(ne)Diplomātiskās pusdienas

Latvijas Radio 1

Raidījumā „(ne)Diplomātiskās pusdienas” turpinām stāstīt par ārpolitiku neierastā un interesantā veidā. Raidījuma mērķis ir pievērsties dziļākai analīzei par problēmām un jautājumiem, kuri dažādu iemeslu dēļ tiek uzskatīti par mazāk aktuāliem, kuri tiek pieklusināti vai nepietiekami atspoguļoti, vai arī tādām tēmām, kuras jau ir, vai tūlīt būs aktuālas starptautiskajā politikā. Ja iepriekš mēs apskatījām valstu vēsturi, politisko un ekonomisko situāciju, tagad runāsim arī par neērtām un strīdīgām tēmām. Līdzīgi kā raidījumā „Diplomātiskās pusdienas” bija ieraksts, arī „(ne)Diplomātiskajās pusdienās” ir „starteris”, kurā iepazīstinām ar izvēlēto tēmu, „galvenais ēdiens”, kurā diskutējam un uzklausām ekspertu domas par raidījuma tēmu, un „deserts”, kurā kādi nedaudz vieglāki aspekti un fakti par jau aplūkoto problēmu. Šo raidījumu Latvijas Radio veido kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu.

  1. 2d ago

    "Labās gribas koalīcija" - iniciatīvas mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas

    ASV vēlēšanu trakums ir aiz muguras un daudzi jau runā par Donalda Trampa ēras noslēguma tuvošanos. Taču citi prognozē, ka īpaši ārpolitikā varētu būt jārēķinās ar vēl neprognozējamāku Trampu. Un tieši tāpēc arī ir grūti prognozēt, vai ASV vēlēšanas atstās kādu ietekmi arī uz karu Ukrainā. Raidījumā  (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies iniciatīvai, kuras mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas un palīdzēt Ukrainai arī pēc kara. Tā ir "Labās gribas koalīcija" jeb angliski "Coalition of Willing". Ideja par "Labas gribas koalīciju" parādījās 2025. gada pavasarī un viens no tās galvenajiem iniciatoriem bija britu premjerministrs Kīrs Stārmers, kuram piebiedrojās arī Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas pārstāvji. Pašlaik koalīcijā ir vairāk nekā 30 NATO un Eiropas Savienības valstu, kā arī tādas valstis kā Kanāda, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande. Šīs valstis ir apņēmušās palīdzēt Ukrainai dažādos veidos – gan uzturēt Ukrainas militārās spējas, gan atturēt no jaunas agresijas, gan rūpēties par nākotnes pamiera risinājumiem, kā arī organizēt daudznacionālu palīdzību. "Labas gribas koalīcijas" plānos ir paredzēts, ka miera uzturēšanas kontingents Ukrainā varētu tikt izvietots pēc tam, kad Ukrainā tiktu izsludināts ilgstošs un noturīgs pamiers. Tas nozīmētu, ka Rietumu sabiedroto spēki uzreiz neiesaistītos militārās konfrontācijas ar Krieviju, bet gan rūpētos par to, lai neatsākas Krievijas agresija. Ja sākotnēji bija paredzēts, ka šādi starptautiskie spēki varētu būt 50 tūkstošus karavīru lieli, tagad runa ir vairs par 25 tūkstošiem vai par daudz mazākiem gaisa un jūras atturēšanas spēkiem un misijām. Viens no iemesliem, kāpēc Eiropas valstis tik aktīvi uzņēmās iniciatīvu šādas alianses veidošanā, ir tieši ASV prezidents Donalds Tramps un viņa visai neprognozējamā politika pasaulē, tostarp arī attiecību stiprināšana ar Krieviju. Viens no galvenajiem eiropiešu mērķiem bija panākt, lai potenciālajās Krievijas un ASV sarunās par Ukrainas kara izbeigšanu netiktu aizmirsts ne Eiropas valstu viedoklis, ne arī jautājums par Eiropas kopējo drošību.

  2. Nov 3

    Kā Tramps mainījis partiju un kāpēc daži republikāņi cenšas distancēties no viņa?

    Šodien, 3. novembrī, visas pasaules uzmanība ir pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm, kur notiek Kongresa vidustermiņa vēlēšanas. Jaunākās aptaujas liecina, ka Republikāņu partija varētu zaudēt vairākumu vienā vai pat abās Kongresa palātās. Par šo tēmu runājam arī raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas. Mēs nerunāsim par reitingiem un neprognozēsim vienas vai otras partijas uzvaru, bet vairāk skatīsimies uz ASV prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partiju. Mēģināsim saprast, kā Tramps mainīja partiju, kāpēc daži republikāņi cenšas distancēties no viņa un kas notiek Kongresā ar tā dēvēto republikāņu “grillēšanu”. Līdz šim Tramps varēja diezgan brīvi rīkoties, jo abās Kongresa palātās vairākums bijis republikāņiem. Arī pirmajā Trampa prezidentūrā pirms Kongresa vēlēšanām republikāņiem bija vairākums abās palātās, bet pēc tām kontroli pār Pārstāvju palātu pārņēma demokrāti. Un tas nav pārsteidzoši, jo vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai. Tramps ir ieviesis būtiskas izmaiņas Republikāņu partijā. Visvairāk to var redzēt ekonomikā un migrācijas politikā. Pirms Tramps nāca pie varas, republikāņi lielāku uzsvaru lika uz brīvo tirdzniecību un mērenu imigrācijas politiku. Bet Tramps, tā teikt, pagrieza partiju ekonomiskā nacionālisma un stingras migrācijas politikas virzienā. Protams, Tramps nav pirmais un vienīgais republikāņu līderis, kurš mainīja partiju, bet viņa politika savā veidā to sašķēla tradicionālajos republikāņos un tā dēvētajos “Padarīsim Ameriku varenu atkal” jeb MAGA atbalstītājos. Arī sabiedrības viedoklis par Trampu ir mainījies. Šobrīd viņa popularitāte sasniedz zemākos rādītājus abu prezidentūru laikā. Tas laikam ir lielākais trieciens partijai, jo pat republikāņus atbalstošie mediji ir pārstājuši publicēt šos rezultātus pirms Kongresa vēlēšanām. Trampa popularitātes kritums un arī nepiekrišana viņa politikai pamudināja vairākus republikāņu kandidātus distancēties no prezidenta.

