Politikas podkāsts

Latvijas Radio 1

Labākais Latvijas Radio politikas saturs - diskusijas, analītika, intervijas, pētniecība un informācija par Latvijā notiekošo.

  1. 3 hr ago

    "Labās gribas koalīcija" - iniciatīvas mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas

    ASV vēlēšanu trakums ir aiz muguras un daudzi jau runā par Donalda Trampa ēras noslēguma tuvošanos. Taču citi prognozē, ka īpaši ārpolitikā varētu būt jārēķinās ar vēl neprognozējamāku Trampu. Un tieši tāpēc arī ir grūti prognozēt, vai ASV vēlēšanas atstās kādu ietekmi arī uz karu Ukrainā. Raidījumā  (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies iniciatīvai, kuras mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas un palīdzēt Ukrainai arī pēc kara. Tā ir "Labās gribas koalīcija" jeb angliski "Coalition of Willing". Ideja par "Labas gribas koalīciju" parādījās 2025. gada pavasarī un viens no tās galvenajiem iniciatoriem bija britu premjerministrs Kīrs Stārmers, kuram piebiedrojās arī Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas pārstāvji. Pašlaik koalīcijā ir vairāk nekā 30 NATO un Eiropas Savienības valstu, kā arī tādas valstis kā Kanāda, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande. Šīs valstis ir apņēmušās palīdzēt Ukrainai dažādos veidos – gan uzturēt Ukrainas militārās spējas, gan atturēt no jaunas agresijas, gan rūpēties par nākotnes pamiera risinājumiem, kā arī organizēt daudznacionālu palīdzību. "Labas gribas koalīcijas" plānos ir paredzēts, ka miera uzturēšanas kontingents Ukrainā varētu tikt izvietots pēc tam, kad Ukrainā tiktu izsludināts ilgstošs un noturīgs pamiers. Tas nozīmētu, ka Rietumu sabiedroto spēki uzreiz neiesaistītos militārās konfrontācijas ar Krieviju, bet gan rūpētos par to, lai neatsākas Krievijas agresija. Ja sākotnēji bija paredzēts, ka šādi starptautiskie spēki varētu būt 50 tūkstošus karavīru lieli, tagad runa ir vairs par 25 tūkstošiem vai par daudz mazākiem gaisa un jūras atturēšanas spēkiem un misijām. Viens no iemesliem, kāpēc Eiropas valstis tik aktīvi uzņēmās iniciatīvu šādas alianses veidošanā, ir tieši ASV prezidents Donalds Tramps un viņa visai neprognozējamā politika pasaulē, tostarp arī attiecību stiprināšana ar Krieviju. Viens no galvenajiem eiropiešu mērķiem bija panākt, lai potenciālajās Krievijas un ASV sarunās par Ukrainas kara izbeigšanu netiktu aizmirsts ne Eiropas valstu viedoklis, ne arī jautājums par Eiropas kopējo drošību.

  2. 7 hr ago

    Reportāža: Prieks, ka orbānisms ir aiz muguras. Bet kā vērtēt Maģara pirmo pusgadu?

    Pusgadu pēc Ungārijas parlamenta vēlēšanām un Pētera Maģara vadītā politiskā spēka „Tisza” valdības nākšanas pie varas valstī pārmaiņas ir jūtamas. Ilggadējā premjerministra Viktora Orbāna sistēmas demontāžas darbi turpinās. Kaut arī tagadējā valdība ir paveikusi vairākus atzinīgi vērtētus darbus, šobrīd ne visos jautājumos var spriest par Maģara valdības lēmumu vai reformu ietekmi. Situāciju uz vietas, Budapeštā, nesen apzināja Rihards Millers. Tie, kas apmeklēja Budapeštu vismaz kādu reizi aizvadītajos gados, noteikti pamanīja tā laika Viktora Orbāna valdības finansētos propagandas plakātus. Daudzējādā ziņā no pārējās valsts atšķirīgajā galvaspilsētā pret politisko un ideoloģisko opozīciju, kā arī Briseli un Volodimiru Zelenski vērstie plakāti, iespējams, bija uzskatāmākais atgādinājums par tādu pasaules redzējumu, ko vēlējās uzspiest konservatīvā „Fidesz” vara. Vairāki intervētie neslēpa gandarījumu, ka pēc pavasara tos vairs neredz Budapeštas ielās. Pētera Maģara vadītais politiskais spēks „Tisza”, kurš aprīļa vēlēšanās ieguva pārliecinošu vēlētāju atbalstu un parlamentā nodrošināja divas trešdaļas vietu, saņēma mandātu pārmaiņu īstenošanai valstī. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka „Tisza” joprojām ir visvairāk atbalstītais politiskais spēks valstī, kaut arī kopš pavasara atbalsts tai ir samazinājies.

  3. 8 hr ago

    Sandis Šrāders: Krievija nevēlas mieru; kultūras ministru nesūta runāt par kara izbeigšanu

    Abū Dabī sākas divu dienu sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Sarunās piedalās Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji. Krievija nevēlas mieru un par to liecina uz sarunām nosūtītais Krievijas pārstāvju sastāvs - kultūras ministru nesūtītu runāt par kara izbeigšanu. To Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Viņš uzsvēra, ka ASV paziņojumi visu laiku ir par labu Krievijai, cenšoties piespiest Ukrainu atteikties no okupētajām teritorijām. Ir pamats uztraukties arī Baltijas valstīm, pauda Šrāders. "Ja Amerikas Savienotās Valstis runā par kādu plašāku drošības risinājumu, kas jebkādā brīdī varētu būt izdevīgs Maskavai, tas nozīmētu to, ka Baltijas valstīm, Centrālaustrumeiropas valstīm, kuras Krievija ir vēsturiski uzskatījusi par savu ietekmes zonu, tas varētu būt neizdevīgs," norāda Šrāders. "Ja tiek panākts jebkāds negatīvs iznākums Eiropai šajās sarunās, ja Ukraina ir spiesta piekāpties, tas nozīmētu arī to, ka tādas valstis kā Baltkrievija, Moldova, Gruzija, Armēnija vai citas nonāktu Krievijas kontrolē. Tas būtu arī politisks signāls, ka Krievijai ir kādas īpašas tiesības bijušajās teritorijās, kur kādreiz bija Padomju Savienība, kas ļautu Krievijai īstenot sapni un tās imperiālās ambīcijas un atjaunot Krievijas impēriju vai arī Padomju Savienību."

Ratings & Reviews

4.3
out of 5
6 Ratings

About

Labākais Latvijas Radio politikas saturs - diskusijas, analītika, intervijas, pētniecība un informācija par Latvijā notiekošo.

You Might Also Like