā gadījumā arī galvenā varoņa krišanu dēmoniskas apmātības nagos. Lācis piedāvā romānu lasīt kā Manna komentāru F. Nīčes darbam “Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara”, Bičevskis uzsver stabilitātes sabrukumu un izšķīšanu arhetipos, savukārt Irbe pievērš uzmanību Manna sākotnējam nolūkam rakstīt par Gētes vecumdienu fascināciju ar nepilngadīgu sievieti un literāro tēmas “kļūšana par muļķi” izstrādi. Noslēgumā apspriesta romāna ietekmīgākā ekranizācija, itāļu režisora Lukīno Viskonti 1971. gada filma “Nāve Venēcijā”, gan izceļot tās estētisko kvalitāti, gan kritizējot režisora apzinātos Manna nolūku pārpratumus, gan kategoriski noraidot tekstu kā “kvīru literatūru”. Literatūra: Tomass Manns, Nāve Venēcijā, tulk. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava, 2007. Frīdrihs Nīče, Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara jeb Grieķi un pesimisms, tulk. Ivars Ījabs. Rīga: Tapals, 2005. Otru T. Manna jubilejas aplādi var klausīties šeit: https://telos.lv/saruna-par-budenbrokiem/ Fragmentus no Manna “Budenbrokiem” skat. šeit: https://telos.lv/muzikas-stundas/ un šeit: https://telos.lv/vasara-pie-juras/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠Youtube⁠, ⁠Apple⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠ Ierakstīts ar biedrības "⁠⁠⁠Skanda⁠⁠⁠" atbalstu.

    1h 14m
  3. Saruna par Jāni Poruku

    28/12/2025

    Saruna par Jāni Poruku

    Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/ Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par latviešu eiropeiski modernās literatūras aizsācēja Jāņa Poruka morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem viņa slavenākajos īsstāstos, tēlojumos un lugā “Hernhūtieši”. Saruna iezīmē Poruka vietu Eiropas modernitātē ārpus sociālisma ideoloģijas literatūras un romantiska nīčeānisma strāvojumiem, apskata hernhūtisma un piētisma ietekmi uz viņa ētiskajiem ideāliem, kas pretojas jaunlaiku materiālismam, lielpilsētu vilinājumiem un izstudējušo, kulturālo laikabiedru praktiskajam apsviedīgumam. Tāpat sarunā izcelta spriedze starp kristīgo pazemību, svētdzīves ideālu (“baltajām drānām”, “sirdsšķīstajiem ļaudīm”), skarbu grēkapziņu un nespēju pieņemt piedošanu, kas īpaši parādās, mēģinot atbildēt uz mūžīgo latviešu literatūras jautājumu par Cibiņa nāves iemeslu stāstā “Kauja pie Knipskas”. Sarunbiedri diskutē arī par Poruka varoņu ciešanām, labā un ļaunā izpratni un latviešu lauku pasaules simbolisko nozīmi un skaidro, kāpēc Poruku ir svarīgi lasīt šodien, domājot par 19. un 20. gs. latviešu – mūsu senču – dzīvesziņu un tikumiskajiem principiem, kā arī par sevi. Literatūra: Jānis Poruks, Kopoti raksti, sēj. I-XX, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 1929. Inga Žolude, Vendenes lotospuķe, Rīga: Dienas grāmata, 2021. Viesturs Vecgrāvis, Pie augstā loga, Rīga: Dienas grāmata, 2023. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts Ierakstīts ar biedrības "⁠⁠Skanda⁠⁠" atbalstu.

