Kultūras rondo

Latvijas Radio 1

"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.

  1. 7H AGO

    Pasniegtas Latvijas Spēļu Gada balvas. Kādi ir jaunākie sasniegumi datorspēļu nozarē

    Par Latvijā izdoto gada labāko datorspēli un jaunākajiem sasniegumiem datorspēļu nozarē Kultūras rondo pārrunājamies ar Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas vadītāju Madaru Āboliņu un video spēļu māksliniekiem Vitāliju Mikeļeviču un Danielu Rozmisu. Šo nedēļu Kultūras rondo iesākām ar sarunu par Lielo Mūzikas balvu, bet noslēgsim, iepazīstot vairumam klausītāju daudz mazāk zināmu nozari un balvu – proti, runājam par šonedēļ notikušo Latvijas Spēļu Gada balvas pasniegšanu, kas pirmo reizi bija atvērta plašākai publikai un pamazām piesaka sevi kā kultūras nozares daļa arī Latvijā. Ko nesen sadalītās balvas stāsta par Latvijas datorspēļu industriju šobrīd? Šis bija jau desmitais gads, kad Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācija pasniedz savu gada balvu, bet pirmā reize, kad tā bija atvērta plašākai publikai. Balva tika pasniegta sešās kategorijās, katrā bija 7-10 nominantu, ko vērtēja plaša starptautiska žūrija. Vitālija veidotā spēle „Time to Morp” saņēma balvu par Gada spēli un Māksliniecisko dizainu. Savukārt viņa spēlē „Dude, Stop!” saņēma balvu 2019. gadā. Daniela Rozmisa nupat saņēma VKKF finansējumu – nepilnus 2500 eiro, lai izstrādātu prototipu interaktīvai videospēlei, kas balstīta latviešu folklorā un Annas Brigaderes lugā „Sprīdītis”. Tas ir pirmais gadījums, kad piešķirts valsts finansējums spēles izstrādei. Sarunas iesākumā skan ar amerikāņu komponista Ostina Vintorija mūzika, kas šogad saņēma „Grammy” balvu kā labākais skaņu celiņš datorspēlei vai citai interaktīvās mākslas formai. Šāda atsevišķa kategorija ASV nozīmīgākajā mūzikas ierakstu balvā parādījās 2023.gadā, atdalot to no filmu un seriālu mūzikas. Arī Latvijā spēļu industrijā ir savi mūzikas autori. Arī sarunas noslēgumā arī skan ar datorspēlēm saistīta mūzika, kas šogad saņēma „Grammy” balvu labākās instrumentālās aranžijas kategorijā – to izpilda amerikāņu džeza ansamblis „8-bit Big Band”. Tajā pazīstamas melodijas saklausīs arī tie, kas šodien nav aktīvi datorspēļu spēlētāji, bet bērnībā cienīja veco labo SuperMario.

    27 min
  2. 2D AGO

    Krievijas klātbūtne 61. Venēcijas biennālē: kāda ir Latvijas pozīcija

    Venēcijas mākslas biennāles rīkotāji 4. martā izziņoja šā gada dalībvalstis, un to vidū ir arī Krievija. Krievijas sāktais karš Ukrainā, lai cik briesmīgi tas neizklausītos, ir arvien vairāk normalizējies Rietumvalstu apziņā, un Krievija to izmanto, lai rāptos atpakaļ starptautiskajā apritē caur dažādām it kā nepolitiskām platformām. To mēs labi redzam, piemēram, caur kinofestivāliem, īpaši spilgti – tikko olimpiādē un tagad arī paralimpiskajās spēlēs, un Venēcijas biennālē. Krievija lepni apgalvo, ka mēģinājumi atcelt Krievijas kultūru pēdējo četru gadu laikā nav bijuši sekmīgi. Par to, kā un kādēļ mainījusies attieksme pret Krieviju starptautiskajā kultūras apritē un kā uz to reaģēt mums, domājot par Latvijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē, kas sāksies jau pēc diviem mēnešiem, Kultūras rondo saruna ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāju, Latvijas paviljona Venēcijas biennālē komisāri Solvitu Kresi, vienu no Latvijas paviljona autoriem Rolandu Pēterkopu no modes dizaineru dueta „Mareunrol’s” un mākslinieku Krišu Salmani. -- 2026. gada 8. maijā Venēcijā tiks atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē. Nozīmīgajā mākslas notikumā Latvija šogad tiks pārstāvēta ar izstādi Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises, kurā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar Nepieradinātās modes asamblejām (NMA) – alternatīvās modes dizainera Bruno Birmaņa aizsākto eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu, kas norisinājās Rīgā no 1990. līdz 1999. gadam.

    27 min

About

"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.

You Might Also Like