Kultūras rondo

Latvijas Radio 1
  • 0.0 (0)
  • Arts
  • Updated Daily

"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.

  1. 18h ago

    Personīgi stāsti par Anšlava Eglīša daiļradi konferencē "Anšlavs un es"

    14. oktobrī, rakstnieka Anšlava Eglīša dzimšanas dienā, kultūras centrā “Siguldas devons” notika rakstnieka 120. jubilejai veltīta personīgo stāstu konference “Anšlavs un es. Starp vārdu, otu, skatuvi un ekrānu”. Konferences dalībnieki dalījās stāstos, kas atklāja katra paša saistību ar kādu no Anšlava Eglīša daiļrades jomām, aizraušanos vai būšanu Inciemā. “Siguldas devonā” vēl mēnesi skatāma  izstāde “Anšlavam Eglītim 120”. -- Izstāde “Anšlavam Eglītim 120” kultūras centrā “Siguldas Devons”  būs skatāma līdz 14. novembrim. Savukārt Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā Pulka ielā pašlaik skatāma izstāde “No diapozitīviem līdz paplātei – Anšlavs un Holivuda”. 21. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina tikties ar rakstnieku Anšlavu Eglīti caur videokameras aci filmētā materiālā, kas glabājas muzeja krājumā, “Visi mani labākie teicieni ir ierakstīti manās grāmatās”. Pasākums notiks muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Prokrastinācija un radīšana” Mārstaļu ielā 6, Rīgā.

  2. 19h ago

    Tiekamies ar Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026 laureātiem

    17. oktobrī Rīgas Kongresu namā jeb topošajā Rīgas Filharmonijā notika Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026 svinīgā apbalvošanas ceremonija. Kultūras rondo izvaicājam Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026 laureātus Agnesi Levinu un Ediju Levinu un arī īpašās balvas "Gada arhitekts" ieguvēju Gati Didrihsonu. -- Latvijas Arhitektūras zelta gada balvu jeb "Grand Prix" saņēma kultūras nama pārbūve Salaspilī, kura autori ir "Levins arhitekti" (Edijs Levins, Agnese Levina) sadarbībā ar arhitekti Ivetu Lūsi. Pirmo reizi Latvijas Arhitektu savienības vārdā tika piešķirta arī īpaša atzinība "Gada arhitekts" par nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā, ko ieguva Gatis Didrihsons. Tika pasniegtas arī trīs Latvijas Arhitektūras sudraba gada balvas un citas atzinības. Sudraba gada balvu ieguvēji ir: Konrāda kvartāls Cēsīs (autori "Outofbox" un "Konvents"), mākslas muzejs "Zuzeum" (autori "Make Make" un "Balta istaba"), kā arī Mācītājmājas pārbūve un klēts izbūve Kuldīgā (autori "Diānas Zalānes projektu birojs" un "Field Studio"). Latvijas Arhitektūras gada balva ir augstākais apbalvojums arhitektūras jomā Latvijā, kas ne tikai izceļ nozīmīgākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā, bet arī aicina ikvienu domāt par labu arhitektūru, to iepazīt, vērtēt un svinēt. Latvijas Arhitektūras gada balvai bija nominēti 16 finālisti.

  3. 3d ago

    Reiņa Kalviņa detektīvs "Klajumā aiz meža" vēsta par 90.gadu noslēpumu nospiedumiem

    Pirms sešiem gadiem pie skatītājiem nonāca režisora Reiņa Kalviņa pirmā pilnmetrāžas filma “Maiņa”, kas saņēma Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā debija. Savukārt nupat kā kinofestivālā Varšavā pirmizrādīts režisora otrais pilnmetrāžas darbs – psiholoģiskais detektīvs “Klajumā aiz meža”. Pie skatītājiem Latvijā filma nonāks 22. oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. Kā minēts plakātos: “Rakt dziļāk nozīmē atklāt neērtu pagātni”. Šajā gadījumā filmā rokot atrastas kāda cilvēka mirstīgās atliekas. Neviens it kā nezina, kas noticis ar ķermeni, kas tagad no purva iekrāsojies brūns un atgādina skulptūru, tomēr atradums aktualizē neatrisinātus notikumus. Reiņa Kalviņa filma "Klajumā aiz meža" tapusi studijā "Mistrus Media" sadarbībā ar starptautisku profesionāļu komandu, tostarp pasaulslaveni specefektu un rekvizītu mākslinieki radījuši hiperreālistiskas purva saglabātas mirstīgās atliekas. Filma "Klajumā aiz meža" stāsta par deviņdesmito gadu noslēpumu nospiedumiem mūsdienās, kad kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā esošajā purvā tiek atrasts ķermenis un ātri vien izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Atradums saviļņo šaubas par iesaistīto atmiņām un lomu notikušajā.

  4. 4d ago

    Diktāts visiem, kam mīļa latviešu valoda!