    1h 23m
  4. Saruna par Džonu Serlu

    03/12/2025

    Saruna par Džonu Serlu

    Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par šoruden mirušā amerikāņu filozofa Džona Rodžera Serla (1932–2025) dzīvi, galvenajiem darbiem, uzskatiem par cilvēka apziņas iedabu un mākslīgo intelektu. Sarunas sākumā īsi apskatīta Serla, nozīmīga pēckara amerikāņu filozofa, akadēmiskā karjera, viņa novietojums anglo-sakšu analītiskajā tradīcijā, vispārējā Serla nepatika pret sliktu filozofisko tekstu stilu, neizkoptu valodu un izplūdušu, nesaturīgu domāšanu, īpaši Serla polemikā ar Žaku Deridā, kā arī ar seksuālo uzmākšanos saistīti skandāli Serla mūža nogalē. Tālāk apspriests Serla epistemoloģiskais un metafiziskais reālisms, viņa uzskati par cilvēka apziņas intencionalitāti un saistību ar ķermeniskiem, materiāliem, bioķīmiskiem priekšnosacījumiem dažādos strīdos ar citu amerikāņu materiālistu un apziņas filozofu Danielu Denetu. Sarunas beigu daļā iztirzāti Serla uzskati par mākslīgā intelekta neiespējamību, viņa t. s. "ķīniešu istabas" arguments, kā arī argumenti pret skaitļošanas un datorzinātņu metaforu pārnešanu uz cilvēka apziņas – pēc Serla domām, nereducējamas dabas parādības – aprakstu. Literatūra: John R. Searle, “Minds, Brains, and Programs,” Behavioral and Brain Sciences, 3, 1980, pp. 417–424. John R. Searle, The Rediscovery of the Mind, Cambridge, MA: The MIT Press, 1992. John R. Searle, “Is the Brain a Digital Computer?”, Philosophy in a New Century: Selected Essays. Cambridge, UK: Cambridge University Press, 2008. John R. Searle, Minds, Brains and Science. Harvard University Press, 1986. John R. Searle, The Mystery of consciousness, New York: The New York Review of Books, 1997. https://www.nybooks.com/articles/1990/12/06/the-storm-over-the-university/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Ierakstīts ar biedrības "⁠Skanda⁠" atbalstu.

    1h 11m
  5. Saruna par Velbeka "Pakļaušanos"

    18/10/2025

    Saruna par Velbeka "Pakļaušanos"

    Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: ⁠⁠⁠https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni un Agnesi Irbi par godalgotā franču rakstnieka Mišela Velbeka pirms 10 gadiem iznākušo romānu “Pakļaušanās”, izvērtējot romāna nezūdošo aktualitāti un autora trāpīgos paredzējumus pieaugošas Eiropas islamizācijas un sarūkošas pašpārliecības apstākļos. Saruna pievēršas dažādiem veidiem, kā Velbeks vienlaikus pārprot patiesas reliģiozitātes nozīmi un tomēr saprot reliģijas centrālo lomu jebkādas sabiedriskās kārtības balstīšanā, kā arī apskatot Velbeka apcerēto radikālo politisko pārmaiņu ticamību šodienas Francijā un citās Eiropas valstīs. Sarunā apskatīti romāna galvenie notikumi, Velbeka rakstības stils, valoda un iecere, grāmatas skandalozā reputācija, kā arī 19. gs. franču literatūras lielo autoru centrālā loma stāstījumā un vēstījumā. Lācis abiem sarunas biedriem un sev jautā, vai Velbeka iezīmētā reliģisko tradicionālistu sabiedrība gadījumā nesakrīt ar katoļu un protestantu tradicionālistu ideāliem. Sarunas beigu daļā runātāji pievēršas Velbekam tik svarīgajam jautājumam par seksualitāti, sievietēm, feminismu un bērnu radīšanu, apskatot gan paša Velbeka pieeju tēmai kā šobrīd novecojušu, gan mūsdienu transseksualitātes, digitālā satura un mākslīgā intelekta kompanjonu lielo attālumu no veselīgas, iemiesotas dzimumtieksmes. Literatūra: Mišels Velbeks, Pakļaušanās, tulk. Dens Dimiņš, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Ierakstīts ar biedrības "Skanda" atbalstu.