  3. Oct 27

    Vēlēšanas Izraēlā nozīmīgas ne tikai valsts iekšpolitikai, bet arī palestīniešu jautājumā

    Raidījums (ne)Diplomātiskās pusdienas skan 27. oktobrī, dienā, kad Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas. Un, runājot par šo politisko notikumu, nav iespējams ignorēt apstākļus, kuros tas norisinās. Pēc trīs gadus ilgas Izraēlas militārās vardarbības Gazas joslā desmitiem tūkstošu palestīniešu ir nogalināti, plašas teritorijas pārvērstas drupās, bet civiliedzīvotāji piedzīvojuši atkārtotu piespiedu pārvietošanu. ANO neatkarīgā izmeklēšanas komisija un cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" ir secinājušas, ka Izraēla Gazā ir īstenojusi un īsteno genocīdu. Izraēlas valdība šos secinājumus, protams, noraida, savukārt Starptautiskā Tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo spriedumu genocīda lietā. Vienlaikus Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderus premjerministram Benjaminam Netanjahu un bijušajam aizsardzības ministram Joavam Galantam par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Tomēr Netanjahu ne tikai turpina vadīt valdību, bet arī kandidē uz nākamo pilnvaru termiņu. Turklāt viņa galvenie politiskie konkurenti nebūt nepiedāvā kādu vienotu, radikāli atšķirīgu alternatīvu Izraēlas līdzšinējai politikai attiecībā pret palestīniešiem. Tādēļ šīs vēlēšanas ir nozīmīgas ne vien Izraēlas iekšpolitikai, bet arī jautājumam par okupācijas nākotni un palestīniešu tiesībām.

  4. Sep 29

    Krievijas algotņu grupējums “Wagner”: kur tas palicis un kāda ir tā kapacitāte šodien

    Laikā, kad kaimiņos esošajā agresorvalstī gaisā virmo diskusijas par iespējamo mobilizāciju kara turpināšanai ar Ukrainu, vēlamies aprunāties par to, kas noticis ar krievu algotņu grupējumu “Wagner”. Tam bija nozīmīga loma pirms kāda laika, kara pirmajā daļā, bet tagad šķietami tas ir pazudis no masu medijiem. Kur tas ir palicis un kādā kapacitāte militārais grupējums operē šodien?  2023. gada augustā uz ziemeļiem no Maskavas nogāzās privātā lidmašīna. Tajā atradās Jevgeņijs Prigožins, grupējuma “Wagner” vadītājs, un vairāki citi augsta ranga “Wagner” komandieri. Prigožins gāja bojā divus mēnešus pēc viena no pārsteidzošākajiem notikumiem mūsdienu Krievijas vēsturē. Viņa kaujinieki bija ieņēmuši militāros objektus Rostovā pie Donas un bija sākuši virzīties Maskavas virzienā. Daudzi toreiz teica, ka iznākums ir likumsakarīgs – Kremlis necieš un nepieļauj nekādu apdraudējumu savām pozīcijām. Tāpat pamazām no ziņām pazuda arī “Wagner”. Tāpēc varētu šķist, ka ar to viss beidzās. Taču tā noteikti nav, jo arī trīs gadus vēlāk Krievijas karavīri un bijušie “Wagner” kaujinieki joprojām darbojas Āfrikā. Kur īsti palika “Wagner”? Atbilde ir interesantāka par vienkāršu stāstu par to, ka “Wagner” izdzīvoja. Patiesībā Krievijas valsts lielu daļu šīs sistēmas vienkārši pārņēma savā kontrolē.

About

Raidījumā „(ne)Diplomātiskās pusdienas” turpinām stāstīt par ārpolitiku neierastā un interesantā veidā. Raidījuma mērķis ir pievērsties dziļākai analīzei par problēmām un jautājumiem, kuri dažādu iemeslu dēļ tiek uzskatīti par mazāk aktuāliem, kuri tiek pieklusināti vai nepietiekami atspoguļoti, vai arī tādām tēmām, kuras jau ir, vai tūlīt būs aktuālas starptautiskajā politikā. Ja iepriekš mēs apskatījām valstu vēsturi, politisko un ekonomisko situāciju, tagad runāsim arī par neērtām un strīdīgām tēmām. Līdzīgi kā raidījumā „Diplomātiskās pusdienas” bija ieraksts, arī „(ne)Diplomātiskajās pusdienās” ir „starteris”, kurā iepazīstinām ar izvēlēto tēmu, „galvenais ēdiens”, kurā diskutējam un uzklausām ekspertu domas par raidījuma tēmu, un „deserts”, kurā kādi nedaudz vieglāki aspekti un fakti par jau aplūkoto problēmu. Šo raidījumu Latvijas Radio veido kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu.

You Might Also Like