    Latvijas Sabiedriskais medijs aicina svinēt Valsts valodas dienu, parbaudīt savas zināšanas latviešu valodā un rakstīt diktātu latviešu valodā. Diktāta tekstu – dzejnieka un literatūrzinātnieka Ivara Šteinberga sacerēto "Vidējais teikuma ilgums – divas stundas" – lasa Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms.  Savas zināšanas ikviens var pārbaudīt portālā "LSM.lv", kur pieejams pilns Ivara Šteinberga teksts ar skaidrojumiem un lingvistes Santas Loginas pareizrakstības komentāriem.  Diktāta teksta autors Ivars Šteinbergs ir godalgots, lasītāju un kritiķu iemīļots latviešu dzejnieks, kas darbojas arī literatūrzinātnē, kritikā un atdzejā. Sešu dzejas grāmatu autors, divkārtējs Latvijas Literatūras gada balvas saņēmējs, viens no literatūras žurnāla "Strāva" redaktoriem. Lasa lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.  "Agrāk, atbildot uz jautājumu, kāpēc mani saista dzeja, es mēdzu pie sevis sacīt – to var ātri izlasīt, jo rindiņas ir īsas, pantiņi arī. Tiešām – kāpēc rakstīt garus romānus, ja visu iespējams pateikt dažās vārsmās? Bet gadījās kāds autors, pēc kura lasīšanas savas domas mainīju. Par šo autoru un viņa garajiem teikumiem plašāk varēs dzirdēt diktātā," atklāj Ivars Šteinbergs.  Kopā ar raidījuma vadītāju Māru Rozenbergu Latvijas Radio studijā diktātu raksts arī Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi – Latvijas TV „Kultūras ziņu” vadītājs, mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora, "LSM.lv" žurnāliste Ludmila Pilipa, kura strādā ar saturu ukraiņu valodā, un "Pieci.lv" dīdžejs Linda Samsonova.

  5. 5d ago

    "Sarkanais šķūnis" - Raimonda Staprāna glezna iedvesmo Pēteri Krilovu filmai

    Ko īsti tie latvieši dara šķūnī? Jautā kinorežisors Pēteris Krilovs, dokumentālajai filmai par gleznotāju un dramaturgu Raimondu Staprānu kā simbolu izvēloties tēlu viņa gleznās – „Sarkano šķūni”. Pirms filmas pirmizrāde saruna ar režisoru Pēteri Krilovu, mākslinieci Kristīni Abiku un producentu Uldi Cekuli. Saruna ne tikai par pašu filmu un tās tapšanu, bet arī, domājot par dokumentālā kino izrādīšanas iespējām. Filmas „Sarkanais šķūnis” pirmizrāde būs 18. oktobrī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla laikā. Līdz pirmizrādei mākslas telpā „Zuzeum” bez maksas skatāmas Raimonda Staprāna gleznas no Zuzāna kolekcijas.

  6. 6d ago

    Pētnieks: Radošo nozaru pārstāvjiem būs jākonkurē ne tikai ar kolēģiem, arī ar datoru

    Viens no pēdējo gadu aktuālākajiem tematiem, par kuru runā attiecībā uz tehnoloģiju attīstību, ir mākslīgais intelekts. To aizvien biežāk izmanto reklāmas nozarē, ģenerējot plakātus vai video. Tas ienāk arī mākslā, tostarp, radot impulsus darbiem, kuros ģenerēti dažādi vizuāli elementi. Mākslīgais intelekts parādās vēl citur, lai atvieglotu darbu vai sniegtu jaunas iespējas. Tomēr tehniskie paņēmieni rada arī draudus cilvēkam. Tehnoloģiju un literatūras pētnieks Deivids Džavi Džonsons (David Jhave Johnston) rāda visai nomācošu ainu. Komponistiem un citiem kultūras nozares pārstāvjiem turpmāk būs jākonkurē ne tikai ar kolēģiem, bet arī datoru, kas, protams, darbu var paveikt vairākas reizes ātrāk. Bet vai kvalitatīvāk? Vai vispār spēsim atšķirt, kas ir cilvēka darbs un kas mākslīgi ģenerēts?  Pētnieks uzskata, ka ir jāierobežo dažādu mākslīgā intelekta rīku izmantošana. "Aizvien vairāk pieaug šaubas par to, ka cilvēks kļuvis lieks. Cilvēki aizvien vairāk apzinās, kas notiks, ja pieaugs tehnoloģiju jauda. Viņi jūtas nedrošāki par savu karjeru, prasmēm un dzīves aicinājumu. Tās rada trauksmi. Ja industrializācija bija milzīgs vilnis, un tagad daudzi zinātnieki runā par šo gaidāmo vilni. Tā ir kā hiperindustrializācija. Tā būs simtreiz spēcīgāka. Zūd cilvēku drošības sajūta. Līdz ar to, manuprāt, mums būtu jāatgriežas pie pašiem pamatiem un jāsaprot, ka esam viena vienota cilvēces ģimene, ka mums ir jārūpējas par struktūru kopumā, lai visām būtnēm būtu nozīme," analizē Deivids Džavi Džonsons.

  7. 6d ago

    Aicinām veidot katram savu Riga IFF filmu skatīšanās kalendāru

    Aicinām kopā ar Rīgas Starptautiskais kino festivāla (Riga IFF) direktori Lieni Treimani un festivāla radošo direktori Sonoru Broku veidot personalizētu festivāla jeb filmu skatīšanās kalendāru. Rīgas Starptautiskais kino festivālu 15. oktobrī atklās ar Rīgā uzņemto dāņu režisores Majas el Tūhī jaunāko filmu "Nezināmā sieviete", kas piedzīvos Baltijas pirmizrādi. Festivāls turpināsies līdz 25. oktobrim, piedāvājot kino pieredzes dažādām gaumēm.

  8. Oct 12

    Igauņu režisores Renātes Kērdas izrāde “Sala” Liepājas teātrim piešķir jaunas krāsas

    Igauņu režisores Renātes Kērdas izrāde “Sala” Liepājas teātrim piešķir jaunas krāsas repertuārā. Darbs veidots, apvienojot kustību, runāto vārdu un vizuālo skatuves valodu. “Izskaidrošana apzog izrādi,” – tā uzskata Liepājas teātra aktieri, kas piedalās izrādē “Sala”, un aicina nākt skatītājus ar atvērtu prātu. Renātes Kērdas radošais rokraksts ir autorteātris, veidojot izrādi kā vienotu mākslas darbu.

See All (500)

About

"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2018 - 2026
  • Episodes
    542
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Kultūras rondo

You Might Also Like