Kultūras rondo

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • Arts
  • Updated Daily

"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.

  1. 1d ago

    "Uļa" – filma un sarunas pēc tās noskatīšanās

    Šonedēļ Latvijā sāka demonstrēt spēlfilmu "Uļa". Tās pamatā ir aktiera Kārļa Arnolda Avota ideja par pusaudzes identitātes meklējumiem, balstīta Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā. Filmas darbība risinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, un tajā atainots Uļas ceļš no nomaļas Latvijas lauku sētas līdz iespējai kļūt par pasaules mēroga sporta personību. Filmas režisors Viesturs Kairišs. Trako jaunā aktiera Kārļa Arnolda Avota ideju palīdzēja īstenot bijusī TTT basketboliste un sporta žurnāliste Inita Kresa-Katkovska. Viņa aizveda aktieri pie Uļas. Kārlis šobrīd turpina filmēties Īrijā seriālā "Vikingi", bet, kaut arī gandrīz bez balss, piekrita telefonsarunai, jo studijā viesojas Inita Kresa-Katkovska, kura kopā ar Uļjanu Semjonovu uzrakstīja grāmatu "Kad es biju laimīga". Grāmata iznāca pirms 30 gadiem, tieši tik pašlaik ir aktierim Kārlim Arnoldam Avotam.

  2. 1d ago

    Vides darbi Pārdaugavas mākslas plenāram tapuši, iedvesmojoties no apkārtnes

    Jau otro gadu Pārdaugava gatavojas Starptautiskajam mākslas plenēram. Tā ir gan iespēja satikties vietējiem un ārzemju māksliniekiem, gan vieta, kur iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar māksliniekiem, kuru darbus ikdienā, iespējams, nav nācies sastapt. Pirmajā norises gadā Pārdaugavu vairāku nedēļu laikā iepazina fotogrāfi, kuru darbus vēlāk izvietoja Uzvaras parkā. Savukārt jau šodien, 18. septembrī, Imantā atklās brīvdabas izstādi, kur eksponēs vides mākslas darbus, kas veidoti iedvesmojoties tieši no šīs apkārtnes. Ja parasti lietainās dienās mēdzam sūdzēties un būt neapmierināti, vienam no plenēra darbiem tieši ir nepieciešami šādi laikapstākļi.

  3. 2d ago

    Nesteidzīgā brokastu “Gulguošona” un sacensības gars “Rogovkys dzejis vogā”

    Aizvadītās sestdienas, 12. septembra, rīts Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā bija ļaužu pilns, uz muzikālajām dzejas brokastīm “Gulguošona” te pulcējās literāti, mūziķi un dzejas cienītāji. Savukārt dzejas zīmē aizritējušās dienas noslēgumā Rogovkā norisinājās latgaliski rakstošo autoru sacensība jeb slams “Rogovkys dzejis voga 2026”, kas šogad jau piekto reizi pulcēja krietnu apmeklētāju skaitu. Ieskats abu pasākumu norisē un saruna ar šī gada slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarētāju – Ziemeļlatgales dzejnieci Anneli Slišāni, kas tapusi īsi pēc apbalvošanas. Rudens skan ne vien skolas zvanos, bet arī dzejā un dažādos literāros tekstos pašu autoru un mūziķu sniegumā. Aizvadītajā sestdienā arī Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā līdzās brokastu sarunām savus darbus lasīja Valija Platace, Inga Pizāne, Toms Treibergs un Raibīs. Tos papildināja Kārļa Kazāka, vokālās studijas “Skonai” jauniešu dziedājums un Zanes Lasmanes mūzika. Dzeja, mūzika un nesteidzīga satikšanās, kurai savu garšu piešķir arī skats uz vēl miglā ieskauto pilsētu un mazdārziņu rajonu kalna pakājē – tā šogad jau trešo reizi izskanēja “Gulguošona”. Un ja te dzeju klausās nesteidzīgi, pie brokastu galda, tad vakarā Rēzeknes novada Rogovkā dzejas noskaņa ir pavisam cita. Te autori kāpa uz skatuves jau ar zināmu sacensības garu. “Rogovkys dzejis voga” šogad notika jau piekto reizi, un tajā sacentās deviņi latgaliski rakstošie autori – Aija Mikele, Annele Slišāne, Arvīds Gļauda, Dace Tihovska, Dagneja, Laura Strode, Rasma Svikle, Elizabete un Ņomuks. Pēc sacensības trīs kārtās žūrijas un skatītāju vērtējuma tika sarindoti pirmo trīs vietu ieguvēji. Par trešo labāko tika atzīts mazāk pazīstamais, jaunais Daugavpils puses dzejnieks Ņomuks, 2. vietā ierindojās Aulejas puses autore Elizabete, savukārt uzvaras laurus plūca ziemeļlatgaliete Annele Slišāne.

  4. 2d ago

    Laikmetīgās mākslas mini festivāla “Ražas svētki” iecere ir apvienot paaudzes

    Apvienot paaudzes – tāda ir laikmetīgās mākslas mini festivāla “Ražas svētki” programmas kuratores Agates Bankavas iecere. Festivāls Mazsalacā notiek jau ceturto reizi, šogad, paplašinot robežas, viena no dejas izrādēm “Simts vientulības” notiks Sēļu muižā. Programmā dejas izrādes, performance, arī izstāde un sarunas pēc izrādēm. Festivāls sākas šodien un turpinās līdz 19.septembrim. Plašāk stāsta festivāla “Ražas svētki” programmas kuratore Agate Bankava un  horeogrāfe Rūta Pūce. Laikmetīgās mākslas mini festivāls “Ražas svētki” šogad notiek no 17. līdz 19.septembrim Mazsalacā un Sēļu muižā.

