Šīs dienas acīm

Latvijas Radio 1

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.   Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.  

  1. 4 days ago

    Latvija pirms 85 gadiem – vācu okupācijas varā

    Raidījumā pievēršamies notikumiem, kuri mūsu dzimtenē risinājās pirms 85 gadiem. 1941. gada vasarā līdz ar padomju–vācu kara sākumu mūsu dzimtene nonāca jauna, totalitāra okupanta – nacistiskās Vācijas rokās. Rīdziniekiem, kuri 1941. gada 1. jūlijā sagaidīja pilsētā ienākošās Vērmahta kolonnas ar ziediem un smaidiem, varēja būt dažādi motīvi. Daudzi ziņkārīgie vēlējās vienkārši savām acīm redzēt armiju, kurai tobrīd, kā šķita, nav līdzvērtīgu pretinieku nedz rietumos, nedz austrumos. Citiem vācu spēku ierašanās patiesi šķita atbrīvošana. Nedēļu iepriekš 14. jūnijā masveida deportācijas rezultātā no dzimtās zemes bija aizrauti tūkstoši ģimeņu, un daudziem citiem bija pamats baiļoties, ka viņus var gaidīt līdzīgs liktenis. Tikai retais nojauta, ka cerībām uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu un pilnvērtīgu latviešu nācijas pastāvēšanu Vācu reiha paspārnē īsti nav pamata. Tobrīd Berlīnē drīzāk cilāja plānus par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm kā vācu nācijas dzīvestelpu, kur no vietējiem drīkstēs palikt tikai tie, kas atbilst nacistu ideoloģijas noteiktajiem rases pilnvērtības kritērijiem, un tātad ir piemēroti asimilācijai. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris. Tomēr daudziem Latvijas iedzīvotājiem vācu okupācijas vara nozīmēja zināmu dzīves normalizāciju, salīdzinot ar intensīvo sovjetizācijas procesu padomju okupācijas gadā. Vācu varas iestādes drīz vien arī saprata, ka ērtāk ir uzturēt autonomu pārvaldības aparātu vietējo iedzīvotāju sociālo un administratīvo lietu kārtošanai. Radās tā sauktā Latviešu zemes pašpārvalde, kuru veidoja ģenerāldirektorāti, kas darbojās stingri Vācijas civilās administrācijas vadībā. Arī Vācijas varasiestāžu ekonomiskās politikas sākotnējā koncepcija piedzīvoja dažas korekcijas. Par to stāsta vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Edvīns Evarts. Atsevišķs stāsts ir latviešu iesaiste vācu varas izveidotajās militārajās un policijas vienībās. Padomju–vācu kara sākumā vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu cīņu pret padomju varu un bēgošo Sarkano armiju. Latvijas jaunajiem saimniekiem nācās izlemt, ko iesākt ar šiem bruņotajiem vīriem. Par to vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

    32 min

  2. 21 Jun

    Traģiskais 1941. gads Latvijās vēsturē: varu maiņas un padomju - vācu karš

    Raidījumā atgriežamies 85 gadus senā pagātnē, proti, 1941. gada jūnijā, kad mūsu dzimtene piedzīvoja vienu no traģiskākajiem posmiem savā vēsturē. Gadu iepriekš laupījis Baltijas valstīm neatkarību, staļiniskais padomju režīms bija īstenojis strauju un nesaudzīgu sovjetizāciju, kuras daļa bija masveidīga īpašumu un kapitāla konfiskācija. Pārmaiņu rezultātā notika straujš naudas pirktspējas kritums, tātad atlikušo ietaupījumu vērtības zudums, un arī pastāvīgais padomju dzīves realitātes pavadonis - patēriņa preču deficīts. Jau ar pirmajām okupācijas dienām sākās represijas, kas kulminēja masu deportācijā 1941. gada 14. jūnijā. Latvijas cilvēki vēl nebija attapušies no deportācijas radītā šoka, kad 22. jūnijā viņu dzīvē ielauzās jauns bieds - padomju - vācu karš. Divi totalitārie režīmi, nepilnus pāris gadus iepriekš draudzīgi sadalījuši Eiropas austrumdaļu ietekmes sfērās un sagrābuši tā dēvēto bufervalstu teritorijas, līdz ar to nonāca aci pret aci, un konflikts to starpā bija tikai laika jautājums. Par kara cēloņiem stāsta vēsturnieks, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis. Kā zināms, kara sākumposms Padomju Savienībai bija grandiozs militārs fiasko. Fronte strauji vēlās uz austrumiem, 1000 un 10000 lieli sarkanarmijas grupējumi nonāca ielenkumā un tika iznīcināti, karavīriem krītot vai padodoties gūstā. Par šīs sagrāves cēloņiem stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Līdz ar pirmajām kara dienām karadarbība skāra arī Latvijas teritoriju. Visumā vācu ofensīvas laikā Rīgā un visā Latvijā postījumi bija nelieli, arī kaujas darbības rezultātā bojāgājušo civiliedzīvotāju nebija daudz. Tomēr nopietnas dzīvības briesmas draudēja ikvienam, kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ šķita nevēlams vai neuzticams vai nu bēgošās iepriekšējās, vai uzbrūkošās jaunās varas kalpiem un pakalpiņiem. Līdz ar kara sākumu Padomju Savienībā uzliesmoja īsta spiegu ķeršanas mānija. Savukārt nacistu režīms vērsās pret visiem, uz kuriem varēja attiecināt definīciju žīdi un komunisti Asiņainas pēdas savas varas pēdējās dienās Latvijā atstāja padomju represīvās iestādes, tai skaitā Rīgas Centrālcietumā bez tiesas nogalinot 99 Latvijas iedzīvotājus. Par to stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane. Par to, ka ikviena cilvēka dzīvība šajās dienās karājās mata galā, liecina arī filoloģes, nacionālās pretestības kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes savulaik stāstītās atmiņas. Varu maiņu Rīgā Valentīne Lasmane sagaidīja kā Latvijas telegrāfa aģentūras līdzstrādniece.