    1h 21m
  6. Saruna par Manna "Budenbrokiem"

    16/09/2025

    Saruna par Manna "Budenbrokiem"

    Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski un Krišjāni Lāci par pirms 150 gadiem dzimušā vācu rakstnieka Tomasa Manna (1875-1955) ar Nobela prēmiju godalgoto, 1901. gadā izdoto romānu “Budenbroki”. Romānā trīs paaudžu garumā izsekots kādas Lībekas vācu tirgotāju dzimtas uzplaukumam un sairumam uz 19. gadsmita notikumu fona. Sarunā apskatīti romāna tapšanas apstākļi garā 19. gs. izskaņā, pievēršoties gan vācu kultūras tā brīža šaubām par dekadenci savu augstāko sasniegumu virsotnē, gan Tomasa Manna mainīgajiem politiskajiem uzskatiem no konservatīvā revolucionāra līdz demokrātiskam liberālim, kā arī analizējot romāna šķietamo “modernumu” jeb atvērtos jautājumus bez skaidrām atbildēm iepretim 19. gs. klasiskajiem garās formas didaktiskajiem romāniem. Tāpat sarunā iztirzātas romānā krāšņi iezīmētās 19. gs. vācu kultūras alternatīvas – apgaismības humānisms, romantiskie dzīves kāpinājumi, radošo un māksliniecisko garu meklējumi, sekošana kārtīgumam, prātīgumam, pienākumam un tikumam, Šopenhauera un Nīčes vilinājumi, kā arī tradicionālā kristīgā dievbijība, vienlaikus jautājot, vai Manns šajā darbā līdzjūtīgi un saprotoši kritizē konservatīvo pasaules uzskatu, vai tomēr atzīst tā sasniegumus, kuri mēdz prasīt lielus personīgus un pat kolektīvus upurus. Literatūra: Tomass Manns, Budenbroki, no vācu valodas tulkojuši L. Skalbe, K. Štrāls un Z. Krodere. Rīga: Grāmatu draugs, 1929. https://telos.lv/vasara-pie-juras/ Gētes institūts par T. Mannu: https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/sup/lit/26438079.html T. Manna 150 gadu jubilejas pasākumu programma: https://mann2025.de/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Ierakstīts studijā “Ambona”. ⁠https://telos.lv/ziedot/

    1h 17m

  7. 15/08/2025

    Saruna par Makintairu

    Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par skotu–amerikāņu filozofu Alesdēru Makintairu (1929–2025) – vienu no nozīmīgākajiem 20. gs. morāles filozofijas pārstāvjiem, tikumu ētikas un akadēmiskā aristotelisma atjaunotāju. Saruna sākas, uzsverot akadēmiskās vides vispārējo cieņu pret Makintairu, ierakstot viņu plašākā pēckara liberālisma kritiķu tradīcijā, kā arī pievēršot uzmanību Makintaira centieniem pāraudzināt politiski kreisos lasītājus, vienlaikus pašam brīnoties, kāpēc dedzīgākie viņa darbu lasītāji ir atrodami starp amerikāņu kristīgajiem konservatīvajiem. Tālāk īsi apskatīti Makintaira intelektuālās darbības svarīgākie pavērsieni – aktīvā darbība raibajā britu pēckara marksisma publicistikā, lūzuma punkts pēc PSRS iebrukuma Ungārijā un destaļinizācijas procesa, tad Makintaira augošā interese par Aristotelu, kas vainagojās jau klasiskajā 1981. gada darbā “Pēc tikuma”, un tālāka pievēršanās kristietībai, tomismam un politisko risinājumu noraidījumam dzīves pēdējā cēlienā. Sarunā ieskicētas arī galvenās atziņas no Makintaira darbiem “Pēc tikuma” un “Kā taisnīgums? Kura racionalitāte?” – modernās morāles domāšanas saskaldītība un iekšējā pretrunība, atgriešanās pie tikumu ētikas un teleoloģiskas morālās domāšanas, morāles izcilības prakšu novietojums konkrētās sociālās institūcijās, cilvēcisko un sabiedrisko attiecību nonivelēšana līdz ekonomiskam utilitārismam, naratīvā identitāte un tradīciju racionalitāte, kā arī apgaismības un liberālās tradīcijas neitralitātes neiespējamība. Noslēgumā iztirzāta Makintaira pievēršanās tomismam, kā arī jautāts par Makintaira alerģiju pret politisko procesu un pārlieku historicisko pieeju idejām. Literatūra: https://telos.lv/liberalisma-kultura Alasdair MacIntyre, After Virtue, University of Notre Dame Press, 2007. Alasdair MacIntyre, Whose Justice? Which Rationality? University of Notre Dame Press, 1988. Émile Perreau-Saussine, Alasdair MacIntyre: An Intellectual Biography (translated by Nathan J. Pinkoski) Notre Dame University Press, 2024. https://www.compactmag.com/article/postliberalisms-reluctant-godfather/ Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Ierakstīts studijā “Ambona”. https://telos.lv/ziedot/