  5. 2d ago

    "Tuvais tālums" – mākslinieku Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes izstāde Ventspilī

    Anonīmi pieņemti lēmumi, civilisti bez sejām un vārdiem, kas tos pieņem; kara ziedi un zivis, kas pārdzimst šāviņos – mākslinieku Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes darbu izstāde "Tuvais tālums" Ventspils kultūras namā "Jūras vārti". No "Maigo svārstību" darbnīcas 1990. gadā līdz mūsdienām. Izstādi veidojis kurators Arnis Martinelli. Kultūras rondo saruna ar abiem māksliniekiem – Sandru Krastiņu un Edgaru Vērpi. Arī par anonīmi pieņemtiem lēmumiem.

  6. 3d ago

    Ieskatāmies Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotājam Rūdolfam Heimrātam vēltītā izstādē

    Kultūras rondo kopā ar mākslas zinātnieci, izstādes kuratori Veltu Raudzepu un mākslinieku Mārtiņu Heimrātu ieskatāmies izstādē, kas veltīta Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotājam Rūdolfam Heimrātam. Māksla un ideoloģija – kādas bija iespējas un nodevas? Līdz 22. novembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde “Rūdolfs Heimrāts 100. Mantojums”, veltīta izcilā tekstilmākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora un Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotāja Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) simtgadei. “Es labprāt sēdu stellēs un aužu. Viss tas periods līdz tam paiet vienās šaubās un mokās. Mani apstāj dažādi varianti, un tā es varētu bez gala, bet, kad esmu stellēs, varu no sirds teikt, ka esmu laimīgs. Gatavojos tam kā rituālam, sakārtojis visus materiālus, izraugos skaņu plates, un tā, skanot izvēlētai mūzikai, aužu pavedienu aiz pavediena. Kājas un rokas kustas nepārtraukti, tikai galva kā tiek priekšpusdienā noliekta, tā paliek līdz vakaram, un esmu laimīgs,” kādā vēstulē rakstījis Rūdolfs Heimrāts. Izstāde parāda Rūdolfa Heimrāta daudzpusīgo radošo mantojumu, izgaismojot viņa ievērojamo ieguldījumu Latvijas tekstilmākslas attīstībā 20. gadsimta otrajā pusē. Līdzās gobelēniem, dekoratīvajām tekstilijām, keramikai, audumu apdruku dizainiem no dažādu muzeju kolekcijām apmeklētāji varēs iepazīt mākslinieka dzīves laikā nerealizētas ieceres, ko glabā ģimenes arhīvs. Ekspozīciju papildina audiovizuālie dokumenti no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kuros redzams meistars, viņa ģimene un audzēkņi, dalība starptautiskos simpozijos un izstādēs, kā arī kadri no zudušiem interjeriem. Pirmo reizi īpaša uzmanība pievērsta Heimrāta sadarbībai ar arhitektiem un viņa devumam interjera dizaina jomā.

  7. 3d ago

    Izstāde “Palimpsests” - Rutes Martas Jansones petījumi par ķermeni mākslā

    Tā vien šķiet, ka māksliniecei Rutei Martai Jansonei nav bail ne no kā. Šobrīd grāmatnīcā un mākslas telpā “Aminori” atklāta viņas izstāde “Palimpsests”, kurā ieklīdušas vairākas čūskas un pat varde. Patiešām īsti dzīvnieki, kuri kādreiz dzīvojuši mums līdzās. Rutei nav bail ne no tiem, ne no doktora darba veidošanas. Tieši šī pētniecības posma rezultāts ir apkopots izstādē. Apmēram četrus gadus ar Rasas Jansones un Jāņa Ozoliņa palīdzību viņa pētījusi ķermeni mākslā.  Iecere par darbiem, kas šobrīd aplūkojami "Aminori" mākslas telpā, Rūtei Martai Jansonei dzima brīdī, kad viņa uzsāka studijas profesionālajā doktorantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā. Ķermenis izstādes telpā ir it kā visapkārt un arī pats apmeklētājs var ieraudzīt savu ķermeni izstādes darbu atspulgos.

  8. 4d ago

    Dzejas dienu pargājiens “Mājup. Jaunā Raiņa ceļš” Latgalē

    Ceļš mājup Dzejas dienu laikā. Tas ir topošā dzejnieka Raiņa jeb mazā Žaniņa ceļojumus no mājas Berķenelē uz skolu un atpakaļ mājās. Kopumā ap 10 kilometru – gar brīnišķīgiem dabas skatiem, seniem un ne tik seniem vēsturiskiem kultūras objektiem, kuros vīd pat Romeo un Džuljetas mīlas stāsta apvīti motīvi. Tāds bija mazā Raiņa bērnības jeb jauno dienu ceļš, kuru aizvadītajās brīvdienās – Latvijas dzejas mēneša sestdienā – pārgājienā ar nosaukumu “Mājup. Jaunā Raiņa ceļš” no Daugavpils uz Berķeneli rīkoja Latgales Centrālā bibliotēka.

See All (540)

About

"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2018 - 2026
  • Episodes
    540
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Kultūras rondo

You Might Also Like