Nesen publicēts pētījums par Latvijas vēlētāju vērtībām un to noteikšanu atbilstoši politiskajiem spektriem rāda: daļas sabiedrības uzskatu joprojām ietekmē padomju mantojums. Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda viens no pētījuma autoriem – politologs Mārtiņš Hiršs, tieši tas ietekmē vecākas paaudzes cilvēku vēlmi pēc stingrākas rokas politikā. To, kā notikumi ap Stambulas konvencijas denonsēšanu atspoguļojas pētījuma rezultātos, kā arī citām tā atziņām, saruna ar Mārtiņu Hiršu. Rihards Millers: Sanāk, ka pētījums ir daļēji vērsts ne tikai uz Latvijas sabiedrības paradumu skaidrošanu, bet arī patiešām auditorijai Eiropas valstīs. Mārtiņš Hiršs: Jā, tieši tā! Klients - Frīdriha Eberta fonds. Viņi regulāri pasūta pētījumus par Latviju, par pārējām Baltijas valstīm. Iespējams, ja viss tur sanāks viņiem, šāds pētījums tika atkārtots gan Lietuvā, gan Igaunijā, lai redzētu, kā tās Baltijas valstis izskatās savā starpā, jo tas ir interesanti gan vietējiem politiķiem, gan arī starptautiski. Jo pēdējos gados ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts Baltijas valstīm. Viens ir drošības aspekti - tanki, lidmašīnas, droni. Bet tajā pašā laikā ir arī vesels bars ar tiem nemilitārajiem drošības aspektiem. Informācijas karš - tajā mēs arī dzīvojam. Tāpēc, jo labāk tu saproti, kādas ir tās sabiedrības Baltijā, kādi ir tie vājie punkti, ievainojamības, kas ir tās plaisas, tad tu vari veiksmīgāk domāt, kā tad adresēt. Jo Rietumvalstis investē Baltijas nevalstiskajās organizācijās, Baltijas medijos ar domu, ka tu vari labāk uzrunāt sabiedrību, labāk saprast sabiedrības vajadzības. Tad arī Baltijas valstu valdības var labāk pretoties tiem draudiem, tai ietekmei, kas nāk no Krievijas.