    1h 12m

  8. 19/07/2025

    Saruna par F. S. Ficdžeralda romānu "Ir maiga nakts"

    Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par amerikāņu rakstnieka Frēnsisa Skota Ficdžeralda 1934. gada romānu “Ir maiga nakts”, kuru pats autors uzskatīja par savu labāko darbu. Lai gan šis gads Latvijā un pasaulē aizvadīts, svinot “Lielā Getsbija” – vēl viena kanoniskā amerikāņu romāna – simtgadi, dažādi literatūras apskatnieki un pētnieki izcēluši tieši “Ir maiga nakts” noapaļotību un atbilstību Ficdžeralda mākslinieciskajam un saturiskajam briedumam. Sarunas sākumā Lācis un Irbe pievēršas iemesliem, kāpēc lielās ekonomiskās krīzes laikā amerikāņu publika nesaprata it kā kārtējo Ficdžeralda stāstu par amerikāņu džeza laikmeta bagātnieku pārmērībām, ballēm un smalkajām mentālajām kaitēm, kas tiek ārstētas Eiropas privātajās sanatorijās, lai gan īstenībā Ficdžeralds kinematogrāfiski detalizētā un vienlaikus psiholoģiski trāpīgā valodā apraksta lēni izirstošas mīlestības attiecības un laulību 12 gadu garumā, pakāpenisku galvenā varoņa degradāciju, pieaugošu alkoholismu, pašdestruktīvu izvēļu sekas, psihisko slimību mistēriju un citas pārlaicīgi aktuālas augsti attīstītas, pārtikušas un pašapmierinātas kultūras blaknes. Sarunā arī aplūkota Ficdžeraldam piedēvētā mizogīnija, vīrieša un sievietes attiecību dinamika, emocionālas neuzticības sekas, Ficdžeralda grūtās attiecības ar psihiski slimo sievu Zeldu, kas tieši iedvesmoja romānu, un slavēts autors, kurš spējis sniegt skaidru, brīžiem sāpīgu brīdinājumu no dekadentas dzīves un jēgas zuduma, pilnībā atturoties no pamācoša vai moralizējoša toņa. Literatūra: Frensiss Skots Ficdžeralds. Ir maiga nakts. Tulk. Valda Kumuška. Rīga: Liesma, 1976.gads. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Ierakstīts studijā “Ambona”.

    1h 15m
See All (78)

Trailer

Ratings & Reviews

3
out of 5
2 Ratings

About

TELOS ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Šajā “Sarunu” aplādē mēs pētīsim dažādus jautājumus, izšķirsim un definēsim svarīgus jēdzienus, mēģināsim atdalīt patiesus spriedumus no maldiem un atgādināsim par Rietumu intelektuālo mantojumu. telos.lv Saziņai: redakcija@telos.lv

Information

  • Creator
    TELOS.LV
  • Years Active
    2021 - 2026
  • Episodes
    78
  • Rating
    Explicit
  • Copyright
    © TELOS.LV
  • Show Website
    TELOS sarunas

You Might Also Like