Kultūras rondo

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • ARTS
  • UPDATED DAILY

"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.

  1. 7H AGO

    “Dejas māja Rīgas cirkā”. Zem Rīgas cirka kupola rodas jauni sadarbības virzieni

    Par “Dejas māja Rīgas cirkā” pilota gadu un Rīgas cirka un Dejas mājas mijiedarbību Kultūras rondo saruna ar Horeogrāfijas asociācijas valdes priekšsēdētāju Agnesi Bordjukovu, dejas kritiķi un kuratori, “Dance.lv Žurnāls” redaktori, Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāju Intu Balodi un Rīgas cirka valdes locekli Māru Pāvulu. “Dejas māja Rīgas cirkā” ir jauna laikmetīgās dejas iniciatīva, kas 2026. gadā tiek īstenota kā pilota programma. Tās mērķis ir stiprināt laikmetīgās dejas pamanāmību, profesionālo kapacitāti un atpazīstamību Latvijas un starptautiskajā skatuves mākslas vidē, vienlaikus veidojot stabilu, ilgtspējīgu platformu nozares attīstībai. Programmas pilota gads ir vērsts uz kvalitatīvu, redzamu un profesionāli pārliecinošu rezultātu sasniegšanu — mākslinieciskā, organizatoriskā un komunikācijas līmenī. Šie rezultāti ir būtisks pamats ilgtermiņa sadarbībai starp laikmetīgās dejas nozari un Rīgas cirku, kā arī programmas turpmākai attīstībai plašākā mērogā.

    27 min

  2. 1D AGO

    Zemessardzes orķestris un koris koncertēs kopā ar "Pērkonu" barikāžu piemiņas koncertā

    Zemessargi ikdienā ne tikai pilda darba pienākumus, bet arī brīvo laiku pavada kopā ar citiem kolēģiem, nododoties mūzikai. Zemessardzes orķestra un kora dalībnieki šobrīd gatavojas barikāžu piemiņas koncertam "Mēs nosargājām Latviju", ko nedēļas nogalē aizvadīs Ķīpsalas izstāžu hallē. Ko mūsdienu sabiedrībā vajadzētu ņemt vērā, novērtējot barikāžu notikumus un to iespaidu uz mums? Mūziķe Ieva Akuratere, kura uzstāsies koncertā kopā ar grupu "Pērkons", Kultūras rRondo uzsver, ka, viņasprāt, drosme un cilvēku mīlestība būs tā, kas palīdzēs saglabāt mūsu tautu. Kā uzskata zemessargi?

    12 min

  3. 1D AGO

    Stāsts par mūsu kopīgo vēsturi un atbildību šodien. Karoļa Kaupiņa filma "Janvāra gaisma"

    Vakar, 13. janvārī, bija Latvijas pirmizrāde lietuviešu režisora Karoļa Kaupiņa (Karolis Kaupinis) filmai "Janvāra gaisma". Datums nav izvēlēts nejauši. Filmas notikumu laiks un tematika cieši sasaucas ar Baltijas valstu vēstures lūzuma brīdi deviņdesmto gadu sākumā. Par filmu stāsta režisors Karolis Kaupinis. Ir jākož pretī, kā vien spējam – to darījām pirms 35 gadiem, ceļot barikādes pie stratēģiski svarīgajiem mūsu zemes objektiem, un tas jādara arī šodien, kad atkal dzīvojam laikā „pirms”, nevis „pēc”. Tā saka lietuviešu režisors un viens no redzamākajiem pilsoniskajiem aktīvistiem Lietuvas kultūras kopienā Karolis Kaupinis. "Janvāra gaisma" nav vēsturiska filma, bet stāsts par cilvēciska siltuma meklējumiem šī laika trauksmaino norišu fonā. Intervijā Kultūras rondo Karolis Kaupinis daudz un zinoši runā par vēsturi un mūsu atbildību nepieļaut pagātnes kļūdas. Filma "Janvāra gaisma" skatītāju aizved uz 1991. gadu, kad Lietuva vēl tikai nostiprināja savas valsts pamatus. Lietuviešu TV zvaigzne Daiva zaudē darbu, jo televīzijas ēku ieņem padomju karavīri. Nespējot citādi padzīt iebrucējus, viņa nolemj apmesties treilerī pie okupētās ēkas un izsludināt badastreiku. Streikam pievienojas vien daži cilvēki, un karavīri tam nepievērš ne mazāko uzmanību. Jau pēc diennakts kļūst skaidrs, ka cīņa par televīzijas atgūšanu ir gandrīz bezcerīga. Badam pieņemoties spēkā, streikotāji pamazām saprot, ka tas, pēc kā viņi patiesībā ir izsalkuši, ir atklātība un cilvēcisks siltums. Lietuviešu scenārists un režisors Karolis Kaupinis (1987) ir viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes Baltijas autorkino režisoriem. Viņa debijas spēlfilma "Nova Lituania" (2019) tika izrādīta festivālā Karlovi Varos, ieguva vairākas balvas un tika izvirzīta Oskara balvai 2021. gadā. Filma joprojām tiek izrādīta festivālos un ieguvusi četras starptautiskas balvas kategorijās Labākā filma un Labākais režisors. Arī režisora īsfilmas The Noisemaker (2014) un Watchkeeping (2017) ir starptautiski plaši novērtētas un izrādītas vairāk nekā 70 festivālos. Latvijas kinoteātros filmu izrādīs no 16. janvāra. Lietuviešu kinorežisors un scenārists Karolis Kaupinis ir viens no Lietuvas Kultūras asamblejas līderiem. Pērn decembrī viņš ar kolēģiem Viļņā rīkoja starptautisku demokrātijai veltītu forumu ar nosaukumu „Kā izlēkt no verdoša ūdens?”, kurā piedalījās pilsoniskās sabiedrības aktīvisti no Slovākijas, Ungārijas, Gruzijas un arī Latvijas. Kaupinis ir pārliecināts – lai mēs šodien nosargātu demokrātiju, ir jādarbojas kopā. Režisoru varēs satikt 16. janvarī kinoteātrī „Forum Cinemas”, kur notiks filmas īpašais seanss ar režisora dalību, filma būs skatāma arī „Splendid Palace” un „Kino Bize”.   „Janvāra gaisma” ir Lietuvas, Latvijas un Čehijas kopražojums, un Latviju šai komandā pārstāv producenti „Tasse film”. Latvijas profesionāļu ziņā bija filmas skaņas apstrāde, un savu roku tur pielicis arī komponists Matīss Čudars, kura vadībā Latvijas Radio bigbends filmai ieskaņoja arī leģendāro amerikāņu 30.gadu džeza zelta standartu „Moonglow”.

