Brazīlijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis vairāk nekā pusi balsu, tādēļ nākamo prezidentu nāksies noteikt vēlēšanu otrajā kārtā pēc trim nedēļām – 25. oktobrī. Bosnijā un Hercegovinā 4. oktobrī pilsoņi balsoja par valsts prezidentūru un nākamā parlamenta sastāvu. Prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks paziņojis, ka viņa partija vēlēšanās ir uzvarējusi. Savukārt 5. oktobrī Spānijas premjers Pedro Sančess izsludinājis ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad parlaments piektdien noraidīja divus likumprojektus, lai palielinātu īrnieku tiesību aizsardzību un apturētu protestus pret mājokļu dārdzību. Spāņi pie vēlēšanu urnām dosies 29. novembrī. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis, politologs Veiko Spolītis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors Jānis Kapustāns. Spānijā būs pirmstermiņa vēlēšanas Pirmdien, 5. oktobrī, televīzijas tiešraidē Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka ir nolēmis izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 29. novembrī. Opozīcija jau ilgstoši bija aicinājusi Sančesu nekavēties ar vēlēšanu izsludināšanu, jo gandrīz gadu Spānijā ir mazākumvaldība. Katalonijas separātistu partija "Kopā par Kataloniju", kas pirms trim gadiem palīdzēja Sančesam saglabāt premjera amatu, jau pagājušajā gadā paziņoja, ka turpmāk neatbalstīs valdību un nostāsies opozīcijā. Līdz ar to valdības darbs ir faktiski paralizēts, un tā nav spējusi saņemt nepieciešamo atbalstu savām iniciatīvām. Savukārt pēdējais valsts budžets tika apstiprināts vēl tālajā 2023.gadā, un kopš tā laika Spānija faktiski dzīvo ar vairākus gadus vecu budžetu. Tomēr izšķirošais pavērsiens notikumu attīstībā izrādījās pēdējās nedēļās valstī izvērsusies mājokļu krīze. Mājokļu jautājums spāņiem gadiem ilgi bijusi liela problēma, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un īres maksas un mājokļu cenas būtiski pieaug. Pēdējo desmit gadu laikā vidējā īres maksa valstī gandrīz divkāršojusies, tāpat kā mājokļu cenas. Ilgi gruzdējusī neapmierinātība izvērtās masu protestos 23. septembrī pēc kādas 87 gadus vecas sievietes izlikšanas no dzīvokļa Madridē, kurā viņa bija dzīvojusi 70 gadus, bet tagad tas bija nonācis investīciju kompānijas īpašumā. Kaut arī lielo protestu dēļ kompānija atļāva sievietei dzīvoklī atgriezties, tomēr spriedze nenorima, un sestdien Madridē un citās Spānijas pilsētās protestos izgāja desmitiem tūkstoš cilvēku. Valdība pirmdien rosināja parlamentā lemt par automātisku īres līgumu pagarināšanu un neaizsargātu īrnieku izlikšanas ierobežojumiem, tomēr parlaments priekšlikumus noraidīja, un tad Sančess paziņoja par jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Bosnijā un Hercogovinā vēl augstākās institūcijas Svētdien, 4. oktobrī, pie vēlēšanu urnām devās Bosnijas un Hercegovinas vēlētāji, lai lemtu par savas valsts nākotni. Atšķirībā no citām valstīm, šeit netika vēlēts tikai parlaments. Balsotājiem bija jāievēl vesela virkne institūciju. Vispirms jau federālais parlaments, tad arī Musulmaņu un horvātu federācijas parlaments, Serbu republikas parlaments, un visbeidzot Serbu republikas prezidents, kā arī valsts kolektīvās prezidentūras trīs locekļi. Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra ir trīs locekļu koleģiāla institūcija, kas pilda valsts galvas jeb augstākās izpildvaras funkcijas. Serbu pusē par savas partijas uzvaru paziņojis prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks. Savā runā atbalstītājiem Dodiks pateicās gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Lai gan pats Dodiks nekandidēja vēlēšanās, jo ir notiesāts par savu pilnvaru pārsniegšanu un viņam ir aizliegts sešus gadus kandidēt uz prezidenta amatu, viņam joprojām ir liela ietekme Bosnijas Serbu republikā. Tur prezidenta amatu saglabās Dodika atbalstītā kandidāte Žeļka Cvijanoviča. Tāpat amatu saglabās Deniss Bečirovičs, kas pārstāv Bosnijas musulmaņu jeb bosņaku kopienu. Savukārt horvātu līdere būs Darijana Filipoviča. Brazīlijā neievēl prezidentu ar pirmo reizi Svētdien, 4. oktobrī, Brazīlijā norisinājās prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Lai gan par amatu sacentās 12 kandidāti, tomēr jau sākotnēji bija skaidrs, ka galvenā cīņa izvērtīsies starp pašreizējo prezidentu, kreisi noskaņoto Luisu Ināsiu Lulu da Silvu un labējo senatoru Flāviu Bolsonaru. Pirmās vēlēšanu kārtas rezultātā neviens no kandidātiem tomēr neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Rezultātā tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 25. oktobrī, un vēlēšanu uzvarētājs savu prezidentūras termiņu uzsāks nākamā gada 5. janvārī. 80 gadus vecais Lula šajās vēlēšanās pretendē uz ceturto pilnvaru termiņu, tiesa, ne pēc kārtas, solīdams, ka turpinās uzsāktās sociālās programmas, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī pievērsīsies Amazones lietusmežu aizsardzībai. Savukārt 45 gadus vecais Bolsonaru, kurš pārstāv Liberālo partiju, savā kampaņā galvenos akcentus lika uz noziedzību un sabiedrisko drošību, kā arī solīja turpināt sava tēva politisko mantojumu. Viņa tēvs ir bijušais prezidents Žairs Bolsonaru, kurš pie varas bija no 2019. gada līdz 2022. gadam. Pats 71 gadu vecais bijušais prezidents nedrīkst kandidēt uz prezidenta amatu, jo pēc sakāves 2022. gada vēlēšanās par centieniem sarīkot valsts apsvērumu Žairam tika piespriests 27 gadu ilgs cietumsods, ko viņš pašlaik izcieš mājas arestā veselības apsvērumu dēļ. Vēlēšanu rezultāti Bolsonaro izrādījās labvēlīgāki nekā bija prognozēts. Viņš ieguva 56 miljonus jeb 47% derīgo balsu, kamēr Lula saņēma 53 miljonus jeb 45%. Turklāt Bolsonaru politiskais spēks guva panākumus arī parlamenta vēlēšanās, Liberālajai partijai iegūstot lielāko pārstāvniecību abās Kongresa palātās. Sagatavoja Aidis Tomsons un Artis Tomsons.