    30 min

  3. 14 Jun

    1941. gada 14. jūnijs - viena no melnākajām dienām mūsu vēsturē

    2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri. Sarunas iesākumā par to, kas notika Latvijā līdz šai masu deportācijai. Represīvas akcijas notika jau visu pirmo okupācijas gadu. Cik tās bija plašas? Varbūt liela daļa sabiedrības līdz 1941. gada jūnija izsūtīšanai šī režīma represīvo un nežēlīgo raksturu vēl īsti nebija ievērojusi un atklājusi.

    30 min

  4. 7 Jun

    Inese Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru

    Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīstina sastādītāja, apgāda redaktore Inita Saulīte-Zandere.

    30 min

  5. 24 May

    Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni

    2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par ģenerāli Kārli Gopperu, par viņa likteni, par tā traģisko noslēgumu Baigajā gadā. Stāsta Gopperu dzimtas atvase, Emīla Dārziņa mūzikas skolas pasniedzēja Lelde Paula un Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta vadītājs Juris Ciganovs. Sarunas iesākumā par nākamā ģenerāļa dzīves pašiem aizsākumiem. Viņš nāk no Vidzemes, no Plāņiem, mācījies Trikātas draudzes skolā, zemnieku dzimtas pārstāvis, kādi toreiz pirms 150 gadiem ir vairāk nekā 90% latviešu.

    30 min

  6. 17 May

    Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas

    Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To autore ir kādreizējā kuldīdzniece, nu jau aizsaulē aizgājusī tēlniece Līvija Rezevska. Viens piemineklis ir veltīts 1905. gada cīņu piemiņai, otrs - 1919. gadā vācu landesvēra vienības nogalinātajiem, kā landesvēristi uzskatīja "boļševiku, Stučkas valdības piekritēju piemiņai". Tātad 135 Kuldīgas un apkārtnes iedzīvotāji 1919. gada februārī tur zaudēja dzīvību. Vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs  vispirms skaidro notikumus, kam veltīti šie pieminekļi. Par iecerētajām pārmaiņām Kuldīgā diskusija arī Latvijas TV raidījumā "Kultūršoks".

    30 min

  7. 3 May

    1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas

    Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savukārt rīt, 4. maijā, atzīmēsim 36. gadskārtu, kopš Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Raidījumā pieminām abus šos vēsturiskos notikumus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Uzsākusi savu darbību 1. maijā, Satversmes sapulce deva neatkarīgajai Latvijai tās konstitucionālo ietvaru - Satversmi, kas ir spēkā joprojām. Par Satversmes sapulces vēlēšanām un tajās iesaistītajiem nozīmīgākajiem politiskajiem spēkiem stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Arturs Žvinklis. Gluži citas vēlēšanas gluži citos apstākļos Latvijā notika 1990. gada 18. martā. Tas, ka šajās vēlēšanās, kas notika vēl saskaņā ar toreizējiem padomju likumiem, pārsvaru guva Latvijas Tautas frontes izvirzītie un tās idejas atbalstošie kandidāti, noteica to, ka šī likumdevēja institūcija pieņēma Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanai izšķirošo lēmumu. Par priekšvēlēšanu procesu un 4. maija deklarācijas pieņemšanas apstākļiem stāsta toreizējie Augstākās Padomes deputāti - publicists Dainis Īvāns, toreiz Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Tālavs Jundzis.

    30 min

  8. 26 Apr

    Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā

    1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, bet arī visnotaļ un varbūt visnozīmīgāk - tālejošas politiskas sekas. Par to, kas bija Čornobiļas kodolnelaime un kāds bija tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar atvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri. Daina Bleiere: Pirmais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka šis ir lielākais kodolenerģētikas incidents vispār pasaules vēsturē un tās paliek joprojām. Otrais lielākais ir Fukušimas atomelektrostacija, un pirms tam pirmais bija "Three Miles" atomelektrostacijas incidents Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču Čornobiļas avārija faktiski ir gan pēc mēroga, gan arī pēc tā, ka tā vienīgā no visām šīm lielajām avārijām izraisīja cilvēku upurus. Un trešais, protams, tas, ka tā bija pēc savām sekām visilglaicīgākā un arī visdārgākā. Nenoliedzami. Lai gan cipari var atšķirties par to, cik tas viss ir izmaksājis un cik vēl izmaksās nākotnē, taču, bez šaubām, neviena cita avārija nevar to pārsniegt.

    30 min
See All (499)

4.8
out of 5
49 Ratings

About

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.   Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.  

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2014 - 2026
  • Episodes
    499
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Šīs dienas acīm

More From Latvijas Radio

You Might Also Like