    24 min

  4. 2D AGO

    Lestenes baznīcai tuvāko gadu laikā taps ērģeles; par to gādās meistars Jānis Kalniņš

    Lestenes baznīca lēni un pamatīgi atgūst savu barokālo greznību, kas savulaik smagi cieta Otrajā pasaules karā un padomju gadu vandālismā. Tur pamazām tiek likti pamati jaunu ērģeļu izbūvei, ko ērģelbūves meistars Jānis Kalniņš ar cerīgu humoru sauc par savu „pēdējo opusu”. Savulaik  par „baroka pērli” dēvēta, Otrā pasaules karā bojāta, padomju laikā no vandālisma cietusi, Lestenes baznīca pamazām atdzimst. Daudz kas jau atjaunots - altāris, kancele un lustras ieguvušas kādreizējo grezno izskatu. Aizvadītajās brīvdienās Lestenes baznīcā pulcējās ērģeļu ekspertu komiteja, lai dabā redzētu ērģeļu prospektu, kas uz kādu brīdi novietots dievnamā, un lai spriestu par ērģeļu būves gaitu. Izveidots Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds, un Lestenes baznīcas atjaunošanai iespējams ziedot ikvienam.

    19 min

  5. 2D AGO

    Latvijā taps starptautiska studiju programma animācijā

    Augstākās izglītības studiju programma animācijā vairs nav tikai sapnis, bet konkrēts projekts, pie kura strādā Kultūras akadēmijas rektors, kinorežisors Dāvis Sīmanis un animācijas filmu režisors, Mākslas akadēmijas pasniedzējs Edmunds Jansons. Ar viņiem tiekamies Kultūras rondo. Īsi pirms Ziemassvētkiem valdība pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma deva zaļo gaismu jaunas augstākās izglītības studiju programmas animācijā izveidei un finansēšanai. Tas ir viens no taustāmākajiem ilgtermiņa ieguvumiem filmas „Straume” spožajiem panākumiem pasaulē, lai dotu stingrāku pamatu animācijas profesionāļu sagatavošanai pašu mājās. Kā top šī programma?  Izskatot Kultūras ministrijas (KM) sagatavotu informatīvo ziņojumu "Par animācijas studiju programmas izveidi un nodrošināšanu", Ministru kabinets (MK) 22. decembra sēdē lēma to konceptuāli atbalstīt, veicinot Latvijas animācijas nozares mērķtiecīgu izaugsmi, konkurētspēju, ilgtspēju un starptautisko sadarbību. KM, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā iekļauts risinājums, kas paredz nodrošināt valsts budžeta finansējumu studiju programmas animācijā izveidei un īstenošanai. Piedāvātais risinājums augstākās izglītības studiju programmas animācijā izveidei paredz kopīgas starptautiskas bakalaura studiju programmas izveidi un nodrošināšanu, piesaistot nozares pārstāvjus un ārvalstu sadarbības partnerus.  LMA un LKA animācijas studiju programmas izveidei 2025. gadā tiek nodrošināts valsts budžeta finansējums 160 240 eiro apmērā, studiju vietu bāzes nodrošināšanai 2026. gadā – 25 546 eiro, bet 2027. gadā un turpmāk ik gadu – 76 637 eiro. Valsts budžeta finansējums studiju programmas izveidei un īstenošanai tiek nodrošināts, veicot iekšējo līdzekļu pārdali esošā valsts budžeta ietvaros, informē Kultūras ministrijā.

    27 min

  6. 3D AGO

    No ZIL 130 palikšot tikai asaka. Oto Holgera Ozoliņa izstāde “Procesa artefakti”

    Mākslinieks Oto Holgers Ozoliņš nupat aizvadījis gadu Londonā, rezidencē. Pašreiz viņš turpina studijas doktorantūrā apvienotajā mākslas augstskolu (Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) kopīgi īstenotajā programmā. Mākslinieks pievēršas procesā balstītai tēlniecībai, pētot personīgās izaugsmes tēmas un pretojoties dīkstāvei. Par to pārliecinājāmies arī izstādē “Procesa artefakti” Tallinas ielas kvartāla laikmetīgās mākslas telpā “TUR”.

    10 min

  7. 3D AGO

    Kopā ar LNVM jauno direktoru Tomu Ķikutu iezīmējam muzeja turpmāko attīstības ceļu

    Kultūras rondo devies uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Rīgas pilī, lai ar jauno muzeja direktoru Tomu Ķikutu iezīmētu muzeja turpmāko attīstības ceļu un izaicinājumus, kā arī ielūkotos arī topošajās Vēstures muzeja jaunajās ekspozīcijās.   Pirmā no tām – „Straumējot laiku” – apmeklētājus plāno uzņemt no marta beigām, bet vasaras beigās durvis vērs otrā ekspozīcija – „Livonijas pilis” – Rīgas pils pagrabstāvā. Gada beigās sekos stāsts par pašas Rīgas pils vēsturi, bet ceturtā ekspozīcija būs veltīta sakrālajai mākslai. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pēc neplānoti gariem 10 gadiem pagaidu telpās Brīvības bulvārī („Saktas mājā”) sācis iekārtot ekspozīcijas atjaunotajās Rīgas pils telpās. Pirmo nedēļu muzeja direktora kurpēs nostaigājis līdzšinējais direktora vietnieks, vēsturnieks Toms Ķikuts. Pie jaunajiem pienākumiem viņš ķēries ar lielu enerģiju un atvērtību žurnālistiem. Līdz ar atgriešanos Rīgas pilī muzejam par sevi jāstāsta atkal jauns stāsts, un Ķikuts to apņēmīgi veido par muzeju kā atvērtu, sarunāties gribošu institūciju ar augsti profesionāliem pētniekiem un rūpīgu krājuma darbu, visus muzeja darbības „pamatvaļus” turot stingrā līdzsvarā.

    29 min

  8. 6D AGO

    Zināmi "Lielais Kristaps 2025" nominanti. Ieliekam dažus pieturpunktus Latvijas kino ainā

    Paziņoti šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti un Balvas par mūža ieguldījumu filmu mākslā laureāts. Kultūras rondo kopā ar nozares ekspertiem pārrunājam situāciju filmu mākslā. Dažus pieturpunktus Latvijas kino ainā ieliekam kopā ar "RigaIFF" radošo direktori Sonoru Broku un scenāristi un producenti Līgu Gaisu. Ierakstā uzklausām Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” dokumentālo filmu atlases komisijas ekspertu, operatoru Kasparu Braķi un Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas ekspertu, režisoru Uģi Olti. 8. janvārī preses konferencē tika izziņoti 2025. gada Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2025" nominanti. Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņems kaskadieris Jānis Uldis Veispals, kura profesionālā darbība vairāk nekā piecu gadu desmitu garumā sniegusi būtisku ieguldījumu Latvijas kino attīstībā. Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2025" nominācijas saņēmušas 36 filmas no pieteiktajām 85. Visvairāk nominācijas – sešpadsmit – saņēmusi režisores Signes Birkovas pilnmetrāžas spēlfilma "Lotus". Trīspadsmit nominācijas saņēmusi režisora Dzintara Dreiberga filma 'Tīklā. TTT leģendas dzimšana". Animācijas filmu kategorijā līdere ir režisoru Raita Ābeles un Laura Ābeles animācijas filma "Dieva suns" ar astoņām nominācijām, savukārt dokumentālo filmu kategorijā līdere ar septiņām nominācijām ir režisores Kristas Burānes pilnmetrāžās dokumentālā filma "Visi putni skaisti dzied". Tagad nominantus vērtēs starptautiska žūrija. Lielā Kristapa pasniegšanas ceremonija notiks 1. martā Rīgas Kongresu namā.

    28 min
See All (540)

About

"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2018 - 2026
  • Episodes
    540
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Kultūras rondo

You Might Also Like